Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgū gaidāmas nopietnas pārmaiņas, Veolia tirgus daļu kāro daudzi.

Igaunijā esošās Veolia meitaskompānijas vadītājs Argo Lūde avīzei Aripaev beidzot oficiāli apstiprinājis jau vismaz mēnesi nojaušamo faktu - Francijas atkritumu gigants Veolia savas kompānijas Baltijā gatavojas pārdot. To, ka Veolia aktīvu pārdošana Baltijā ir iespējama, DB atzina arī Veolia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs. Baltijas tirgus visai sarežģītā finansiālā situācijā esošajam atkritumu koncernam izrādījies par mazu. Veolia potenciālā pārdošanas cena vai pircēji vēl netiek minēti, tomēr vairākas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas kompānijas apliecina, ka pārrunu process jau ir sācies. DB 24.01.2011. pētījumā par Latvijas atkritumu tirgu jau rakstīja, ka konkurence starp atkritumu operatoriem, īpaši Rīgā ir ļoti asa, kas, no vienas puses, uztur zemus tarifus iedzīvotājiem, bet, no otras neļauj nozares uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Veolia vides serviss, kas nesen no franču pārvaldības nokļuvis Latvijas uzņēmēju rokās, uzvarējis apjomīgākajā iepirkumu konkursā pēdējā gada laikā.

SIA Veolia vides serviss nodrošinās Tukuma pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbus par 541,45 tūkst. Ls, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

Kopumā konkursā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, bet Veolia vides serviss piedāvājums tika atzīts par saimnieciski visizdevīgāko.

Veolia ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā.

Jau ziņots, ka sākot no šā gada 10. jūlija uzņēmums ieguvis jaunu nosaukumu – SIA Vides pakalpojumu grupa.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Andis Šķēle, padomē darbojas Guntars Kokorevičs, Harijs Kongorns, Jānis Vilgerts.

Atkritumu apsaimniekošanas gigants SIA Veolia vides serviss, kas no franču pārvaldības nonākusi latviešu uzņēmēju rokās, grasās ieguldīt teju miljonu kompānijas attīstībā.

SIA Veolia vides serviss noslēdzis iepirkumu procedūru par atkritumu šķirošanas centra būvniecību un atkritumu šķirošanas līnijas un aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu par 984 tūkst. Ls. Iepirkumu konkursā no četriem pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, uzvarēja Rīgā bāzētais uzņēmums SIA Piche.

Db.lv jau rakstīja, ka par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, un pēc lēmuma pieņemšanas līdzšinējais Veolia vides serviss īpašnieks Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, šodien raksta Dienas bizness.

Nepilna pusgada laikā pēc lēmuma pieņemšanas franču atkritumu apsaimniekošanas gigants Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions, lai gan pašlaik savas daļas Veolia izdevies pārdot tikai Latvijā. Par to īpašnieku kļuvis līdzšinējais Veolia vides serviss valdes loceklis Guntars Kokorevičs. Turklāt bez 51% franču uzņēmumam piederējušo kapitāla daļu iegādes, G. Kokorevičs atpircis arī uzņēmuma daļas no SIA Bioinvest, kas savukārt pieder uzņēmumam INPO 3. Līdz ar to pastarpināti ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošās Veolia vides serviss kapitāla daļas tagad sarukušas līdz 10%. Lai arī pati iegādes darījuma shēma ir gana sarežģīta, tāpat arī netiek atklāta darījuma summa, kas lēšama uz vairākiem miljoniem latu, G. Kokorevičs kategoriski noliedz, ka nebūtu faktiskais Veolia vides serviss 90% īpašnieks un aiz viņa muguras slēptos, piemēram, A. Šķēle. «Nu, beidziet! Es šādās spekulācijās neiesaistos. Darījums ir pilnīgi skaidrs, tam tika piesaistīts Nordea bankas līdzfinansējums. Turklāt INPO 3 dalība uzņēmumā jau tagad ir ļoti maza. Iespējams, ka pēc zināma laika INPO 3 pilnībā aizies no šī uzņēmuma,» DB sacīja G. Kokorevičs.

Videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Zaļā josta iegādājies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG).

^{Papildināta ar SIA Vides pakalpojumu grupa un SIA Zaļā josta komentāriem no 3. rindkopas.}

«Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus un konkurentus, piedāvājām VPG īpašniekiem – Bioinvest uzņēmumam – iegādāties viņu atkritumu apsaimniekošanas biznesu, jo tas saskanēja ar mūsu iecerēm paplašināt savu darbību, lai nostiprinātos tirgū kā spēcīgs nozares dalībnieks, un Bioinvest piekrita,» skaidro Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs DB norādīja, ka šobrīd ir nedaudz citas prioritātes un citi projekti, un izdevies atrast sadarbības partneri un vienoties par darījumu. Jautāts, vai turpinās darbību uzņēmumā, G. Kokorēvičs norādīja, ka nē.

Otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā SIA Veolia vides serviss, kas pagājušā gada nogalē parakstīja līgumu ar V/A Centrālā finanšu un līgumu aģentūra par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu, sācis realizēt pēdējo gadu laikā nozīmīgāko projektu atkritumu savākšanas un pārstrādes nozarē Rīgā – jauna atkritumu šķirošanas centra izveidi.

Jaunais atkritumu šķirošanas centrs atradīsies Pārdaugavā, Spilves ielā un plānots, ka jau šogad tajā sāks šķirot un pārstrādāt otrreiz izmantojamos materiālus – papīru, kartonu, plastmasu.

Jaunais centrs būtiski palielināšot SIA Veolia vides serviss atkritumu šķirošanas kapacitāti, jo gada laikā tas ļaus pārstrādāt vairāk nekā 3000 tonnas atkritumu.

«Pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piešķirtajam līdzfinansējumam, varam realizēt šī šķirošanas centra būvniecību. Tas ļauj ne vien turpināt uzņēmuma attīstību, bet sniedz būtisku ieguldījumu atkritumu šķirošanas problēmas risināšanā Rīgas pilsētā. Jaunās būves pamatus liesim jau nākamajā mēnesī, lai vēl šoruden varētu uzsākt atkritumu pārstrādi,» sacīja SIA Veolia vides serviss pārstāvis Guntars Levics.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Vides pakalpojumu grupa, kas līdz šā gada jūlijam bija pazīstama kā Veolia vides serviss un ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgā, noslēgusi iepirkuma konkursu par būvdarbiem, iekārtu un aprīkojuma piegādi jaunajam dalīto atkritumu šķirošanas centram Rīgā, Spilves ielā. Jaunā centra būvniecība ir uzsākta un to veic būvniecības kompānija SIA PICHE.

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Dalīti vākto sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide kopumā tiks ieguldīti 984 tūkstoši latu. Atkritumu šķirošanas centru plānots nodot ekspluatācijā šogad.

«Iepirkuma konkursā par tiesībām būvēt un aprīkot jauno atkritumu šķirošanas centru savus pieteikumus kopumā iesniedza četri pretendenti, no kuriem par iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA PICHE. Uzņēmums jau ir uzsācis būvdarbus, lai līdz šī gada beigām jaunais atkritumu šķirošanas centrs būtu gatavs. Šķirošanas centrs, kura būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, ļaus pārstrādāt gadā par 3000 tonnām atkritumu vairāk un tas ir nozīmīgs skaitlis, ja mēs runājam par saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi,» sacīja SIA Vides pakalpojumu grupa pārstāvis Andis Šķēle.

«Nozares spēlētājiem būtu jāapvienojas kopīgā idejā, nevis jādomā, kā no otra kājas izkost vēl kādu kumosu»

To DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (agrāk pazīstama ar nosaukumu Veolia vides serviss) valdes priekšsēdētāja Ieva Prikule. Iepriekš strādājusi kā Nordea bankas lielo klientu daļas vadītāja, šoruden viņa izlēmusi mainīt darbības profilu. «Sieviete, atkritumu sfērā- kāpēc ne?» nosaka I. Prikule, norādot, ka par nozari valdot daudz aizspriedumu, piemēram, ka tas ir ļoti pelnošs ar mafiju saistīts bizness. «Šodien ar atkritumu noglabāšanu poligonos neviens naudu vairs nepelna,» nosaka I. Prikule. Līdz 2012. gadam uzņēmuma lielākais akcionārs bija Francijas koncerns Veolia. Pašlaik Vides pakalpojumu grupa (VPG) ar uzņēmuma menedžmenta kapitāldaļu izpirkšanas darījumu kļuvusi par 100% Latvijas kapitāla kompāniju un kaļ plānus, kā nostiprināties dempinga karu nomocītajā atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Dažādu atkritumu šķirošana Latvijā pēdējos gados kļūst par ierastu ikdienas sastāvdaļu. Papīrs, kartons, plastmasa un stikls tiek šķirots arvien precīzāk un turpina savu ceļu uz pārstrādi. Tā mēs taupām resursus, samazinām piesārņojumu un neradām milzīgus kalnus atkritumu poligonos.

Tieši pēdējais aspekts – poligonu teritoriālais ierobežojums ir faktors, kas kļūst arvien aktuālāks. Pēdējo piecu gadu laikā Getliņos vidēji gadā nonāk ap 280 tūkstošiem tonnu nešķirotu sadzīves atkritumu un, ja nekas apjomos nemainīsies, tuvāko gadu laikā poligons būs pilns.

Jaunu poligonu izveidi sabiedrība neatbalsta, turklāt arī Eiropas Savienība izvirza nosacījumus atbildīgākai atkritumu apsaimniekošanai – Eiropas Padomes direktīva paredz, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs apglabāt tikai 10% no visiem radītajiem sadzīves atkritumiem. Ko tas nozīmē ikvienam no mums? Ir pēdējais brīdis sākt šķirot īpaši rūpīgi, lai mazinātu apglabāto sadzīves atkritumu apjomu.Ministru kabineta noteikumi paredz, ka no nākamā gada BIO atkritumu šķirošana kļūst obligāta visā Latvijā.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Par SIA Vides pakalpojumu grupa (iepriekš Veolia Vides serviss) vadītāju kļuvusi līdzšinējā Nordea bankas Lielo klientu daļas vadītāja Ieva Prikule.

Šogad uzņēmumā īstenotas būtiskas pārmaiņas, tostarp īpašnieku un zīmola maiņa. Vides pakalpojumu grupa pilnībā ir kļuvusi par vietējā kapitāla uzņēmumu.

Šogad uzņēmumā uzsākta stratēģisko investīciju īstenošana, ko paredzēts turpināt arī nākamgad, ieguldot uzņēmuma attīstībā un jaunu pakalpojumu izstrādē. Jaunā Vides pakalpojumu grupas valdes priekšsēdētāja sev un uzņēmumam esot izvirzījusi augstu mērķi – tuvāko pāris gadu laikā kļūt par vadošo vides pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Iesaistīšanos sev jaunā nozarē Ieva Prikule skaidro ar vēlmi, izmantojot uzkrāto biznesa vadības pieredzi, īstenot pārmaiņas vides apsaimniekošanas jomā: «Iepazīstoties ar profesionālo uzņēmuma komandu un tās pārvaldītajiem resursiem, redzu, ka ir radīti visi priekšnosacījumi, lai jau pēc pāris gadiem mēs būtu vadošais tirgus spēlētājs. Uzņēmuma izaugsmes mērķu īstenošanai esam definējuši vairākas prioritātes – paplašināt darbību Latvijas reģionos, attīstīt vides labiekārtošanas pakalpojumu piedāvājumu, kā arī aktīvāk iesaistīties šķiroto atkritumu apsaimniekošanā.»

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Viļņas Administratīvā apgabaltiesa pēc Lietuvas Konkurences padomes lūguma arestējusi Viļņas siltumapgādes kompānijas Vilniaus energija līdzekļus nepilnu 20 miljonu eiro apmērā, vēsta vz.lt.

Lēmums arestēt Francijas koncerna Veolia kontrolētās kompānijas Vilniaus energija līdzekļus - 19 miljonus eiro iespējamā naudas soda apmaksai un 806 tūkstošu eiro gada procentu segšanai - pieņemts pirmdien, apstiprinājusi apgabaltiesas pārstāve Sigita Baltaduone.

Vilniaus energija pārstāvis Nerijus Mikalajūns norāda, ka kontu arestēšana apdraud uzņēmuma darbību, tomēr kompānija centīsies turpināt darbību. Tiesas lēmums, kuru uzņēmums uzskata par uzbrukumu kompānijai, tiks pārsūdzēts.

Konkurences padome pērn decembrī sodīja Vilniaus energija par vienošanos ar saistīto uzņēmumu - Igaunijā reģistrēto biodegvielas piegādātāju First Opportunity (agrāk Bionovus) -, ka biodegvielu iepirks tikai no tā. Tādējādi, Konkurences padomes vērtējumā, Vilniaus energija neizmantoja iespēju degvielu lētāk iepirkt no citiem piegādātājiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci un patērētājus.Tāpat Lietuvas Valsts enerģētikas kontroles un cenu komisija secinājusi, ka Vilniaus energija 2012.-2014.gadā guvusi papildu peļņu 24,3 miljonu eiro apmērā, nepamatoti iekļaujot siltumenerģijas cenā konsultāciju pakalpojumus, reprezentācijas izdevumus un citas darbības, kas nav saistītas ar siltumapgādi, savukārt Viļņas iedzīvotāji par siltumu pārmaksājuši, ziņo LETA.

Aina ar imperatorpingvīniem palīdzējusi Polam Niklenam iegūt vienu no pasaulē vadošajām foto balvām, ziņo BBC.

Lai uzņemtu šo fotogrāfiju, kanādietim bijis jāizcieš Antarktikas aukstums un roņu uzbrukums.

Viņa fotogrāfija uzvarējusi Zemūdens pasaules kategorijā, kā arī ieguvusi galveno balvu šā gada Veolia Environnement Wildlife Photographer of the Year konkursā.

Ilggadējā Wildlife Photographer of the Year (WPY) tiesnese Rozamunda Kidmena Koksa Niklena darbu raksturojusi kā izcilu. «Tā ir skaista un aizraujoša,» viņa teikusi par fotogrāfiju.

Šā gada Young Wildlife Photographer of the Year titulu ieguvis Ouvens Herns no Lielbritānijas. Viņa fotogrāfijā redzama sarkanā klija, kas notvērusi peli, bet fonā lido lidmašīna.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Baltic Block ir jauns uzņēmums, kura darbības pamatā ir inovatīva ideja. Šeit saredzu skaidras nākotnes perspektīvas un tālejošus plānus. Darbs uzņēmumā, kas savu produkciju eksportē, ir dinamisks un interesants, jo jāstrādā ar cilvēkiem no dažādām valstīm, kultūrām. Protams, savu lomu spēlē arī fakts, ka viens no īpašniekiem ir mans tēvs.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Vairāki uzņēmumi pašlaik finišē ar saviem atkritumu šķirošanas projektiem, tomēr par Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas konkursu skaidrības vēl nekādas, šodien raksta Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem Latvijas atkritumu operatoriem Vides pakalpojumu grupa (bijusī Veolia- red.) nodevusi ekspluatācijā modernu dalīto atkritumu šķirošanas centru Rīgā. «Projekts izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, no kura aptuveni puse bija ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā atkritumu šķirošanas centrā atšķirosim pārsvarā kartonu un plēvi, kas ir otrreiz pārstrādājami materiāli līdz ar to labs pārdodamais resurss. No 65 tūkst.t atkritumu, ko gada laikā savācam Rīgā, šajā centrā līdz gada beigām plānojam atšķirot apmēram 10 tūkst.t,» DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (VPG) valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone. Viņa norāda, ka atkritumu šķirošanā ieguldītās investīcijas ļaus samazināt Getliņos noglabājamo atkritumu apjomu.