Jaunākais izdevums

Konkurences padomes (KP) pārstāvji otrdien, 3.septembrī, runājuši arī ar būvfirmas SIA «Monum» lielāko īpašnieku un valdes priekšsēdētāju Māri Ozoliņu, apstiprināja Ozoliņš.

«KP pārstāvji uzrādīja tiesas izdotu pilnvaru mani iztaujāt un mums bija saruna. Pret «Monum», kā pret juridisku personu, nekādas darbības netika vērstas - uzņēmums un tā valde turpina darbu ierastajā režīmā. Saruna bija tikai ar mani kā īpašnieku un valdes priekšsēdētāju,» sacīja Ozoliņš.

Jautāts, par ko bijusi saruna ar KP pārstāvjiem, Ozoliņš sacīja, ka jautājumi uzdoti saistībā ar iespējamā karteļa lietu.

«Es gan neko īsti nevarēju pastāstīt, jo neesmu piedalījies nekādās karteļu sarunās, nekādas vienošanās nav slēgtas. Neesam tik liels uzņēmums, lai varētu ietekmēt būvniecības tirgu un citus uzņēmumus,» teica Ozoliņš.

Viņš piebilda, ka KP pārstāvji nav viņu informējuši par turpmāko - vai būs nepieciešama vēl kāda saruna, vai liecību sniegšana.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji ne «Monum», ne pie Ozoliņa nav bijuši, sacīja uzņēmējs.

Jau vēstīts, ka KNAB kopā ar KP 3.septembrī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības saistībā ar aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Otrdienas vakarpusē tapa zināms, ka būvfirmas «Arčers» un ceļu būves kompānijas «Binders» līdzīpašnieks Armands Garkāns bijis KNAB. Aģentūra LETA novēroja, ka viņš pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA «Skonto Būve» valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies «LNK Group» valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja «LNK Group», saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Latvijas Televīzija arī vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"). Telefonsarunā ar raidījumu Valmieras mērs skaidroja, ka KNAB darbinieki «bija atbraukuši parunāties un aizbrauca». Viņš nedrīkstot teikt, par ko bijusi tikšanās, jo parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Būvfirmas «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmumā 3.septembrī bija ieradušies KP pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. «Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norādīja, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš aģentūrai LETA teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, otrdien, vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām, arī KP veica nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Būvfirma «Monum» pagājušajā gadā strādāja ar 20,595 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,3% mazāk nekā 2017.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga 5,2 reizes un bija 848 049 eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

«Monum» reģistrēta 2005.gadā un līdz 2015.gadam strādāja ar nosaukumu «Siltums jums». Uzņēmuma pamatkapitāls ir 213 375 eiro, bet tā īpašnieki ir SIA «Monum 1» (85,33%) un SIA «GL Development» (14,67%). Vienlaikus «Monum 1» vienīgais īpašnieks ir Ozoliņš, bet «GL Development» vienīgais īpašnieks ir Gatis Logins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka,16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Storent Latvija direktors: Inovācijas būvniecībā nāk ne tikai no būvniekiem

Sadarbības materiāls,08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs,28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgo svētkiem

Jānis Goldbergs,12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos lielākajos būvniecības projektos Rīgā būvnieki ir iesnieguši sadārdzinājuma aprēķinus. Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) jau vairākas nedēļas turpina sarunas.

60 miljonus eiro vērtā projektā izsludināts tehniskais pārtraukums, būvnieki sūdzas par naudas plūsmu un materiālu trūkumu. Par problēmas risinājumiem Dienas Bizness izjautāja RDSD direktora vietas izpildītāju Jāni Vaivodu.

Fragments no sarunas

Satiksmes pārvads pār sliežu ceļiem dzelzceļa līnijā Rīga–Skulte ar pievadceļiem Rīgā. Projekta kopējais finansējums 60,5 miljoni eiro. Cik šobrīd ir projekta atlikusī summa? Kādēļ ir būvniecības pārtraukums? Vai būvnieks – OCT – ir iesniedzis sadārdzinājuma aprēķinu?

Daļā, kas ir pāri dzelzceļa sliežu līnijai, atlikusī līguma summa ir 8,8 miljoni eiro. Būvnieks ir paņēmis tehnoloģisko pārtraukumu, un patlaban ir iesniegts iesniegums par tehnoloģiskā pārtraukuma pagarināšanu, kas saistīts ar materiālu piegāžu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA,03.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kratīšana Rīgas centrāltirgū saistīta ar akcizēto preču nelikumīgu apriti

LETA,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kratīšana AS "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien veikta saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti, informēja Valsts policijā (VP).

Policijā skaidro, ka ceturtdien VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde veica procesuālās darbības "Rīgas centrāltirgū", kas saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā veiktas vairāk nekā 80 kratīšanas un arī aizturētas vairākas personas. Izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus likumsargi nesniedz.

Tikmēr Latvijas Televīzija vēsta, ka kratīšana notikusi arī pie "Rīgas centrāltirgus" Iekšējās drošības daļas vadītāja Maksima Danovska, kurš pirms nedēļas uz īsu brīdi tika iecelts uzņēmuma valdē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargi "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien ieradušies īsi pirms plkst.16 pēcpusdienā, vienuviet sapulcējuši darbiniekus un sākuši procesuālo darbību veikšanu vairāku stundu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs,04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - No apcietinājuma atbrīvots Rīgas satiksmes krimināllietā aizturētais Kozaks

LETA,26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma no apcietinājuma atbrīvot SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Kozaka advokāts Jānis Dzanuškāns norādīja, ka viņa klients tika atbrīvots tiesas sēžu zālē un šobrīd viņam nav piemēroti citi drošības līdzekļi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pavēstīja, ka procesa virzītājs iepazīsies ar tiesneses lēmumu un lems par ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu Kozakam.

Kozaks apcietinājumā bija atradies kopš 2018.gada 12.decembra un viņš bija pēdējais no aizturētajiem, kurš vēl atradās apcietinājumā.Aprīļa sākumā no ieslodzījuma pret 500 000 eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, «Rīgas satiksmes» Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka,25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas varasiestādes pieprasa SEB samaksāt nodokļos 511 miljonus eiro

LETA--REUTERS,16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu, sacīja EDzL pārstāvji, komentējot inflācijas dēļ radušos indeksācijas izdevumus 39 miljonu eiro apmērā abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām un kavētos maksājumus būvniekiem.

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par aktuālajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas

Db.lv,28.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA,15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Līdz 2026.gadam plānots izbūvēt satiksmes pārvadu no Tvaika ielas uz Kundziņsalu

Db.lv,01.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par to, kā tiks kompensēts izejmateriālu un degvielas cenu kāpums. Ir cerības uz valsts un pašvaldību gatavību problēmu risināt – to intervijā Dienas Biznesam apliecina biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Fragments no intervijas

Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.

Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.

Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?

Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) izstrādājusi vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumā, informē LBA pārstāvji.

Lai gan būvdarbu posmā pieņemtie lēmumi apriti ietekmē nedaudz, jo lielākais darbs jāpaveic, izsverot un pieņemot lēmumu par projekta īstenošanu, veicot priekšizpēti un projektējot, tomēr otrreizēji izmantojamu resursu atpazīšana, uzskaite un atdalīšana no būvgružiem var norisināties tieši būvlaukumā.

Vadlīnijas būvniecības atkritumu šķirošanai būvlaukumā komercobjektos un publisko būvdarbu projektos LBA izstrādājusi Eiropas Komisijas "LIFE" Vides programmas integrētā projekta "Atkritumi kā resursi Latvijā - Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju" ietvaros. Dokumenta sagatavošanā piedalījās virkne būvniecības un vides jautājumos ieinteresētu uzņēmumu un organizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Būvniecības mājasdarbi nozarei un publiskajam sektoram

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru