Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Būvniecības uzņēmuma SIA "Nordes būve" valdē darbu uzsāk Juris Frīdmanis, informē uzņēmums.

J.Frīdmanis ir pieredzējis vadītājs, kurš kā privātā partnera AS “Kekava ABT” pārstāvis ir atbildīgs par Baltijas valstīs pirmā vērienīgā publiskās un privātās partnerības projekta ceļu nozarē – Ķekavas apvedceļa realizāciju. J.Frīdmanis iepriekš bijis ceļu būves firmas SIA "Binders" finanšu un attīstības direktors, kā arī AS "Diena" finanšu direktors.

“Esmu gandarīts par iespēju ienākt “Nordes būve” komandā brīdī, kad uzņēmums kāpina savu kapacitāti un uzsāk jaunu attīstības posmu. Drīzumā tiks noslēgti valsts mērogā nozīmīgi līgumi – atklātā konkursa “Dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācija un attīstība: būvniecība” rezultātā iegūtas tiesības veikt dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizāciju, kā arī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” rīkotajā iepirkuma procedūrā par žoga izbūvi uz Krievijas – Latvijas robežas iegūtas tiesības veikt darbus vairākos robežas posmos. Šo projektu kvalitatīva un savlaicīga realizācija būs starp manām prioritātēm,” uzsver J.Frīdmanis.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Ceļu būves pasūtījumu samazināšanās par 30% liecina, ka arī šogad pēc diviem smagiem gadiem ceļu būves nozare nevar cerēt uz atkopšanos, intervijā sacīja ceļu būves uzņēmuma "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

"Situācija nozarē nedaudz ir stabilizējusies, vismaz nekontrolētie cenu kāpumi ir apstājušies, bet kaut ko prognozēt es neuzņemtos. Tajā pašā laikā darbaspēka trūkst un izmaksas pieaug jau tagad. Šobrīd būvnieks ļoti riskē, iesaistoties ilgtermiņa projektu īstenošanā ar līgumiem, kas neparedz indeksācijas iespēju," teica Sēja.

Viņaprāt, vieglāk ir pieņemt lēmumus par dalību mazāku objektu izbūvē, kas ir vienā gadā īstenojami. Katra kompānija tādējādi pieņem lēmumus, izvērtējot savu pieļaujamo riska līmeni, taču neviens nevar prognozēt, vai atkal situācija nepasliktināsies.

Jautāts, kādi iepirkumi uz šo gadu pārsvarā tiek sludināti - seguma atjaunošana vai lielu objektu rekonstrukcija, "Binders" Būvniecības departamenta direktors Oskars Rikmanis sacīja, ka vairāk ir segumu atjaunošanas iepirkumi.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Labāk septiņreiz nomērīt un tad griezt, pretējā gadījumā virspusējas rīcības sekas var nozīmēt būtisku nacionālās tautsaimniecības jomu beigu sākumu un tās būs jāveido burtiski no nulles vai piesaistot ārvalstu kapitālu, savukārt valsts vēl papildus tam cietīs simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Publiskajā telpā pēdējo divu gadu laikā ir parādījusies informācija par to, ka Konkurences padome (KP) izmeklē un soda par aizliegtās vienošanās pastāvēšanu vairāku tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru lielākos tirgus spēlētājus. Lēmumi jau pieņemti attiecībā uz būvniecības un sabiedrisko pārvadājumu, kā arī mazākā apmērā – uz inženierkomunikāciju un meliorācijas nozarēm. Cik noprotams, tad KP šobrīd pārbauda vēl vairākas nozares, piemēram, ceļu būvi, kur pārbaude aptver vismaz astoņu no desmit pēc apgrozījuma lielākos ceļu un tiltu būvniekus Latvijā.

Šī stāsta morāle nav aizstāvēt uzņēmumus, kuri, iespējams, ir pieļāvuši konkurences tiesību pārkāpumus, bet gan uz brīdi aizdomāties kā mēs saimniekojam savā zemē un vai mēs patiešām vienmēr rīkojamies kā krietni un rūpīgi saimnieki, lai atbildīgi risinātu problēmas, pirms tās ir kļuvušas par makroekonomisku katastrofu. Godīga konkurence un ticība Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībai nav tikai mūsu brīva izvēle, bet arī pienākums, t.sk. pieņemt izsvērtus un rūpīgi pārbaudītus lēmumus.

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Fragments no intervijas

Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.

Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.

Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?

Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos posmos jau notiek smilts drenējošās kārtas un šķembu pamata kārtas izbūves darbi, tiek būvēti vairāki satiksmes pārvadi. Šonedēļ sākušies arī pārvada pār Rīgas apvedceļu (A5) būvdarbi.

Patlaban notiek intensīvi būvdarbi Ķekavas ielā, uz kuru jūnija beigās plānots pārslēgt satiksmes plūsmu no Bauskas šosejas (A7) posma no Krustkalniem līdz Katlakalnam (8.- 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi.

Apvedceļa trasē tiek veikta drenāžas, caurteku un drenāžas kolektoru izbūve, dīķa rakšana trases sākumposmā pie Dūņu ielas. Ķekavas apvedceļa robežās turpinās arī ūdens un gāzes vadu pārbūve, kā arī vājstrāvu tīklu, sadales un augstsprieguma tīkla pārbūve.

Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ ieviesti satiksmes ierobežojumi 

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz...

Tiek būvēti četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5).Būvdarbu zonā uz Rīgas apvedceļa (A5) ir ieviesti satiksmes ierobežojumi un mainīta satiksmes organizācija. Šīs izmaiņas būs spēkā ilgstoši.

Satiksmi tur organizē pa lokālu apbraucamo ceļu, posmā noteikts augstuma ierobežojums 4,5 m, platuma ierobežojums 3,5 m, maksimālais braukšanas ātrums no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ķekava–Plakanciems (V6) ir 50 km/h stundā, uz apbraucamā ceļa – 30 km/h.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts.

Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma.

Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Šonedēļ noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā.

Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms - objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis: “Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.

Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi ilgstoši paliks sliktā stāvoklī, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams, sacīja Lazdovskis.

Tāpat LVC vadītājs vērsa uzmanību, ka arī ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem būs arvien mazāk līdzekļu. Savukārt lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas apvedceļam, būs jāmeklē citi finansējuma avoti.

Lazdovskis skaidroja, ka 2023.gadā ceļu būvē tika ieguldīti pēdējie 13 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad un nākamgad situāciju vēl glābs ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem - šogad 47,2 miljoni eiro, bet 2025.gadā - 39,5 miljoni eiro.

Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) uzskata, ka 9.oktobrī Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas palielinās dabas resursu nodokļa (DRN) likmi minerālmateriāliem par 21%, ir nepamatoti un noraidāmi, informē LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Šādus grozījumus vispirms ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai tie ne tikai palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, bet patiešām veicinātu aprites ekonomiku, pamatoti izvēloties arī piemērotu laiku, kad tos veikt, uzskata LCB.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) likuma grozījumu anotācijā raksta, ka tie izstrādāti, "lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21%) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi".

A.Bērziņš norāda, ka mērķis pāriet uz aprites ekonomiku ir atbalstāms, taču LCB nevar piekrist, ka par šī mērķa sasniegšanu jāmaksā tikai uzņēmējiem. Turklāt redzams, ka DRN likmes paaugstinājumam ir tikai tīri fiskāls mērķis - iekasēt vairāk nodokļu no uzņēmējiem.

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 29. jūnija līdz 2023. gada jūlijam tiek slēgts Bauskas šosejas (A7) posms no pagrieziena uz Baložiem līdz Katlakalnam (9.– 11. km), lai veiktu šī posma pārbūvi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi".

Satiksmes plūsma no slēgtā posma tiks novirzīta pa jaunizbūvēto Ķekavas ielu paralēli Bauskas šosejai (skat. kartē).

Visā apbraucamā ceļa posmā noteikts ātruma ierobežojums 50 km/h un ir aizliegts veikt apdzīšanas manevru. Satiksmi ar Ķekavas novada ciemiem otrpus šosejai nodrošinās pa Tūjas ielu un autoceļu Valdlauči–Rāmava (V2), savukārt piekļuve Bauskas šosejai no Lakstīgalu ielas un Naudītes ielas būs slēgta. Gājēju kustība posmā tiek nodrošināta pa nomali, pie Baložu rotācijas apļa ierīkotas gājēju pārejas.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

Slēgtais Bauskas šosejas posms gada laikā tiks pārbūvēts par Ķekavas apvedceļa pamattrases posmu.

Arī citur topošā apvedceļa trasē patlaban notiek intensīvi būvdarbi – uzsākta Butlera strauta un Ķekavas upes caurteku izbūves, kā arī citu dzelzsbetona caurteku montāža. No pirmdienas atsāks montēt piecas saliekamā dzelzsbetona caurtekas, līdzīgi kā jau samontētā Butlera strauta caurteka. Tupinās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve, kā arī notiek darbi citu komunikāciju izbūvē. Tiek būvēti divi tuneļi un četri pārvadi pār Ķekavas apvedceļu, kā arī gājēju un velobraucēju satiksmes pārvads pār Bauskas šoseju un pārvads pār Rīgas apvedceļu (A5), kura būvdarbu laikā ieviesti ilgstoši satiksmes ierobežojumi un satiksmi organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu.

Realizējot Ķekavas apvedceļa projektu, tiks izbūvēti gandrīz 100 km joslas kilometru un ieklātas 220 000 tonnas asfalta. Trases būvniecībā arī tiks izmantots 450 000 tonnu dolomīta un granīta šķembu, kā arī 520 000 m3 smilts. Ķekavas apvedceļa nodiluma kārtai Latvijā pirmoreiz tiks pielietota plānkārtas asfalta tehnoloģija, tāpat būvniecībā tiks izmantotas Čehijā projektētas un ražotas saliekamas betona caurtekas ar īpaši izteiktu ilgmūžību un noturību pret agresīvajiem klimatiskajiem apstākļiem. Metāla barjeru kopgarums visā trases garumā sasniegs 40 000 m, bet betona barjeru – 4000 m. Tiks izbūvētas arī 14 mākslīgās būves un prettrokšņu risinājumi. Tāpat projekta laikā pārbūvēs maģistrālo ūdensvadu, gāzes vadus un trīs augstsprieguma līniju šķērsojumus, kā arī izbūvēs lietus ūdens kanalizācijas tīklus. Tiks uzstādīti aptuveni 900 apgaismes ķermeņu.

Lai pēc būvdarbu pabeigšanas būtu iespējams uzraudzīt jaunizbūvēto ceļu diennakts režīmā (virsmas kvalitāte, braukšanas apstākļi u.c.), tiks izveidots satiksmes vadības centrs, kuru veidos 20 videonovērošanas kameras, divas meteostacijas, desmit sensori, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēma. Būvdarbu aktīvākajā fāzē būvlaukumā strādās līdz pat 450 cilvēku, kā arī vairāk nekā 100 autotransporta vienību un 50 mehānismu vienību.

Ķekavas apvedceļš ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā pēc principa projektē/būvē/finansē/uzturi. Privātais partneris nodrošina gan projektēšanu, gan būvniecību, gan finanšu piesaisti un ceļa uzturēšanu 23 gadu laikā. Ķekavas apvedceļa gadījumā privātais partneris visu PPP līguma darbības laiku pilnā apmērā atbild par pilnīgi visiem uzturēšanas darbiem būvē, t.sk. brauktuvju kaisīšanu, tīrīšanu, nodalījuma joslas (ceļmalu) pļaušanu, latvāņu iznīcināšanu, apgaismojumu, elektroenerģiju apgaismojumam un citām satiksmes organizācijas iekārtām, sabiedriskā transporta pieturvietu uzturēšanu, ceļa horizontālā marķējuma atjaunošanu utt. Privātais partneris garantē, ka vēl piecus gadus pēc PPP līguma darbības beigām (2043. gadā) Ķekavas apvedceļš saglabāsies tādā kvalitātē, lai tam būtu nepieciešami tikai ikdienas uzturēšanas darbi, bet ne kapitālieguldījumi.

Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Latvijā, satiksmes intensitātei sasniedzot vidēji 17 000 automašīnu diennaktī, bet atsevišķos ceļa posmos pat 25 278 vienību, turklāt tas šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavas ciemu. Kravas transporta satiksmes intensitāte šajā posmā jau trīs reizes pārsniedz limitu. Bauskas šoseja ir vienīgais valsts galvenais ceļš, kas iebraukšanai un izbraukšanai no Rīgas ir ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Ķekavas apvedceļa, t.sk. pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS Kekava ABT un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Firma L4. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa PPP projekta pabeigšana plānota 2043. gadā.

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai - Rāmavā paralēli Bauskas šosejai (A7) tiek izbūvēts ceļa uzbērums.

Savukārt Bauskas šosejas un Baložu ielas krustojumā sāk pārbūvēt Rīgas HES un SIA "Rīgas ūdens" maģistrālā ūdensvada posmu, patlaban tiek demontētas vecās caurules un ar rievsienu nostiprinātā ūdensvada trases ierakumā tiek guldītas jaunas caurules.

Zemes darbi - grunts apmaiņa, ceļa uzbērumu izbūve u.c. - turpinās arī citur trasē, savukārt trases 23,1. kilometrā sākta testa pāļu dzīšana A7 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu. Ostvalda kanāla caurtekai trases 14,78. kilometrā patlaban tiek izbūvēta hidroizolācija; pašvaldības autoceļa C12 pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) tiek izbūvēts režģots pamats; pašvaldības autoceļa C13 tunelim zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) ir iebetonētas divas no četrām balstu pamata pēdām; ceļa pārvadam pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km) tiek izbūvēti pāļi.

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Sākts projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noslēdzošais etaps 13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvē, informē Rīgas dome.

Kopumā pašlaik darbi citās projekta zonās noris atbilstoši grafikam un tos plānots pabeigt šī gada septembrī.

13. janvāra ielas, 11. novembra krastmalas un Maskavas ielas satiksmes mezgla pārbūvi sāka ar apakšzemes komunikāciju maiņu, un šo darbu izbūve ir noslēguma stadijā. Šobrīd uzsākta brauktuves seguma, kā arī veloceļa un ietves segumu izbūve.

Maskavas ielas posmā no tilta pār Pilsētas kanālu līdz Dzelzceļa tiltam šobrīd izbūvē tramvaju sliežu ceļu. Virs tilta Maskavas ielā turpinās brauktuves konstrukcijas izbūve, kam sekos sliežu pārmiju būvniecība. Noslēgumam tuvojas tilta atjaunošanas darbi ‒ turpinās margu atjaunošana, kā arī remontdarbi no ūdens zonas, lai atjaunotu vēsturisko ķieģeļa mūra arku. Tāpat Maskavas ielā iepretim Rīgas Centrāltirgum šobrīd norisinās pēdējie apjomīgākie apakšzemes inženiertīklu maiņas darbi, kam sekos ielas brauktuves atjaunošana.

Rail Baltica dzelzceļa stacijas projektā pie lidostas Rīga uzsākti Latvijā pirmās garākās dzelzceļa estakādes būvniecības darbi.

Ir izbūvēti pirmie pāļi estakādei, pa kuru kursēs ātrgaitas vilciens starp lidostas staciju, Rīgas centru, Baltiju un pārējo Eiropu. Tā būs Latvijā unikāla būve, sliežu ceļam tiekot paceltam virs zemes, lai netraucētu satiksmi uz lidostu. Būvdarbu norises laikā tiek nodrošināta satiksmes plūsma.

"Turpinās pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izbūve Baltijā, nākotnē nodrošinot gan pasažieru, gan kravu pārvadājumus. Izteiksmīgs jaunās stacijas ēkas siluets pacelsies augstu virs zemes, jo Rail Baltica vilcienu ceļi lidostas teritorijā būs uz estakādēm. Rail Baltica stacijas ēkas ārējā veidolā dominēs koka elementi, pati ēka projektēta, lai būtu gan ērta un funkcionāla, gan iespējami energoefektīva," uzsver SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. "Topošā Rail Baltica stacija sinerģijā ar lidostas Rīga attīstības iecerēm ir katalizators, stiprinot Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu satiksme mezglu."

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Kara Ukrainā ietekmi izjūtam aizvien asāk. Īpaši būvniecībā. Līgumi noslēgti par summām, kas sarēķinātas, vadoties pēc miera laika cenām, bet situācija strauji mainījusies, piegāžu tirgi aizvērušies, cenu lēciens bijis dramatisks, arī atklājies, ka virkni materiālu vispār nav iespējams piegādāt (vismaz ne saprātīgos termiņos).

Būvnieki, kas līgumus jau noslēguši, kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – lai pildītu saistības, pašiem vēl jāpiemaksā, bet arī līgumu laušana nav risinājums, jo tad jāmaksā soda nauda. Forsmažora nosacījumu, ko parasti formāli ieraksta līgumos, attiecināšana uz esošo situāciju arī neskaidra. Atliek vien cerēt uz to, ka pasūtītāji būs pretimnākoši un spēkā esošos līgumus pārskatīs.

Bet kas notiks ar pārējo? Skaidrs, ka, pārdalot pieejamos līdzekļus, no daudzām būvniecības iecerēm būs jāatsakās. Tas nozīmē, ka reāli veicamo darbu būs mazāk. Tātad būvfirmām būs vēl grūtāk noturēties, tā teikt, virs ūdens un arī grūtāk atturēt speciālistus no domām par emigrāciju.

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?