ES plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga tikās ar galvenajiem redaktoriem no deviņiem Eiropas preses izdevumiem, tostarp, Le Monde (Francija) un Lidové Noviny (Čehija), lai augsta līmeņa sanāksmē apspriestu situāciju, kāda patlaban valda drukātajos plašsaziņas līdzekļos, Db.lv uzzināja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

Apspriedes dienas kārtība: vai preses izdevumi ievēro augstus rakstītā vārda standartus tiešsaistē vai arī tie par katru cenu cenšas pirmie publicēt jaunas ziņas? Vai rakstošajiem žurnālistiem nav jāuzņemas pārāk daudzas lomas daudzveidīgajā drukātā vārda, tīmekļa, podcast un videoklipu pasaulē un, ja tā notiek, vai tas neiespaido kvalitāti? Vai galvenajiem redaktoriem no jaunajām un vecajām dalībvalstīm ir kopēja nostāja par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, kas varētu Komisijai palīdzēt noteikt rādītājus plašsaziņas līdzekļu plurālisma pakāpes izvērtēšanai? Kā raidorganizāciju tiešsaistes darbību publiskais finansējums varētu negatīvi ietekmēt preses brīvību?

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.

EY vispasaules Krāpšanas un korupcijas pētījuma ietvaros Latvijā veiktās aptaujas dati parāda, ka joprojām vairāk nekā puse jeb 58% privātā un valsts sektora vadības līmeņa profesionāļu uzskata korupciju Latvijā par plaši izplatītu, ierindojot Latviju augstāka riska Eiropas valstu grupā kopā ar lielāko daļu Austrumeiropas valstu.

Turklāt 79% pētījuma respondentu uzskata, ka korupcijas riski attiecas gan uz publisko, gan privāto sektoru.

Neskatoties uz būtiskiem centieniem mazināt korupciju Latvijā nu jau daudzu gadu garumā, redzam, ka Latvija korupcijas uztveres līmenī ir ļoti tālu no Eiropas rietumvalstīm. Turklāt pētījums norāda uz satraucošu faktu, ka Latvijas nozaru profesionāļu pārliecinošs vairākums atzīst: korupcija ir problēma arī privātajā sektorā. Tik būtiska korupcijas izplatība rada nopietnu slogu ekonomikas attīstībai, jo, līdztekus tiesiskiem aspektiem, korupcija kritiski mazina ekonomikas efektivitāti. Nemazinot korupciju, Latvijas ekonomika rietumvalstu attīstības līmeni pārskatāmā nākotnē nesasniegs, saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Ja esi saskāries ar iespējamu korupciju, tad tagad ir ātrs, ērts un drošs veids saziņai ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Jaunā ziņošanas platforma un tās mobilā lietotne “Ziņo KNAB!” gan nodrošina anonimitātes iespēju, gan ļauj sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāraksta oficiāli iesniegumi vai jāsūta vēstules – pietiek ievadīt nepieciešamo informāciju ziņošanas platformas vai lietotnes lauciņos.

Aptauju dati par korupcijas uztveri liecina, ka 61 % Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar korupciju, ir gatavi par to ziņot. Tajā pašā laikā 42 % ir gatavi ziņot tikai tad, ja tiek nodrošināta viņu anonimitāte. Atbildot uz sabiedrības pieprasījumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izveidojis jaunu ziņošanas platformu un tās mobilo lietotni “Ziņo KNAB!”, kas piedāvā iespēju saglabāt ziņotāja anonimitāti un sazināties ar atbildīgo KNAB amatpersonu.

Nevēlies rakstīt iesniegumu? Izvēlies ”Ziņo KNAB!”

“Ziņo KNAB!” ir iekļauti divi ziņošanas veidi – pārkāpuma ziņojums par korupciju, kurā ietverta anonimitātes iespēja, un trauksmes cēlēja ziņojums. Visiem iesniegtajiem ziņojumiem tiek piešķirti unikāli identifikācijas numuri, kas dod iespēju sekot līdzi iesniegtās informācijas virzībai un nepieciešamības gadījumā ar sarakstes starpniecību iesniegt papildu ziņas vai precizējumus atbildīgajai KNAB amatpersonai.

Valsts godaprāta sistēmas novērtējumā visaugstākais punktu skaits piešķirts Valsts kontrolei, bet viszemāko novērtējumu saņēmis tiesībsargs.

Neskatoties uz nepilnībām, izpildvara un tiesu vara kopā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Valsts kontroli (augstākais novērtējums – 92 punkti no 100) veido spēcīgāko valsts pārvaldes daļu (skatīt 1. attēlu Valstiskā godaprāta sistēma Latvijā). Īpaši sekmīgi cīņā pret korupciju Latvijā ir darbojies KNAB, lai gan cīņa pret politisko korupciju joprojām ir izaicinājums, teikts Sabiedrības par atklātību Delna organizētajā pētījumā par valstiskā godaprāta sistēmas novērtējumu.

Institūcija, kam novērtējumā ir otrs augstākais rezultāts – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK, 89 punkti), darbojas nostāk no iepriekš minētajām institūcijām un ir bijusi ieguvēja no noturīgās politiķu vienprātības nodrošināt godīgas vēlēšanas.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Kopš 5. novembra, kad portālā YouTube parādījās kāda policijas virsnieka video, kurā viņš atklāti runā par korupciju Krievijā, viņam uzradušies vēl vismaz pieci sekotāji no valsts likumu sargājošajām iestādēm, ziņo CNN.

Novembris bijis zīmīgs mēnesis Krievijai un tās centieniem apkarot korupciju, kas ir viena no būtiskākajām problēmām valstī. 5. novembrī video portālā YouTube parādījās video rullītis, kur policijas virsnieks Aleksejs Dimovskis atklāti pastāsta, ka virsnieka krēslu ieguvis apmaiņā pret solījumu apcietināt kādu nevainīgu personu.

Viņa publicētais video pievērsa lielu uzmanību. Neilgā laika posmā tas jau bija apskatīts vairāk nekā miljons reižu.

Pēc A. Dimovska izteikumiem uzsāktas trīs izmeklēšanas, taču kā norāda policijas departaments, kurā reiz strādāja A. Dimovskis, tad neviena no izteiktajām apsūdzībām nav tikusi identificēta. Arī Krievijas Iekšlietu ministrija norāda, ka pagaidām nekādi pierādījumi policijas virsnieka teiktajam nav atklāti.

Iespējamie korupcijas indikatori publiskajos iepirkumos ir uzvarētāja pieredzes trūkums un pretendentu slēptas tikšanās ar iepirkumu plānotājiem.

Šādi secinājumi pausti Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) publiskotajā dokumentā "Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze".

FID apkopojis informāciju no FID sagatavotajiem atzinumiem un riska informācijas ziņojumiem, kas nosūtīti Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Iekšējās drošības biroja (IDB) trīs gadu laika posmā - no 2018. līdz 2020.gadam, kā arī izmantota KNAB un prokuratūras sniegtā informācija. Dokumentā minēti indikatori, kas var liecināt par korupciju.

Minētais materiāls būs vērtīgs rīks kredītiestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu turpmākajā darbā koruptīvu darījumu atklāšanā un izmeklēšanā, uzskata FID.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Korupcija vēl joprojām ir problēma Eiropā, kas ietekmē visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, un Eiropas ekonomikai katru gadu tā izmaksā 120 miljardus eiro, teikts pirmdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Pretkorupcijas ziņojumā.

Šādu ziņojumu EK publisko pirmo reizi.

Ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis pēdējo gadu laikā ir veikušas daudz pasākumu, taču sasniegtie rezultāti ir nevienmērīgi un būtu jādara vēl vairāk, lai novērstu korupciju un sauktu pie atbildības par to.

Pretkorupcijas ziņojumā ir paskaidrota situācija katrā dalībvalstī - kādi ir izstrādātie pretkorupcijas pasākumi, kuri no tiem ir iedarbīgi, ko varētu uzlabot un kādā veidā to darīt.

Ziņojumā ir redzams, ka gan korupcijas iezīmes, gan tās apmērs, kā arī to pasākumu iedarbīgums, ar kuriem cīnās pret korupciju, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Ziņojums arī parāda, ka korupcijai vajadzētu veltīt daudz vairāk uzmanības visās dalībvalstīs.

2010.gada Korupcijas barometra aptaujas dati rāda, ka Latvijā gandrīz puse iedzīvotāju neuzticas nevienam cīņā pret korupciju un tikai 5% uzticētos valdībai. Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata valdības darbu šajā jomā par neefektīvu. Katrs sestais Latvijas iedzīvotājs atzīstas, ka veicis neoficiālus maksājumus pēdējo trīs gadu laikā.

Par to liecina Sabiedrības par atklātību Delna publiskotais Korupcijas barometrs. Aptauja rāda, ka iedzīvotāji uzskata - pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis Latvijā pieaudzis; par viskorumpētākām uzskata politiskās partijas, bet visbiežāk kukuļus devuši - policijai.

Starp 84 aptaujā iekļautajām valstīm tieši Eiropas valstu aptaujātie ir bijuši vispesimistiskākie par korupcijas līmeņa izmaiņām, 73% respondentu uzskata, ka korupcijas līmenis pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis. Latvijā to atzinuši aptuveni puse respondentu (51%), taču 33% uzskata, ka korupcija palikusi nemainīgā līmenī.

Savukārt, vērtējot valdības panākumus cīņā pret korupciju, 73 % aptaujāto Latvijā tos nodēvējuši kā neveiksmīgus. 11% atzīst, ka valdība cīņā pret korupciju ir bijusi veiksmīga. Līdzīgi kritisks vērtējums ir arī citās Eiropas valstīs.

Baltijas valstīs pēdējo divu gadu laikā uzņēmēju vidū samazinājies korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis, un Baltijas reģions pirmo reizi parāda zemāku korupcijas un krāpšanas uztveres līmeni par starptautiski vidējo, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas izplatības vispasaules pētījums.

2012.gadā Baltijas valstīs 40% uzņēmēju piekrita apgalvojumam, ka korupcija un krāpšana ir izplatīta problēma, bet šogad šādam apgalvojumam piekrīt 35% pētījuma respondentu. Saskaņā ar EY pētījumu, starptautiski vidējais korupcijas un krāpšanas uztveres līmenis šogad bija 38%.

Lai arī Baltijas valstīs situācija uzlabojas, saglabājas liels potenciāls mazināt korupcijas un krāpšanas riskus, jo attīstītākajās ekonomikās tikai aptuveni 19% uzņēmēju atzīst korupciju un krāpšanu par izplatītu, norāda EY pārstāvji.

«Korupcijas situācijas uzlabošanās ir rezultāts vienlaicīgi daudziem apstākļiem. Proti, valsts ilgtermiņa nostājai pret korupciju un virzībai uz iekļaušanos arvien jaunās starptautiskās ekonomiskās sadarbības struktūrās, piemēram, OECD un eirozonā, Latvijas uzņēmumu arvien ciešākai integrācijai Eiropas Savienības tirgū ar tās noteikumiem un biznesa kultūru, un cilvēku uzvedības un paradumu maiņai kopumā,» skaidro Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Savu 35 gadu vecumā Edgars Rinkēvičs ir piedzīvojis spožu karjeru – ilgu laiku sabijis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatā, bet brīdī, kad pie viņa viesojās Numurs, viņš tieši septiņas dienas pildīja Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus.

Vieni viņu dēvē par pelēko kardinālu, otri uzskata, ka tieši viņa spēkos ir padarīt Valsts prezidenta politiku un izturēšanos respektējamāku un pat agresīvāku, trešie – baidās tikt atlaisti no darba. Pašam Edgaram Rinkēvičam viedoklis ir skaidrs — diez vai Latvija ir gatava tautas vēlētam prezidentam, turklāt nekas slikts nenotiktu, ja augstākā valsts amatpersona nebūt nebūtu bezpartijiska.

Rīgas dome plāno noteikt lielākas dividendes pašvaldības uzņēmumiem, no kuriem daļa gan atrodas privatizācijas procesā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Plānots, ka turpmāk minimālās dividendes 27 % no tīrās pārskata peļņas līdzšinējo 25 % vietā būs jāmaksā sešām Rīgas pašvaldības kontrolētām kapitālsabiedrībām. Šobrīd dividendes maksā tikai četras kompānijas. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas dome papildinās savu budžetu, kas nākamgad plānots ar 6 % deficītu. Šogad peļņas dividendēs kopā iekasēti 1.3 milj. Ls.

Lēmumprojekts par lielāku dividenžu noteikšanu iekļauts šīs dienas Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas darba kārtībā teju tūlīt pēc tam, kad tiks izskatīts jautājums par pašvaldībai piederošo kapitāldaļu Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā Reho (apsaimnieko viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta) nodošanu privatizācijai. Reho ir viens no sešiem uzņēmumiem, no kura peļņas Rīgas dome iecerējusi paturēt lielāku daļu. Lielākas dividendes būs jāmaksā arī a/s Ceļu pārvalde. Rīgas domei piederošās šī uzņēmuma akcijas jau ir nolemts pārdot izsolē, nosakot, ka sākumcena būs 6.7 milj. Ls. Interesanti, ka Ceļu pārvaldes privatizācijas projektu izstrādāja nevis Rīgas dome, bet uzņēmuma bijušais padomes loceklis, zvērināts advokāts Egils Rubenis.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā veiks trauksmes sirēnu pārbaudi, iedarbinot tās uz trīs minūtēm, kā arī pārbaudīs starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV) noslēgto līgumu darbības izpildi.

Šodien no plkst.10.00 līdz plkst.10.20 visā valstī uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas. Iedzīvotājiem nav pamata uztraukumam, jo tā būs kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude, pārliecinātos par agrīnās brīdināšanas sistēmas tehnisko gatavību - trauksmes sirēnu tehnisko stāvokli, iespējamiem bojājumiem vai traucējumiem sirēnu darbībā, kā arī noslēgto līgumu darbības izpildi starp VUGD un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), kas apdraudējuma gadījumā informēs sabiedrību.

Gadījumā, ja trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzird, nav pamata satraukumam, jo ārkārtas gadījumos var tikt izmantoti citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana sabiedrībai caur operatīvo dienestu un to sadarbības partneru skaļruņiem. Līdzās tam norisinās darbs pie šūnu apraides ieviešanas, kas būs vēl viens iedzīvotāju apziņošanas instruments.

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.