Tapis un tikko konferencē prezentēts jaunākais Latvijas produktivitātes ziņojuma projekts, kurā, ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus, tiek analizēti produktivitātes faktori un dinamika, precizēti Latvijas ekonomikas attīstības ilgtermiņa scenāriji, kā arī padziļināti ir pētīta attālinātā darba ietekme uz produktivitāti.
Ziņojumā tiek iezīmēti galvenie 2021. gada izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas politikas veidotājiem. Konkrētu secinājumu izklāstu varēsim sniegt, kad ziņojums tiks pabeigts, tomēr ir vērts uzsvērt, ka arī vairāki 2020.gada Latvijas produktivitātes ziņojuma secinājumi ir joprojām aktuāli.
Ir svarīgi atzīmēt, ka kopš iepriekšējā ziņojuma Latvijas produktivitātes padome, ir kļuvusi par Ekonomikas ministrijas konsultatīvo institūciju, un tās analītisko kodolu veido LU Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK”. Tas nozīmē, ka domnīcas eksperti un pētnieki ne tikai publicē kvalitatīvus zinātniskus darbus un piedalās akadēmiskās konferencēs, bet ļoti aktīvi iesaistās valdības diskusijās un darba grupās, kā arī regulāri informē sabiedrību par paveikto.
Latvijas produktivitātes ziņojums - 2020 (LPZ-2020) jau ir kļuvis par veiksmes stāstu ne tikai tāpēc, ka tas ir bijis pirmais produktivitātes ziņojums Latvijas vēsturē, kas tika izstrādāts atbilstoši Eiropas Komisijas standartiem, bet arī tāpēc, ka ziņojums ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos, kad produktivitātes “renesanse” ir īpaši svarīga.
Viens no ziņojuma atslēgvārdiem ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja. Savukārt, galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras strauja dinamika ir priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības pēckrīzes izrāvienam.
Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir viena no zemākām starp ES valstīm – pēc Rumānijas un Bulgārijas. Zema produktivitāte ir saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju īpatsvaru Latvijas eksportā. Latvija arī nevar lepoties ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.
Diemžēl bez ievērojamas produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Mūsu valsts produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas ir galvenokārt saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, kā arī nepieciešams paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.
Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. Virkni kritēriju un ierobežojumu valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem izvirza arī ES, atbalstot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku. Tāpēc ziņojumā ir pamatoti produktivitāti veicinošie kritēriji, kurus var uzlikt kā papildu filtru uzņēmumu atlasē. Lai izstrādātu šos kritērijus, tika veikta 167 tūkst. Latvijas uzņēmumu parametru analīze.
LPZ -2020 galvenie secinājumi, īpaši par produktivitātes veicinošiem kritērijiem, pērn decembrī tika prezentēti arī Eiropas Savienības Produktivitātes padomju un Ekonomikas politikas komitejas kopējā sanāksmē un izraisīja patiesu interesi no dalībvalstu kolēģiem. Viens no ziņojuma secinājumiem ir nepieciešamība Latvijas produktivitātes padomei uzņemties proaktīvu lomu Atveseļošanas un Noturības mehānisma (ANM) novērtējumā.
Sekojot šim ieteikumam, Latvijas produktivitātes padome sadarbībā ar Fiskālās disciplīnas padomi 2021.gada 1.ceturknī izveidoja ekspertu paneli, lai veiktu Latvijas ANM plāna novērtējumu. Par pamatu vidēja termiņa izaugsmes scenāriju un ANM ietekmes aprēķiniem tika izmantota Latvijas Produktivitātes ziņojuma 2020 metodoloģija.
ANM novērtējums ar vairākiem secinājumiem un priekšlikumiem tika iesniegts valdībai un atzinīgi novērtēts. Tika secināts, ka ANM ir būtiska loma produktivitātes ziņojuma izstrādātā paātrinājuma scenārija īstenošanā, jo ANM veido aptuveni 10% no Latvijai visiem pieejamajiem publiskajiem līdzekļiem nākamajos 7 līdz 8 gados vai 6,7% no 2020.gada IKP apjoma. Vienlaikus jāatzīmē, ka ANM ir tikai viens no publisko līdzekļu pieejamajiem avotiem, tāpēc to ir jāvērtē kontekstā ar citām investīcijām, tostarp ES struktūrfondu un Rail Baltica investīcijām.
ANM plānam ir pozitīva ietekme uz produktivitāti un tas samazina investīciju plaisu, bet produktivitātes kāpumu lielā mērā noteiks plāna investīciju struktūra. Pašlaik pārāk daudz līdzekļu paredzēts ieguldīt infrastruktūrā. Protams, infrastruktūras projekti nodrošina spēcīgu impulsu ekonomiskai aktivitātei, tomēr lielāks efekts ir panākams, stratēģiski ieguldot pieejamos publiskos finanšu līdzekļus, lai stimulētu ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.
Līdz šī gada beigām nepieciešams pabeigt LPZ-2021, lai 2022. gada janvārī ziņojums tiktu iesniegts Latvijas valdībai un Eiropas Komisijai. Produktivitātes dialoga priekšlikumi un rekomendācijas tiks apkopoti un izmantoti LPZ-2021 projekta pilnveidošanai.
Šobrīd noformulēšu tikai dažus 2021.gada izaicinājumus, kas izriet no pētnieku analīzes un skar Latvijas ekonomikas digitālo transformāciju.
Pirmais - turpmāk ir vitāli nepieciešams stimulēt investīcijas IKT infrastruktūrā, jo Latvijā mājsaimniecību fiksētās platjoslas pārklājums atpaliek no ES vidējā rādītāja, izveidojusies digitālā plaisa starp pilsētu un laukiem.
Otrkārt – nepieciešams izstrādāt visaptverošu uzņēmumu digitalizācijas stratēģiju, jo digitālo tehnoloģiju integrācija uzņēmumos Latvijā ir krietni zem Eiropas vidējā. Un visbeidzot – palielināt sabiedrības digitālās prasmes kopumā, specifiski orientējoties uz katru mērķa grupu, lai novērstu nevienlīdzības risku nākotnē, jo pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst digitālo pamatprasmju.