Sākušās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar Finanšu ministriju par valdības un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu, kur būtiskākie strīdi ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem (IIN) un sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju.
Ministru Kabineta (MK) un LPS vienošanās domstarpību protokolā tiek skatīta virkne jautājumu, kas skar pašvaldību intereses attiecībā uz nākamā gada budžetu, DB informē LPS. Viens no svarīgākajiem protokola jautājumiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, ko šogad LPS pieprasa ieskaitīt pašvaldību budžetā 85%. Pašlaik pašvaldības saņem 80% IIN ieņēmumi, bet 20% saņem valsts.
«Vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu realizācijai pašvaldībām jārod ievērojami papildu budžeta līdzekļi,» uzsver LPS, piebilstot, ka pašvaldības arī ir solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos no 2009.gada līdz 2012. gadam, turklāt samazinājās pašvaldību iespējas nodrošināt to infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kas tagad prasa rast steidzamus risinājumus. Ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, klāsta pašvaldības.
LPS arī prasa no nākamā gada 1. janvāra nodrošināt valsts budžeta finansējumu visu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, bet Izglītības un zinātnes ministrijai būtu steidzami jāsagatavo grozījumi normatīvajos aktos, precīzi definējot terminu «bezmaksas izglītība» un nosakot bezmaksas izglītības pakalpojuma groza saturu. No nākamā gada valstij arī būtu pilnībā jānodrošina finansējums minimālā mācību līdzekļu groza iegādei.
Smags jautājums vienošanās domstarpību protokolā ir par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizāciju, jo vietējiem reģionālajiem maršrutiem finansējums nākamgad plānots tikai 73% apmērā, klāsta LPS. Saskaņā ar pašvaldību teikto plānotais finansējums vietējiem reģionālajiem maršrutiem ir par 2,09 miljoniem mazāks nekā 2012. gadā (11,19 milj. latu). LPS arī kategoriski iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz izslēgt plānošanas reģionu kompetenci sabiedriskā transporta organizācijā.
Jautājumā par autoceļu finansējumu LPS pieprasa valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeli ieviest no 2013. gada, paredzot autoceļu finansējumam piesaistīt 20% no akcīzes nodokļa un visus ieņēmumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa vai 2013. gada finansējumu paredzēt vismaz 2011. gada līmenī. «2012.gadā paredzētais autoceļu un ielu finansējums pirms budžeta likuma grozījumiem pašvaldībām apjoma ziņā atbilda 2001.gada līmenim, taču, ja šo finansējumu izvērtē 2000.gada cenās, tad tik zems valsts finansējums pašvaldību mērķdotācijām nav bijis nekad. Valsts atbalsts pašvaldību autoceļiem un ielām ir 413 lati gadā uz vienu kilometru,» informē LPS, minot, ka nākamgad plānotais finansējums pašvaldību autoceļiem ir faktiski par 10% mazāks nekā šogad.
Vēl LPS pauž viedokli, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir jāgroza atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai. «Ja sociālās palīdzības pabalsti tiek finansēti no pašvaldību budžeta, pabalstu veidi, apjomi, izmaksas un aprēķināšanas kārtība pašvaldībām jānosaka pašām savos saistošajos noteikumos, kas nozīmē, ka sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums to vairs nenosaka,» skaidro LPS. Ja valdība tam nepiekrīt, un ir vēlme arī turpmāk saglabāt visā valstī vienādu garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, tad no 2013. gada 1. janvāra tas pilnā apmērā esot jāizmaksā no valsts budžeta.
Šodien sarunās ar ministriju konkrētajos jautājumos vienošanās nav panākta, taču pusēm izdevās vienoties par tādiem jautājumiem kā valsts mērķdotācijas skolotāju algu finansēšanai, pašvaldību nenodokļu ieņēmumu un ieņēmumu no maksas pakalpojumiem 2013. gadā, par mērķdotāciju apjomu izglītības un kultūras pasākumiem no valsts budžeta, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pasākumiem un citiem jautājumiem.
MK un LPS vienošanās domstarpību protokola projektu skatīs Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē, 24. septembrī.