Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Saskaņā ar jaunajiem ceļu satiksmes noteikumiem velosipēdisti nedrīkstēs braukt pa ietvi, to darīt varēs tikai izņēmumu gadījumos. Tomēr stingrāki sodi velosipēdistiem netiks paredzēti, aģentūrai LETA norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban velosipēdistiem ir paredzēti sodi līdz 30 eiro apmērā, taču sodi neesot risinājumi. Vairāk esot jāorientējas uz aizrādījumu un brīdinājumu izteikšanu.

Šodien velokafejnīcā Miit, atverot īpašo pop-up velo eksaminēšanas punktu, kurā, nokārtojot eksāmenu, būs iespējams saņemt velosipēdista apliecību, Lukstiņš uzsvēra, ka ietve ir paredzēta tikai un vienīgi gājējiem, līdz ar to velosipēdistiem jāizvēlas velo infrastruktūra vai brauktuves.

Lukstiņš gan atzina, ka autovadītāji negribīgi satiksmē integrē velosipēdistus. Tomēr situācija esot jārisina, jo katru gadu velosipēdistu skaits pieaug par aptuveni 17%, un šogad trīs velosipēdisti jau gājuši bojā un 43 ievainoti. Situāciju sarežģījot fakts, ka 33% velosipēdistu braucot bez tiesībām un liela daļa no tiem nepārzinot satiksmes noteikumus. Veicot velo patruļu secināts, ka 15% neievēro luksofora signālus, bet 10% brauc agresīvi. Velokafejnīcā Miit trīs dienas CSDD bez maksas piedāvās nolikt eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.

Lai veicinātu arvien drošāku velosipēdistu pārvietošanos pilsētas intensīvajā satiksmē, satiksmes drošības kampaņas Cieņa darbojas! ietvaros radīti «cieņas baušļi» velosipēdistiem. Tajos apkopoti ieteikumi elementārai piesardzībai un cieņpilnai velosipēdistu dalībai ceļu satiksmē. Cieņas baušļi uzlīmju veidā tiks izvietoti uz aptuveni 200 uzņēmuma Rīgas satiksme velonovietnēm, kā arī visās Statoil degvielas uzpildes stacijās Rīgā.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos ievainoti 73, bet bojā gājuši 2 velosipēdisti. Pērn līdz maija sākumam bija ievainots 31 velosipēdists, bet bojā gājis nebija neviens.

Lielā daļā negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, iemesls bija sadursme ar kādu citu transporta līdzekli. Šādu tendenci veicina satiksmes dalībnieku neuzmanība, nerēķināšanās vienam ar otru jeb savstarpējas cieņas trūkums, uzsver kampaņas organizatori.

Cieņas baušļos ietverti atgādinājumi, kā izvairīties no bīstamām situācijām uz ceļa, aicinot uzmanīties no nepārredzamām vietām, cienīt visus satiksmes dalībniekus, tostarp gājējus, ievērot braukšanas noteikumus uz ietvēm, braucot nelietot mobilo telefonu, kā arī nezaudēt uzmanību, klausoties mūziku austiņās. Cieņas baušļi aicina ar cieņu izturēties pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, nodrošinot drošu pārvietošanos pa pilsētas ielām.

Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot «drošas telpas» principu, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) uzsāk jaunu kampaņu velosipēdistu drošībai «Tuvāk NĒ!», informē CSDD.

2018. gadā 900 negadījumos ievainoti 620, bet bojā gājuši 9 velosipēdisti. Salīdzinot ar 2017. gadu, ievainoto velosipēdistu skaits ir palielinājies par 13 %. Valsts policija novērojusi, ka viens no negadījumu iemesliem automašīnu un velobraucēju starpā ir nepareizi izvēlēts intervāls, veicot apsteigšanas manevru. Ceļu satiksmes negadījumos velosipēdisti visbiežāk guvuši dažāda rakstura un smaguma traumas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

«Gan autovadītājus, gan velobraucējus mēs aicinām ievērot drošas telpas principu. Automobilim apbraucot velosipēdu, pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, savukārt ārpus apdzīvotām vietām – vismaz 1,5 metri. Šo rekomendāciju iekļausim arī Ceļu satiksmes noteikumu izdevumā,» piesakot jaunu satiksmes drošības kampaņu «Tuvāk NĒ!»,» skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Saņemties nodibināt jaunu uzņēmumu jomā, ko nesaproti, iespējams, var tad, ja iepriekš vadītas trīs bankas

Tā jokojot teic elektrisko skrejriteņu koplietošanas platformas Fiqsy vadītājs un līdzīpašnieks Māris Avotiņš. Agrāk viņš vadīja Swedbank un Expobank Čehijā, bet šobrīd ir pievērsies savam biznesam. Viņš uzskata, ka jaunuzņēmumi ir interesants biznesa virziens un būtu grēks neizmantot savas zināšanas projektu un lielu organizāciju vadībā, jo katrs startup reiz cer kļūt par lielu un globālu kompāniju. Uzņēmēju saista gan mobilitāte, ko sniedz skrejriteņi, gan koplietošanas ideja, tāpēc viņš vēlas šo biznesu attīstīt ne vien Latvijā, bet plašāk. Vairāk par ambīcijām saistībā ar Fiqsy, pieredzi finanšu sektorā un vērtējumu par šobrīd notiekošo banku jomā M. Avotiņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Velobraucēji un kājāmgājēji rada vairāk un nopietnākus negadījumus, kuros cieš paši un nodara zaudējumus citiem satiksmes dalībniekiem, šodien izplatītā paziņojumā uzsver AAS Gjensidige Baltic.

Šā gada pirmajā pusgadā apdrošinātājam jau nācies vērsties ar regresa prasību pret četriem riteņbraucējiem un pieciem kājāmgājējiem. Kopējo zaudējumu summa sasniedza teju 10 000 eiro.

Aleksandrs Rjabovs, AAS Gjensidige Baltic ģenerāldirektors, skaidro: «Apdrošinātājiem nereti nav citas iespējas, kā vērsties ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja viņa radītie zaudējumi ir nesamērīgi lieli. Neapšaubāmi, velosipēdisti un gājēji ir mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki, taču viņu izraisītie ceļu satiksmes negadījumi mēdz būt ar ļoti nopietnām finansiālajām sekām. Diemžēl savā praksē esam novērojuši, ka gājēji un velosipēdisti vieglprātīgi izturas pret ceļu satiksmes noteikumiem, rīkojoties pārgalvīgi, kā rezultātā cieš paši un rada zaudējumus citiem. Ņemot vērā, ka esam KASKO apdrošinātājs, mums jāvēršas ar regresa prasību pret negadījumā vainīgo, ja mūsu klients cietis zaudējumus trešās personas rīcības dēļ un pats nav bijis vainīgs. Jāpiebilst, ka autovadītāji lielākos zaudējumus gadījumos, kad iesaistīts velosipēdists vai gājējs, cieš tieši, izvairoties no sadursmes.»

Visiem 4. klašu skolēniem būs obligāti jāiegūst velosipēda vadītāja apliecība, savukārt gājējiem un velosipēdu vadītājiem ārpus apdzīvotām vietām tumsā obligāti būs jālieto apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, vēsta laikraksts Diena.

To paredz Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) plāni, kuru īstenošana notiks, lai uzlabotu mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību. Jaunie noteikumi varētus stāties spēkā jau no nākamā mācību gada. Līdzīga prakse ir arī citur Eiropā.

Tāpat līdz ar jau minētajiem pasākumiem CSDD grasās satiksmes noteikumos nostiprināt jēdzienu «velojosla».

Statistika rāda – pērn no visiem satiksmes negadījumos bojā gājušajiem 53,6% bija tieši gājēji un velosipēdisti.

Patlaban ar velosipēdu atļauts braukt pa ielām no 10 gadu vecuma.

Publiskie dati par ceļu satiksmes negadījumiem Latvijā liecina, ka negadījumu skaitam ir tendence augt. Autovadītāji joprojām ir neuzmanīgi, mazaizsargātākās grupas – gājēji, velosipēdisti, mopēdisti biežāk cieš negadījumos, un mediju ziņās mēs aizvien vairāk lasām ziņas par to, ka atkal ir noticis smags ceļu satiksmes negadījums, kur iesaistīti bērni, ģimenes un gados jauni cilvēki. Lai arī atbildīgās institūcijas gadu no gada pieliek aizvien lielākas pūles, lai situācija uz ceļiem uzlabotos, reālā prakse rāda, ka ikreiz pēc ilgstošāka miera perioda, nāk avāriju vilnis un jauni bojāgājušo skaita rekordi.

Neviens neizrakstīs universālu recepti, kā garantēti samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, tāpat valsts budžetā nekad nebūs tik daudz līdzekļu, lai ideāli sakārtotu satiksmes infrastruktūru un parūpētos par ikviena satiksmes dalībnieka drošību. Tomēr ir daudzas sīkās un ikdienišķās lietas, kuru realizācija neprasa lielus laika un naudas ieguldījumus, bet efekts no to īstenošanas var dot ievērojamu ieguldījumu satiksmes drošībā.

Arī apdrošināšanas joma netieši, bet tomēr ietekmē ceļu satiksmes drošību. Ik gadu ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses nolūkiem apdrošinātāji veic iemaksas 2% apmērā no līdzekļiem, kas iegūti pārdodot OCTA polises. Tāpat nav noslēpums, ka veicot OCTA polises cenu aprēķinu, ikviens apdrošinātājs, izvērtējot iespējamo risku, ņem vērā vairākus kritērijus, kas ir saistīti ar autovadītāju, transportlīdzekli un tā īpašnieku. Tā rezultātā OCTA cena personām ar pozitīvu apdrošināšanas vēsturi noteikti būs labāka, nekā tiem autoīpašniekiem, kam pagātnē ir regulāri izraisīti ceļu satiksmes negadījumi. Tātad - apdrošinātāji ar OCTA cenas palīdzību zināmā mērā ierobežo tos autoīpašniekus, kas bezatbildīgi attiecas pret satiksmes drošību. Attiecīgi, jo rūpīgāka un pamatotāka būtu apdrošinātāju spēja izvērtēt iespējamos riskus, jo eventuāli mazāka iespēja, ka ceļu satiksmē piedalītos hroniski recidīvisti ar ievērojamu pārkāpumu bagāžu savā vadītāja vēsturē.

Maisīšanās sabiedriskajam transportam pa kājām - šādi varētu apzīmēt Rīgas satiksmes viedokli par to, vai atļaut riteņbraucējiem pārvietoties pilsētā pa speciālajām sabiedriskā transporta joslām. Idejas aizstāvji gan uzskata, ka tieši šāda kārtība uzlabotu satiksmes drošību. Rezultāts būs atkarīgs no visu pušu spējas vienoties, vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādījis, ka ilgtermiņā šāds lēmums varētu gan ietekmēt sabiedriskā transporta pārvietošanās ātrumu pilsētā, gan arī drošību uz ceļa. Ņemot vērā, ka Rīgā sabiedriskā transporta joslas ir šauras, autobusiem un trolejbusiem radīsies grūtības apdzīt riteņbraucējus, kuri pārvietojas lēnāk. Tādējādi arī sabiedriskais transports būs spiests braukt lēnāk, un tas varētu radīt neapmierinātību pasažieru vidū, raksta Diena.

Otrs arguments esot riteņbraucēju drošība. Kā paskaidrojis Zaķis, trolejbusu un autobusu šoferi objektīvu iemeslu dēļ var nepamanīt velosipēdistu, un sekas var būt dramatiskas.

Ņemot vērā pieredzi, ka ikgadējā 1.maija velobraucēju akcijā Kritiskā masa ielās izbrauc daudz velobraucēju un nereti veidojas konfliktsituācijas ar citiem satiksmes dalībniekiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts policija (VP) aicina šī brauciena dalībniekus cienīt citus un ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

Tā vietā, lai dotos nesaskaņotā braucienā pa Rīgas ielām, velosipēdisti tiek aicināti piedalīties Rīgas Velo nedēļas pasākumos. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem šajās dienās esot jārēķinās, ka velosipēdistu Rīgas ielās būs vairāk, un 1.maijā pārvietošanās ar transportu pilsētas centrā varētu būt apgrūtināta.

Kā skaidro CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, Kritiskās masas mērķis ir veicināt veloinfrastruktūras attīstību un sakārtošanu, un tas saskan ar CSDD aktuālajiem jautājumiem, tomēr izvēlētais uzrunas formāts ir pretrunā direkcijas redzējumam par satiksmes organizāciju.

Patlaban ceļu satiksmē visvairāk esot nepieciešama savstarpēja cieņa, mierīga līdzāspastāvēšana un rēķināšanās vienam ar otru. Savukārt kāda konkrēta transportlīdzekļa vadītāju vēlmju un vajadzību uzsvēršana traucējot pārējiem satiksmes dalībniekiem, tikai vairojot negācijas un nekādi neveicinot savstarpēji cienošu attiecību veidošanu ceļu satiksmē.

Liepājā, Jūrmalas parkā, atklāts āra basketbola laukums, ko dzimtajai pilsētai Liepājai uzdāvinājis Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas Knicks spēlētājs Kristaps Porziņģis.

LETA iepriekš ziņoja, ka laukums ar apgaismojumu izveidots atbilstoši NBA parametriem stadiona Daugava rezerves stadionā blakus futbola laukumam. Basketbola laukums papildinās jau esošo sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūru - āra trenažierus un ielu vingrošanas laukumu. Šo teritoriju iecienījuši arī velosipēdisti, nūjošanas un skriešanas entuziasti, piebilda Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš.

Lagzdiņš neminēja laukuma būvniecības izmaksas, norādot, ka Liepājas Sporta pārvalde šajā projektā nav pasūtītājs. Tomēr iepriekš viņš norādīja, ka citu līdzīgu projektu izmaksas lēšamas ap 100 000 eiro.

Steidzot pabeigt vēl pēdējos uzpošanas darbus, Ķīnā šomēnes gatavojas pasaules garākā jūras tilta atklāšanai, kas savieno Honkongu, Džuhai un Makao.

55 kilometru garā tilta būvniecība ilga astoņus gadus. Tilts sastāv no sešām joslām un četriem tuneļiem, viens no tiem ir 6,7 garš zemūdens tunelis. Izveidotas arī četras mākslīgās salas infrastruktūras atbalstam. Tilta būvniecībā izmantotas aptuveni 420 tūkst. tonnas tērauda – salīdzinājumam ar to pietiktu, ​​lai izveidotu 60 Eifeļa torņus, piebilst Business Insider. Tilts būs paredzēts tikai auto satiksmei, gājēji un velosipēdisti tur nedrīkstēs pārvietoties.

Precīzas tilta būvniecības izmaksas nav zināmas, taču tiek lēsts, ka tas izmaksājis vismaz 15 miljardus dolāru. Dārdzības, būvniecības kavējumu, kā arī iespējamas korupcijas skandālu dēļ tilts ne reizi vien pievērsis uzmanību un bijis strīdu objekts.

Sākts darbs pie velojoslu koncepcijas īstenošanas. Elizabetes ielā - pilsētas vēsturiskajā centrā - iezīmē pirmo velojoslu Rīgā.

Plānots, ka šajā riteņbraukšanas sezonā velojoslas tiks iezīmētas arī Dzirnavu un Lāčplēša ielā. Tuvākajā piecgadē plānots ieviest velo joslas pilsētas maģistrālajās ielās, piemēram, Brīvības ielā, Stabu ielā, Bruņinieku ielā, Avotu ielā, Lazdonas ielā, Kalnu ielā, Ludzas ielā, Strūgu ielā un Turgeņeva ielā. Tāpat plānots uzlabot velosipēdu satiksmi uz tiltiem un to nobrauktuvēm.

Velojoslu attīstības koncepciju Rīgā ir izstrādājis pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins sadarbībā ar veloentuziastiem un satiksmes drošības ekspertiem.

Velojoslu ieviešana būtiski uzlabošot pārvietošanās ērtumu un satiksmes drošību Rīgā. Velojoslas atradīsies uz brauktuves, tām ir paredzēts speciāls apzīmējums. Līdz ar to turpmāk gājēji varēs ērtāk pārvietoties pa ietvi, pa kuru vairs nebrauks velosipēdisti, vienlaikus samazināsies bīstamās velosipēdu konfliktsituācijas ar autovadītājiem, kādas bieži var novērot patlaban, uzsver Rīgas dome.

Tukuma velosipēdisti var līksmot - pie Tukuma Tūrisma informācijas centra (TIC) uzstādīts velopumpis un stends ar nepieciešamajiem rīkiem velosipēdu labošanai, kas pieejams visiem velobraucējiem.

Šī un uzstādītu līdzīgu stendu mērķis citās pilsētās ir nodrošināt velobraucējiem iespējas bez maksas jebkurā diennakts laikā salabot savu riteni vai uzpumpēt riepas. Pie Tukuma TIC ierīkots veloremonta stends, uz kura var uzlikt velosipēdu, lai to ērtāk varētu remontēt. Pie stenda izvelkamās trosēs pievienotas atslēgas - universālā atslēga, biežāk lietotie skrūvgrieži, seškantes un divu izmēru roratslēgas, kā arī lāpstiņas riepu montāžai. Savukārt blakus remonta stendam (statīvam) novietots velopumpis ar universālu galviņu - gan resnajam, gan šaurajam ventilim. Tajā iestrādāts industriāls cilindrs, kas darbināms ar roku spēku, lai stends nebūtu atkarīgs no elektrības.

Kopš Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pārņēma Biķernieku trases apsaimniekošanu, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai, aģentūrai LETA sacīja CSDD Sabiedrisko attiecību daļā.

CSDD norādīja, ka nacionālā Biķernieku kompleksā sporta bāze ir visai sabiedrībai nozīmīgs sporta un atpūtas komplekss, kuru uzticēts pārvaldīt CSDD. «Diemžēl daļa no trases atrodas uz privātīpašnieku zemes. Jau pārņemot šo trasi apsaimniekošanā, visu laiku ir bijusi vērojama privātīpašnieku pretdarbība trases attīstībai. Īpašnieki nav slēpuši neapmierinātību, ka trase tika nodota CSDD. Viņu mērķis bija novest trasi līdz bankrotam un iegūt trases zemi savā īpašumā. Pārņemot trasi, viņu nodomi tika izjaukti, pasargājot trasi no bankrota,» skaidroja CSDD.

Direkcijā apgalvoja, ka no trases pārņemšanas brīža arī sākās pretdarbība no īpašnieku puses. «Īpašnieki pretojās jebkurai attīstībai, jo viņi vēlas pārdot zemi par neadekvāti augstu cenu. Līdz ar to mums nav pārsteigums, ka īpašnieki vēlas, lai trasei atņemtu nacionālās sporta bāzes statusu,» informēja CSDD.

Kad runa ir par riteņbraukšanu, nīderlandieši vienmēr ir priekšgalā. Viņu jaunākā inovācija ir Solaroad, pasaulē pirmais veloceliņš, kas tapis no saules paneļiem. Zānstadē, kas atrodas Nīderlandes ziemeļdaļā, velosipēdisti pa jauno celiņu pirmoreiz varēs izbraukt 12. novembrī, vēsta Euronews.

Asfalta vai betona vietā SolaRoad vienā braukšanas virzienā uzstādīti īpaši solārie paneļi, kas var izturēt lietu, sniegu, ekstremālas temperatūras un, protams, arī velosipēdistu un gājēju svaru. Otrā braukšanas virzienā solāro paneļu nav, jo tas tiks izmantots dažādu virsmu testēšanai. Ar laiku saules enerģija, kas iegūta no ceļa, tiks izmantota praktiskām vajadzībām, piemēram, apgaismojumam, luksoforiem un citām.

70 metrus garā veloceliņa būvniecība norisinājusies kopš 6. oktobra.

SolaRoad saules baterijas saražošot pietiekami daudz enerģijas, lai darbinātu trīs mājsaimniecības.

Valmieras pilsētas pašvaldība uzsāks skatu terases un gājēju ceļa būvniecību Atpūtas parkā, informē pašvaldībā.

Gājēju ceļš paredzēts kā esošā asfaltētā ceļa turpinājums līdz Gaujai, no pagrieziena vietas uz Vanšu tiltu.

Gājēju ceļa un terases būvniecība tiks realizēta saskaņā ar SIA DJA izstrādāto būvprojektu. SIA DJA arhitekts Didzis Jaunzems ir viens no pieprasītākajiem jaunās paaudzes latviešu arhitektiem - vairākkārtējs Latvijas Arhitektūras gada balvas laureāts, tai skaitā godalgots par Likteņdārza skatu terasi ar paviljonu 2012.gadā.

Atpūtas parkā koka terase un gājēju ceļš plānoti, ievērojot universālā dizaina principus. Ir paredzēti risinājumi, lai Gaujas krastam ērti varētu piekļūt gan cilvēki ratiņkrēslos, gan māmiņas ar bērniem, velosipēdisti, kā arī, nepieciešamības gadījumā, operatīvais transports. Būvprojektēšanas vajadzībām ir veikta arī vietas ģeotehniskā izpēte.

Otrdien, 18. novembrī, Carnikavā tiks atklāts garākais gājēju un velosipēdistu tilts Latvijā, kas savieno Carnikavu un Siguļus, informē Carnikavas novada domes preses sekretāre Sandra Baltruka.

«Es domāju, ka jaunais tilts būs spēcīgs dzinulis uzņēmējdarbības attīstībai novadā un veicinās arī Gaujas labā krasta ekonomisko izaugsmi,» norāda Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Tilts pār Gauju ir 220 metrus garš un 4 metrus plats, tilta balsti ir būvēti no dzelzsbetona, bet laiduma konstrukcijas – no tērauda. Tilts kopā ar pievadceļiem, kur pārvietoties velobraucējiem un gājējiem, stiepjas vairāk nekā 1 km garumā un savieno Zvejnieku ielu Carnikavā un Priedīšu ielu Gaujā.

D. Jurēvica norāda, ka, lai tiktu pāri upei, daudzi iedzīvotāji bija spiesti šķērsot bīstamo dzelzceļa tiltu, kas nav paredzēts gājējiem, un pēc jaunā tilta atklāšanas droši varēs pārvietoties pa jauno tiltu.

Valsts policija otrdien izplatītā paziņojumā norāda, ka tā joprojām nav mainījusi savu nostāju saistībā ar pasākumu «Kritiskā masa» – «spontāna masveida braukšana ar neprognozējamu brauciena maršrutu, neievērojot ceļu satiksmes noteikumus, ir būtisks drauds ne tikai pašiem brauciena dalībniekiem, bet arī citiem ceļu satiksmes dalībniekiem».

Likumsargi aicina ikvienu, it īpaši vecākus ar bērniem, rūpīgi pārdomāt, vai dalība šajā braucienā attaisno tā drošības riskus un sasniedz mērķi.

Valsts policija norāda, ka šis pasākums, «kuram nav nedz oficiāla organizatora, nedz tas ir oficiāli saskaņots, ir risks satiksmes drošībai. Skaidrs, ka ir nepieciešams uzlabot velo infrastruktūru un tā ir būtiska satiksmes jomas problēma, tomēr atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra «Kritiskās masas» laikā diemžēl nav savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiek rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi».

Valsts policija šī brauciena aktīvistiem jau vairākus gadus esot norādījusi par iespēju šo pasākumu organizēt droši – ar konkrētu organizatoru, oficiāli saskaņotu, izveidojot konkrētu maršrutu, kurā slēgt satiksmi, tādējādi policijai dodot iespēju nodrošināt satiksmes dalībnieku drošību. Tomēr policijas ieteikumi esot palikuši nesadzirdēti, pretī saņemot argumentu, ka šis brauciens ir stihiska kustība, kā protests ar mērķi pievērst uzmanību velosipēdistiem un velo infrastruktūrai pilsētā.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

2019.gada 1.maijā velosipēdisti Rīgā piedalījās braucienā Kritiskā masa, brīžiem aizkavēja auto kustību, bet būtiski konflikti starp satiksmes dalībniekiem neveidojās.

Pārsvarā pasākumā piedalījās gados jauni velobraucēji, kuri, dodoties uz pasākuma sākuma vietu pie Dailes teātra, vismaz pret gājējiem bija salīdzinoši miermīlīgi. Taču sākoties pašam braucienam, tā dalībnieki traucēja automašīnu brīvu plūsmu pa ielām.

Valsts policija pirms nesakcionētā velobrauciena Kritiskā masa pauda viedokli, ka atsevišķu dalībnieku braukšanas kultūra Kritiskās masas laikā neesot savienojama ar jēdzienu «droša braukšana», jo tiekot rupji pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi. «Rodas jautājums, vai klaja Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana - haotiska braukšana pa brauktuves vidu, arī vietās, kur paralēli tai ir izbūvēts velosipēdu ceļš, luksofora aizliedzošā signāla neievērošana un citi noteikumu pārkāpumi, ir veids, kā kultivēt savstarpējo ceļu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, veicināt infrastruktūras uzlabošanu un jaunajai paaudzei radīt izpratni par ceļu satiksmi un tās drošību?» bija teikts policijas paziņojumā.

No 15.aprīļa Rīgas ielās pirmo reizi norisināsies sociālais eksperiments Cieņas velopatruļas, kuru rīko Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Valsts policiju un Policijas velobiedrību, informē CSDD.

Cieņas velopatruļu laikā, līdz pat aprīļa beigām, policijas darbinieki, kuri ikdienā arī aktīvi pārvietojas ar velosipēdiem, veiks velobraucēju uzvedības mērījumu: fiksējot pārgalvīgos un agresīvos braucējus, kā arī uzslavējot cieņpilnākos satiksmes dalībniekus. Patruļu rezultātā tiks apkopota informācija par populārākajām situācijām, kas ik sezonu izraisa spriedzi starp aktīvākajām satiksmes dalībnieku grupām.

Pieredze rāda, ka atsevišķu velobraucēju attieksme un pārgalvība ik gadu rada papildus spriedzi uz ceļa un konfliktsituācijas ar pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tas rezultējas arī ceļu satiksmes negadījumu statistikā. Valsts policijas fiksēto ceļu satiksmes negadījumu skaits ar cietušajiem, kuros iesaistīti velosipēdisti un gājēji, pēdējo piecu gadu laikā ir dubultojies. Savukārt šī gada pirmajos trīs mēnešos bojā gājuši jau trīs, bet cietis 41 velobraucējs. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu cietušo velobraucēju skaits ir audzis par gandrīz 16%. Jāpiebilst, ka pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības apkopotās informācijas, pērn par 17% pieaugusi arī velo kustība Rīgā.

Satiksmes ministrija kopā ar iesaistītajām institūcijām un partneriem izstrādājusi jaunu Ceļu satiksmes noteikumu projektu, kas iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai valdībā, informē Satiksmes ministrija.

Noteikumu mērķis ir uzlabot ceļu satiksmes drošību, jo īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku (gājēji, velosipēdisti) drošību, kā arī veicināt dažādu satiksmes dalībnieku savstarpēju līdzāspastāvēšanu.

Jaunais noteikumu projekts precizē vairākas jau esošās ceļu satiksmes drošības normas, kā arī paredz jaunas. Piemēram: iespējas uzstādīt maināmās ceļazīmes; ieviest jaunus horizontālos apzīmējumus uz ceļiem; nodalīt uz velosipēdistiem un mopēdistiem attiecināmās prasības; atļaut elektromobiļiem pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām.

Īpaša uzmanība pievērsta ar velojomu saistītajiem jautājumiem. Proti, jauninājumi paredz, ka ietves arvien vairāk tiek atvēlētas gājējiem, bet velobraucēji tiek rosināti izvēlēties velo infrastruktūru, divriteņu kustībai drošas ielas un tikai nepieciešamības gadījumā atrasties uz ietves. Tādejādi riteņbraucēji tiek aicināti būt aizvien atbildīgāki ceļu satiksmē – plānot savus maršrutus un pieņemt katrai situācijai atbilstošāko lēmumu.