Ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

"Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā Centrālais Gastro Tirgus īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu" skaidro AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

"Pirmais brīdinājums par nomas un komunālo maksājumu kavējumu nomniekam tika nosūtīts jau 2019.gada augustā, kas nozīmē, ka faktiski grūtības segt uzņemtās finanšu saistības SIA "International SV" parādījās jau pāris mēnešus pēc Centrālais Gastro Tirgus atklāšanas", turpina A.Druvinieks.

Ievērojot visus savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumus, AS "Rīgas Centrāltirgus" jau 2020.gada 8.janvārī nosūtīja SIA "International SV" paziņojumu par līguma izbeigšanu. Pārrunu rezultātā starp AS "Rīgas Centrāltirgus" un SIA "International SV" tika noslēgta vienošanās par parāda samaksu, kas paredzēja saistību izpildes nodrošinājuma iesniegšanu. Ņemot vērā, ka uz 2020.gada 31.martu SIA "International SV" nebija iesniegusi atbilstošu saistību izpildes nodrošinājumu, kā arī nebija vienojusies ar AS "Rīgas Centrāltirgus" par vienošanās grozījumiem, nomas līgums ir uzskatāms par izbeigtu.

Diskusijā par Rīgas Centrāltirgus iespējamajiem attīstības scenārijiem izskanēja visdažādākās iespējas, sākot no laikmetīgās mākslas muzeja ierīkošanas, līdz "Ghetto games" pasākumu rīkošanai.

Diskusiju rīkoja SIA "Rīgas nami" un Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcijas izstrādātājs SIA "Wealth.Investments".

Sākotnēji diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar esošo situāciju tirgus teritorijā, teritorijas sadalījumu un iespējamiem attīstības variantiem.

Diskusijā tika piedāvāti trīs dažādi scenāriji, kas paredz koncentrēt pārtikas tirdzniecību mazākā Centrāltirgus paviljonu skaitā, atsevišķus paviljonus atvēlot citām funkcijām. Tika uzsvērts, ka pašlaik nav izraudzīts viens noteikts attīstības scenārijs, bet joprojām iespējama diskusija.

Ņemot vērā tirgus darbības analīzi un pircēju aptaujas datus, divos variantos tiek piedāvāts pašreizējo Gaļas paviljonu atvēlēt citām funkcijām, nevis pārtikas tirdzniecībai, bet pārtikas tirdzniecību koncentrēt atlikušajos paviljonos.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Līguma laušanai nav racionāla skaidrojuma vai pamatojuma, šodien izplatītā paziņojumā norāda "Centrālais Gastro Tirgus" idejas autors, SIA "International SV" īpašnieks Viktors Ravdive.

Db.lv jau ziņoja, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" nolēmusi lauzt nomas līgumu ar "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieku SIA "International SV". "Jaunu projektu īstenošana vienmēr ir saistīta ar riskiem, diemžēl šajā gadījumā "Centrālais Gastro Tirgus" īpašnieks nav izvērtējis finanšu riskus, kas novedis pie tā, ka esam spiesti lauzt esošo nomas līgumu," iepriekš skaidroja AS "Rīgas Centrāltirgus" valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Savukārt V. Ravdive norāda, ka, "neraugoties uz veiktajiem ieguldījumiem drošības apstākļu uzlabošanā un vides labiekārtošanā, kā arī tirgus atpazīstamības sekmēšanā vairāk nekā 2 miljonu eiro apmērā, notariāli apstiprinātu vienošanos un tirgus vadības vairākkārt pausto ieinteresētību sadarbībā, pretimnākšanas vietā saņemam negaidītu līguma laušanu, turklāt uzzinot to no preses, nevis no AS "Rīgas Centrāltirgus" vadības".

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Nule kā ekspluatācijā nodots Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljona jumts, kura rekonstrukcija ilga kopš pagājušā gada rudens.

Remontdarbu laikā saskaņā ar jumiķa amata meistaru sastādīto darbu plānu un metodiskajiem norādījumiem un ievērojot Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes prasības, tika mainīts viss jumta segums, īpašu uzmanību pievēršot vēsturiski atbilstošam skārda lokšņu izmēram un lokšņu dalījumam. Līdz ar to ne tikai Rīgas Centrāltirgus, bet viss Rīgas vēsturiskais centrs, kas ir UNSECO pasaules mantojuma vieta, ir ieguvis tik pat krāšņi atjaunotu vēsturisko jumtu kā Rundāles pilī. Skārda seguma nomaiņas darbus veica a/s “Būvuzņēmums restaurators”, kurš tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 709 987,67 eiro bez PVN.

Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošana izmaksās par 18 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji plānots.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien lēma par līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus teritorijas atjaunošanas projektiem. Līdzekļi jāpiešķir diviem atsevišķiem projektiem - Centrāltirgus pazemes pagrabu pārbūvei, kā arī Centrāltirgus kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanai. Kopējā abu projektu vērtība ir 30 miljoni eiro, taču daļu finansējuma piešķirs arī valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF). Līdz ar komitejas šodienas lēmumu, pašvaldības līdzfinansējums būs 21,61 miljona eiro apmērā.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka vēl aizvadītajā gadā abu projektu izmaksas bija plānotas 12,04 miljonu eiro apmērā. Pēc Pilsētas attīstības departamenta pārstāves Oksanas Dumpes teiktā, šie aprēķini bija balstīti uz atjaunošanas būvprojekta minimālo sastāvu un ievērojamais sadārdzinājums radies, izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā, kā arī noslēdzot būvniecības iepirkumus.

Par Rīgas pašvaldības AS Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju kļuvis dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis vadītājs Artis Druvinieks, liecina Firmas.lv informācija.

Izmaiņas uzņēmuma valdē reģistrētas šodien, 14.septembrī. Darbu valdē turpina Kaspars Zauls un Valdis Karnītis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas dome pārstāvis Uģis Vidauskis, konkursā uz šo amatu saņemti 19 pieteikumi, bet pēc kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas uz otro kārtu tika virzīti deviņi kandidāti. Konkursa komisija, pamatojoties uz kandidātu vērtēšanas rezultātiem atbilstoši definētajām kandidātu atlases prasībām, 6.septembra sēdē nolēma Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatam nominēt Druvinieku.

Vidauskis arī atzīmēja, ka Druvinieks ir studējis Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, iegūstot jurista kvalifikāciju. Druvinieks patlaban ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Mediķis valdes priekšsēdētājs, iepriekš strādājis par SIA L-Ekspresis biznesa attīstības direktoru, bijis arī šī uzņēmuma valdes loceklis, savulaik strādājis arī par SIA Latvijas Mobilais telefons iepirkumu speciālistu.Rīgas dome kā Rīgas centrāltirgus kapitāldaļu turētājs nešaubās, ka Druvinieks ar saviem pienākumiem tiks galā labi, par ko liecinot viņa kompetences, par kurām pārliecinājās arī konkursa komisija, uzsvēra Vidauskis.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Rīgas Centrāltirgū varētu tikt izveidots stends, kurā tirgotu tikai Latvijā bioloģiski audzētos dārzeņus, aģentūra LETA uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM).

ZM informēja, ka trešdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un AS Rīgas centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Arti Druvinieku, lai pārrunātu iespējas palielināt Latvijā audzēto dārzeņu un citas vietējās lauksaimnieciskās produkcijas piedāvājumu un realizācijas apjomus galvaspilsētas tirgos.

Tostarp tikšanās laikā pārrunātas iespējas Latvijas lauksaimniekiem tiešajā tirdzniecībā tirgot pašu audzēto un ražoto produkciju, kam būtu nepieciešams izveidot speciālas tirdzniecības vietas un piedāvāt lauksaimniekiem atsevišķus atvieglojumus tirdzniecības organizēšanai. Rīgas mērs un Rīgas centrāltirgus vadītājs zemkopības ministram apliecināja, ka šobrīd tiek apsvērta iecere Rīgas izveidot speciālu stendu, kurā tirgotu tikai Latvijā bioloģiski audzētos dārzeņus.

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Situācija AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā ir dramatiska un ir nekavējoties jārisina, organizējot jaunu apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu, lai šāda publiska vieta, kuru ik dienu apmeklē desmitiem tūkstoši iedzīvotāju, beidzot būtu droša.

Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) jau vairākus gadus iepriekš ir norādījusi, ka Centrāltirgus drošības dienests nespēj pienācīgi veikt savus pienākumus, jo teritorijā bez īpašas piepūles varēja iegādāties nelegālas akcīzes preces. Vislielākais absurds ir tas, ka to zināja visi - sabiedrība, policija, tirgotāji un AS "Rīgas Centrāltirgus" administrācija, tomēr situācija netika risināta. Tikai pateicoties žurnālistu darbam, kad tika iegūti neapgāžami pierādījumi nolaidībai, atbildīgās personas ir sarosījušās.

Publiskais iepirkumus, kas tika veikts decembrī par papildus divu apsargu klātesamību teritorijā, nav nopietni un nevar nodrošināt drošību šajā teritorijā. Pašlaik ir svarīgi saprast, kā iespējami ātrāk šo tirgus teritoriju sakārtot, tāpēc viens no pirmajiem darbiem ir drošības audita veikšana un jauna apsardzes pakalpojumu publiskā iepirkuma izsludināšana. Tas nozīmē, ka AS "Rīgas Centrāltirgus" teritorijā jānosaka iespējamās riska vietas, jāiezīmē drošības resursu izvietojums un apjoms, kā arī objekta specifika, lai šo teritoriju padarītu vieglāk uzraugāmu.

Ieguldot sešus miljonus eiro, paredzēts atjaunot Rīgas Centrāltirgus degradēto teritoriju. No kopējām investīcijām piecus miljonus plānots piesaistīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF).

Līdz šā gada 19. oktobrim plānots izstrādāt būvprojektu, bet būvdarbi jāveic līdz 2020. gada maijam. Būvprojekta izstrādei jau piešķirts finansējums no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda 230 tūkstošu eiro apmērā. Būvprojekta izstrādi veic SIA Baltex Group. Pašlaik izstrādātas vizualizācijas un, pamatojoties uz tām, tiks izstrādāts būvprojekts, DB uzzināja Rīgas domes Pilsētas attīstības pārvaldē.

Rīgas pašvaldībai piederošā Rīgas Centrāltirgus kvartāla degradētās teritorijas revitalizācijas 1.kārtas projekts ir daļa no pilsētas centra pārbūves. Šis projekts pakārtots Rail Baltica projektam. Pašreiz tirgu no Vecrīgas fiziski atdala dzelzceļa uzbērums, ko paredzēts nojaukt Rail Baltica projekta realizācijas laikā. Rīgas domes vadība gan pieļauj, ka projekts var sadārdzināties, ja atklāsies kādi pārsteigumi.

Vidzemes tirgū, kas atrodas Brīvības ielā 90A, notika apspriede par tirgus turpmākās attīstības un atjaunošanas iespējām. Kā uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, nākotnē plānota Vidzemes tirgus darbības pilnvērtīga atjaunošana.

Viņš arī skaidroja, ka Vidzemes tirgus pārņemšanu Centrāltirgus uzsācis pirms aptuveni desmit gadiem. Kopš deviņdesmitajiem gadiem vairāki īpašumi Vidzemes tirgus teritorijā piederējuši trešajām personām un kopš 2010.gada norisinās tiesvedības, lai šos īpašumus pārņemtu. Pēdējo īpašumu Centrāltirgus atpircis šā gada aprīlī. Lai gan Centrāltirgus ir pilnībā gatavs visu tirgus teritoriju iekļaut savā pamatkapitālā, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu, ieplānotos darbus varēs sākt tikai jūlijā. «Jūlijā būs beigušies visi ar tiesvedību saistītie procesi un tiks izsludināta nomas līguma izsole, ar kuru mēs sāksim meklēt investoru, kurš būtu gatavs tur saimniekot. Tiks piedāvāts ilgtermiņa nomas līgums, kurš būs ilgāks par 12 gadiem,» sacīja A. Druvinieks.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret nu jau bijušo AS «Rīgas centrāltirgus» Iepirkumu komisijas vadītāju par kukuļņemšanu un kukuļņemšanas mēģinājumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neminot amatpersonas vārdu, KNAB informēja, ka amatpersonu rosināts apsūdzēt par sešiem noziegumiem, kas paredz atbildību par kukuļņemšanu un trīs kukuļņemšanas mēģinājumiem. Tāpat rosināts apsūdzēt divas fiziskas personas par kukuļņemšanu, kukuļņemšanas mēģinājumu un kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Spriežot pēc KNAB izplatītās infografikas, amatpersona, iespējams, apmaiņā pret kukuļiem nodrošināja tirdzniecības vietu pārdevējiem, apejot noteikto rindas kārtību.

Jau ziņots, ka citā krimināllietā piecas bijušās «Rīgas centrāltirgus» amatpersonas un darbinieki apsūdzēti par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Viens no apsūdzētajiem ir Vitālijs Litvins un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šo lietu turpinās skatīt 27.maijā plkst.11. «Firmas.lv» pieejamie dati liecina, ka 2017.gadā «Rīgas centrāltirgus» apgrozījums bija 7,02 miljoni eiro, bet zaudējumi - 796 163 eiro. 2016.gadā «Rīgas centrāltirgus» strādājis ar 45 735 eiro peļņu.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē deputāti vienojušies piešķirt finansējumu 650 000 eiro apmērā Pilsētas kanāla krasta nostiprinājuma avārijas stāvokļa novēršanai pie Centrāltirgus.

«Šobrīd jau praktiski ir izstrādāta būvniecības uzsākšanai nepieciešamā dokumentācija, darbi tiks sākti tuvākā mēneša laikā un tos plānots pabeigt šajā gadā. Kanālmalas stiprināšanas būvdarbi notiks aptuveni 85 metrus garā posmā. Šobrīd teritorija, kas skar Centrāltirgus piegādes zonu un pagrabus no autoostas puses, ir norobežota,» deputātus informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Rihards Rusins.

Šā gada maijā Rīgas domes Attīstības departaments atsauca Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekta realizēšanu, jo aprīlī saņemtie ekspertu atzinumi liecināja par Centrāltirgus piegādes zonas kanālmalas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos - bija noticis iegruvums desmit metru garumā, visa kanālmalas atbalstsiena ir avārijas stāvoklī un ir nepieciešama krastmalas pārbūve, lai atjaunotu pienācīgu un neierobežotu preču piegādi tirgus paviljoniem.

Lai novērstu avārijas stāvokli un atjaunotu preču piegādi tirgus paviljoniem, uzsākti Rīgas Centrāltirgus teritorijas pilsētas kanālmalas krasta nostiprināšanas darbi, kas turpināsies līdz 8.aprīlim.

Šobrīd pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma tiek veikti Rīgas Centrāltirgus teritorijas pilsētas kanāla krasta nostiprinājuma un esošā kanāla krastmalu pārbūves darbi aptuveni 85 metrus garā posmā, informē Rīgas domē (RD).

Atbilstoši izstrādātajam projektam ir paredzēts iedzīt jaunu rievsienu - aptuveni 85 metru garumā. Un tikai darbu zonā - brauktuves daļā - veikt dūņu slāņa nomaiņa uz drupināto betonu, lai nodrošinātu ceļam cietu un nestspējīgu pamatni.

Sociālajos tīklos aizvadītās nedēļas nogalē lielu satraukumu iedzīvotājos bija radījis video, kurā redzams, ka traktortehnika ber būvgružus kanālā. Domē skaidro, ka drupināto betonu neber līdzās esošajā kanālā, bet tikai zonā no rievsienas līdz enkursienai. Drupināto betonu ražo SIA "Tilts" ražotnē Spilves ielā, Rīgā.

No 20. decembra darbu sāks SIA “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) jaunā valde. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēta bijusī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Agra Languša.

Savukārt valdes locekļa amatu ieņems Māris Skudra, kurš līdz šim pildīja RCT pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Kopš 4. jūnija, kad no amata atkāpās RCT valdes locekļi Artis Druvinieks un Kaspars Zauls, tirgu vadīja pagaidu valde. Rīgas dome organizēja publisku konkursu uz RCT valdes locekļu amatiem. Pieteikumi tika saņemti no 35 kandidātiem. Konkursa komisija, kurā vairākums ir neatkarīgie eksperti, kandidātu vērtēšanu veica trīs kārtās, tai skaitā piesaistot personāla atlases konsultantu. Atlases rezultātā locekļu amatos ievēlēti divi par labākajiem atzītie kandidāti.

Agra Languša ievēlēta valdes priekšsēdētājas amatā ar kompetenci nekustamā īpašuma attīstības, pārvaldīšanas, nomas un tirdzniecības organizēšanas jomā. Jaunā RCT valdes priekšsēdētāja Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi augstāko izglītību nekustamo īpašumu pārvaldībā un profesionālo pieredzi guvusi gandrīz desmit gadus strādājot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un nodrošinot valstij un sabiedrībai svarīgu nekustamo īpašumu attīstību, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, iznomāšanu un izīrēšanu.

Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti akceptējuši pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus kanālmalas un pagrabu pārbūvei.

Centrāltirgus atjaunošanai iecerēts realizēt divus projektus: «Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošana», un «Rīgas Centrāltirgus revitalizācija – pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai». Abus projektus īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, un tos plānots realizēt līdz 2022. gadam.

Būvdarbu gaitā tiks rekonstruēta kanālmalas teritorija no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai jeb no Gaļas līdz Zivju paviljonam. Izremontēs tramvaja ceļus un autostāvvietas, piegādes zonu pie kanāla nosegs ar terasi, ierīkos promenādi, veloceliņus, piestātni tūristu kuģīšiem. Tiks izveidots arī sava veida muzejs – interaktīva ekspozīcija par tirgus vēsturi, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kā arī ir iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā.

Rail Baltica būvniecības laikā centrālā autoosta tiks pārcelta uz Torņakalnā izbūvētu multimodālo satiksmes mezglu, kas pēc tam darbosies kā reģionālā autoosta, šodien Pilsētas attīstības komitejā sacīja Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Dzintars Balodis.

Viņš pauda, ka pašreiz Rīgas dome sākusi divu projektu realizēšanu, kas ir saistīti ar Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūvi - tā ir Torņakalna multimodālā transporta mezgla izbūve un Centrāltirgus teritorijas pārbūves. Citas projekta piegulošās teritorijas Rīgas dome sāks plānot tad, kad būs skaidras Rail Baltica ietekmētās teritorijas un piedāvātie risinājumi.

Multimodālais transporta mezgls tiks izveidots Torņakalna degradētajā teritorijā starp Vienības gatvi un Dzelzceļa līniju. Tam ir paredzēts Kohēzijas fonda finansējums 7 miljonu eiro apmērā. Šai vietā tiks izveidota jauna reģionālā autoosta, stāvparks, pasažieru apkalpošanas ēka. Pašreiz no pašvaldības tehniskā projekta izstrādei ir piešķirti 290 000 eiro.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Kopš 2013. gada Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā ir pieaugošs nomniekus skaits, kas liecina, ka ir palielinājusies konkurence, tajā skaitā cenu konkurence, secinājus Konkurences padome (KP) īstenojot uzraudzību par zivju un zivju produktu tirdzniecību Rīgas tirgos.

Vienlaikus KP novērojusi, ka šajā laika periodā Rīgas Centrāltirgū ir notikusi arī tirdzniecības platību koncentrēšanās. Proti, 2016. gadā ir vairāki lieli tirdzniecības platību nomnieki, kamēr 2013. gadā bija viens izteiks līderis.

«Lielākie nomnieki zivju paviljonā bieži nomā vairākas tirdzniecības platības. KP ieskatā tas pircējiem var radīt maldīgu priekšstatu, ka konkurējošo tirgotāju ir daudz vairāk nekā to patiesais skaits. Ņemot vērā, ka atsevišķās viena tirgotāja tirdzniecības vietās zivju produkti tiek tirgoti par vienādu cenu, tas var radīt arī maldīgu priekšstatu, ka ir notikusi vienošanās par cenām,» teikts VK paziņojumā presei.

Vērtējot nomas maksas piemērošanas principus, KP secināja, ka Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā tirdzniecības vietas nomas maksa ir augstāka nekā citos Rīgas tirgos, kas varētu būt izskaidrojums ar šī tirgus statusu - tā ir nozīmīga iedzīvotāju iepirkšanās vieta, kur ir pieejams plašs zivju un citu preču sortiments. Vairākumā gadījumu Rīgas Centrāltirgus nomnieki nav interesējušies par tirdzniecības iespējām citos Rīgas tirgos, jo uzskata, ka tas nav rentabli un tie nespēj konkurēt ar šo tirdzniecības vietu apkārtnē esošajiem lielveikaliem. Tajā pašā laikā KP neguva informāciju, ka uzņēmēji, kas tirgo zivju produktus mazajos tirgos, vēlētos uzsākt darbību Rīgas Centrāltirgū.