Jaunākais izdevums

Jaundibinātā hokeja kluba Dinamo Rīga prezidents, enerģiskais latviešu miljonārs Viesturs Koziols ir optimists pat šajā, biznesam sarežģītajā, laikā. Apsvēris ideju pamest šo valsti, viņš izšķīries par labu nākotnei Latvijā.

Viens no Latvijas ceļa dibinātājiem, Ivara Godmaņa padomnieks privātā biznesa jautājumos, laikraksta Atmoda komercdirektors, viens no kompānijas Formus dibinātājiem, Latvijas Krājbankas padomes priekšsēdētājs, Kluba 21 biedrs, Aerokluba prezidents, jauniešu organizācijas Avantis prezidents, Andrejsalas fotostudijas Imagine izveidotājs un tā tālāk. Kurš tad Latvijā nezin Koziolu?!

picturegallery.443f0605-8cbb-4e85-8a11-17d369e39cfd

Ņemot vērā jūsu ārkārtīgi daudzpusīgo darbošanos, šķiet, ka esat nepārtrauktā nemierā un jums ne mirkli nav dzīves pabeigtības sajūta, tā sakot, kad vienā vietā labs darbs padarīts, citā vēl viss tikai procesā. Bet tas taču vienlaikus nogurdina, mūsdienās biznesā ir tik daudz sirds slimnieku...

Es labprāt gribētu definīciju – kas ir dzīves pabeigtības sajūta?

Tā ir tāda sajūta, ka viss, kas līdz šim bijis iespējams, ir paveikts. Vai neesat nekad saskāries ar kaut ko tādu?

Jā, esmu. Un bieži! Tā ir liela gandarījuma un milzīga prieka sajūta pēc tiem darbiem un projektiem, kas ir iesākti un pabeigti. Bet par to dzīves pabeigtības sajūtu mēs varētu parunāt pēc gadiem četrdesmit, kad mani uz interviju ar jums atstums kādos opja ratiņos.

Ģeogrāfiem ir himna ar apmēram tādiem vārdiem – es miera dzīvi nepazīstu, kas laime ir, to meklēšu. Bet stress ir tad, ja tu esi viens pret pasauli. Es tāds neesmu, blakus ir mani partneri, domubiedri ar līdzīgām pozīcijām un uzskatiem. Ja strādāju kolektīvā, esam kā viens vesels. Tad arī stress ir stipri vien mazāk jūtams. Bet jāņem vērā, ka es ciest nevaru muļķību.

Vai tad muļķības dzīvē nav uz katra soļa?

To tiešām ir pietiekami daudz, taču man bijusi tā privilēģija pašam lielā mērā izvēlēties cilvēkus, ar kuriem kopā strādāt.

Vai tā var paļauties uz cilvēkiem – līdz galam?

Ir dažādu kategoriju cilvēki. Piemēram, būdams optimists, esmu viens no tiem, kuri tic cilvēkiem. Protams, esmu tādēļ dabūjis ciest, taču lielākoties mana uzticība ir attaisnojusies. Joprojām dodu cilvēkiem iespēju sevi pierādīt. Redzot cilvēka profesionālismu, lojalitāti un godīgumu, esmu gatavs viņam sākumā piedot sīkas kļūdiņas. Rezultāts pēc laika ir ļoti labs. Ne velti ir teiciens – mierīgā jūrā par zvejnieku nevar kļūt. Arī man piemīt savas nepilnības un kļūdas.

Parunāsim par jūsu kļūdām!

Par tām mēs parunāsim pēc tiem četrdesmit gadiem. Kļūdās jau katrs cilvēks, bet tādu fatālu kļūdu, domāju, man dzīvē nemaz nav bijis.

Vai ir kāds punkts, kur saskatāt savu vēlmju piepildījumu, varbūt kamīna siltā uguns un klēpī mazbērni?

Man ir kamīns. Saprotu, ka tas ir mājiens uz maniem gadiem (smejas), taču es vēl neesmu tanī vecumā (Viesturs dzimis 1963. gada 24. augustā – aut.). Kaut gan... man ir bijušas domas pārdot visu un no šīs burvīgās valsts braukt prom. Bet vienmēr man ir paveicies ar jauniem izaicinājumiem, piedāvājumiem, kāds šajā gadījumā ir Dinamo Rīga projekts. Pirms tam es tiešām diezgan nopietni apsvēru iespēju lēnām savu darbību šeit beigt, redzot, ka ir lietas, ko vajadzētu darīt labāk, citādi, bet tas netiek izdarīts. Par laimi, parādījās partneri, kuri man uzticējās un ieguldīja naudu Rīgas Dinamo. Es būtu pēdējais muļķis, ja neizmantotu tādu iespēju. Starp citu, esmu ļoti daudz runājis par Latvijas hokeja nākotni ar Sergeju Žoltoku, vienreiz pat nosēdējām apmēram septiņas stundas viņa mīļākajā restorānā Minesotā, pļāpājot par bērniem, vecākiem, veterāniem, tiesnešiem, treneriem, hallēm – pārcilājām plašu spektru, mums tik vienkārši šķita sakārtot visu hokejsistēmu. Tas bija sapnis, kā vajadzētu izdarīt, lai Rīgā būtu viena stipra hokejkomanda. Un tad pustrijos naktī pie mums pienāca viesmīlis un teica: «Atvainojiet, bet jūs jau divas ar pusi stundas esat vienīgie apmeklētāji. Vai nebūtu tik laipni un neietu mājās?» Sapnis, par kuru runājām, tagad var piepildīties.

Vai jūs savā dzīvē rīkojaties kā Indrānu tēvs, kurš nodalīja tos Indrānus, kas priecē viņa sirdi, no tiem, kas pilda viņa maku?

Nauda man dzīvē nekad nav bijusi mērķis. Atceros bērnību, kad augu pie tēta un mammas un katru dienu nebija gaļas, ko likt uz sviestmaizēm. Nācās ēst arī maizi ar biezpienu. Un nekādas vainas nebija, ļoti labi uzaugu! Arī uzņēmējdarbībā esmu piedzīvojis diezgan grūtus laikus, tāpēc uzskatu, ka esmu iemācījies novērtēt, kas ir nauda. Kā zināms, cilvēkus pārbauda gan ar naudu, gan varu. Protams, materiālā labklājība dod zināmu komforta sajūtu, bet es ceru, ka šī sajūta mani nav izlaidusi. Mani vairāk uzrunā nevis iespēja par katru cenu nopelnīt kādu rubli, latu vai eiro, bet radošas izpausmes kā, piemēram, fotoprojekts Viena diena Latvijā, kurā ar prieku piedalījos un ieguldīju savu naudu.

Kā jūs savā apziņā savietojat radošas pašizpausmes un vērtības ar biznesa domāšanu, jo atziņa vēsta – tava sirds ir tur, kur ir tava manta, tavi ieguldījumi?

To līdzsvaru atrast palīdz kolēģi. Dažreiz manas idejas tiešām ir pārāk kreatīvas, un tad viņi mani noliek pie vietas. Bet jūsu dotā atziņa ne vienmēr ir attiecināma uz visām situācijām, jo nav tā, ka es biznesam veltu tikai prātu un pārējam pielieku klāt vēl sirdi. Arī biznesa projektos ir iekšā mana sirds. Ja esmu darbā, tam veltu gan sirdi, gan prātu.

Bet kaut kur tā sirds taču pukst straujāk?

Hokeja laukumā, bildējot, fotografējot.

Spriežot pēc tā, ka esat Dinamo Rīga valdes priekšsēdētājs, esat sporta patriots, bet – vai esat arī nacionāls patriots, tā sakot, lepojaties ne tikai ar komandu, bet arī valsti, ko tā pārstāv?

Vai tad to var nodalīt?! Ar Dinamo Rīga hokejkomandu mēs esam no valsts PR viedokļa sasnieguši daudz vairāk nekā viens otrs ministrs, braukdams uz Krieviju. Es jau būtu priecīgs, ja valsts mūs arī atbalstītu, bet vienlaikus saprotu, kādā ekonomiskā situācijā tā šobrīd atrodas. Tāpēc uzskatu, ka atbalstam būtu jānāk no Rīgas pilsētas, ko arī esam panākuši. Rīgai varbūt spodrināt savu tēlu vajag pat vairāk, lai tā kļūtu pazīstamāka pasaulē.

Jūs nesen gribējāt braukt prom no šīs valsts, bet tagad ar to lepojaties?!

Ar valsti ir tā: no vienas puses – redzu, ka lietas nenotiek tik labi, kā man gribētos, varētu šeit daudz ko darīt citādi, vairāk padomāt par cilvēkiem un mazāk – par biznesa interesēm; no otras – aizbraucot, piemēram, uz Londonu vai Ņujorku, man ir liels prieks atbraukt atpakaļ. Sevišķi, ja esmu bijis ilgāku laiku prom, jāsaka – Latvijai nav nekādas vainas. Esmu priecīgs par to, ka varēju šeit piedzimt, uzaugt un realizēties. Esmu lepns par savu valsti, pretējā gadījumā daudzus projektus nemaz neuzsāktu. Tad es nebūvētu skolu Ādažos, netaisītu projektu Viena diena Latvijā un tā tālāk.

Jūsu biogrāfijas fakti liecina, ka pēdējos pārdesmit gadus esat tieši vai netieši saistīts ar politiku, bet tas taču bendē nervus – jo viens cilvēks tik daudz var saprast, bet maz pēc sava prāta izdarīt. Kurā gradācijas stadijā starp ideālistu un ciniķi jūs šobrīd atrodaties?

Es neiesaistos nevienā politiskā procesā Latvijā.

Bet viss taču ir saistīts ar politiku, arī jūsu dokumentālā filma Atrasts Amerikā...

Es saprotu. Manuprāt, ietekme uz politiķiem caur Rīgas Dinamo projekta realizāciju ir daudz lielāka un veiksmīgāka – ar labi ieguldītu un apgūtu naudu tu vari izdarīt daudz vairāk nekā viens otrs ministrs, braukājot apkārt. Līdzīgi var ietekmēt laba filma vai skeitparks, ko mēs uztaisījām Grīziņkalnā, par ko pārmeta – Koziols apčakarēs Rīgas darbībā vienmēr esmu mēģinājis atbalstīt jaunos. Es pats piederu pie vecās paaudzes.

Vai par ātru sevi nenorakstāt?

Es pateikšu, kāpēc – jo mēs uzaugām un ieguvām izglītību Padomju Savienībā. Redzu, cik atšķirīgi un brīvi savā domāšanā ir šodienas jaunieši, mana vecākā meita (20 g.) tam ir spilgts piemērs. Bet es joprojām dzīvoju kaut kādos aizspriedumos. Zemapziņā. Un neko nevaru izdarīt ar sevi. Es varbūt gribētu rīkoties citādi, bet man virsū ir rāmis. Padomju izglītība, politika un ideoloģija manī atstājusi savas pēdas, tāpēc es vairāk uzticos jauniem cilvēkiem un ieguldu naudu, piemēram, jauniešu iniciatīvas organizācijā Avantis. Daba mani ir apveltījusi ar spēju ātri vien cilvēkus saprast, atkost un atšifrēt. Un man nav nācies bieži viņos vilties. Par saviem darbiniekiem galvenokārt izvēlos jaunus cilvēkus, palīdzu viņiem izglītoties, maksājot stipendijas. Es nebaidos no tā, ka blakus kāds būs gudrāks.

Kādas fobijas jums piemīt? Vai esat tāds monstrs, ka ne no kā nebaidāties?

Tā nav, ikvienam ir savas fobijas. Man nepatīk nokļūt situācijā, kuru es nevaru ietekmēt.

Un kad jūs pēdējoreiz tādā situācijā atradāties?

Neatceros, nevaru pateikt. Lai gan tādi gadījumi notiek itin bieži, vēl nesen, bet par tiem mēs parunāsim vēlāk, lai paiet daži gadi.

Vai jūs varat atbildēt, kas ir tas, uz kā turas jūsu bizness?

Manuprāt, visam pamatā ir ideja. Svarīga ir profesionāla pieeja pienākumiem, lojalitāte uzņēmumam un komandas darbs. Nevar kopā strādāt, ja nav uzticības gan menedžmenta, gan akcionāru līmenī. Projekts, kurā nevalda savstarpēja uzticēšanās, ir lemts neveiksmei.

Vai tur atliek telpa avantūrai, riskam un spēles momentam?

Visu dzelžaini kontrolēt nav iespējams, bet riski jāmēģina minimizēt. Bet avantūras telpa bija akcija Viena diena Latvijā. Mēs uztaisījām tāmi un sapratām, ka bez bārteriem vēl vajadzīgi vismaz 260 tūkstoši latu skaidrā naudā. Daudzi teica – Koziol, tu esi traks, tādu naudu nav iespējams savākt! Protams, tā bija avantūra.

Un cik jūs pats šajā akcijā ieguldījāt?

Apmēram divreiz pa 40 tūkstošiem latu, ja skaita izdoto albumu.

Ko dzīvē neesat varējis nopirkt par naudu?

Visu, ko esmu gribējis par naudu, esmu nopircis.

Tātad esat atklājis, ka visam šai pasaulē ir sava cena...

Es neeju pa ielu un katram cilvēkam nelieku klāt cenas birku. Es tam nepiekrītu.

Jūsos ciniķis ir miris?

Nu, viņš snauž. (Smejas.)

Katram ģeogrāfam pasaulē neienāk prātā pacelties gaisa balonā pašā Ziemeļpolā, tas taču ir neērti un ļoti auksti. Kam jums tas bija vajadzīgs – kā pašapliecinājums, kā rituāls, kā ekskluzīva atrakcija? Kā jums tāda doma ienāca prātā?

Paprasiet vēl, kam tas bija izdevīgi! (Smejas.) Esmu pārliecināts, ka ikviens ģeogrāfs, kurš birojā uz galda ieraudzītu zīmīti ar tekstu «piezvaniet Dukštem (Gunārs Dukšte, pirmais balonu pilots Latvijā – aut.) par braucienu uz Ziemeļpolu», teiktu – braucam! Katru dienu jau cilvēki nedodas uz tādām vietām. Pie tam manī joprojām sēž ģeogrāfs, tas nemiera gars, ko mums ģeogrāfijas fakultātē iemācīja uzturēt dzīvu. Varētu jau arī jautāt, kāpēc mēs ar meitu kāpām Kilimandžaro – tik auksti un grūti...

Tēvs pilnīgi traks!

Psihopāts, bet ir okei. Es jau domāju, ka pasaule pieder drošajiem. Starp citu, gaisa balonā lidot ir daudz drošāk nekā lidmašīnā.

Es netieku gudrs, kas latvieši ir vairāk – domātāji vai darītāji? Spriežot pēc populācijas emigrācijā un izbraucējiem uz Īriju, šķiet, ka darītāji, spriežot pēc tautsaimniecības attīstības līmeņa Latvijā – domātāji. Kā šķiet jums?

Sēžot Šamonī pilsētiņas kafejnīcā Francijas Alpos, es skatījos uz Monblanu un domāju. Kāpēc latvieši ir tāda nīgra tauta, kāpēc latviešiem skauž, ja otrs kaut ko var izdarīt vairāk? Un atradu izskaidrojumu – vainīga ir daba. Mums nav ne kalnu, ne klinšu, ne okeānu, ne orkānu, ne zemestrīču, bet tas viss gadsimtiem ilgi norūda tautu. Esam domātāji, jo daba mūs nav kārtīgi norūdījusi.

Arī latviešu zvejnieki?

Esmu ticies ar zvejniekiem, viņi gan ir asāki, darītāji. Es apbrīnoju tos, kuri brauc uz Īriju, un novēlu viņiem veiksmi. Bet otra iespēja tiem cilvēkiem, kuri aizbrauc, bija mazliet saspļaut saujās un iet politikā, mainot kaut ko tepat uz vietas. Bet tas ir grūti.

Tur jau vajag attiecīgu izglītību...

Kāda izglītība?! Kurš tad no simts Saeimas deputātiem ir profesionāls politiķis – Ščerbatihs, Pauls, Kantāne, Ābiķis?

Mēs tā gudri runājam...

Man diez vai var pārmest to, ka vairāk runāju nekā daru. Mani darbi ir pierādījums tam, cik daudz Latvijā esmu izdarījis un palīdzējis. Zinu cilvēku, kurš pēc filmas Atrasts Amerikā noskatīšanās sēdēja Doma laukumā, raudāja un saplēsa savu biļeti uz Ameriku. Es neticēju, ka kaut kas tāds var notikt.

Kāpēc jums tā Amerika nepatīk?

Amerika ir kolosāla zeme, laba vieta, kur mācīties vai aizbraukt kā ģeogrāfam – esmu sajūsmā par tās fenomenālo dabu. Bet to, kā Amerika tiek pārvaldīta, pierāda pēdējā laika notikumi. Šīs valsts loma pasaulē ir pārspīlēta, un tas ir slikti gan pasaulei, gan pašai Amerikai. Pirms dažiem gadiem Marokā par šiem jautājumiem runāju ar kādu musulmani, kurš pareizi teica, ka visas impērijas piedzīvo savu uzplaukumu un postu. Un tas pats notiks ar amerikāņiem.

Un kas notiks ar Latviju?

Labs jautājums. Ja mums nebūs mugurkaula, stingru, neatkarīgu, domājošu valstsvīru... Esmu par aktīvu un atbildīgu rīcību. Latviešiem vajag celt pašapziņu, nevis no sērijas: ko tad mēs, mēs jau neko, mēs jau maziņi... Diemžēl to es redzu arī hokejistos, kuri jau iepriekš sevi noskaņo zaudējumam. Kas notiek?! Mēs tomēr varam gan – cīnāmies! Tāpēc Rīgas Dinamo ir tik svarīgs, jo ar to mēs parādām, ka tāda maza valsts kā Latvija arī var uztaisīt labu hokejkomandu un visiem parādīt pigu. Esam to jau parādījuši, un redziet – lēnām pašapziņa atgriežas. Latviešiem, krieviem, baltkrieviem, visiem, kuri šeit dzīvo, ir jābūt iespējai lepoties ar Latviju. Bet ar ko mēs varam lepoties – ar Renāru Kauperu?! Ja agrāk numur viens sportā bija Kauņas Žalgiris, tagad visi Lietuvā un Igaunijā zina Rīgas Dinamo!

Visvairāk naudas jūs ziedojat sportam un izglītībai. Vai tāpēc, ka šīs jums šķiet nabadzīgākās sfēras, vai tāpēc, ka tās jums šķiet stratēģiski lietderīgākās? Tomēr labi sportisti aizbrauc, līdzīgi kā izglītoti cilvēki, tā sakot, pazūd Amerikā...

Vai man jāatbild? Cik tad ir tādu, kuri ārzemēs kaut ko sasnieguši? Atsevišķi izņēmumi. Cilvēkiem, kuri grib braukt projām, manā skatījumā joprojām ir iespēja saņemties, ideālistisku motīvu dēļ sanākt kopā un uztaisīt jaunu politisku partiju, lai kaut ko lietas labā darītu. Diemžēl pašreizējie politiķi ir pierādījuši, ka politikā nekā laba nav, tikai glums un ļoti glums. Pastāv arī otra iespēja – nospļauties un braukt prom, nevaru nevienu par to nosodīt. Taču esmu daudz runājis ar filmas (Atrasts Amerikā) varoņiem, mēs regulāri sazināmies. Varu viennozīmīgi pateikt – viņi tur nav laimīgi. Viņi gan tur ir materiāli nodrošināti, dzīvo brīvā valstī. Bet arī filmā mēs prasām – tu esi laimīgs? Un seko nenormāli ilga pauze, nenormāli...

Ja jums to pašu pajautātu?

Vai esmu laimīgs? Jā! Man riktīgi patīk!

Tad jau kā muļķis!

Paldies! (Smejas.)

Un kam jūs pietaupāt pasaules skumjas?

Pārsvarā – ziemas vakariem. (Smejas.) Atceros, ar draugu ārzemēs sēdējām kafejnīcā pie lēta vīna, un viņš teica: «Mēs kā divi veci, siekalaini romantiķi te sēžam un priecājamies par mazām lietām.» Super! Esmu cilvēks, man pieder arī skumjas.

Vai naktīs mierīgi guļat?

Nesūdzos, nemurgoju, bet daudz sapņoju gan. Vienu brīdi man bieži rādījās tādi hohmīgi sapņi ar Kirovu Lipmanu...

Atvainojos par tik naivu jautājumu, bet – kas iepriecina miljonāru, cilvēku, kuram viss nepieciešamais lielos vilcienos jau ir?

Ir ļoti daudz lietu, kas mani iepriecina: laba fotogrāfija, citu cilvēku panākumi – es joprojām esmu priecīgs par Ojāra Jansona bildi, kurā redzama tante ar diviem ruksēnu mazuļiem un mušu uz deguna. Esmu tikai priecīgs, ja arī citiem kaut kas izdodas. Esmu priecīgs, ka man ar kolēģiem ir izdevies Ādažos uzbūvēt bērniem skolu.

Kur mācījušās abas jūsu meitas, vai ne?

Ne jau meitām es to skolu būvēju, bet mūsu kopīgās nākotnes vārdā.

Nekā personiska.

Kā?! Viss ir personisks.

Esmu ticies ar ļoti turīgiem un ietekmīgiem cilvēkiem, un mani fascinē, piemēram, tas, cik vienkāršs, tiešs un it visā godīgs var būt viens amerikāņu multimiljardieris. Bet tepat ir cilvēki, kuri neko savā dzīvē nav sasnieguši, tomēr izturas tik vīzdegunīgi un iedomīgi. Tas mani tracina! Man ir pilnīgi vienalga, cik cilvēkam ir kabatā naudas vai kādos amatos viņš atradies – tas vēl nevienam nedod nekādas tiesības izturēties pret otru nievājoši.

Katram jau ir sava taisnība. Starp citu, kā virzās jautājums par jūsu būvniecības ieceri Ķīpsalā?

Tas ir latviešu muļķības un analfabētisma piemērs. Kārtējo reizi mēs gaidām, kad atbrauks UNESCO onkuļi un pateiks, te var vai nevar būvēt. Pēdējais absurds! Latvieši nebūs saimnieki savā zemē, kamēr mums būs tādi politiķi, kuri baidās pieņemt lēmumus.Un vēl, ja paskatās, kas tad latviešiem pieder – nekas! Esam visu pārdevuši skandināviem, amerikāņiem, krieviem. Mēs jau neesam savas zemes saimnieki. Tā ir liela problēma.

Jūs jau arī piedalījāties pārdošanā...

Jā, es arī tāds pats duraks esmu, ka pārdevu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dinamo spēles apmeklē arvien mazāk cilvēku

,27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja kluba Rīgas Dinamo prezidents Viesturs Koziols ir optimistiski noskaņots un domā, ka ekonomiskā krīze hokeja klubu neskars, tomēr viņu bažīgu dara mazais apmeklētāju skaits pēdējās mājas spēlēs, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādījis V. Koziols, ziņo Apollo.

"Uz trešdienas spēli bija vismazākais skatītāju skaits uz Dinamo spēli kopš dibināšanas," sacīja Koziols. Viņš uzskata, ka mazais apmeklētāju skaits ir saistāms ar naudas problēmām, kādas cilvēkus šobrīd piemeklē.

V. Koziols norādīja, ka klubs varētu būt pelnošs trīs, četru gadu laikā. "Protams, mēs neesam labdarības iestāde un gribam pēc iespējas ātrāk sākt pelnīt," uzsvēra Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Viesturs Koziols oficiāli kļuvis par sporta kluba Barons atbalstītāju, ziņo esports.lv.

«Jau par tradīciju bija kļuvis, ka Barons prezidents Ivo Zonne reizi gadā man piezvana, lai uzdotu tikai vienu jautājumu - vai neesmu mainījis domas par vīriešu basketbola atbalstīšanu,» sacīja Viesturs Koziols.

«Mūsu kluba mērķis ir neieslīgt Latvijas sportā valdošajā bezcerībā, bet gan sekmīgi turpināt strādāt, lai izcīnītu trofejas gan Latvijā, gan Eiropā. Viestura Koziola pievienošanās mūsu klubam vērtējams kā nozīmīgs morāls un materiāls atbalsts,» portālām norāda Barons prezidents Ivo Zonne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas LPP/LC līdera Aināra Šlesera draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols ieguvis 51% a/s Diena, šodien preses konferencē paziņoja V.Koziols.

Uz jautājumu, par cik viņš iegādājies kontrolpaketi, V.Koziols to neatklāja. Atlikušās akcijas pēc V. Koziola teiktā vēl arvien piederot Roulendu ģimenei.

Viesturs Koziols pēdējos gados publiski redzamāks bija saistībā ar savām aktivitātēm sportā, piemēram, aptuveni gadu viņš vadīja hokeja klubu Rīgas Dinamo un viņam piederēja arī 12% šī sporta kluba īpašnieka Itera Latvija akciju, ko viņš 2009. gada pavasarī pārdeva līdz ar aiziešanu no kluba valdes priekšsēdētāja amata.

Savukārt iepriekš V.Koziola aktivitātes biznesā bija krietni pamanāmākas, jo viņš bija ļoti ietekmīgs spēlētājs nekustamā īpašuma tirgū. Viņa uzņēmums Tritan specializējās zemes iegādē, apbūves atļauju un citu dokumentu nokārtošanā, tostarp arī vietās, kur apbūve nav atļauta vai ir ierobežota. Pēc šādu darbu veikšanas Tritan īpašumus pārdeva. Starp šiem projektiem ir arī Swedbank biroju ēka Saules akmens. Viņš bijis saistīts arī ar Zaķusalas apbūves plāniem un virkni citu projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Koziols: Līdz līguma parakstīšanai ar Hārtliju vēl neesam tikuši

LETA,23.05.2017

Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs (no kreisās) un Latvijas hokeja federācijas ģenerālsekretārs Viesturs Koziols

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Hokeja federācija (LHF) arī pēc pasaules čempionāta turpina sarunas ar valstsvienības galveno treneri Bobu Hārtliju par tālāko sadarbību, taču pagaidām līdz līguma parakstīšanai abas puses vēl nav tikušas, sacīja LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols.

Jau vēstīts, ka Latvijas valstsvienība Hārtlija vadībā pagājušajā nedēļā noslēdza dalību pasaules čempionātā, izcīnot desmito vietu, kas ir komandas labākais sasniegums kopš 2012.gada. Latvijas izlase bija ļotu tuvu tam, lai pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūtu ceturtdaļfinālā, tomēr pēdējā spēlē nespējot nosargāt uzvaru pār Vāciju, vēlāk tai zaudējot "bullīšu" sērijā, izslēgšanas spēlēs neizdevās iekļūt.

Pērnā gada nogalē Hārtlijam stājoties pie izlases stūres, līgums ar viņu tika noslēgts pēc sistēmas 1+1. Jau pasaules čempionāta laikā LHF uzsāka pārrunas par sadarbības turpināšanu, abām pusēm pie sarunu galda sēžoties arī pēc planētas meistarsacīkstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viestura Liguta kontā ir vairāk nekā 20 dežūru gadi intensīvās terapijas nodaļā, darbs ar studentiem, klīnikas vadīšana, vairākas grāmatas, un šogad arī — viens no augstākajiem sasniegumiem medicīnas zinātnē, publikācija New England Journal of Medicine.

Publikācija balstās uz darbu, kas veikts kopš 2003. gada, sadarbojoties vairākām Rīgas Stradiņa universitātes klīnikām un pētot intravenozo narkotiku lietotājus, kuriem novērots unikāls, iepriekš nezināms kustību traucējumu sindroms, līdzīgs parkinsonismam.

Šis sindroms tika atklāts efedrona lietotājiem, kuri šo narkotisko vielu gatavo paši, izmantojot pretklepus tabletes, etiķa esenci un kālija permanganātu. Šāda «recepte» ir izplatīta bijušās Padomju Savienības teritorijā, skaidro Viesturs Liguts. «Nelaime ir tā, ka tādā veidā vēnās tiek ievadīts mangāns, kurš izgulsnējas galvas smadzenēs un gados salīdzinoši jauniem cilvēkiem rada neatgriezenisku invaliditāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Diena kontrolpaketes īpašnieks Viesturs Koziols grasās iegādāties arī atlikšos Roulendu ģimenei piederošos 47,84% AS Diena akciju, liecina paziņojums laikrakstā Diena.

Pēc darījuma noslēgšanas V. Koziolam piederošajam uzņēmumam AS Žurnāli un Diena piederēs 98,84% AS Diena akciju.

«Esmu ļoti pateicīgs Roulendu ģimenei, ar kuru, jau iegādājoties 51% akciju, bija vienošanās turpināt sarunas arī par atlikušo akciju iegādi. Gan Roulendu ģimene, gan tagad arī es, neiegādājāmies plaukstošu, pelnošu uzņēmumu. Mēs iegādājāmies mediju, kuram nepieciešama ļoti liela uzmanība un smags darbs, lai šo mediju atkal padarītu konkurētspējīgu, pelnošu un galvenais - lasītājiem nepieciešamu,» paziņojumā raksta V. Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sabiedrības problēma, ka neesam ieaudzināti uzvarēt, bet gan samierināties un piedalīties. Hokejā – nemākam iemest

Bet to var mainīt, un tas ir viens no izaicinājumiem, ko DB Uzņēmēju kluba biedru novembra tikšanās reizē minēja galvenais viesis – Latvijas Hokeja federācijas (LHF) nepilnu divu mēnešu vecās un jaunu apņemšanos pilnās valdes loceklis Viesturs Koziols. «Es nekad neslidoju, kur ripa ir bijusi, bet gan tur, kur tā būs.» Ar šādu, tiesa gan, aizlienētu, bet pašam tuvu teicienu, viņš sāk runāt par hokeju – biznesu – naudu.

Runājot par problēmām, ko V. Koziols labāk izvēlas dēvēt par izaicinājumiem, viņaprāt, pašos pamatos jāmaina hokeja sabiedrības domāšanas veids. «Ir jādefinē, kas ir LHF misija, kāpēc mēs vispār kaut ko darām. Šveicē, kur kādu laiku dzīvoju, hokeja federācijā valdīja tikai viens lozungs: mēs ejam pēc zelta. Ir jābūt augstam mērķim. Arī mums. Bieži spēlētājiem izšķirošos brīžos pietrūkst nekaunības, hokeja viltības, killer instict, ja gribat. No hokeja attīstības, nākotnes panākumu viedokļa, pareizāk un veselīgāk būtu būvēt saimniecību no jauna, par mērķi izvirzot lielai izlasei cīnīties par medaļām,» spriež V. Koziols. Apbraukājot daudzas hokeja halles Latvijā, viņš pamanījis tur izvietotās hokeja imidža fotogrāfijas, kurās redzami spilgti aizsardzības momenti, bet teju neviena uzbrukuma un vārtu gūšanas momenta. «Zinām, ka tas nav speciāli, bet puišeļi – mūsu jaunie ozoliņi, dārziņi un žoltoki – 250 reizes gadā iet garām tām fotogrāfijām un lēnām sāk pierast, ka tieši aizsargāties ir stilīgi.» Un te DB kluba galvenais viesis velk paralēles ar Latvijas sabiedrību kopumā, jo vairākas sporta pasaules nianses ir visas valsts iedzīvotāju spogulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Klupšanas akmens turpmākām ārvalstu investīcijām

Raivis Bahšteins,02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesturs Koziols turpmāk vairs neveiks hokeja kluba Rīgas Dinamo prezidenta pienākumus, lemts otrdien notikušajā kluba valdes sēdē.

Par Dinamo prezidenta amata vietas izpildītāju pagaidām kļūs ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs, raksta esports.lv.

Kluba mājaslapā ievietotā informācija liecina, ka V. Koziols ir viens no kluba dibinātājiem un bija lielākais Dinamo akcionārs starp fiziskajām personām - nu jau bijušajam prezidentam piederēja 12.18% kluba akciju. V. Koziols apliecina, ka jau pārdevis sev piederošās Dinamo akcijas un pārtraucis jebkādas darba attiecības ar klubu (iepriekš bija arī valdē). Oficiāli līgums lauzts «pēc paša vēlēšanās».

Iepriekš izskanējusi informācija, ka V. Koziolu varētu nomainīt bijušais Latvijas valsts premjerministrs Aigars Kalvītis, kurš nesen pārtrauca savu politiķa karjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koziols plāno gada laikā iegūt pilnīgu kontroli Dienas grupā

Lelde Petrāne,16.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Diena lielākais īpašnieks Viesturs Koziols apgalvo, ka neko par viņam nepiederošo akciju pārdošanu nezina, turklāt ar otru akciju īpašnieku - Roulendiem - ir vienošanās, ka akciju pārdošanas gadījumā vispirms piedāvājumu saņems kontrolpaketes īpašnieks, otrdien no rīta vēstīja Latvijas Radio.

Pirmdien medijos izskanēja informācija par to, ka otrs akcionārs - Roulendu ģimene, iespējams, 49% akciju pārdos SIA Mediju Nams.

«Es gribu uzsvērt, ka kontrolpakete ir manā īpašumā, šīs akcijas akciju sabiedrībā Diena ir drukātā formā, šīs akcijas stāv pie manis mājās. Tātad es gribu pateikt to, ka kontrole pār uzņēmumu ir manās rokās, un es kontrolēju akciju sabiedrības ikdienas procesus, attīstību, jaunus produktus un tā tālāk un tā tālāk. Un tur bez manas ziņas nekas mainīties nevar. Es jums apzvēru, ka bez manas ziņas akciju sabiedrībā kontrole mainīties nevar,» intervijā apliecināja Koziols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Viesturs Koziols vakar reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA Applecafe, ziņo vietne klientuportfelis.lv.

V. Koziols uzņēmuma daļas dala uz pusēm ar Sandri Jarbušu, kurš ieņem Applecafe valdes priekšsēdētāja amatu.

Līdzās S. Jarbušam valdē darbojas Askolds Bērziņš. Šis esot vienīgais uzņēmums, kas patlaban reģistrēts SIA Applecafe juridiskajā adresē - Blaumaņa iela 12A-11, Rīgā. Lursoft pieejamajā izziņā redzams, ka uzņēmums reģistrēts ar 5000 EUR pamatkapitālu.

V. Koziolam uz šo brīdi pieder divdesmit divu uzņēmumu kapitāldaļas, kā vienīgais īpašnieks Koziols ir norādīts astoņiem uzņēmumiem, daži no tiem - SIA INVESTĪCIJU MĒRĶPROJEKTI, SIA WEB Projekti un LAIF Holding.

Kopumā Latvijā šā gada 14. oktobrī ir reģistrēti 62 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atļauj SIA Rīgas tirdzniecības osta un a/s Žurnāli un Diena apvienošanos

Elīna Pankovska,30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Rīgas tirdzniecības osta iegādāties 100% a/s Žurnāli un Diena akciju un attiecīgi iegūt tajā izšķirošu ietekmi.

Padome pieņēmusi šādu lēmumu, jo darījums neradot kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi. Lēmumā KP norāda, ka abu uzņēmumu darbības jomas nepārklājas un to sniegtie pakalpojumi nav savstarpēji aizvietojami.

Izņēmums esot nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzņēmumu vadības pakalpojumi, taču tos abi apvienošanās dalībnieki sniedz un arī turpmāk paredzējuši sniegt tikai saviem saistītajiem uzņēmumiem, un tādējādi tirgū nekonkurē.

SIA Rīgas tirdzniecības osta nodarbojas ar ieguldījumu veikšanu un pārvaldi kapitālsabiedrībās un tai ir ietekme kopumā 17, bet izšķiroša ietekme 14 kapitālsabiedrībās. Galvenie SIA Rīgas tirdzniecības osta un tās meitasuzņēmumu darbības virzieni ir ostas termināļu darbība, dzelzceļa kravu ekspedēšana un pārvadājumi Latvijas teritorijā, elektroenerģijas sadale un tirdzniecība, dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva remonts, savu nekustamo īpašumu apsaimniekošana un uzņēmumu vadība, teikt paziņojumā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākās Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) bankas ir ierobežojušas norēķinus ar Krieviju un sākušas slēgt Krievijas uzņēmumu un privātpersonu kontus.

Šādi pasākumi tiek veikti, baidoties no otrreizējām sankcijām, pirmdien, ziņo krievu laikraksts "Vedomosti", atsaucoties uz trim AAE strādājošiem uzņēmējiem un asociācijas "Delovaja Rossija" pārstāvi.

Saskaņā ar "Delovaja Rossija" pārstāvja teikto AAE bankas pašlaik nepieņem maksājumus no Krievijas un neveic pārskaitījumus pretējā virzienā, kā arī turpina slēgt krieviem piederošo uzņēmumu kontus.

Šo informāciju apstiprināja uzņēmēji, kuru uzņēmumi atrodas AAE. Pēc viņu teiktā, grūtības ar pārskaitījumiem sākās jau krietni pirms ASV prezidenta rīkojuma par sekundārajām sankcijām, kas tika parakstīts decembrī un pēc kura Turcijas, Ķīnas un citu valstu bankas pēkšņi mainīja savu politiku pret krieviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā nekustamo īpašumu ballīte tiešām beigusies

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,25.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu tirgus ārpus Rīgas un Jūrmalas nesaplok (saraksts)

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,03.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kļūstot par LOK prezidentu, Reirs pametīs darbu Saeimā un JV valdē, bet Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē

Diena.lv,31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļūstot par LOK prezidentu, Jānis Reirs pametīs darbu Saeimā, bet Viesturs Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē, noskaidrojies Sporta Avīzes rīkotajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amata kandidātu debatēs.

Sporta Avīzes organizētajā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidātu debatē visi pieci pretendenti uz prestižo amatu pastāstīja, ko darītu ar saviem līdzšinējiem pienākumiem, ja tiktu ievēlēti. Šādā gadījumā Jānis Reirs noliktu Saeimas deputāta mandātu un izstātos no partijas Jaunā Vienotība valdes, bet Viesturs Koziols ir lēmis, ka LOK prezidenta amatu apvienotu ar darbu Starptautiskās hokeja federācijas padomē.

Plašāk šo un pārējo kandidātu atbildes skatieties video. LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas, gaidāma nākamajā otrdienā, 4. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Biznesa eskalators: Uzzina savu pielāgošanās ātrumu

Anda Asere
,01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākais izmērs MoshMosh precēm ir S un M, bet t/p Alfa pircēji izrādījuši interesi pēc XL un XXL izmēriem, kas licis strauji atbildēt pieprasījumam

Viens no lielākajiem pārsteigumiem apģērbu zīmola MoshMosh radītājai Līgai Auziņai, piedaloties projektā Biznesa eskalators, bija tas, ka t/p Alfa apmeklētāji krietni vairāk interesējas par lielāka izmēra apģērbiem nekā līdz šim. «Tāds izmērs vienmēr ir bijis pieejams, bet lielie izmēri nekad nav bijuši pieprasīti. Tā ir laba iespēja pārbaudīt, cik ātri varam pielāgoties, un ļauj iet soli tuvāk patērētājam,» spriež L. Auziņa.

Ārpus komforta zonas

MoshMosh apģērbs ikdienā ir pieejams veikaliņā M50, kā arī izgatavots pēc pasūtījuma, reizēm mārketinga nolūkos L.Auziņa piedalās arī tirdziņos, festivālos.

Atšķirībā no tirdzniecības internetā vai preču realizācija skādā veikalā Alfā L. Auziņai bija iespēja satikt klientus aci pret aci, uzzināt viņu domas, ierosinājumus un iebildumus. «Dalība Biznesa eskalatorā ir vienreizēja pieredze, tā ir laba iespēja jebkuram jaunam uzņēmējam. Man pašai personīgi nokrita rozā brilles. Iepriekš man likās, ka lielie tirdzniecības centri, kur apgrozās daudzi cilvēki, ir vieta, kur var nopelnīt kaut vai ar mazu stendiņu. Jā, protams, var, bet ir jāsaprot sava kapacitāte, iespējas, izmaksas. Pastāvīgie tirdzniecības centru apmeklētāji zina katru veikalu tajos, un, lai piesaistītu viņu skatienu, lai viņi nepaietu garām, mūs nepamanot, stendam jābūt interesantam. Attiecīgi rodas jautājums – kā to panākt, kā piesaistīt sev uzmanību?» pieredzē dalās L. Auziņa. Viņai šis mēnesis deva apstiprinājumu, ka tirdzniecības centrs nav īsti piemērots MoshMosh koncepcijai. Iespējams, kādu dienu uzņēmējas domas mainīsies, bet pagaidām zīmolam piemērotāki esot nelieli, individuāli salonveikaliņi, kur cilvēki nāk meklēt ko īpašu, neredzētu. «MoshMosh nav un nekad nebūs tirdzniecības centra produkts. Tā ekskluzivitāte izpaužas gan cenā, gan izpildījumā, gan pievienotajā vērtībā. Tirdzniecības centrs ir piemērotāks plaša patēriņa produktiem. Taču tirdzniecība Alfā man bija ļoti laba iespēja satikt citu publiku, kas lika visu mazliet pārstrukturēt – krāsas, izmērus, stenda iekārtojumu. Sākumā tas izsit no komforta zonas,» atzīst L. Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

picturegallery.33e003a6-fe4b-49b8-bac2-651d588546eb

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv,07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs: referenduma rezultāts nekad nebūs lemts uzvarai

Dienas Bizness,17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es taču saprotu, ka Satversme netiks mainīta. Referenduma rezultāts nekad nebūs lemts uzvarai. Vienkārši tas parādīs, ka krieviem nicinošā attieksme ir apnikusi.»

Tā savu parakstu par likumprojektu par referenduma ierosināšanu krievu valodas statusa jautājumā Neatkarīgajai skaidro Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Ziniet, es nupat internetā lasīju kādu komentāru par Lāčplēša dienas svinībām. Tajā bija rakstīts: «Cik jauki bija pilsētas centrā, jo apkārt skanēja tikai latviešu valoda...» Manuprāt, tas tomēr ir stulbs nacionālisms, jo vajadzētu taču priecāties, ja 11. novembrī krastmalā būtu dzirdama arī krievu valoda. Tas nozīmētu, ka visi Rīgā dzīvojošie cilvēki svin Lāčplēša dienu,» norāda Rīgas mērs.

Viņš uzskata, ka «galvenā problēma mūsu nacionālistiem ir tā, ka viņu izpratnē nacionālisms nozīmē izdarīt kaut ko sliktu krieviem, nevis izdarīt kaut ko labu latviešiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Par ko krustā piesita Pēteri?

Sandris Točs, speciāli DB,29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Gļebs Panteļejevs: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu

Lelde Petrāne,01.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru