Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 seriāla kārtējā sezona ar kārtējo lokdauna paveidu atkal ir klāt. Lielai daļai uzņēmumu atkal ir liegts strādāt tiem visefektīvākajā veidā, ļoti daudziem ir radīti būtiski apgrūtinājumi.

Tā kompensēšanai paredzams valsts atbalsts vairāk nekā 150 miljonu eiro apmērā, taču atkal mēs atgriežamies situācijā, kad drīzāk varam runāt par pabalstiem, kas jāizlūdzas, nevis kompensācijām par radītiem ierobežojumiem. Turklāt kritēriji atkal, šķiet, būs tādi, kas vienus motivēs neko nedarīt, iztiekot no budžeta naudas, bet citiem, kā līdz šim, nāksies ķepuroties, lai izdzīvotu, jo valsts atbalstam nekvalificējas. Lai arī ekonomikas ministrs īpaši uzsver, ka atbalsta mehānismi uzņēmējiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ cieš zaudējumus, tiek uzlaboti, praksē redzam, ka veikts vien kosmētisks remonts.

Kas par to liecina? Ir noteikts, kuras nozares var, kuras nevar pretendēt uz atbalstu, lai arī ir skaidrs, ka ierobežojumi negatīvi ietekmē arī tos, uz ko tieši tie neattiecas. Piemēram, būvniecība ir apgrūtināta, ja klātienei slēgti veikali, izdevējdarbībai ir zaudējumi no tā, ka netiek reklamēta iepirkšanās, kam nu ir ierobežojumi, u.tml.

Nākamā vājā vieta – tas, ka atbalstu rēķina pēc apgrozījuma krituma, drīzāk motivē neko nedarīt, nekā izmisīgi ķepuroties, lai noturētos. Teiksim, ja tirdzniecības centrā, kas nu slēgti, viens veikals jau laikus investējis līdzekļus un turpina darboties interneta vidē, lai arī ar, piemēram, 15% apgrozījuma kritumu, bet otrs veikals ļāvies snaudas periodam, tad valsts atbalstu drīzāk būs nopelnījis nekā nedarītājs.

Arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka LTV norādījusi, ka “valstī jau ir uzņēmumu klāsts, kuri turas pie dzīvības, tikai pateicoties atbalstam. Tādus uzņēmumus gan neiesaku atbalstīt, līdz ar to valdībai ir uzmanīgi jāizvērtē, ko atbalstīt, ko ne”. No šī gan izriet otra problēma – no vienas puses raugoties, atbalsta mehānismiem būtu jābūt maksimāli vienkāršiem, lai nav, kā jau pieredzēts, ka nauda paliek pāri, jo liela daļa augstajām prasībām nekvalificējas, taču, no otras puses, vajadzētu tomēr nodrošināt, ka atbalsts tiek tieši tiem, kas pelnījuši, un netiek tiem, kas orientēti izmantot iespēju tikt pie vieglas naudas.

Tāpat mulsina kārtējais mēģinājums ar finansiāla atbalsta palīdzību veicināt strādājošo vakcinēšanos. Vakcinēšanās kā tāda, protams, atbalstāma, jo faktiski jau nekā cita, kā apturēt vai mazināt Covid-19 izplatību, nav, tomēr te, šķiet, atkal tiek vienā porcijā pasniegti skābēti kāposti ar putukrējumu.

Proti, vakcinēšanas veicināšana ir viena lieta, atbalsts darbinieku algošanai – cita. Drīzāk tad vajadzētu atrisināt to problēmu, par ko intervijā Dienas Biznesam runā LU Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore, zvērināta advokāte Annija Kārkliņa – ja kādā darbavietā ir liegums strādāt nevakcinētajiem, ir jābūt skaidram un viennozīmīgam mehānismam, kā darba devējam šo problēmu risināt. Ilgas tiesvedības draudi neprecīza formulējuma atbrīvošanai no darba pamatojumā, aizvietotāju piemeklēšana uz nezināmu laiku, izmaksas par nestrādājošu darbinieku – tās ir vien dažas problēmas, kas ar šo tēmu saistās.

Par to, ka spēles noteikumiem, ar ko jārēķinās biznesam, jābūt skaidriem un vienkāršiem, esam rakstījuši jau vairākkārt, šis atkal ir tas piemērs, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Un vēl. Ekonomikas ministrs LTV īpaši akcentējis, ka valdībā finansiālie atbalsta rīki uzņēmējiem ir prezentēti kopā ar noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem un atlicis vien apstiprināt atbilstošus noteikumus. Tālāk vēl sekos atbalsta mehānismu saskaņošana ar Eiropas Komisiju.

Prezentēti un saskaņoti tomēr ir krasi atšķirīgi jēdzieni. Prezentēt var, arī neuzklausot auditorijas viedokļus par iniciatīvas vājajām vietām. Un ir arī, protams, stipri diskutējams, cik lielā mērā tie, kuriem prezentēja, reprezentē Latvijas uzņēmēju kopumu. Kā atceramies, vēl pavisam nesen vieni uzņēmēji aktīvi lobēja un teju vai izlobēja iespēju atbrīvot no darba nevakcinētos, kamēr citi bija krietni sašutuši par to. Arī šajā gadījumā var būt, ka vieniem prezentēja, citi par to pašu jau tūlīt, tūlīt sāks protestēt.

Jā, izdabāt visiem nevar, taču, ja veidojas šādas situācijas, tas parāda vājās vietas varas pārstāvju komunikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs,20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru