Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.
Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".
Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.
"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.
"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.
1.augustā "Merko Ehitus" valde sadarbībā ar padomi nolēma pārtraukt būvniecības pakalpojumus un investīcijas Norvēģijā. Pēc esošo būvniecības līgumu izpildes meitasuzņēmums Norvēģijā "Peritus Entreprenor" tiks pārdots vai likvidēts.
Grupas valde arī nolēma, ka no grupas meitasuzņēmuma "Merko Ehitus Eesti" uzņēmums "Connecto Eesti" nonāks "Merko Ehitus" īpašumā. "Connecto Eesti" pārvaldībai "Merko Ehitus" dibinās meitasuzņēmumu.
Pēc reorganizācijas "Merko Ehitus" mājas tirgi ir Igaunija, Latvija un Lietuva. Būvniecības pakalpojumus sniedz "Merko Ehitus Eesti" Igaunijā, "Merko būve" Latvijā un "Merko statyba" Lietuvā. Nekustamā īpašuma attīstību veic "Merko Kodud" Igaunijā, "Merks mājas" Latvijā un "Merko Būstas" Lietuvā. "Tallinna Teede" Igaunijā nodarbojas ar ceļu un objektu būvniecību un uzturēšanu. "Connecto Eesti", kurā "Merko Ehitus" grupai pieder 50%, projektē, būvē un uztur elektroenerģijas, telekomunikāciju un gāzes tīklus Igaunijā, un tā meitas uzņēmumi aktīvi darbojas elektroenerģijas infrastruktūras būvniecībā Latvijā un Lietuvā.
Kā uzsvērts grupas paziņojumā, norādītajām izmaiņām ir niecīga ietekme uz "Merko Ehitus" darbību, kā arī darījumi nav uzskatāmi par darījumiem ar saistītajām personām atbilstoši Tallinas biržas noteikumiem. "Merko Ehitus" valdes un padomes locekļiem nav ekonomiskas intereses darījumos.
"Merko Ehitus" grupas uzņēmumi attīsta nekustamo īpašumu un būvē ēkas un infrastruktūru. 2023. gada beigās grupā strādāja 635 darbinieki, un koncerna ieņēmumi pērn bija 466 miljoni eiro.
Kā ziņots, "Merks" pagājušajā gadā strādāja ar 58,379 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 46,4% mazāk nekā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,9% un bija trīs miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Uzņēmums "Merks" reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir viens miljons eiro.
Jau ziņots, ka būvkompānija "Merks" bija iesaistīta kartelī, ko Konkurences padome (KP) atklāja 2021.gadā. Karteļa dalībnieki bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa, "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Astoņas no kopumā desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu, bet, tā kā vairākas pārsūdzības būvfirmas iesniedza kopā ar mātesuzņēmumiem, kopumā lietā kā prasītāji ir 13 uzņēmumi.
Apvienotā lieta ierosināta par "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčera", "LNK Industries", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re & Re", "LNK Industries" mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Merks" un tā mātesuzņēmuma AS "Merko Ehitus" un "Arčera" mātesuzņēmuma AS "UGN" iesniegumiem.
KP lēmumu no 10 sodītajiem uzņēmumiem nav pārsūdzējuši divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".
Gadījumā, ja tiesa pasludinās pieteicējiem nelabvēlīgu spriedumu - viņiem būs jāmaksā sods un nedrīkstēs piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret viņiem varēs sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.