Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgū gaidāmas nopietnas pārmaiņas, Veolia tirgus daļu kāro daudzi.

Igaunijā esošās Veolia meitaskompānijas vadītājs Argo Lūde avīzei Aripaev beidzot oficiāli apstiprinājis jau vismaz mēnesi nojaušamo faktu - Francijas atkritumu gigants Veolia savas kompānijas Baltijā gatavojas pārdot. To, ka Veolia aktīvu pārdošana Baltijā ir iespējama, DB atzina arī Veolia pārstāvis Latvijā Guntars Kokorevičs. Baltijas tirgus visai sarežģītā finansiālā situācijā esošajam atkritumu koncernam izrādījies par mazu. Veolia potenciālā pārdošanas cena vai pircēji vēl netiek minēti, tomēr vairākas Latvijas atkritumu apsaimniekošanas kompānijas apliecina, ka pārrunu process jau ir sācies. DB 24.01.2011. pētījumā par Latvijas atkritumu tirgu jau rakstīja, ka konkurence starp atkritumu operatoriem, īpaši Rīgā ir ļoti asa, kas, no vienas puses, uztur zemus tarifus iedzīvotājiem, bet, no otras neļauj nozares uzņēmumiem pilnvērtīgi attīstīties.

Atkritumu apsaimniekošanas gigants SIA Veolia vides serviss, kas no franču pārvaldības nonākusi latviešu uzņēmēju rokās, grasās ieguldīt teju miljonu kompānijas attīstībā.

SIA Veolia vides serviss noslēdzis iepirkumu procedūru par atkritumu šķirošanas centra būvniecību un atkritumu šķirošanas līnijas un aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu par 984 tūkst. Ls. Iepirkumu konkursā no četriem pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, uzvarēja Rīgā bāzētais uzņēmums SIA Piche.

Db.lv jau rakstīja, ka par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, un pēc lēmuma pieņemšanas līdzšinējais Veolia vides serviss īpašnieks Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions.

Otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā SIA Veolia vides serviss paziņojis, ka ar šā gada 10. jūliju tiek mainīts uzņēmuma nosaukums un tagad tas saucas SIA Vides pakalpojumu grupa.

«Šogad maijā par SIA Veolia vides serviss īpašnieku kļuva Guntars Kokorevičs, kura pilnībā piederošais uzņēmums SIA Vides investīcijas izpirka daļas no diviem līdzšinējiem uzņēmuma īpašniekiem un ieguva 90% kontroli uzņēmumā. Lēmums mainīt uzņēmuma zīmolu pieņemts, lai precīzāk atspoguļotu uzņēmuma paplašināto darbību citos vides pakalpojumu segmentos,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle.

Līdz ar jaunu zīmolu uzņēmums veiksmīgi turpinot attīstīt jaunā atkritumu šķirošanas centra būvniecību. Jaunais atkritumu šķirošanas centrs Spilves ielā, kura būvniecību uzņēmums plāno pabeigt šā gada beigās, sniegšot būtisku ieguldījumu atkritumu šķirošanas problēmas risināšanā Rīgas pilsētā un tuvākajos novados.

Par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, šodien raksta Dienas bizness.

Nepilna pusgada laikā pēc lēmuma pieņemšanas franču atkritumu apsaimniekošanas gigants Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions, lai gan pašlaik savas daļas Veolia izdevies pārdot tikai Latvijā. Par to īpašnieku kļuvis līdzšinējais Veolia vides serviss valdes loceklis Guntars Kokorevičs. Turklāt bez 51% franču uzņēmumam piederējušo kapitāla daļu iegādes, G. Kokorevičs atpircis arī uzņēmuma daļas no SIA Bioinvest, kas savukārt pieder uzņēmumam INPO 3. Līdz ar to pastarpināti ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošās Veolia vides serviss kapitāla daļas tagad sarukušas līdz 10%. Lai arī pati iegādes darījuma shēma ir gana sarežģīta, tāpat arī netiek atklāta darījuma summa, kas lēšama uz vairākiem miljoniem latu, G. Kokorevičs kategoriski noliedz, ka nebūtu faktiskais Veolia vides serviss 90% īpašnieks un aiz viņa muguras slēptos, piemēram, A. Šķēle. «Nu, beidziet! Es šādās spekulācijās neiesaistos. Darījums ir pilnīgi skaidrs, tam tika piesaistīts Nordea bankas līdzfinansējums. Turklāt INPO 3 dalība uzņēmumā jau tagad ir ļoti maza. Iespējams, ka pēc zināma laika INPO 3 pilnībā aizies no šī uzņēmuma,» DB sacīja G. Kokorevičs.

Francijas koncernam "Veolia" strīdā par siltumapgādi būs jāmaksā Viļņas pašvaldībai un tās siltumapgādes uzņēmumam "Vilniaus šilumos tinklai" (VŠT) 56 miljonus eiro, liecina Stokholmas Tirdzniecības kameras Arbitrāžas institūta spriedums.

Tajā teikts, ka Viļņas pašvaldībai un VŠT no "Veolia" un tās pārvaldītā Lietuvas uzņēmuma "Vilniaus energija" pienākas 83 miljonu eiro kompensācija naudā un aktīvos.

Savukārt uzņēmumiem "Veolia" un "Vilniaus energija" no Viļņas pašvaldības un VŠT pienākas 26,9 miljonu eiro kompensācija, nospriedusi arbitrāža.

Līdz ar to Viļņas pašvalībai un VŠT no "Veolia" un "Vilniaus energija" pienākas kompensācija 56,1 miljona eiro apmērā.

Viļņas pašvaldība piektdien paziņoja, ka tā uzvarējusi prāvā, bet "Vilniaus energija" uzsver, ka arbitrāža noraidījusi lielāko daļu pašvaldības un VŠT prasību.

Saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa atzinusi ka "Veolia" un "Vilniaus energija" pārkāpušas nomas līgumu, nelikumīgi piesavinoties emisijas kvotas, kā arī atzina citus līguma pārkāpumus.

Videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Zaļā josta iegādājies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG).

^{Papildināta ar SIA Vides pakalpojumu grupa un SIA Zaļā josta komentāriem no 3. rindkopas.}

«Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus un konkurentus, piedāvājām VPG īpašniekiem – Bioinvest uzņēmumam – iegādāties viņu atkritumu apsaimniekošanas biznesu, jo tas saskanēja ar mūsu iecerēm paplašināt savu darbību, lai nostiprinātos tirgū kā spēcīgs nozares dalībnieks, un Bioinvest piekrita,» skaidro Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs DB norādīja, ka šobrīd ir nedaudz citas prioritātes un citi projekti, un izdevies atrast sadarbības partneri un vienoties par darījumu. Jautāts, vai turpinās darbību uzņēmumā, G. Kokorēvičs norādīja, ka nē.

Otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā SIA Veolia vides serviss, kas pagājušā gada nogalē parakstīja līgumu ar V/A Centrālā finanšu un līgumu aģentūra par Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu, sācis realizēt pēdējo gadu laikā nozīmīgāko projektu atkritumu savākšanas un pārstrādes nozarē Rīgā – jauna atkritumu šķirošanas centra izveidi.

Jaunais atkritumu šķirošanas centrs atradīsies Pārdaugavā, Spilves ielā un plānots, ka jau šogad tajā sāks šķirot un pārstrādāt otrreiz izmantojamos materiālus – papīru, kartonu, plastmasu.

Jaunais centrs būtiski palielināšot SIA Veolia vides serviss atkritumu šķirošanas kapacitāti, jo gada laikā tas ļaus pārstrādāt vairāk nekā 3000 tonnas atkritumu.

«Pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda piešķirtajam līdzfinansējumam, varam realizēt šī šķirošanas centra būvniecību. Tas ļauj ne vien turpināt uzņēmuma attīstību, bet sniedz būtisku ieguldījumu atkritumu šķirošanas problēmas risināšanā Rīgas pilsētā. Jaunās būves pamatus liesim jau nākamajā mēnesī, lai vēl šoruden varētu uzsākt atkritumu pārstrādi,» sacīja SIA Veolia vides serviss pārstāvis Guntars Levics.

Nesen izsludinātais konkurss par atkritumu šķirošanas nodrošināšanu Rīgā, rada aizdomas, ka ienesīgais atkritumu apsaimniekošanas bizness tiek lobēts ekspremjera Andra Šķēles interesēs. Viens no izsludinātā konkursa galvenajiem noteikumiem paredz, ka šķirošanai jānotiek Getliņu izgāztuvē. Neilgi pirms šī konkursa noslēgts ekskluzīvs zemes nomas līgums Getliņos ar savulaik Šķēles ģimenei piederošo firmu Ekodoktrīna. Atkritumu biznesā esošie uzskata, ka Ekodoktrīnas uzvara draud ar monopolu atkritumu jomā un paaugstinātu atkritumu tarifu iedzīvotājiem, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Ekodoktrīna izveidota 2003. gadā un firmas viens no galvenajiem biznesa bīdītājiem bija ekspolitiķis Šķēle. Jau toreiz viņa plāns bija Getliņos uzbūvēt atkritumu šķirošanas rūpnīcu vai dedzinātavu, bet neizdevās.

Vēlāk Šķēle pievērsās atkritumu izvešanai. Viņam vēl aizvien pieder puse no firmas Veolia akcijām, otra puse frančiem. Veolia izved piekto daļu Rīgas atkritumu. Lielākais tirgus spēlētājs Rīgā ir somiem piederošais L&T. Pārējos 15 procentus atkritumu izvešanas biznesa sadala Eko Rīga un zviedriem piederošais Ragn-Sells, atgādināja raidījuma veidotāji.

Vides pakalpojumu grupa, kas līdz šā gada jūlijam bija pazīstama kā Veolia vides serviss un ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgā, noslēgusi iepirkuma konkursu par būvdarbiem, iekārtu un aprīkojuma piegādi jaunajam dalīto atkritumu šķirošanas centram Rīgā, Spilves ielā. Jaunā centra būvniecība ir uzsākta un to veic būvniecības kompānija SIA PICHE.

ES Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā Dalīti vākto sadzīves atkritumu šķirošanas centra izveide kopumā tiks ieguldīti 984 tūkstoši latu. Atkritumu šķirošanas centru plānots nodot ekspluatācijā šogad.

«Iepirkuma konkursā par tiesībām būvēt un aprīkot jauno atkritumu šķirošanas centru savus pieteikumus kopumā iesniedza četri pretendenti, no kuriem par iepirkuma konkursa uzvarētāju tika atzīta SIA PICHE. Uzņēmums jau ir uzsācis būvdarbus, lai līdz šī gada beigām jaunais atkritumu šķirošanas centrs būtu gatavs. Šķirošanas centrs, kura būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds, ļaus pārstrādāt gadā par 3000 tonnām atkritumu vairāk un tas ir nozīmīgs skaitlis, ja mēs runājam par saudzīgu attieksmi pret apkārtējo vidi,» sacīja SIA Vides pakalpojumu grupa pārstāvis Andis Šķēle.

«Nozares spēlētājiem būtu jāapvienojas kopīgā idejā, nevis jādomā, kā no otra kājas izkost vēl kādu kumosu»

To DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (agrāk pazīstama ar nosaukumu Veolia vides serviss) valdes priekšsēdētāja Ieva Prikule. Iepriekš strādājusi kā Nordea bankas lielo klientu daļas vadītāja, šoruden viņa izlēmusi mainīt darbības profilu. «Sieviete, atkritumu sfērā- kāpēc ne?» nosaka I. Prikule, norādot, ka par nozari valdot daudz aizspriedumu, piemēram, ka tas ir ļoti pelnošs ar mafiju saistīts bizness. «Šodien ar atkritumu noglabāšanu poligonos neviens naudu vairs nepelna,» nosaka I. Prikule. Līdz 2012. gadam uzņēmuma lielākais akcionārs bija Francijas koncerns Veolia. Pašlaik Vides pakalpojumu grupa (VPG) ar uzņēmuma menedžmenta kapitāldaļu izpirkšanas darījumu kļuvusi par 100% Latvijas kapitāla kompāniju un kaļ plānus, kā nostiprināties dempinga karu nomocītajā atkritumu apsaimniekošanas tirgū.

Aina ar imperatorpingvīniem palīdzējusi Polam Niklenam iegūt vienu no pasaulē vadošajām foto balvām, ziņo BBC.

Lai uzņemtu šo fotogrāfiju, kanādietim bijis jāizcieš Antarktikas aukstums un roņu uzbrukums.

Viņa fotogrāfija uzvarējusi Zemūdens pasaules kategorijā, kā arī ieguvusi galveno balvu šā gada Veolia Environnement Wildlife Photographer of the Year konkursā.

Ilggadējā Wildlife Photographer of the Year (WPY) tiesnese Rozamunda Kidmena Koksa Niklena darbu raksturojusi kā izcilu. «Tā ir skaista un aizraujoša,» viņa teikusi par fotogrāfiju.

Šā gada Young Wildlife Photographer of the Year titulu ieguvis Ouvens Herns no Lielbritānijas. Viņa fotogrāfijā redzama sarkanā klija, kas notvērusi peli, bet fonā lido lidmašīna.

Par SIA Vides pakalpojumu grupa (iepriekš Veolia Vides serviss) vadītāju kļuvusi līdzšinējā Nordea bankas Lielo klientu daļas vadītāja Ieva Prikule.

Šogad uzņēmumā īstenotas būtiskas pārmaiņas, tostarp īpašnieku un zīmola maiņa. Vides pakalpojumu grupa pilnībā ir kļuvusi par vietējā kapitāla uzņēmumu.

Šogad uzņēmumā uzsākta stratēģisko investīciju īstenošana, ko paredzēts turpināt arī nākamgad, ieguldot uzņēmuma attīstībā un jaunu pakalpojumu izstrādē. Jaunā Vides pakalpojumu grupas valdes priekšsēdētāja sev un uzņēmumam esot izvirzījusi augstu mērķi – tuvāko pāris gadu laikā kļūt par vadošo vides pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Iesaistīšanos sev jaunā nozarē Ieva Prikule skaidro ar vēlmi, izmantojot uzkrāto biznesa vadības pieredzi, īstenot pārmaiņas vides apsaimniekošanas jomā: «Iepazīstoties ar profesionālo uzņēmuma komandu un tās pārvaldītajiem resursiem, redzu, ka ir radīti visi priekšnosacījumi, lai jau pēc pāris gadiem mēs būtu vadošais tirgus spēlētājs. Uzņēmuma izaugsmes mērķu īstenošanai esam definējuši vairākas prioritātes – paplašināt darbību Latvijas reģionos, attīstīt vides labiekārtošanas pakalpojumu piedāvājumu, kā arī aktīvāk iesaistīties šķiroto atkritumu apsaimniekošanā.»

Iepriekš SEB Enskilda sastāvā esošās meitas sabiedrības Latvijā un Igaunijā turpmāk Baltijas reģionā strādās ar jaunu nosaukumu – Superia, informēja Superia direktors Mārtiņš Krūtainis.

Viņš skaidroja, ka uzņēmumi paliek tie paši, mainās vien to īpašnieki. Pircēji ir finanšu investori kopā ar uzņēmumu vadību.

Uzņēmumi turpinās strādāt kā līdz šim, bez izmaiņām komandu sastāvā. Superia vadīs četri partneri – Lauris Balga, Mārtiņš Krūtainis, Henriks Igasta, Prits Koits.

SEB Enskilda turpmāk koncentrēsies uz lielāku klientu apkalpošanu Ziemeļvalstīs un līdz ar to pārtrauks darbību Baltijas valstīs.

Superia strādās 13 darbinieki.Superia partneri līdz šim SEB Enskilda ietvaros veikuši vairākus apjomīgus darījumus

Baltijā, tostarp snieguši konsultācijas Latvijas valdībai par Hipotēku bankas aktīvu pārdošanu, konsultējuši Altia Corporation, iegādājoties alkohola pārstrādes uzņēmumu Jaunalko, ceļu būves uzņēmumu A.C.B. kapitāla piesaistē, konsultējuši Veolia Baltijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes aktīvu pārdošanu, Trigon Dairy Farming pie Väätsa Agro iegādes, kā arī snieguši konsultācijas telekomunikāciju kompānijai TeliaSonera par brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu

Vairāki uzņēmumi pašlaik finišē ar saviem atkritumu šķirošanas projektiem, tomēr par Getliņu atkritumu pārstrādes rūpnīcas konkursu skaidrības vēl nekādas, šodien raksta Dienas Bizness.

Viens no lielākajiem Latvijas atkritumu operatoriem Vides pakalpojumu grupa (bijusī Veolia- red.) nodevusi ekspluatācijā modernu dalīto atkritumu šķirošanas centru Rīgā. «Projekts izmaksāja gandrīz vienu miljonu latu, no kura aptuveni puse bija ES fondu līdzfinansējums. Jaunajā atkritumu šķirošanas centrā atšķirosim pārsvarā kartonu un plēvi, kas ir otrreiz pārstrādājami materiāli līdz ar to labs pārdodamais resurss. No 65 tūkst.t atkritumu, ko gada laikā savācam Rīgā, šajā centrā līdz gada beigām plānojam atšķirot apmēram 10 tūkst.t,» DB sacīja Vides pakalpojumu grupas (VPG) valdes priekšsēdētāja Ieva Jansone. Viņa norāda, ka atkritumu šķirošanā ieguldītās investīcijas ļaus samazināt Getliņos noglabājamo atkritumu apjomu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Baltic Block ir jauns uzņēmums, kura darbības pamatā ir inovatīva ideja. Šeit saredzu skaidras nākotnes perspektīvas un tālejošus plānus. Darbs uzņēmumā, kas savu produkciju eksportē, ir dinamisks un interesants, jo jāstrādā ar cilvēkiem no dažādām valstīm, kultūrām. Protams, savu lomu spēlē arī fakts, ka viens no īpašniekiem ir mans tēvs.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Viļņas Administratīvā apgabaltiesa pēc Lietuvas Konkurences padomes lūguma arestējusi Viļņas siltumapgādes kompānijas Vilniaus energija līdzekļus nepilnu 20 miljonu eiro apmērā, vēsta vz.lt.

Lēmums arestēt Francijas koncerna Veolia kontrolētās kompānijas Vilniaus energija līdzekļus - 19 miljonus eiro iespējamā naudas soda apmaksai un 806 tūkstošu eiro gada procentu segšanai - pieņemts pirmdien, apstiprinājusi apgabaltiesas pārstāve Sigita Baltaduone.

Vilniaus energija pārstāvis Nerijus Mikalajūns norāda, ka kontu arestēšana apdraud uzņēmuma darbību, tomēr kompānija centīsies turpināt darbību. Tiesas lēmums, kuru uzņēmums uzskata par uzbrukumu kompānijai, tiks pārsūdzēts.

Konkurences padome pērn decembrī sodīja Vilniaus energija par vienošanos ar saistīto uzņēmumu - Igaunijā reģistrēto biodegvielas piegādātāju First Opportunity (agrāk Bionovus) -, ka biodegvielu iepirks tikai no tā. Tādējādi, Konkurences padomes vērtējumā, Vilniaus energija neizmantoja iespēju degvielu lētāk iepirkt no citiem piegādātājiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci un patērētājus.Tāpat Lietuvas Valsts enerģētikas kontroles un cenu komisija secinājusi, ka Vilniaus energija 2012.-2014.gadā guvusi papildu peļņu 24,3 miljonu eiro apmērā, nepamatoti iekļaujot siltumenerģijas cenā konsultāciju pakalpojumus, reprezentācijas izdevumus un citas darbības, kas nav saistītas ar siltumapgādi, savukārt Viļņas iedzīvotāji par siltumu pārmaksājuši, ziņo LETA.