Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Drošs paliek nedrošs. Šķiet, no šādas loģikas vadījušies Saeimas deputāti, lemjot, ka likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli» vajag skaidri un gaiši noteikt, ka izdevumi, kas radušies, dodot kukuļus valsts amatpersonām vai uzpērkot privātpersonas, ir pieskaitāmi pie izdevumiem, kas nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Protams, likums jau tagad aizliedz, aprēķinot budžetā maksājamo uzņēmuma ienākuma nodokli, atskaitīt izdevumus, kas nav tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

Tādēļ formāli vajadzība likumā nepārprotami noteikt, ka kukuļi uzskatāmi par šādiem ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, saistīta ar Latvijas vēlmi kļūt par ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, tas ir, OECD dalībvalsti. Šīs organizācijas rekomendācijas jau vairāk nekā desmit gadu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāaizliedz atskaitīt «ārvalstu amatpersonām maksātos kukuļus no ar nodokļiem apliekamā ienākuma». Tiktāl sausā teorija. Prakse, kā zināms, ir pavisam cita lieta. Nav šaubu, ka arī globālā tirgus spēlētāji, kuru «sēdekļi» atrodas OECD dalībvalstīs, savas produkcijas noietu mēdz veicināt, piekukuļojot amatpersonas, no kurām atkarīgs kompānijai labvēlīgs lēmums. Vēsture, protams, klusē par to, vai un kā, piemēram, autobūves gigants Daimler bija atradis veidu, kā samazināt nodokļu maksājumus par daudzmiljonu izdevumiem, kas koncernam radās, ar meitaskompāniju starpniecību dodot kukuļus amatpersonām Latvijā un citviet. Šis ir tikai viens piemērs tam, ka kompānijas «piederība» valstij, kura ir ekonomiski attīstīto OECD valstu klubiņā, nebūt negarantē to, ka kompānija savā biznesa praksē principiāli atsakās no kukuļošanas. Praksē ne tikai Latvijas, bet nereti arī citu, tostarp biznesa ētikas latiņu it kā augstu turošu valstu uzņēmēji kukuļus naudas un dārgu dāvanu veidolā uzskata par efektīvāko vai pat vienīgo veidu, lai pārliecinātu potenciālos pasūtītājus par sava produkta vai pakalpojuma priekšrocībām.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.

Lietuva sākusi izmeklēt ASV kompānijas Data Systems & Solutions darbību pēc tam, kad amerikāņu varasiestādes atklājušas, ka tā devusi kukuļus slēgtās Ignalinas atomelektrostacijas (AES) vadītājiem.

«Prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu saistībā ar iespējamu korupciju un Ignalinas AES vadītāju dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu,» pausts Lietuvas Ģenerālprokuratūras izplatītajā paziņojumā.

Iepriekš ASV Tieslietu departaments nāca klajā ar paziņojumu, ka kompānija Data Systems & Solutions devusi kukuļus Ignalinas AES vadībai, lai nodrošinātu sev izdevīgus līgumus. Kā aģentūrai AFP norādīja Ignalinas AES pārstāve Daiva Rimasauskaite, ASV kompānija atomelektrostacijā īstenojusi vairākus projektus, kuri bijuši saistīti ar drošības un novērošanas sistēmām. Projekti īstenoti laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam un to izmaksas veidojušas desmitiem miljonu ASV dolāru.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

Bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam tiesa piesprieda 8 gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju, viņa pēctecim Pēterim Strancim 6 gadu cietumsods. Viņi tika apcietināti tiesas zālē.

Departamenta administrācijas vadītājam Raimodam Janitam piespriests trīs gadu cietumsods. Sākotnēji prokurors lūdza R.Janitu sodīt ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, taču ņemot vērā to, ka viņš atzinis savu vainu, veicinājis un palīdzējis izmeklēšanā, prasītais sods samazināts. Savukārt V.Štrama un P.Stranča gadījumā, pēc prokurora domām, atbildību mīkstinoši apstākļi netika konstatēti.

Uzņēmējai un bijušajai Vladimira Vaškeviča sievai Inārai Vilkastei piespriests naudas sods 200 minimālo algu apmērā., bet prokurors viņai bija prasījis piespriest 3 gadus cietumā.

Bijušajam Rīgas un Jūrmalas mēram Andrejam Inkulim, kā arī būvniecības uzņēmuma NCC Konstrukcija vadītājam Prītam Tomingasam piemērots naudas sodi 120 minimālo mēnešalgu apjomā.

Rīgas domes opozīcijai pametot ārkārtas domes sēdi, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) izturējis deputātu uzticības balsojumu, un saglabā domes priekšsēdētāja amatu.

Rīgas domes opozīcija šodien bija sākusi parakstu vākšanu, lai rosinātu Ušakova atkāpšanos, taču Ušakovs ārkārtas sēdi par uzticības izteikšanu sasauca pats, vēl pirms opozīcijas iesnieguma.

Ušakovs skaidroja, ka šādu lēmumu pieņēmis, balstoties uz pēdējo dienu notikumiem pašvaldības uzņēmumā SIA «Rīgas satiksme» (RS).

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sācis kriminālprocesu par trim RS veiktajiem iepirkumiem. Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Šajā lietā tiesa drošības līdzekli apcietinājumu piemērojusi piecām no sešām sākotnēji aizturētajām personām. Piektdien KNAB aizturēja arī bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu, par kura apcietināšanu šovakar lemj tiesa.

Iekšējās drošības biroja (IDB) sāktajā kriminālprocesā aizturētais SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» ("Igate") valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Māris Peilāns, kuram procesa virzītājs bija lūdzis piemērot apcietinājumu, šodien tiesas sēžu zāli atstāja uz brīvām kājām, novēroja aģentūra LETA.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien aiz slēgtām durvīm vērtēja, vai Peilānam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu. Kā novēroja LETA, uz tiesas sēžu zāli uzņēmējs tika atvests, saslēgts rokudzelžos, taču dažas stundas vēlāk viņš no tiesas sēžu zāles izgāja bez rokudzelžiem un devās prom advokāta pavadībā. Ne pats Peilāns, ne viņa advokāts Āris Bočs aģentūrai LETA uz jautājumiem neatbildēja, tostarp arī nekomentēja tiesas nolemto.

Savukārt «Igates» pārstāvis Jānis Stundiņš aģentūrai LETA norādīja, ka Peilānam nav piemērots nekāds drošības līdzeklis. Tiesa trešdien arī vērtēja, vai piemērot apcietinājumu vēl vienam «Igates» darbiniekam. Arī viņam tiesa nolēma apcietinājumu nepiemērot. Stundiņš atturējās aģentūrai LETA atklāt otras personas uzvārdu un ieņemamo amatu, tomēr sacīja, ka viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Likums paredz tiesības IDB tiesas lēmumus pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien piemērojusi drošības līdzekli apcietinājumu Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonai Vladislavam Kozakam, kuru šonedēļ aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lietā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem.

Tiesas lēmumu Kozaks var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Kā norādīja Čehijas vēstniecībā Latvijā, vēstniecības rīcībā saistībā ar kādiem aizturētiem Čehijas valstspiederīgajiem ir tikai tik daudz informācijas, cik pieejams medijos, tādēļ sīkāk neko komentēt tā nevar. Vēstniecībā skaidroja, ka Kozaks nav sazinājies ar ar to un lūdzis kādu palīdzību.

Vēstniecībā arī norādīja, ka Čehijas valstspiederīgajiem pašiem ir iespēja sazināties ar vēstniecību un lūgt palīdzību, ja personai ir tāda nepieciešamība, tomēr pati vēstniecība ar valstspiederīgajiem nesazinās.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Lai uzlabotu esošo uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu, piedāvāts noteikt, ka uzņēmums vienu reizi gadā var mainīt nodokļa piemērošanas kārtību.

Finanšu ministrija (FM) rosina izstrādāt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot, ka komersantam ir iespēja vienu reizi taksācijas gada laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību - atbilstot noteiktajiem kritērijiem, vienu reizi gadā deklarēt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vai pārtraukt nodokļa atbrīvojuma piemērošanu.

Pirms izmaiņām «dienesta auto nodokļa» piemērošanā uzņēmumam jāsamaksā nodoklis līdz tam mēnesim (ieskaitot), kad tiek veikta tā piemērošanas maiņa.

DB jau rakstīja – lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Pašlaik likums nosaka, ka deklarēšana par attiecīgo kalendāro gadu veicama līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim, kas nozīmē - ja šogad komersants nevēlējās maksāt «dienesta auto nodokli», viņam tas bija jādeklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz pērnā gada beigām. Arī tiem, kas pērn visu gadu nodokli bija maksājuši. Ja uzņēmējs to nokavējis, aizmirsis vai maldīgi pieņēmis, ka pārreģistrēties nevajag, nodoklis jāmaksā.

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Rīgas apgabaltiesa 27.jūnijā atstāja spēkā drošības līdzekli – apcietinājumu, restorānu tīkla «Vairāk saules» informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam Edgaram Štrombergam.

IT speciālista aizstāvis Mareks Halturins medijiem norādīja, ka pirmās instances tiesā, skatot drošības līdzekli, netika prasīts piemērot drošības līdzekli - drošības naudu, tādēļ arī šodien to nevarēja prasīt. Viņš gan piebilda, ka tiesai tika pieteikts lūgums piemērot drošības naudu 10 000 - 30 000 eiro apmērā. Tāpat viņš norādīja, ka tiesa neņēma vērā faktu, ka par Štrombergu ir gatavi galvot vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki. Halturins uzsvēra, ka, viņa ieskatā, apsūdzība ir nepamatota. Viņš piebilda, ka Štrombergs neatzīst savu vainu.

Štrombergam piemērotais drošības līdzeklis tiesai būs jāpārskata pēc diviem mēnešiem, skaidroja aizstāvis.Sēdes laikā pie apgabaltiesas ēkas norisinājās Štrombergam veltīta atbalsta akcija, kurā piedalījās restorāna «Vairāk saules» darbinieki, kā arī citi aktīvisti. Aģentūra LETA novēroja, ka akciju apmeklēja apmēram 60 cilvēku. Halturins aģentūrai LETA iepriekš atklāja, ka tiesa Štrombergam apcietinājumu piemēroja, jo tās ieskatā viņš varētu traucēt izmeklēšanas gaitu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad beidzoties aizturēšanas termiņam izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.

Aģentūrai LETA gan pagaidām neizdevās noskaidrot vai uzņēmējs un Rimšēvičs jau atbrīvoti.

Rimšēvičs KNAB teritoriju aizvadītajā naktī atstāja KNAB mikroautobusā kopā ar advokātu Saulvedi Vārpiņu un vairākiem KNAB darbiniekiem. KNAB nav savas īslaicīgās aizturēšanas vietas, tāpēc birojs izmanto likumsargu rindās par «septītajām debesīm» iesaukto Valsts policijas izolatoru iekšlietu struktūru kompleksā Čiekurkalnā.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Apcietinātā restorānu tīkla Vairāk saules informācijas tehnoloģiju (IT) speciālista Edgara Štromberga atbalsta akcijā pie Rīgas apgabaltiesas trešdienas rītā pulcējušies apmēram 60 cilvēku, novēroja aģentūra LETA.

Pie tiesas nama atrodas astoņas marķētas Vairāk saules piegādes servisa mašīnas, kā arī Vairāk saules darbinieki un restorānu tīkla līdzīpašnieki Mārtiņš Kalniņš un Endijs Bērziņš.

Akcijas dalībnieki bez skaļu saukļu paušanas tur arī plakātus ar dažādiem aizturētā atbalstošiem uzrakstiem, tostarp #brīvībuEdgaram, Par taisnīgu tiesu!, Taisnību saulēm, Demokrātija vs. spēka vara, Atdodiet saulei Edgaru!. Vienlaikus Bērziņš tur rokās plakātu ar tekstu Atdodiet mums sauli! Atdodiet mums Edgaru! Atdodiet mums kases aparātus!.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien atkārtoti vērtē Štrombergam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

Garo pievienotās vērtības nodokļu (PVN) atmaksas termiņu dēļ uzņēmēji būvmateriālus sāk iegādāties no ārzemēm, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pastāstīja biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība pārstāve Ieva Lapiņa.

Viņa atzina, ka būvnieki, kopš šogad stājās spēkā grozījumi likumā par PVN, kas paredz reverso jeb apgriezto nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, jau ir saskārušies ar ļoti daudzām problēmām, kas galvenokārt ir saistītas ar līdz galam nesakārtotajiem jautājumiem būvniecības likumos. «Tieši ar terminoloģiju tie [nesakārtotie jautājumi] vairāk vai mazāk ir saistīti,» sacīja Lapiņa.

Biedrības pārstāve arī informēja, ka biedrība šogad ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu būvuzņēmēju problēmas. «Problēmas sīki esam izrunājuši un izanalizējuši, un kā pagaidu risinājumu, kamēr nav pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas ir ļoti nepieciešams, esam sagatavojuši ieteikumus VID metodiskā materiāla izstrādei. Visticamāk, šodien [otrdien] vai rīt no rīta [trešdien] tiks iesniegti,» teica Lapiņa.

Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma projektā, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā, kopumā ir saglabātas šā gada 1. jūlijā spēkā esošā likuma normas, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Likumprojekts neparedz revolucionāras izmaiņas un kopumā nemainās PVN piemērošana, tādējādi nodokļa maksātāju satraukumam par PVN piemērošanu pēc 2013. gada 1. janvāra, kad plānota PVN likuma spēkā stāšanās, nav pamata,» uzsver FM.

PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, kā arī precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai. «Jauninājumi līdzšinējā PVN piemērošanā ir saistīti ar nodokļa maksātājiem labvēlīgu normu ieviešanu un ar valsts pienākumu no 2013. gada 1. janvāra pārņemt direktīvu normas,» klāsta FM. Kā piemērus jaunām normām FM min normu par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem. Tāpar jauna norma paredzēta attiecībā uz tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.