Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.
KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.
KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.
Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.
Patlaban no RS lietā aizdomās turētajiem apcietinājumā joprojām atrodas tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersona Vladislavs Kozaks un uzņēmējs Māris Martinsons, kuriem drošības līdzekli tiesa izvērtēja attiecīgi janvāra beigās un 4.februārī.
Atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam, personai, kas iemaksā drošības naudu, jāsniedz paziņojums par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus drošības naudas iemaksai. Šīs normas mērķis ir novērst gadījumu, kad drošības naudā tiek iemaksāti aizdomās turētā, viņu draugu vai tuvinieku rīcībā esošie noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Izmeklētājs ir informēts par naudas iemaksātāju un pārbauda naudas legālo izcelsmi, ja nepieciešams, piesaistot arī kompetentas institūcijas. «Procesa ietvaros visi fakti tiks izvērtēti, tajā skaitā arī drošības naudas izcelsme,» norādīja birojā.
KNAB norādīja, ka, vērtējot drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu, izmeklēšanas tiesnesis nevērtē pierādījumus vai personas iespējamo vainu. Vērtēti tiek apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma piemērošanai, piemēram, vai, aizstājot drošības līdzekli apcietinājumu ar citu - ar brīvības atņemšanu nesaistītu - drošības līdzekli, persona netraucēs izmeklēšanai, izvairoties vai traucējot citā veidā.
Pieņemot lēmumus attiecībā uz RS krimināllietā aizdomās turētajām personām, izmeklēšanas tiesneši vērtēja izmeklētāja ierosinājumu, uzklausīja apcietinātā un viņa aizstāvju viedokli. Līdztekus izmeklēšanas tiesnesim ir pienākums vērtēt konkrēto gadījumu saistībā ar cilvēktiesību normām, kas noteic, ka personai piemērojams tāds drošības līdzeklis, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs.
KNAB vērš uzmanību, ka apcietinājums nozīmē personas brīvības atņemšanu un ir bargākais drošības līdzeklis. Apcietinājums ar izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmumu var tikt piemērots aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja apcietināšanai ir pamats. Kriminālprocesa likumā noteikta stingra kārtība, kādos gadījumos izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa personai var piemērot drošības līdzekli apcietinājumu. Piemēram, kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.
Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu saistībā ar trim «Rīgas satiksmes» veiktajiem iepirkumiem - par 2016.gada zemās grīdas tramvaju iepirkumu, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, 2013.gada iepirkumu par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro, kā arī 2013.gadā veikto iepirkumu par autobusu piegādi, kura kopējā summa bija 75 808 297 eiro.
Kriminālprocesā tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2018.gada decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, «Rīgas satiksmes» Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājs Bemhens, tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersona Vladislavs Kozaks, citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Teterovskis.
Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma «Tram Servis Riga» valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas.
No KNAB skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un «Rīgas satiksmes» atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar «Rīgas satiksmi» saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un «Rīgas satiksmes» atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.
KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.
«Nekā personīga» ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.
KNAB iepriekš informēja, ka biroja un ārvalstu partnerdienestu sadarbība šajā jomā tika sākta nedaudz vairāk kā pirms gada, kad KNAB informēja Polijas Pretkorupcijas dienestu (CBA) un citus partnerdienestus par konkrētu personu, iespējams, noziedzīgu rīcību. Pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju, CBA sāka savu kriminālprocesu. KNAB uzsvēris, ka CBA publicētā informācija par kukuli 800 000 eiro vērtībā ir provizorisks aprēķins, kuru CBA līdz šim ir konstatējuši, taču izmeklēšana šajā aspektā tiek turpināta un summas vēl var pieaugt.
Iepriekš arī vēstīts, ka saistībā ar notikušo atkāpās visa «Rīgas satiksmes» valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.
Vēlāk kratīšana notika arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā, kurš arī apgalvoja, ka nekādus pārkāpumus neesot pieļāvis.
