Citas ziņas

Veidos Nacionālās produktivitātes padomi

Zane Atlāce - Bistere,20.01.2017

Jaunākais izdevums

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»

Latvijas mērķis ir pārskatāmā nākotnē sasniegt ES vidējo labklājības līmeni. Tas ir sasniedzams, būtiski paaugstinot tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti. Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt mūsu konkurētspēju pasaulē, ir jāuzlabo neatkarīga ekspertīze un analīzes potenciāls.

«Ekonomikas ministrija atbalsta ES Padomes ierosinājumu, apzinoties kvalitatīvas un neatkarīgas Latvijas ekonomikas produktivitātes un konkurētspējas analīzes potenciālo devumu tālākās izaugsmes sekmēšanā. Profesionāla ekspertīze un priekšlikumi Latvijas konkurētspējas kāpumam ļaus ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus, sekmējot inovatīvas Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu,» norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas Produktivitātes un konkurētspējas padomes galvenie uzdevumi plānoti: analizēt produktivitātes un konkurētspējas attīstību Latvijā; nodrošināt neatkarīgu īstenotās politikas analīzi; publicēt ikgadējo Konkurētspējas analīzes ziņojumu; nodrošināt sadarbību ar Eiropas Komisiju un citu ES dalībvalstu Nacionālajām produktivitātes padomēm.

Rietumvalstīs pastāv daudz un dažādi neatkarīgi institūti, kas pēta konkurētspēju un produktivitāti, analizē valsts politiku šajā jomā un sniedz rekomendācijas politikas veidotājiem.

labs produktivitātes padomes piemērs ir Nīderlandes Ekonomikas politikas analīzes birojs, kas jau 70 gadus veic neatkarīgu ekonomikas analīzi un izstrādā prognozes.

Līdzīga veida padomes vai pētniecības institūti, kas regulāri analizē konkurētspējas attīstību, jau šobrīd darbojas vairākās Eirozonas valstīs. Tās ir neatkarīgas institūcijas, kas sniedz būtisku analītisku atbalstu politikas veidotājiem.

Nīderlandē ir izveidots Ekonomikas politikas analīzes birojs (Bureau for Economic Policy Analysis), kas ir Nīderlandes Ekonomikas ministrijas aģentūra. Tā veic neatkarīgus ekonomikas pētījumus un sniedz politikas rekomendācijas.

Beļģijā darbojas Federālais plānošanas birojs (Federal Planning Bureau), kas izstrādā ekonomikas prognozes un veic pētījumus, lai palīdzētu politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.

Vācijā ir daudz līdzīgu institūtu, kas veic regulāru gan Vācijas, gan globālās ekonomikas analīzi. Vācijā ir izveidota arī Ekonomikas ekspertu padome (Council of Economic Experts), kas sastāv no pieciem akadēmiskās vides pārstāvjiem, kas sniedz padomus Vācijas ekonomikas politikas veidotājiem.

Francijā ir izveidota Ekonomikas analīzes padome - neatkarīga institūcija, kas regulāri gatavo ziņojumus premjerministram. Tās sastāvā ir akadēmiskās vides pārstāvji (profesori un pētnieki), kurus darbam šajā padomē apstiprina premjerministrs. Tāpat Francijā darbojas arī Ekonomikas, sociālo un vides jautājumu padome, kurā ir iekļauti vairāk nekā 200 padomnieki no dažādām organizācijām, kas pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, t.sk. darba ņēmējus, uzņēmējus, ārstus, studentus u.c. Šī padome gatavo ziņojumus par dažādiem jautājumiem, t.sk. ikgadējo ziņojumu par Francijas ekonomiku, Eiropa 2020 stratēģijas izpildi un sagatavo viedokļus, par kuriem padome nobalsoja.

Īrijā darbojas Nacionālā konkurētspējas padome (National Competitiveness Council), kas regulāri gatavo ziņojumus par konkurētspējas jautājumiem un sniedz rekomendācijas konkurētspējas veicināšanai. Padomē ir iekļauti gan eksperti, gan sociālo partneru pārstāvji. Katru gadu padome publicē Īrijas konkurētspējas indeksu, kas balstās uz statistikas rādītāju analīzi un ziņojumu par konkurētspējas izaicinājumiem, kurā ir identificētas problēmas un sniegtas rekomendācijas. Padome analizē konkurētspējas jautājumus plašā kontekstā, ieskaitot uzņēmumu spēju konkurēt globālajos tirgos, kā arī vairākus faktorus, piemēram, izglītības un apmācības sistēmu, uzņēmējdarbības un inovācijas politiku, tehnoloģisko infrastruktūru, nodokļu sistēmu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes celšana ļaus mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju

Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja,08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.

Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.

Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ir jāsagatavo ekonomiskam lēcienam pēc Covid-19 izraisītās krīzes, trešdien "Latvijas produktivitātes ziņojuma 2020" prezentācijā pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc politiķa paustā, valdībai ir jāakumulē visi resursi ekonomikas lēcienam pēc krīzes.

"Mums ir jāsagatavo Latvija ekonomiskam lēcienam pēc krīzes, un skatoties, kā attīstās vakcīnu lieta, tad es gribētu teikt, ka tas ir nākamā gada jautājums, nākamā gada sākuma jautājums, kad ir jāpanāk ekonomiskais lēciens," uzskata Ašeradens.

Vienlaikus politiķis atzina, ka Latvija joprojām ir iedzinējos Eiropas Savienībā pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju skaitu. Tas esot skaidrs signāls Latvijas ekonomiskajai un politiskajai elitei par to, ka strukturēti un ļoti nopietni jādomā, lai situāciju valstī mainītu.

Šādu jautājumu risināšanā svarīga arī daudz un dažādu domnīcu, īpaši akadēmiskā formāta, domnīcu rašanās, uzskata parlamentārietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore,24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā produktivitāte būvniecībā ir apmēram 40% no Eiropas Savienības (ES) vidējā rādītāja, ceturtdien Latvijas Būvuzņēmēju partnerības konferencē sacīja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš informēja, ka, pēc "Eurostat" datiem, ražīgums būvniecībā Latvijā ir aptuveni 16 000 eiro uz cilvēku gadā, bet ES vidējais ražīgums ir aptuveni 42 000 eiro uz cilvēku gadā.

Vienlaikus Strautiņš piebilda, ka Latvija būtiski neatpaliek no kaimiņiem Baltijas un Austrumeiropas reģionā, piemēram, Lietuvā ražīgums ir tāds pats kā Latvijā, Igaunijā - 25 000 eiro uz cilvēku gadā, Polijā - 18 000 eiro uz cilvēku gadā, bet Slovēnijā un Ungārijā apmēram 21 000 eiro uz cilvēku gadā.

Taču daudz lielāka atšķirība, pēc viņa teiktā, ir ar Rietumeiropas valstīm, piemēram, Šveicē ražīgums ir 83 000 eiro uz cilvēku gadā, Apvienotajā Karalistē - 76 000 eiro uz cilvēku gadā, Zviedrijā - 60 000 eiro, bet Vācijā - 50 000 eiro uz cilvēku gadā. Strautiņš gan pieļāva, ka būtiskā atšķirība starp, piemēram, Šveici un Vāciju ir saistīta ar algu atšķirībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna,14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Itālija turpina balansēt uz naža asmens

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa,19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 krīzē netiek pietiekami ieguldīts cilvēkkapitālā

Prof. Gundars Bērziņš, prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte,27.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid–19 koronavīrusa pandēmija ir būtiski palielinājusi ekonomisko nenoteiktību. Nav arī skaidrs, vai tuvākajā nākotnē vēl tiks ieviesti papildu pandēmiju ierobežojošie pasākumi.

Šī nenoteiktība ir graujoša jebkāda veida ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, bet bez ieguldījumiem nav iedomājams produktivitātes pieaugums. Lielas bažas raisa finansējuma apjoma samazinājums inovācijām, pētniecībai un attīstībai, jo runa ir par ilgtermiņa izaugsmes iespējām un to, kādas būs uzņēmumu un ekonomikas iespējas augt pēc pandēmijas.

Jaunākie pētījumi dažādās noarēs izceļ virkni globālu problēmu, kas īpaši izgaismojušās Covid–19 apstākļos, piemēram, nepietiekams ieguldījums cilvēkkapitālā. Dīkstāves pabalsti pašlaik lielā mērā risina šo jautājumu un mēģina novērst zaudējumus īstermiņā, tomēr, ja lejupslīde ieilgs, jauniešiem un citiem, kas tikko ienākuši darba tirgū, tiks liegts strādāt, radot cilvēkkapitāla zaudējumus, kas pasliktinās ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce,09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas piedāvātais pasākumu kopums Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānam 2021. – 2026. gadam Latvijas ātrākai atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes ietver četrus darbības virzienus – ekonomikas transformāciju un produktivitāti, reģionālās nevienlīdzības mazināšanu, uzņēmumu digitalizāciju un klimata pārmaiņas, uzņēmējdarbības atbalstam paredzot vismaz 400 miljonus eiro.

“Atveseļošanas un noturības mehānisms ir reformu plāns un tā ir unikāla iespēja ātrākai Latvijas ekonomikas atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes. Tā ir mūsu iespēja īsā laikā īstenot fundamentālas pārmaiņas tautsaimniecībā gan attiecībā uz klimata neitrālu ekonomiku, gan uzņēmējdarbības digitalizāciju, gan nevienlīdzības mazināšanu,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Lai pārvarētu Covid-19 radītās sekas, kā arī nodrošinātu Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir nepieciešams orientēties uz tautsaimniecības transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu. Tādēļ, komersantu konkurētspējas paaugstināšanai, veicinot pētniecības un rūpniecības sektora sadarbību, kā arī projektu īstenošanai, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai un ieviešanai ražošanā, EM piedāvā ieviest granta atbalsta mehānismu, šim mērķim paredzot aptuveno finansējumu 82,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta saņēmēji būtu uzņēmumi un pētnieciskās un zināšanu izplatīšanas organizācijas, īstenojot aptuveni 500 projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: ANM plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju

Db.lv,27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA,18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nepietiek ar čaklumu vien, vajadzīgs arī prāts

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja,13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai šogad klājas gana labi. Šā gada pirmo četru mēnešu IKP pieaugums bijis viens no straujākajiem ES, eksporta rādītāji ir spīdoši, inflācija ir normas robežās, ar budžeta deficītu arī kreņķu nav. Tomēr melnais mākonis pār saulainajām tautsaimniecības debesīm ir salīdzinoši zemā Latvijas ekonomikas produktivitāte, kas, saskaņā ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska teikto, ir vien 60% no ES vidējā rādītāja. Kādēļ mums par to jāsatraucas, un kādas ir sekas zemai produktivitātei?

Vispirms jau tas vistiešākajā mērā ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši apstākļos, kad saasinās darba roku trūkums un strauji aug darba algas. Viens no ekomomikas pamatlikumiem skan gana skarbi – ja algas aug straujāk nekā produktivitāte jeb, citiem vārdiem sakot, darba spēka izmaksas ir lielākas par tā pienesumu, tas ir vistiešākais ceļš uz inflācijas nesamērīgu kāpumu un uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos. Lai mūsu ekonomiku produktivitātes ziņā tuvinātu ES vidējiem rādītājiem, nepietiek ar to, ja strādāsim ātrāk, čaklāk vai vairāk. Runa ir par pašu ekonomikas struktūru.

Proti, Latvijā parāk mazs īpatsvars ir nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Daudzās nozarēs vēl ir lielas rezerves produktivitātes kāpināšanai. Vienkārši runājot, cilvēki var melnu muti garas stundas strādāt, ražojot preci ar samērā zemu pievienoto vērtību, un būt mazāk produktīvi nekā darbinieki, kas, iespējams, strādā pāris stundas dienā augsto tehnoloģiju nozarē. Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram samazināt darba nedēļas ilgumu. Jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika, jo vairāk jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DB redkolēģija rudens sesijā diskutēja par darbaspēka pieejamības problēmām un iespējamiem risinājumiem, nodokļu reformas prognozējamajiem rezultātiem, kas uzņēmējiem pagaidām šķiet visai neskaidri un pat biedējoši, par to, kur rast jaunas idejas uzņēmējdarbībai, par start-up ekonomiku, par to, vai Latvijā tiešām ir atgriezušies treknie gadi

Produktivitāti no ārpuses neviens neatnesīs

Roberts Strīpnieks, Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs:

Darbaspēka pieejamība nav vienīgais iemesls, kāpēc ceļas algas, bet tās aug par 5% un pat 8%, kas uzņēmumam ir jāfinansē, bet tirgus stagnācijas apstākļos tas ir ļoti sarežģīti. Vismaz no meža nozares skatupunkta darbaspēka atalgojuma izlīdzināšanās reģionālā mērogā neizbēgami notiks, bet produktivitāti no ārpuses mums neviens neatnesīs. Par to nevar uzbrukt ne ministriem, ne premjeram, tas ir uzņēmēju izaicinājums. Esmu novērojies tendenci, ka uzņēmēji šobrīd laiž vaļā cilvēkus, lai noturētu vidējo algu uzņēmumā, un veic kapitāla investīcijas produktivitātes celšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Produktivitātes kāpināšana ir Latvijas ekonomikas lielākais izaicinājums

Db.lv,16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas galvenais nākotnes izaicinājums ir paātrināt izaugsmi, jo tikai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums nodrošinās pamatu stabilam budžeta pieaugumam, jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams kāpināt gan pašu investīcijas, gan efektīvi ieguldīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus, tostarp izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) sniegtās iespējas.

FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka uzsver, ka ekonomiskās transformācijas iznākums lielā mērā ir atkarīgs no tā, vai ES līdzekļi tiks ieguldīti efektīvi. Ja transformācijas procesā straujāk pieaugs IKP, arī budžeta ienākumi proporcionāli palielināsies, kā rezultātā lielāks finansējums tiks novirzīts veselības un izglītības jomām.

Padomē atgādina, ka ANM finansējums Latvijai ir plānots 1,826 miljardu eiro apmērā, tā ietvaros paredzēts veikt reformas un uzlabot infrastruktūru. Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā, lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026.gadā, kad varētu sagaidīt izaugsmes tempa papildus pieaugumu par 1,3-2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai nepieciešami ambiciozi mērķi

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents,26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas virzīšanai un iedzīvotāju labklājības vairošanai, nākamajai valdībai nepieciešams izvirzīt ambiciozus mērķus un īstenot atbilstošu politiku, īpaši koncentrējoties uz eksporta un produktivitātes kāpināšanu. Tad mūsu valsts varēs būt par jaunu talantu un investīciju piesaistes vietu, ļaujot Latvijai tuvoties Eiropas attīstīto valstu labklājības līmenim.

Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un, kas varētu būt viens no investoru intereses un piesaistes instrumentiem, kā arī ekonomikas virzītājspēkiem. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts.

Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji. Ja mēs spēsim piesaistīt talantīgus, radošus un enerģiskus cilvēkus, viņi būs tie, kas radīs nākotnes ekonomiku, nākotnes uzņēmējdarbību un arī vērtības – mākslu, sportu, izklaidi. Taču nepieciešami labvēlīgi apstākļi, lai šie talanti spētu gan attīstīties, gan atrast motivāciju un atbalstu darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pārejot no investīcijām betonā uz ieguldījumiem cilvēkos, Latvija var novērst ekonomisko atpalicību, radīt labi atalgotas un globāli konkurētspējīgas darbavietas, kā arī vairot iedzīvotāju apmierinātību ar savu valsti, uzsvērts Ekonomistu apvienības jaunākajā pētījumā "No betona uz cilvēku? ES fondi, ANM un Latvijas cilvēkkapitāla akumulēšana".

Latvijai nākamajā desmitgadē no Eiropas Savienības būs pieejami neredzēti milzīgi finanšu resursi, kas paredzēti atveseļošanās pasākumiem un tautsaimniecības transformācijai. Iepriekš ES finansējums prioritāri tika novirzīts dažādu infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un būvniecībai. Šajā desmitgadē ir nepieciešama kardināla investīciju politikas maiņa - par galveno prioritāti ir jākļūst ieguldījumiem cilvēkkapitālā, transformējot Latviju no lēta darbaspēka ekonomikas par "labo darbavietu" ekonomiku.

Kopumā no Eiropas Savienības 2021. - 2027. daudzgadu budžeta, NextGenerationEU programmām, tajā skaitā Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM), Latvija saņems 10,6 miljardus eiro grantos. Šo līdzekļu ieguldīšanā centrālo lomu spēlēs publiskais sektors, un līdz ar to šajā desmitgadē pieņemtie lēmumi par šo resursu sadali izšķirs to, vai Latvija un iedzīvotāji būs pietiekoši gatavi jaunās ekonomikas un jaunā darba tirgus prasībām. Vai Latvija joprojām fokusēsies uz celtņu un infrastruktūras objektu transformāciju, vai arī koncentrēs resursus iedzīvotāju sagatavošanai darbam jaunajā ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Uzņēmēju motivācijas veicināšana ir galvenais politikas mērķis

Māris Ķirsons,12.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir, kur tiekties. Proti, Igaunijas eksports pret šīs valsts iekšzemes kopproduktu ir 80%, kamēr Latvijā nesasniedz pat 60%

To intervijā DB stāsta vicepremjers, ekonomikas ministrs un jaunais partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Viņaprāt, pārmaiņas vienlaikus sākušās gan viņa vadītajā partijā, gan arī Latvijas tautsaimniecībā, ko iniciējis gan pats ministrs, gan valdība kopumā, piemēram, nodokļu reforma, enerģētikas jomas pārmaiņas u.c.

Kādi ir jūsu kā ekonomikas ministra lielākie sasniegumi, un kādas ieceres nav realizējušās? Kāda ir jūsu personīgā loma abos gadījumos?

Vispirms jāsaprot, ka, stājoties jebkurā amatā, nepastāv iespēja nodarboties tikai un vienīgi ar jaunām iniciatīvām, bet gan ļoti daudz laika jāvelta saņemtā «mantojuma» revidēšanai. Tādējādi par konkrētiem sasniegumiem un nerealizētām iecerēm vadītāja amatā atbildīgi var runāt nevis pēc 18, kā tas ir pašlaik, bet gan pēc 36 mēnešiem vai arī tikai brīdī, kad atstāšu ekonomikas ministra amatu. Latvijas ekonomika nav viena vai dažas nozares, tā ir ļoti daudzšķautņaina, ar ļoti atšķirīgām interesēm. Stājoties amatā, izvirzīju četrus tautsaimniecībai svarīgus uzdevumus. Pirmais – risināt produktivitātes (konkurētspējas) problemātiku, jo Latvijas vidējais svērtais produktivitātes līmenis ir 43% no ES vidējā rādītāja, turklāt tās pieauguma temps ir niecīgs. Otrs lielais uzdevums ir eksporta veicināšana, jo Latvijai ir, kur tiekties. Proti, Igaunijas eksports pret šīs valsts IKP ir 80%, kamēr Latvijā nesasniedz pat 60%. Trešais uzdevumu bloks ir investīciju palielināšana, kas ļautu sasniegt 22–25% apmēru, rēķinot pret IKP. Ceturtais lielais uzdevums ir cilvēkresursu kapitāla attīstība, kuras pamatā ir ne tikai izglītības kvalitātes izmaiņas saistībā ar darba tirgus pieprasījumu, bet arī ilgtspējīgu mehānismu izveidošana pieaugošo izglītībai. Darba tirgus maiņa notiek ļoti dinamiski, bez jaunām zināšanām cilvēki bieži vien paliek bez darba. Sevišķi, ja raugāmies no inovatīvas ekonomikas skatupunkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modināšana. Lai kādu panāktu vai apsteigtu, Latvijai jāpamostas

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle; Andris Nātriņš, Biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Banku augstskolas padomes priekšsēdētāja vietnieks,22.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka,31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA,05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru