Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ES finansējuma piesaistē, LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes galvenā ekonomiste Inese Allika nākamo plānošanas periodu salīdzina ar iestāšanos augstskolā, kad jau būtu jātiecas uz zināmu ekselenci un jāizvēlas skaidrs redzējums, kur ieguldīt ES fondu naudu.

"Šobrīd aizvien gaidām politisko vienošanos par daudzgadu budžetu, taču jāatceras, ka ir daudz dažādu normatīvo aktu, par ko jāvienojas un jāapstiprina. Parlaments ir pozicionējies sarunām, un svarīgi, ka līderu vidū tiek panākta vienošanās par dalībvalstu kopējo nostāju. Tad, kad tas notiks, mēs varētu jau cerēt uz starpinstitucionālo vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Padomi un Eiropas Komisiju, un tad varētu sākties jaunais periods ES fondu piesaistei. Protams, vienlaicīgi ir jāpieņem visi nacionālie normatīvie akti," viņa iezīmē norises gaitu.

Pēc I. Allikas domām, Latvijā ES fondu piesaiste līdz šim notikusi veiksmīgi. "Šis plānošanas periods ir pilnbriedā un ir daudz - 89% - apstiprināto projektu no kopējā skaita, arī izlietojuma ziņā process virzās gana strauji, redzam arī fiziskas, taustāmas lietas, kas izveidotas, pateicoties šim finansējuma," viņa piebilda.

2018.gadā ES fondu investīcijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi ir palielinājušas par 1,2 procentpunktiem. Tajā pašā laikā jāatceras, ka ES fondu loma ir svarīga, taču to nevajag pārspīlēt, un šis finansējums ir jāuztver kā katalizators, kas veicina izaugsmi, bet neaizstās mūsu pašu finansējumu, akcentē I. Allika.

Pēc viņas teiktā, ir būtiski pēc iespējas ātrāk sākt 2021.-2027.gada perioda ES fondu naudas piesaisti, lai nebūtu gara pauze starp šiem abiem periodiem.

2016.gadā izveidojās pārrāvuma brīdis, kad aizkavējās finansējuma apstiprināšana, un visi projekti bija iepauzēti. Līdz ar to būtiski izdarīt visus nepieciešamos darbus laicīgi, lai sagatavotos nākamajam plānošanas periodam, un nebūtu kavēšanās, jo naudas plūsma un projektu īstenošana nevar sākties pirmajā dienā pēc apstiprināšanas, atgādina eksperte.

Latvijas Banka veikusi pētījumu, analizējot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu saņēmušo uzņēmumu datus laika periodā no 2007.-2013.gadam. Secināts, ka dalība šajos projektos uzņēmumiem sniegusi tūlītēju kapitāla ieplūdi un veicināja to attīstību (apgrozījumu un nodarbinātību). Tāpat vērojama ietekme gan uz kapitāla un darbaspēka attiecību, gan nodarbinātību, taču ietekme uz produktivitāti gan ir neskaidra, un secināts, ka lielāku produktivitātes pieaugumu varēja novērot vien trešajā gadā pēc projekta īstenošanas. Tiesa gan, noturīga nozīmīga pozitīva ietekme uz produktivitāti trīs gadu laikā pēc projekta īstenošanas nav apstiprinājusies.

Tādēļ būtu svarīgi definēt, kādi ir rezultāti ko mēs vēlamies sasniegt un attiecīgi arī lūkoties, kam šis atbalsts būtu jānovirza, piebilda eksperte.

Vērtējot kopējos rezultātus šajā periodā, secināts, ka veiksmīgākas finansējuma piesaistē bija lielākas, jaunākas, produktīvākas un jau eksportējošas kompānijas. Izteiktāku pozitīvu devumu uz produktivitāti no īstenotajiem projektiem guva lielāki uzņēmumi ar lielāku produktivitātes uzlabošanas potenciālu un labāku sākotnējo kapitāla pieejamību.

Skatoties uz jauno Eiropas stratēģiju, jāsecina, ka tā atbilst Latvijas interesēm, uzskata I. Allika. Latvijai aktuāli ir klimata pārmaiņu jautājumi, digitalizācija, konkurētspēja, pielāgošanās demogrāfiskajām pārmaiņām un citi jautājumi.

Viņa uzsvēra - daudz izskanējis viedoklis, ka nākamajā plānošanas periodā saņemsim mazāk, taču šī domāšana ir jāmaina, jo aizvien saņemsim vairāk nekā iemaksāsim.

Laika periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam Latvijai bija pieejams kopējais ES fondu finansējums 7,9 miljardu eiro apmērā. Tādējādi par katru mūsu valsts iemaksāto eiro ES budžetā saņēmām atpakaļ 4,2 eiro. Jaunajā periodā tie provizoriski būs 7-7,7 miljardi eiro, un par katru savu iemaksāto eiro atpakaļ saņemsim 2,8-3 eiro.

Kopumā jaunajā periodā no ES budžeta aptuveni 30% plānots novirzīt klimata mērķiem. Šobrīd tie bija aptuveni 20%. Tiesa gan, tas aptver dažādas nozares - inovācijas, lauksaimniecību un citas.

Nākotnē liela loma šajā ziņā būs Eiropas Investīciju bankai, kas kļūs par "Klimata banku", un 50% no finansējuma līdz 2025.gadam veltīs klimata mērķiem. Līdz 2030.gadam bankai jāpiesaista vismaz viens triljons eiro investīciju. Tāpat banka no 2022.gada vairs nefinansēs jaunus fosilās enerģijas projektus.

Viena no jomām, kur Latvijai ir būtiski saņemt finansējumu, ir pētniecība un attīstība, kur šobrīd mūsu valsts izskatās salīdzinoši slikti, kaut arī pēdējo gadu laikā būtisku devumu snieguši tieši ES fondi, uzsver eksperte.

Šobrīd Latvija atrodas tālu no pašas noteiktā 1,5% no IKP mērķa 2020.gadā. 2018.gadā šis rādītājs bija vēl 0,64% no IKP, turklāt būtisku publiskā finansējuma daļu veidoja tieši ES fondi.

Arī turpmāk I. Allika iesaka ES fondus aktīvi izmantot strukturālo reformu īstenošanai. 2015.-2016.gada laikā Latvija šos pasākumus veica aktīvāk, bet arū tagad turpina veikt.

Viņa piebilst, ka nākamajā periodā ES fondi gudri jāiegulda tādos projektos, kas dod būtisku pienesumu ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai - īpaši produktivitātes un prasmju uzlabošanā.