a/s Ventspils nafta (VN) valdes un padomes pārstāvji, tajā skaitā starptautiskās korporācijas Vitol Group pārstāvji iesnieguši paskaidrojumus un pierādījumus prasības lietā, kurā grupa juristu, kas pārstāv a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), apstrīd 49% SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu Vitol Group meitas uzņēmumam EurominHoldings.
Paskaidrojumus tiesai iesnieguši VN pārstāvji Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ešlijs Nīls (Ashley Neale), Deniss Krema (Dennis Crema), Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz) un Pols Malholands (Paul Mulholland).
VN un Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi un pierādījumi atspēko Mārtiņa Kvēpa vadītās LNT juristu grupas prasībā izteiktos apgalvojumus, detalizēti izskaidrojot ilgtermiņa darījuma attiecības, kas starp VN un Vitol ilgst kopš 1997.g ada, kā arī izklāstot sarunu gaitu starp VN un Vitol par ciešāku sadarbību VNT izmantošanas jautājumā, kas aizsākās vēl 2001. gadā, Db.lv informē Gundega Vārpa,
a/s Ventspils nafta sabiedrisko atiecību un reklāmas vadītāja.
VN padomē strādājošo Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi norāda, ka sarunas par sadarbību, kuras rezultātā Vitol ilgtermiņā izmantotu VN īpašumā esošā naftas termināļa jaudas, aizsākās vēl 2001.gadā un ka šajās sarunās piedalījās virkne VN pārstāvju, tostarp Olafu Berķi, kurš vienlaikus bija LNT lielākā akcionāra a/s Ventbunkers prezidents, un Jeļenu Biktaševu. Jau 2002. gadā O. Berķis norādīja, ka strukturēta ilgtermiņa sadarbība ar stratēģisku investoru tiek uztverta kā termināļa biznesa veiksmes kritiski nepieciešama sastāvdaļa, ņemot vērā Krievijas īstenoto naftas piegāžu samazinājumu pa cauruļvadu 2002. gadā, kas noslēdzās ar to pārtraukšanu 2003. gada sākumā.
VN pārstāvju paskaidrojumi īpaši parāda procesu, kura laikā VN meklēja stratēģisko partneri jau kopš 2003.gada, ņemot vērā pasliktinošos ekonomiskos rādītājus uzņēmumā un naftas un naftas produktu piegāžu nenoteiktību Krievijas naftas piegāžu apturēšanas kontekstā. Pirms 2006. gada oktobra VN izskatīja virkni sadarbības piedāvājumu ne tikai no Vitol, bet arī citiem uzņēmumiem - tādiem kā Glencore, Gunvor, Blue Ocean. VN pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi parāda, ka ciešākas sadarbības iespējas ar minētajiem uzņēmumiem tka vērtētas vēl kopš 2003.gada, tādējādi atspēkojot LNT juristu apgalvojumus, ka VN it kā būtu pārdevusi VNT kapitāldaļas steigā.
Savukārt Vitol pārstāvji paskaidrojumos norāda, ka tieši sadarbība VNT biznesā bija fakts, kas rosināja naftas tirdzniecības kompāniju piedalīties VN akciju izsolē 2006. gada oktobrī, kā arī to, ka Vitol bija saņēmusi LNT kā VN lielākā privātā akcionāra atbalstu ciešākai sadarbībai ar Vitol kopuzņēmuma formā termināļu biznesā. Vitol kā termināļu biznesa stratēģiskais partneris tika atbalstīts arī rakstiskā saziņā ar LNT pirms VN akciju izsoles, kurā Vitol veiksmīgi nosolīja lielāko daļu VN akciju, tādējādi panākot būtisku atbalstu termināļu biznesam arī akcionāru līmenī.
Iesniegtie paskaidrojumi arī izskaidro maksājumu nosacījumus par 49% VNT kapitāldaļu, kā absurdus līdz ar to parādot M.Kvēpa un viņa kolēģu izteikumus, ka VNT daļas it kā būtu tikušas atsavinātas bez atbilstošas samaksas.