Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Līguma laušanai nav racionāla skaidrojuma vai pamatojuma, šodien izplatītā paziņojumā norāda "Centrālais Gastro Tirgus" idejas autors, SIA "International SV" īpašnieks Viktors Ravdive.

Db.lv jau ziņoja, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieku SIA "International SV". "Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu," iepriekš skaidroja AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Savukārt V. Ravdive norāda, ka, "neraugoties uz veiktajiem ieguldījumiem drošības apstākļu uzlabošanā un vides labiekārtošanā, kā arī tirgus atpazīstamības sekmēšanā vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, notariāli apstiprinātu vienošanos un tirgus vadības vairākkārt pausto ieinteresētību sadarbībā, pretimnākšanas vietā saņemam negaidītu līguma laušanu, turklāt uzzinot to no preses, nevis no AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības".

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

RPAS Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) rekonstrukcijas un renovācijas projektos varētu piesaistīt Eiropas Savienības (ES) naudu un investēt līdz pat 4,5 miljoniem eiro, trešdienas rītā Latvijas radio teica Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Līdz 1999.gadam Centrāltirgus teritorijā notika plaši starppaviljonu apbūves darbi un tika sabūvētas atsevišķas ēkas, kas, raugoties no putna lidojuma, nosedz vēsturisko, UNESCO mantojumā esošo teritoriju un atrodas uz vēsturiskajām gājēju maģistrālēm, stāstīja tirgus vadītājs. Tāpēc ir nepieciešams izstrādāt vienotu Centrāltirgus ārējo vizuālo veidolu un pēc tam teritoriju sakārtot, uzsvēra Abramovs.

Centrāltirgus vadītājs klāstīja, ka jau kopš 2011.gada Centrāltirgū notiek paviljonu rekonstrukcijas darbi par uzņēmuma līdzekļiem, taču ES finansējuma piesaiste jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ļautu visus darbus veikt ātrāk. Taču, ja ES nauda tomēr netiks piešķirta, Centrāltirgus rekonstrukciju turpinās paši par saviem līdzekļiem. Par to, vai nauda tiks piešķirta, būs skaidrs 2016.gadā, uzsvēra Abramovs.

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Par Rīgas pašvaldības AS Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju kļuvis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis vadītājs Artis Druvinieks, liecina Firmas.lv informācija.

Izmaiņas uzņēmuma valdē reģistrētas šodien, 14.septembrī. Darbu valdē turpina Kaspars Zauls un Valdis Karnītis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas dome pārstāvis Uģis Vidauskis, konkursā uz šo amatu saņemti 19 pieteikumi, bet pēc kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas uz otro kārtu tika virzīti deviņi kandidāti. Konkursa komisija, pamatojoties uz kandidātu vērtēšanas rezultātiem atbilstoši definētajām kandidātu atlases prasībām, 6.septembra sēdē nolēma Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatam nominēt Druvinieku.

Vidauskis arī atzīmēja, ka Druvinieks ir studējis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, iegūstot jurista kvalifikāciju. Druvinieks patlaban ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis valdes priekšsēdētājs, iepriekš strādājis par SIA L-Ekspresis biznesa attīstības direktoru, bijis arī šī uzņēmuma valdes loceklis, savulaik strādājis arī par SIA Latvijas Mobilais telefons iepirkumu speciālistu.Rīgas dome kā Rīgas centrāltirgus kapitāldaļu turētājs nešaubās, ka Druvinieks ar saviem pienākumiem tiks galā labi, par ko liecinot viņa kompetences, par kurām pārliecinājās arī konkursa komisija, uzsvēra Vidauskis.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus (Centrāltirgus) prioritāte šogad ir piena un gastronomijas paviljonu pārņemšana, laužot līgumus ar līdzšinējiem apsaimniekotājiem SIA Viaro, sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pagājušā gada nogalē esam apstiprinājuši Centrāltirgus stratēģiskās attīstības plānu līdz 2018.gadam, kurā kā viena no galvenajām prioritātēm ir noteikta piena un gastronomijas paviljona pārņemšana,» sacīja A. Abramovs.

Viņš sacīja, ka patlaban Centrāltirgus administrācija pārvalda trīs paviljonus - gaļas, sakņu un zivju, kamēr piena un gastronomijas paviljonā darbojas apakšnomnieks, kura darbība nav apmierinoša.

«Diemžēl vērojama tendence, ka tur, kur saimnieko nomnieks ilgtermiņā, investīcijas ir beigušās, un spējam tikai noskatīties, kas tur notiek. Jāatzīst, ka ne tikai vizuālais, bet arī tehniskais paviljonu stāvoklis nav iepriecinošs, pārdevēji sūdzas par darba apstākļiem. Patlaban juristi un finanšu konsultanti strādā, lai panāktu saimnieciski izdevīgāko risinājumu Centrāltirgum un lai jau šogad izbeigtu šos līgumus. Tas ir ļoti sarežģīts un komplicēts darbs, jo dažādi ir iepriekš noslēgto līgumu termiņi,» sacīja tirgus vadītājs.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.

Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»

«Uzskatu par vienu no lielākajām kļūdām, ka Centrāltirgus ir ļāvis sajaukt tirdzniecības procesu, tirgu sākot aizstāt ar vienveidīgu tirdzniecības placi. Mēs šodien strādājam ar sekām,» intervijā laikrakstam Diena pauda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

«Pamatā ir ilgtermiņa līgumi, kur nomniekus interesēja ieņēmumu sadaļa, nevis attīstība. Nav noslēpums, ka tirdzniecības giganti var maksāt, un šeit viņi ir,» pauda Centrāltirgus vadītājs.

Viņš skaidroja, ka ar Maxima līgums slēgts līdz 2045. gadam, tomēr «Maxima šeit var palikt tik ilgi, kamēr nav precīza rīcības definējuma no Centrāltirgus puses. Tajā brīdī, kad Centrāltirgus sāks apsaimniekot visu paviljonu ansambli, situācija var mainīties».

«Mans personīgais skats uz Centrāltirgu ir kā uz objektu, kuru brauc skatīties un par kuru priecājas rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji, un to padarīt par lielveikalu ķēžu vai tirdzniecības centru sinonīmu nav tas, par ko mums teiks paldies mūsu bērni,» tā A. Abramovs.

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājam Anatolijam Abramovam ir noteikts ierobežojums uz laiku ieņemt valdes priekšsēdētāja amatu, slēgt līgumus un lemt par finanšu jautājumiem, taču viņš varēs veikt tos amata pienākumus, kas šos ierobežojumus nepārkāpj, un saņemt par to atalgojumu, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un Rīgas Centrāltirgus kapitāldaļu turētājs Nils Ušakovs (S).

«Abramovs varēs ieņemt amatu, kas šos ierobežojumus nepārkāpj, tajā skaitā par to saņemt atalgojumu,» skaidroja Ušakovs. Pašreiz gan Abramovs ir atvaļinājumā, un par konkrētiem amata pienākumiem tiks lemts pēc viņa atgriešanās no atvaļinājuma, sacīja Rīgas mērs.

Kā ziņots, Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Abramovs aizvadītajā piektdienā atstādināts no amata.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Ušakovs, Abramovs atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piemērotajam drošības līdzeklim uz laiku atstādināts no valdes priekšsēdētāja amata. Abramovam atstādināšanas laikā Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja atalgojums netiks maksāts, apliecināja Ušakovs.

Bijušais Rīgas Centrāltirgus Slēgtās teritorijas apakšnomnieks SIA Mercados iesniedzis šķīrējtiesā prasības atsaukumu, atzīstot Apakšnomas līguma izbeigšanas pamatotību, informē AS Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikācijas daļa.

Pēc Apakšnomas līguma izbeigšanas bijušais Rīgas Centrāltirgus Slēgtās teritorijas apakšnomnieks uzsāka tiesvedību šķīrējtiesā pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Šobrīd vēl turpinās tiesvedība AS Rīgas Centrāltirgus prasībā pret SIA Mercados par parāda piedziņu. SIA Mercados parādsaistības Rīgas Centrāltirgum ir vairāk kā 180 000 eiro.

Pēc Apakšnomas līguma beigām AS Rīgas Centrāltirgus atbilstoši Apakšnomas līguma noteikumiem pārņēma tirgus Slēgto teritoriju, kā arī tajā uzceltās būves un veiktos ieguldījumus. Šobrīd tirgus teritorijā tiek veikti iepriekš plānoti sakārtošanas un labiekārtošanas darbi. Uzsāktos teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus paredzēts paveikt maija sākumā.

Rīgas Centrāltirgus vadība atradusi iespēju LOSP biedriem tirgoties pa dienu tirgus teritorijā, atvēlot šim mērķim noteiktu tirdzniecības laukumu, kas, no tirdzniecības aspektiem raugoties, atrodas labā vietā.

Par to informē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji, kas trešdien tikās ar Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, lai diskutētu un panāktu vienošanos par vietējo zemnieku produkcijas tirdzniecības iespējām Rīgas Centrāltirgū gan vairumtirdzniecībā (nakts tirdzniecība), gan mazumtirdzniecībā (dienas tirdzniecība).

Gala lēmums par šo jautājumu tiks pieņemts pēc LOSP iesnieguma izskatīšanas Rīgas Centrāltirgus valdes sēdē.

«Ar lielu pārliecību varu apgalvot, ka šī vienošanās tiks noslēgta, jo no tās iegūs gan Centrāltirgus, gan Latvijas zemnieki,» norādīja Rīgas pašvaldības a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norāda, ka lauksaimniekiem vienmēr aktuāls bijis jautājums par tirdzniecības vietu augstajām izmaksām, kas vietējam zemniekam, tirgojoties ar produkciju nelielos apjomos, noved pie situācijas, ka izdevumi pārsniedz pārdotās produkcijas ienākumus, jo jārēķinās arī ar produkcijas transportēšanas un analīžu veikšanas izmaksām.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Rīgas Domes bloka Vienotība deputāti ir neizpratnē par pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus vadības izvairīšanos no tikšanās ar opozīcijas deputātiem.

Lai arī 8. novembrī deputātiem bija plānota tikšanās ar RPAS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Anatoliju Abramovu, lai runātu par noslēgtajiem līgumiem par tirdzniecības teritoriju izmantošanu, par izsludināto iepirkumu par reklāmas izvietošanu un par ES līdzekļu piesaisti tirgus attīstībai, šāda tikšanās nav notikusi.

«A.Abramova izvairīšanās no tikšanās ar Vienotības deputātiem jau kļūst sistemātiska, tādēļ esam vērsušies pie uzņēmuma kapitālu daļu turētāja pārstāvja –priekšsēdētāja Nila Ušakova ar aicinājumu skaidrot situāciju,» neizpratnē ir opozīcijā esošie deputāti. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums nosaka, ka deputātam ir tiesības pieprasīt no valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu amatpersonām, valsts un pašvaldības uzņēmumu amatpersonām, kā arī uzņēmējsabiedrību vadītājiem mutvārdu vai rakstveida paskaidrojumus jautājumos, kas skar attiecīgās pašvaldības vai viņa vēlēšanu apgabala vēlētāju intereses, kā arī – ir tiesības iepazīties ar valsts pārvaldes un pašvaldības iestāžu, kā arī pašvaldības uzņēmumu dokumentāciju, kas skar attiecīgās pašvaldības intereses.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.