Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.

Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.

«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31.kongresā atkārtoti par LPS vadītāju uz četriem gadiem ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski.

Kaminskis bija vienīgas kandidāts uz šo amatu.

Par Kaminska kandidatūru bija nodotas 86 balsis, bet pret - četras balsis.

Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas. "Ja būs atbalsts no visiem, tad LPS viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām," teica Kaminskis.

Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.

LPS valdē turpmāk darbosies Kaminskis, viņa vietnieki Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS) un Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kā arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija), Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam), Bauskas mērs Aivars Okmanis (NA), Balvu mērs Sergejs Maksimovs (Latgales partija), Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP).

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Finanšu ministrijas (FM) plānotās nodokļu reformas laikā prasa likumā garantēt, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš tika izteicies, ka valdība piedāvās pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem.

LPS dome šodien pieņēma savu pozīciju par valsts nodokļu politikas piedāvājumu. Lēmumā norādīts, ka līdz šim darba grupā nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādei, kas darbojas FM un kuras sastāvā ir arī LPS pārstāvji, ir bijušas tikai mutvārdu diskusijas par atsevišķiem nodokļu politikas elementiem, kas ir balstījušies uz FM vai citas organizācijas, piemēram, Pasaules Bankas, prezentācijām. Darba grupā apspriešanai neesot virzītas nodokļu pamatnostādnes kā vienots rakstveida dokuments, kas ietver detalizētu esošās nodokļu politikas analīzi un izmaiņu priekšlikumu aprakstu un pamatojumu.

Paužot sašutumu par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no LPS.

«Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses, pieļaujot rīdzinieku diskrimināciju, tādēļ Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS un aptur savu dalību šajā organizācijā,» paziņojumā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un LPS vadītājs Andris Jaunsleinis ceturtdien parakstīja LPS un valdības vienošanās un domstarpību protokolu pa nākamā gada budžetu. Protokols paredz, ka nākamgad saglabāsies esošā proporcija iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Ja IIN daļa, kas nonāk pašvaldību budžetos, tiktu palielināta līdz 85%, kā to sākotnēji vēlējās LPS, kopumā pašvaldību ieņēmumi augtu par 58 milj. Ls. No šīs summas vairāk nekā 40% nonāktu Latvijas lielākās pašvaldības - Rīgas - budžetā. Tāpat parakstītais dokuments paredz, ka novada pašvaldībām ar zemāko attīstības indeksu – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, tiks piešķirta dotācija 5,6 milj. Ls apmērā.

No malas raugoties uz vienas no ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas, kuras «jumts» ir arī atsevišķas politiskās partijas, – Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) – pēdējā laika aktivitātēm, jāteic, ka tās moto, šķiet, ir par katru cenu nepieļaut ne vismazākās reformas un nekādā gadījumā neizkāpt no komforta zonas.

Runa ir par trīs savstarpēji it kā nesaistītiem gadījumiem, kurus tomēr vieno spītīga turēšanās pretī ikvienam jaunievedumam, kas varētu sašūpot ierasto lietu kārtību un, nedod Dievs, apdraudēt vēl kāda amatu. Pirmais ir LPS pretestība izglītības satura reformai. Līdztekus iebildumiem pret skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā LPS padomniece Ināra Dundure ir izteikusi arī šādu «pērli»: «Pašreizējais piedāvājums nav balstīts ne Satversmē, ne ģimeniskās, ne latviskās vērtībās.» Tas ļoti atgādina Polijas un Ungārijas amatpersonu retoriku, un cik tur tālu arī no Krievijas uzstādījumiem par tradicionālajām vērtībām iepretī «sapuvušajiem» Rietumiem. Un LPS darboņus ne mazākā mērā nemulsina tas, ka kompetenču izglītības saturu vairākus gadus ir izstrādājuši šīs jomas vadošie eksperti.

Rīgas dome pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), šodien pēc tikšanās ar LPS priekšsēdētāju Andri Jaunsleini žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Šāds lēmums pieņemts, vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses. Atgriežoties LPS sastāvā, ieguvēja būšot gan Rīga, gan arī LPS, jo abas puses cer stiprināt savas pozīcijas.

«LPS pēdējā gada darbs apliecina, ka mums ir darāmi kopīgi darbi,» piebilda Ušakovs.

Arī Jaunsleinis pauda gandarījumu par Rīgas domes lēmumu, piebilstot, ka, esot ārpus LPS, zaudētājas bija abas puses.

Balsojums par atgriešanos LPS sastāvā, visticamāk, notiks marta vidū.

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2012.gada septembrī, paužot savu sašutumu par LPS panākto vienošanos ar valdību par pašvaldību finansējuma modeli, izstājās no LPS.

Rīgas lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains, jo ieguvēji nebūs ne pašvaldība ne arī LPS, kura tiks vājināta, atzina savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja Rīgas nolūks bija sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt tikai turpinot aktīvi strādāt ar pašvaldību savienību un iestāties par organizācijas pozīciju.

A. Jaunsleinis uzsvēra, ka turpinās strādāt pie tā, lai pārliecinātu pašvaldību atgriezties LPS. Viņš arī norādīja, ka pārmetumi no Rīgas puses bijuši nepamatoti, un izteica cerību, ka kādreiz būs iespējams uzzināt patiesos pašvaldības iemeslus šādam solim.

Rīgas dome otrdien vakarā nobalsoja par izstāšanos no LPS, protestējot par piekāpšanos valdībai ienākuma nodokļa sadalē.

Krāslavas novada pašvaldība nolēmusi izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), par šādu rīcību aizvadītajā domes sēdē vienbalsīgi nobalsojuši visi pašvaldības deputāti.

LPS, kura ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu un kuras galvenie mērķi tiek definēti kā pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana, šodien neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, norādīja Upenieks.

LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, norāda Upenieks.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) pieprasa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) demisiju, tādējādi paužot neapmierinātību ar reģionālās reformas gaitu, pirmdien nolemts LPS ārkārtas sēdē.

Par šādu pieprasījumu balsojuši 90 sanāksmes dalībnieki, četri balsoja pret, bet divi atturējās.

Tāpat šādam pieprasījumam pievienots aicinājums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) veidot darba grupu viņa vadībā, kurā strādātu LPS un citas ministrijas, tādējādi izstrādājot reģionālās reformas modeli, kas paredzētu apriņķa ieviešanu.

LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas sēde, kuru rosinājuši sasaukt 19 pašvaldību vadītāji. Galvenais jautājums sēdē ir plānotā pašvaldību reforma.

Pašvaldību vadītāji rosinājuši ārkārtas sēdē skatīt jautājumu par «nesagatavotas, nepārvaldītas» administratīvi teritoriālās reformas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajā redakcijā, virzības apturēšanu.

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Latvijas Pašvaldību savienību mēģina sašķelt jau kopš tās dibināšanas. To mēģinājušas izdarīt politiskās partijas – gan tās, kas ir pie varas, gan tās, kas nav pie varas.

Tā norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka mēģinājumi sašķelt LPS ir velti. «Veltas cerības, ka organizācija izjuks,» tā Jaunsleinis.

Atbildot uz jautājumu, kāds varētu mērķis sašķelt LPS, Jaunsleinis norādīja, ka gadījumā, ja izdodas nostādīt vienu pašvaldību grupu pret otru, tad ir vāja kopējā pašvaldību pozīcija.

Jau ziņots, ka šā gada septembrī Rīgas dome, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», paziņoja par izstāšanos no LPS.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes ārkārtas sēdē šodien nolemts prasīt valdībai 2013. gada valsts budžetā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali 85% apmērā pašvaldībām vai arī kompensēt pašvaldībām 63 miljonus latu.

LPS aicina Saeimas frakcijas un katru deputātu atsevišķi atbalstīt priekšlikumu likumprojektā par valsts budžetu 2013. gadam paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā.

Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts, LPS prasīs kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu pašvaldībām par 32 miljoniem latu, grozot nodokļa sadalījumu starp pašvaldībām un valsti. 23 miljonus latu LPS prasīs mērķdotācijas nodrošināšanai pirmsskolas pedagogu algu palielināšanai, kā arī par astoņiem miljoniem latu palielināt mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Diskutējot par nākamā gada budžetu, pašvaldībām joprojām aktuāli ir jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījumu starp valsti un pašvaldībām, kā arī par to budžetu.

Šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē LPS pauda pārliecību, ka darba spēka nodokļu samazināšana ir jāveic uz valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu rēķina. Tāpat LPS uzskata, ka gadījumā, ja tiek veiktas izmaiņas IIN politikā, samazinot to, pašvaldībām IIN ieņēmumu bāzes samazinājums tiek kompensēts pilnā apmērā, palielinot pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN daļu, kā arī kompensējot to ar citu nodokļu ieņēmumu ieskaitīšanu.

Diskusijas izvērtās par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kur LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka valstij ir jānāk palīgā, jo pašas pašvaldības nespēj šo sistēmu uzturēt. Mums jāvienojas par principiem, kas jāiestrādā jaunajā izlīdzināšanas sistēmā, un jāvienojas par laika termiņiem un summām, kas nepieciešamas, pauda Jaunsleinis.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli Saeimai, valdībai, Ekonomikas ministrijai un Labklājības ministrijai par situāciju siltumapgādē. LPS veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē, kas parādīja, ka uz šā gada sākumu iedzīvotāju parādsaistības par siltumu veidoja 39,67 milj. Ls.

Parādu kopapjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 24,9%. Aptauja liecina, ka īpaši kritiska situācija ir novadu pašvaldībās, kur parādsaistību apjoms pieaudzis par 31%. Joprojām neatrisināts jautājums esot arī ar hipotēku apgrūtināto dzīvokļu īpašumiem, kuros īpašnieku parādi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļu īpašuma lietošanu, veido vairāk nekā 1/3 daļu no kopējā parādu apjoma.

LPS arī vērš uzmanību uz to, ka salīdzinoši lielāks parādu pieaugums pārsniedz 20% salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu - parādsaistības pārsniedz 1,5 līdz 2 mēnešu maksājumu apjomu.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) lūgusi Valsts prezidentu Andri Bērziņu iesaistīties sarunās ar valdību par budžeta naudas dalīšanu, LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Veidojot valsts budžetu 2013. gadam, LPS un valdība nonāca konfliktā. Pašlaik LPS vēlas iesaistīties budžeta naudas dalīšanas jautājumu risināšanā, taču valdībai šādām sarunām nav laika un pamatojuma. Valdība šobrīd nav apkopojusi pirmā un otrā ceturkšņa finanšu rādītājus, tādēļ LPS sarunas tika atteiktas. A. Jaunsleinis gan uzskata, ka galvenais iemesls ir politisks – vēlēšanu rezultāti valdības koalīcijai nav iepriecinoši, turklāt «viss šajā valstī pašlaik tiek likts uz vienu kārti – pievienošanos eiro».

A. Jaunsleinis otrdien tiksies ar A. Bērziņu, lai lūgtu organizēt sarunu ar valdību par budžeta naudas dalīšanu.

Kā jau tik paredzēts februārī, Rīgas dome lēmusi atjaunot Rīgas pašvaldības dalību Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Kā iepriekš skaidroja galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs, lēmums pieņemts, «vērojot, kā LPS darbojās pagājušajā gadā un kā aizstāvējusi pašvaldību intereses».

Rīgas pašvaldību LPS domē un kongresā pārstāvēs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, viņa vietnieks Andris Ameriks, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks un Rīgas domes deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Sestdien, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē, informē FM.

Šobrīd FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

«Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Premjers Vadis Dombrovskis nepiekrīt, ka patlaban politiskās partijas Latvijā cenšas sašķelt Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), norādot, ka, «ja kāds šķeļ LPS, tad tas ir Saskaņas centrs», izstājoties no organizācijas.

Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka viņš neredzot nekādu pamatu Rīgai apvainoties, ja visas pašvaldības, ieskaitot Rīgu, 2013. gadā saņems lielāku finansējumu.

Jau ziņots, ka, paužot sašutumu par LPS pasivitāti saistībā ar valdības panākto vienošanos par pašvaldību finansējuma modeli, kas «būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars rīdziniekus», Rīgas dome paziņojusi par izstāšanos no organizācijas.

«Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses, pieļaujot rīdzinieku diskrimināciju, tādēļ Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS un aptur savu dalību šajā organizācijā,» iepriekš paziņojumā norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šodien vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Pievienota 5. rindkopa

Šodien notika paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Sēdē puses pauda savu viedokli par pašvaldību ieņēmumu apmēru no nodokļiem - pašvaldība uzstāja, ka tiem jābūt 19,6%, bet valdība vēlējās to noteikt 19,5% apmērā.

Puses atbalstīja prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.

Pašvaldību izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nākamajā gadā pieaugs vidēji par 28 eiro, bet apmēram divām trešdaļām pašvaldību, summa, ko tās uz vienu iedzīvotāju varēs tērēt papildus, nepārsniegs 25 eiro gadā, liecina Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini.

Vismazākais pieaugums pēc Finanšu ministrijas piedāvājuma būs Aizkraukles novadā – par 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā vairāk nekā paredz 2014. gada sākotnējais plāns. Tālāk seko Jēkabpils ar 8 eiro pieaugumu, Cesvaines novads un Rugāju novads ar 9 eiro pieaugumu, kā arī Daugavpils un Pāvilostas novads, kur pieaugums būs tikai 12 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Savukārt lielākais ieņēmumu pieaugums uz vienu iedzīvotāju gadā aprēķināts Garkalnes novadam – 151 eiro, kam seko Babītes novads ar 112 eiro pieaugumu, Mārupes novads ar 85 eiro pieaugumu un Jūrmalas pilsēta, kur pieaugums būs 76 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Gatavojoties domes sēdei, LPS ir veikusi arī pašvaldību ekspresaptauju, par provizoriskajiem aprēķiniem saistībā ar papildus izdevumiem minimālās algas palielināšanai. Tās rezultāti liecina, ka papildu izdevumi 2015. gadā saistībā ar minimālās mēneša darba samaksas palielināšanu būs aptuveni 25 miljoni eiro. Aptaujas rezultāti rāda, ka apmēram 20% pašvaldību nākošgad plānotais ieņēmumu palielinājums būs mazāks par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem darba samaksas paaugstināšanai.