Finanses

Kuģniecība bēgs uz Varšavu?

Ieva Mārtiņa, Db,11.09.2008

Mēs jūtam nepārtraukti visādas darbības, kas caur Rīgas biržu vērstas pret mums. Mums tas vienkārši nav vajadzīgs, uzsver LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs.

Foto: Ritvars Skuja, DB

Jaunākais izdevums

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Esot spiediens

Pretēji vēstulē minētajam, LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs Db atklāja, ka LK no Rīgas fondu biržas vēlas aiziet izdarītā spiediena dēļ. «Mēs jūtam nepārtraukti visādas darbības, kas caur biržu vērstas pret mums. Mums tas vienkārši nav vajadzīgs,» sūkstās U. Pumpurs. Viņš uzskata, ka pašreizējos apstākļos strādāt neesot iespējams. Viņš gan nekonkretizē tieši, kādas ir šīs «darbības» un nenosauc konkrētus piemērus, vien dodot mājienus, ka tās tiekot koordinētas no t.s. Lemberga oponentu puses, kuriem pastarpināti pieder daļa LK. Par t.s. «Lemberga oponentiem» sauc uzņēmējus Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku un Genādiju Ševcovu, kuriem pieder vairāki Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumi. «Nu kas gan tā Rīgas birža ir Tāda maza SIA vien ir un mēs iesim tur, kur mūs kāds patiešām gribēs,» sašutis ir U. Pumpurs.

Nesaskata loģiku

Tikmēr aktīvu pārvaldes kompānijas Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs netic, ka Rīgas Fondu birža varētu pret kādu no emitentiem izrādīt spiedienu. «Rīgas Fondu biržai pēc būtības ir vienlīdzīga attieksme un prasības pret visiem emitentiem,» tā viņš.

Ievērojamā kuģniecības izdevuma Tradewinds redaktors un atzīts nozares eksperts Džons Landelss (John?Landells) Db pauda lielu izbrīnu, ka LK apsver iespēju iet uz Varšavu. «Tas nenotiek bieži. Patiesībā tas notiek ļoti reti, un tur jābūt kādam pamatīgam iemeslam, par ko es nemāku spriest,» viņš norāda. Šī žurnāla veidotajā nozīmīgāko 200 biržu sarakstā, kurās kotē kuģniecības kompāniju akcijas, Varšavas biržas vārds nav atrodams, bet Rīgas fondu birža ir iekļauta šajā sarakstā.

Vēlme izvairīties

Latvijas naftas tranzīta (LNT) padomes loceklis Rūdolfs Meroni uzskata, ka LK vēlme aiziet no Rīgas saistīta ar vēlmi izvairīties no informācijas sniegšanas. «Domāju, ka tā ir daļa no stratēģijas slēpt visu to, kas patiesībā notiek. Varšavā, iespējams, būs daudz vieglāk izvairīties no nepieciešamās informācijas sniegšanas,» tā R. Meroni. Viņš atgādina jau iepriekš izskanējušo informāciju par noslēgtu slepenu vienošanos starp Vitol Group un Aivaru Lembergu (Ventspils lielo vīru), kas paredzēja, ka Vitol palīdz iegādāties 34 % valstij piederošo VN akciju. Par to Vitol iegūst savā kontrolē Ventspils naftas termināli, savukārt pārējos VN meitas uzņēmumus (t.sk. LK) un īpašumus kontrolēs A. Lembergam pietuvināti cilvēki. Šobrīd LK vadībā nav neviena ar Vitol saistīta cilvēka - šī uzņēmuma pārstāvji atrodami vien Ventspils naftas termināļa vadībā. Tas savukārt apstiprina izskanējušās aizdomas par vienošanos, jo LK ir pārliecinoši vērtīgākais VN īpašums, tomēr VN lielākais akcionārs Vitol nav ievēlējis šī uzņēmuma vadībā kaut vienu cilvēku no sava vidus. Vienlaikus LK padomē un valdē nevienu pārstāvi nav izdevies iegūt 28 % akciju īpašniekam International Baltic Investments Ltd (IBI). «Ventspils lielajam vīram nepatīk kontrole, kas ir Rīgas biržā. Vēl nesen LK tika sodīta par vajadzīgās informācijas nesniegšanu. Tas ir tikai mazs piemērs. Papildus tam arī ģenerālprokuratūra uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek kuģniecībā,» tā R. Meroni, piebilstot, ka šis varētu būt tikai pirmais solis, kā noturēt esošo kārtību uzņēmumā un nepieļaut citu uzņēmuma akcionāru pārstāvju nonākšanu LK padomē un valdē. Db jau vēstīja par vienu no uzrādītajām apsūdzībām pret Aivaru Lembergu (pēc Krimināllikuma 219. panta 2.daļas) - par nepatiesu ziņu sniegšanu, valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.g. ? 2005.g. ieskaitot pat to, ka amatpersonas deklarācijās Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz kompānijas Hinch Invest&Finance S.A. 50 000 akciju 25 800 Ls vērtībā. Hinch Invest&Finance S.A. akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz LK akcijām. «Ja Latvijas kuģniecība vēlas doties uz lielāku biržu, tad loģisks solis būtu šīs kompānijas akciju kotēšana kādā no lielajām kuģniecības kompāniju biržām - piemēram, Singapūra, Ņujorka, Oslo vai Honkonga. Šaubos, vai Varšavas biržā ir kaut viena kuģniecības kompānija. Nez' par kādu investoru interesi tur varētu būt runa,» vaicā R. Meroni.

LK sodīta

Rīgas biržas Uzraudzības komiteja augustā, konstatējot noteikumu pārkāpumu un to, ka LK neievēro informācijas sniegšanas pienākumu, uzlika LK sodu 15 000 Ls. Šādi lēmumi tiek pieņemti reti. ?Birža tā lēma, izskatot LK akcionāra sūdzību saistībā ar 15.februāra ārkārtas akcionāru sapulci. Lai izvērtētu sūdzībā minētos faktus un pārliecinātos, vai LK ir ievērojusi biržas noteikumus un akcionāru tiesības, biržas valde pieprasīja informāciju par sapulces norisi un protokola kopiju. Tomēr ilgstoši nesaņemot informāciju, birža izteica LK brīdinājumu. Pēc brīdinājuma izteikšanas tika saņemta daļa no prasītās informācijas, bet joprojām LK neiesniedza biržai sapulces protokola kopiju un paskaidrojumu uz jautājumiem, kā sapulcē tika ievēroti LK statūti, kas nosaka, ka vienu vietu LK padomē dod katri 8 % akciju, un kāpēc LK akcionāru sapulces «Jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas kārtības» 12.punktā minimālais procentuālais balsstiesību skaits, kas ļauj izvirzīt padomes locekļus, tika noteikts 5 % , kas ir mazāks, nekā to paredz statūti. Informācija netika saņemta.

«Prasītā informācija biržai ir nepieciešama, lai tā varētu pildīt savu uzdevumu - nodrošināt tirgus caurspīdīgumu un akcionāru tiesību ievērošanu,» iepriekš teica Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Viktors Gustsons.

Cits iemesls

Uzņēmuma saimniecisko darbību viennozīmīgi neietekmē tas, kādā apjomā tiek tirgotas akcijas. No ekspertu teiktā izriet, ka šobrīd LK akciju kotācijai Rīgā vai Varšavā nebūtu lielas starpības apgrozījuma ziņā. Turklāt apgrozījums ar uzņēmuma akcijām ir vairāk atkarīgs no paša uzņēmuma un investoru vērtējuma par šo uzņēmumu, lai kur tas tiktu kotēts. Rīgas Fondu biržas, kas ir daļa no NASDAQ OMX biržu grupas, valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne minēja, ka Baltijas akciju tirgū investoru veiktie darījumi ar kotēto uzņēmumu akcijām pēdējā gada laikā bija vairāk kā 2 miljardi eiro. Ar atsevišķu uzņēmumu akcijām darījumu apjoms pat pārsniedz 100 miljonus eiro. «Individuālu uzņēmumu akciju tirdzniecības apjomu un aktivitāti nosaka paši investori, izvērtējot uzņēmuma izaugsmes potenciālu, sniegtās informācijas kvalitāti, pārvaldes praksi, vadības kvalitātes un citus faktorus,» tā D. Auziņa-Melalksne.

Aptaujātie eksperti pieļauj arī, ka kotācija Varšavas biržā būtu, iespējams, izdevīga ilgtermiņā, ja LK vēlētos piesaistīt papildu kapitālu vai lielākais akcionārs vēlētos pārdot LK akcijas. Eksperti domā, ka tādā gadījumā esošajā situācijā un Baltijas jūras reģionā Varšavas Fondu birža nav slikts risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība apsver iespēju veidot savu investīciju fondu

,11.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

airBaltic sāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Varšavu un Pleskavu

Vēsma Lēvalde, Db,17.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī Latvijas aviokompānija airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Polijas galvaspilsētu Varšavu un Krievijas pilsētu Pleskavu, informē airBaltic.

Pirmais reiss no Rīgas uz Varšavu notiks 17.septembrī, no Rīgas uz Pleskavu – 1.septembrī.

Tiešos lidojumus no Rīgas uz Varšavu airBaltic veiks katru dienu. Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Fokker 50 tipa lidmašīnu, un tā ilgums būs viena stunda un 40 minūtes. Vienvirziena biļešu cena būs no 26 latiem jeb 37 eiro, ieskaitot lidostu nodevas un transakcijas maksu.

airBaltic tiešos lidojumus no Rīgas uz Pleskavu veiks divas reizes nedēļā - otrdienās un sestdienās. Aviokompānija lidojumu izpildīs ar Fokker 50 tipa lidmašīnu, un tā ilgums būs viena stunda. Arī šajā reisā biļešu cenas būs, sākot no 26 latiem.

«Mēs priecājamies, ka airBaltic, atverot maršrutu Varšava-Rīga, uzsāks darbību vienā no lielākajiem tirgiem Baltijas jūras reģionā. Savukārt maršruts Pleskava-Rīga airBaltic ļauj nostiprināties Krievijā, kur šobrīd jau apkalpojam Maskavu, Sanktpēterburgu un Kaļiņingradu,» norāda airBaltic komercdirektors Tero Taskila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība izveido investīciju uzņēmumu LASCO Investment

,15.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība investīciju ieguldījumu un investīciju apsaimniekošanas virziena attīstību turpmāk nodarbosies a/s Latvijas kuģniecība 100% meitas uzņēmums SIA LASCO Investment.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 19 miljoni latu, un sagaidāms, ka tas veiks investīcijas arī ar kuģošanu nesaistītās nozarēs un uzņēmumos, lai nodrošinātu a/s Latvijas kuģniecība biznesa risku diversifikāciju un stiprinātu tā aktīvu bāzi globālās ekonomiskās krīzes apstākļos.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. Mērķtiecīgas biznesa darbības rezultātā a/s Latvijas kuģniecība ir izdevies uzkrāt ievērojamus finanšu resursus, radot priekšnosacījumus tālākām ilgtermiņa investīcijām. Analizējot pašreizējo negatīvo situāciju pasaules ekonomikā un pesimistiskās prognozes par tā atveseļošanās iespējām tuvākajā nākotnē, šobrīd orientēt investīcijas tikai uz mūsu pamatbiznesa attīstību būtu riskanti," norāda a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents Raivis Veckāgans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rentablākie — holdingi un īpašuma pārdevēji

Māris Ķirsons, Žanete Hāka, Oskars Prikulis,13.11.2009

Atveseļojoties atjaunotā a/s Latvijas kuģniecība flote sevi pieteiks ar jaunu spēku, Māris Gailis, a/s Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

VietaUzņēmumsDarbības jomaRentabilitāte, %Izmaiņas pret '07, % punktiApgroz., milj.Ls
1Ventspils Nafta ASholdingkompāniju darbība874,1826,364,58
2Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs VASbezvadu telekomunikācijas pakalpojumi239,92-20,806,99
3Homeland SIAviesnīcu darbība200,66181,781,49
4Latvijas Kuģniecība ASholdingkompāniju darbība195,37243,239,48
5LaCon SIAstividoru pakalpojumi171,16212,671,81
6Liepājas cukurfabrika AScukura ražošana163,15163,112,69
7Rubinex ASkokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecība101,1120,601,20
8PK Investments SIAnekustamā īpašuma pārvaldīšana96,52-1 183,642,55
9Turkish Airlines Inc. Rīgas filiālepasažieru aviopārvadājumi85,975,453,47
10Latvijas Nafta VAS *degvielas mazumtirdzniecība85,6287,491,98
11Agrofirma Zelta Druva SIAjauktā lauksaimniecība75,1969,532,35
12Vincents SIAbūvniecība74,1062,133,38
13Euro AWK SIAvides reklāma72,5597,621,39
14Rīgas būvdarbi SIAbūvniecība68,0464,931,01
15Baltijas lāse SIAfinanšu starpniecība65,2124,941,30
16Mateks Credit ASkreditēšanas pakalpojumi63,75-1,623,99
17Energy Consulting SIA

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas kuģniecības deviņu mēnešu peļņa 65.6 miljoni dolāru

,27.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība 2008. gada deviņu mēnešu neauditētais konsolidētais finanšu pārskats liecina, ka koncerns guvis 65.6 miljonu ASV dolāru neto peļņu, par 1.7 miljoniem pārsniedzot pagājušā gada analoga perioda rādītāju, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Pozitīvos Latvijas kuģniecība saimnieciskās darbības rezultātus nodrošināja gūtā peļņa no kuģu darbības (49.6 miljoni ASV dolāru) un veiksmīgi realizētās piecu novecojušu kuģu pārdošanas (45.2 miljoni ASV dolāru).

AS Latvijas kuģniecība aktīvi pārskata periodā ir pieauguši, 2008. gada 30. septembrī sasniedzot 928.8 miljonus ASV dolāru. Koncerna pašu kapitāla vērtība perioda beigās bija 552.8 miljoni ASV dolāru, bet pelņa uz vienu akciju, neraugoties uz izteikti nelabvēlīgo situāciju globālajos akciju tirgos, veidoja 0.34 ASV dolārus, salīdzinot ar 0.32 ASV dolāriem analogā 2007. gada periodā.

2008. gada septembra beigās a/s Latvijas kuģniecība komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 33 tankkuģi, divi gāzvedējkuģi un viens sauskravu kuģis. Pārskata periodā a/s Latvijas kuģniecība ir pārdevusi trīs novecojušus tankkuģus, divus refrižeratorkuģus, saņēmusi no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas jaunbūvēto kuģi Salacgrīva, kā arī turpināja ekspluatēt laika nomā trīs citiem kuģu īpašniekiem piederošus tankkuģus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas kuģniecība palielinās pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas

LETA,30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nodos ekspluatācijā pēdējo Horvātijā pasūtīto Latvijas kuģniecības kuģi

Žanete Hāka, Db,03.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notikušas izmaiņas a/s Latvijas Kuģniecība padomē

Gunta Kursiša,15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēja izmēra jeb handy tankkuģu īpašnieka un naftas produktu pārvadātāja a/s Latvijas Kuģniecība vadībā notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Latvijas Kuģniecība padomi pametis tās priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Saimons Bodijs (Simon Boddy) un padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak). No a/s Latvijas Kuģniecība padomes atbrīvota arī tās locekle Olga Pētersone.

S. Bodijs un M. Dvoraks turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa pienākumus, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Kompānijas padomē iecelti arī padomes locekļi Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Sergejs Šutovs (Serguei Choutov), Vladimirs Egers, Ivars Girgensons, Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Jāko Sakari Mikaels Salmelins (Jaako Sakari Mkael Salmelin), Oļegs Stepanovs, Marks Morels Vērs (Mark Morrel Ware) un Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apgabaltiesa noraida Vestbalt pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret Latvijas kuģniecību

LETA,01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gailis tiesā vēršas pret Latvijas kuģniecību

Elīna Pankovska,29.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" piektdien atklājusi jaunu maršrutu Tallina-Varšava, kuru no Rīgas varēs izmantot arī Latvijas pasažieri, informē uzņēmumā.

Līdz šim pasažieriem no Latvijas, kuru galamērķis bija Polijas galvaspilsēta, nācās pārsēsties Viļņā, taču tagad uz Varšavu ar tiešo reisu bez pārsēšanās varēs nokļūt gan no Rīgas, gan arī Tallinas un Pērnavas.

Šis patlaban būs garākais aktīvi izmantotais "Lux Ekspress" maršruts.

Autobusa reiss Rīga-Varšava no Rīgas izbrauks katru dienu plkst.17.20 un Varšavā ieradīsies nākamā rīta plkst.5.30. Savukārt no Varšavas uz Rīgu autobuss savu ceļu sāks plkst.23.45 un Rīgā ieradīsies plkst.13.15.

"Lux Express Latvia" apgrozījums 2022.gadā bija viens miljons eiro, bet zaudējumi - 73 284 eiro.

"Lux Express Latvia" reģistrēta 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 193 404 eiro. "Lux Express Latvia" vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Lux Express Estonia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga apkalpo par 9 % vairāk pasažieru nekā pērn

,02.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi 3. 066 miljonus pasažieru, kas ir par 9.3 % vairāk nekā 2008. gada trijos ceturkšņos.

Septembrī starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoti 386.8 tūkstoši pasažieru, kas ir par 6.6 % vairāk nekā pērn septembrī. Pagājušajā mēnesī lidosta apkalpoja 5.4 tūkstoši lidmašīnu, kas ir par 2.3 % vairāk nekā pērn septembrī.

Septembrī par 29.9 %, salīdzinot ar 2008.gada septembri, ir palielinājies starptautiskajā lidostā Rīga apkalpoto kravu apjoms, sasniedzot 825 tonnas. 2009. gada trīs ceturkšņos apkalpotas 6480 tonnas dažādu kravu, kas ir par 18 % vairāk nekā pērn, ziņo VAS Starptautiskā lidosta Rīga preses sekretārs Mārtiņš Langrāts.

1. septembrī lidsabiedrība airBaltic atklāja jaunu maršrutu no lidostas Rīga uz Krievijas pilsētu Pleskavu. 17. septembrī airBaltic uzsāka lidojumus uz Franfurti Vācijā un Varšavu Polijā. Tagad no starptautiskās lidostas Rīga uz Varšavu iespējams doties ar divu lidsabiedrību – Polijas LOT un airBaltic reisiem. Savukārt uz Frankfurti iespējams doties ar Lufthansa un airBaltic reisiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AS Latvijas kuģniecība valdē darbu turpinās Pols Tomas un Kristofers Kernons

Žanete Hāka,26.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti valdes locekļu amatos uz 5 gadiem pārvēlēja Polu Tomasu (Paul Thomas) un Kristoferu Džeimsu Kernonu (Christopher James Kernon), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pilnvaru termiņa sākums ir 1. marts.

Pols Tomas ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2010. gada jūlija un vienlaikus ir arī Vitol grupas pasaules kuģošanas sektora vadītājs. Vitol grupā P.Tomas strādā kopš 1988. gada, bet kopš 2007. gada ieņem arī kuģošanas kompānijas Finaval Spa direktora amatu. Pola Tomasa īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Kristofers Kernons ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2011. gada februāra. Dž.Kernonam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kuģošanas sektorā, bet kopš 2003. gada viņš ir atbildīgs par fraktēšanas projektu vadību Vitol grupā. Kristofera Kernona īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Bijušajiem Latvijas Kuģniecības padomes locekļiem nebūs jāatmaksā atalgojums 2,58 miljonu apmērā

Elīna Pankovska,30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi a/s Latvijas Kuģniecība prasību pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par it kā nepamatoti izmaksāta atalgojuma atprasīšanu. Jāmin, ka Latvijas Kuģniecība vēlējās attiesāt 2,58 milj. Ls. Tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Latvijas Kuģniecība ar prasību Rīgas apgabaltiesā vērsās 2011.gadā. Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar Latvijas Kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti – 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums bijis noteikts pēc tā paša principa, kā tas darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

«Šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots. Padomes locekļus darbam Latvijas Kuģniecībā 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs a/s Ventspils Nafta, kas savukārt 2010.gadā Latvijas Kuģniecības jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu,» norāda Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai AS Latvijas kuģniecība akcionāri nākotnē varētu lemt par iespējamās peļņas sadali dividendēs, ja apstākļi un uzņemtās saistības to ļautu, uzņēmuma valde atbilstoši neatkarīgu ekspertu atzinumiem ir rosinājusi 11. jūnija kārtējā akcionāru sapulcē lemt par uzkrāto zaudējumu segšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.

Tā ir standarta procedūra, ko atbalsta gan auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers eksperti, gan konsultanti no starptautiskā advokātu biroja EvershedsBitans, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces laikā tiek rosināts samazināt AS Latvijas kuģniecība pamatkapitālu par 220 miljoniem eiro līdz 60 miljoniem eiro, tādējādi samazinot uzrādītāja akcijas nominālvērtību no 1,4 eiro līdz 0,3 eiro, kā arī noteikt pamatkapitāla samazināšanas aprēķina datumu šā gada 1. septembrī.

«Vairāku gadu garumā AS Latvijas kuģniecība ir uzkrājusi ievērojamus zaudējumus. Teorētiski pastāv iespēja tos segt no uzņēmuma nākotnes iespējamās peļņas, tomēr pēc padziļinātas analīzes veikšanas ar neatkarīgiem ekspertiem uzņēmuma valde rosina samazināt pamatkapitālu, kas ir standarta procedūra šādos gadījumos. Akcionāriem tas nozīmētu iespēju nākotnē saņemt reālus ienākumus no to ieguldītā kapitāla, kad apstākļi to ļaus, vai arī lemt par jaunu investīciju programmu uzsākšanu, kas, visticamāk, nozīmētu ieguldījumu vērtības pieaugumu,» norāda AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Reorganizēta AS Ventspils nafta, mainot nosaukumu uz AS Latvijas kuģniecība

Žanete Hāka,17.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FKTK atļauj Vitol Netherlands B.V. veikt AS Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu

Zane Atlāce - Bistere,26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas kuģniecība meitas kompānija pieprasa izteikt neuzticību Ventspils naftas valdei

Māris Ķirsons,28.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskās a/s Latvijas kuģniecība (LK) koncerna sabiedrība Latmar Holdings Corporation, kam pieder arī nepilni 700 000 LK akcionāres a/s Ventspils nafta (VN) akciju, aicina izteikt neuzticību VN valdei, uzskatot tās darbību par neprofesionālu un neētisku.

Attiecīgu vēstuli ar lūgumu iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu tuvākajā VN akcionāru sapulcē 2010.gada 11.novembrī Latmar likumā noteiktajā termiņā ir nosūtījusi VN. Latmar VN akcionāru sapulces darba kārtībā lūdz iekļaut arī jautājumu par VN padomes atsaukšanu, uzskatot to par līdzatbildīgu VN valdes ļaunprātīgajā rīcībā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā.

Latmar uzskata, ka VN valdes darbs pašreizējā tās sastāvā ir bīstams un VN akcionāru interesēm neatbilstošs. Savu viedokli Latmar pamato ar notikumiem ap LK meitas sabiedrību SIA Lasco Investment, kuras ierobežotajā maksātspējā un ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa pasludināšanā ir vainojama tieši VN bezdarbība un reālās tirgus situācijas ignorance, tādējādi apdraudot visu LK un VN akcionāru intereses un samazinot to ieguldījumu vērtību. SIA Lasco Investment darbību un pastāvēšanu kritiskajos nekustamā īpašuma tirgus apstākļos nopietni apdraud ar LK akcionāri a/s Ventspils nafta 2008.gadā slēgtā vairāku nekustamā īpašuma objektu pirkuma-pārdevuma darījuma nosacījumi, kas vairs nekādā veidā neatbilst pašreizējai tirgus situācijai un, kā vairākkārt norādījusi LK, būtu pārskatāmi, lai nodrošinātu uzņēmuma eksistenci, attīstību un turpmāku saistību izpildi visu LK un VN akcionāru labā. Darījuma summa pārsniedz 80 miljonus latu, no kuriem Lasco Investment lielāko daļu VN jau ir samaksājis, dodot iespēju VN akcionāriem 2009.gada nogalē saņemt dividendes 50 miljonu eiro apmērā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā..

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Komentāri

Pievienot komentāru