Cilvēku ieradumi mainās, un, šobrīd gan gatavojot mājās, gan ieturot maltīti restorānā, daudzi cilvēki dod priekšroku un novērtē dabīgas pašmāju izejvielas. Taču kopš maija izejvielu cenas strauji aug, un līdz pat šim brīdim kāpums turpinās, tostarp arī vietējam produktu klāstam. Vairums restorānu sadarbojas ar Latvijas ražotājiem, izvēloties atbalstīt vietējo produkciju.

Visciešākā sadarbība un lielākie vietējo ražotāju apjomi ir dārzeņu, gaļas, piena un dzērienu produktu grupās. Lai gan sabiedriskās ēdināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi vēl mēģina saglabāt nemainīgas cenas gala patērētajam, ja situācija neuzlabosies, cenu kāpums diemžēl ir neizbēgams un var nākties meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.

Pirms pāris gadiem vietējā konditorejā bija pieprasījums pēc augu taukiem, un bija pieņemami izmantot lētākas izejvielas, piemēram, margarīnu. Šobrīd, sekojot pieprasījumam un turot kvalitātes latiņu, arī ēdinātāji izvēlas kvalitatīvas, dabīgas sastāvdaļas, neaizvietojot tās ar augu taukiem vai kādām mākslīgām izejvielām. Mūsu konditorejās no atvēršanas brīža esam izmantojuši tikai dabīgas izejvielas, līdz ar to ļoti jūtam, kā aug cenas – salīdzinājumam ar pagājušā gada septembri saldajam krējumam un sviestam vairāk nekā divas reizes.

Cilvēkiem nepietiekami rūpīgi ievērojot esošos Covid-19 ierobežojumus un turpinoties slimības izplatībai, Latvijā var nākties lemt par vēl stingrākiem ierobežojumiem veikaliem un pilnīgu pāreju uz attālinātām mācībām, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre vērtēja, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Covid-19 salīdzinājumā ar pavasari ir krietni mainījusies un cilvēki atsākuši daudz vairāk pārvietoties. Cilvēki vairs "nespēj baidīties" un daudzi vairs nenovērtējot Covid-19 kā nopietnu slimību.

Pēc politiķes vārdiem, ja šāda tendence turpināsies, tad vienīgā iespēja būšot, piemēram, striktāk vērt ciet veikalus, līdzīgi kā citviet Eiropā, kur strādā tikai pārtikas veikali un aptiekas.

Par to, vai nepieciešami jauni ierobežojumi veikalu darbam brīvdienās, valdība varētu lemt jau rīt, kad Ministru kabinets sanāks uz kopīgu sēdi ar Krīzes vadības padomi. Viņķele izteicās, ka viņai ļoti negribētos, lai valdība īsteno saraustītu pieeju, kad ik pa mirklim pielabo ierobežojumus, bet, ja nebūšot citu iespēju, tad nekas cits neatlikšot.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Lēmums Rīgas lidostas terminālī ļaut iebraukt jebkuram taksometru pakalpojumu sniedzējam grauj Rīgas tēlu un rada haosu nozarē kopumā, uzskata taksometru izsaukšanas platformas Taxify pārstāvis Latvijā Juris Krūmiņš.

«Potenciālās negatīvās situācijas uzskatam par pārāk lielu risku. Šī iemesla dēļ Taxify iekšējā politika paredz, ka sistēmā esošajiem vadītājiem ir aizliegts iebraukt lidostas maksas terminālī un tur gaidīt pasažierus un potenciālos klientus. Pasažieru uzņemšana notiek tikai lidostas augšējā stāvā un tikai gadījumā, ja klients ir izsaucis taksometru, izmantojot aplikāciju. Taxify interesēs noteikti nav vadītāju pastāvīga darbība lidostas terminālī, jo tā nav mūsu prioritāte. Šobrīd manāmi pietrūkst vienotu kvalitātes standartu, kas kontrolētu taksometru darbību lidostas teritorijā, un tas grauj nozares reputāciju kopumā. Ilgtermiņā mēs noteikti atbalstītu risinājumu, kas sakārtotu šo vidi,» komentē J.Krūmiņš.

Konkursā par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS Starptautiskās lidosta «Rīga» teritorijā iesniegts viens piedāvājums, kurš šobrīd tiek vērtēts, DB pastāstīja lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa skaidro, ka atbilstoši nolikuma nosacījumiem vērtēšana tiks veikta 30 dienu laikā, bet lidostai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērtēšanas periodu pagarināt līdz pretendenta piedāvājuma maksimālajam derīguma termiņam – 120 dienas.

DB jau rakstīja, ka šobrīd lidostas Rīga teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» iepriekš apstiprināja lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Starptautiskā lidosta «Rīga» ir izsludināju konkursu «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» teritorijā un tās īstenošanu». No pretendentu puses interese par šo konkursu jau ir izrādīta, biznesa informācijas portālam db.lv atklāja Rīgas lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Šobrīd lidostas «Rīga» teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam būs jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» apstiprina E. Vilcāns.

Taksometru pakalpojumu sniegšanas kārtība lidostas teritorijā vienmēr pievērsusi nedalītu uzmanību. Ir bijuši dažādi risinājumi, kā nodrošināt šo pakalpojumu. Administratīvā apgabaltiesa lēmusi, ka lidostai šī pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro vienādi nosacījumi. Pagājušā gada otrajā pusē atcelta taksometru caurlaižu sistēma starptautiskās lidostas «Rīga» teritorijā un demontēta automātiskā barjera.

Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.

Kā būvniecības nozarē specializējies jurists, kurš ikdienā jau praktiski piecus gadus aktīvi strādā arī ar padomju laika daudzdzīvokļu namu īpašniekiem, pārvaldniekiem, būvniekiem un inženieriem, palīdzot tikt galā ar daudzdzīvokļu namu renovācijas izaicinājumiem, ierosinu topošās valdības deklarācijā iekļaut skaidru un mērāmu uzdevumu: izstrādāt valsts programmu visu Latvijā esošo padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanai (ar atrunu, ka tās, kas jānojauc, tiek nojauktas), nosakot termiņu uzdevuma paveikšanai – 2030. gads.

Piekritīšu – grūts uzdevums, tomēr risināms un uzsākams tieši tagad. Ilgāk šo problēmu ignorēt nedrīkst!

Neregulēta jeb bezvienošanās Brexit gadījumā Valsts Ieņēmumu dienests prognozē pārslodzi Latvijas muitas zonās, kurās obligāti visiem preču ievedējiem būs jādeklarē katra pa sauszemi ievestā kravas vienība no Lielbritānijas. VID pagaidām vēl arī nav izdevies tā dēļ papildināt muitnieku skaitu par vismaz 45 cilvēkiem, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

VID Muitas pārvaldes E-muitas daļas vadītāja vietniece Irēna Knoka pieļauj, ka, iespējams, daļa komercsūtījumu pārvadātāju paši atteiksies no Lielbitānijas kā tirgus. Brexit dēļ valstij kļūstot par trešo valsti, preču ievešana Eiropas Savienībā būs pārāk apgrūtinoša: «Tā kā līdz šim darīja, ka busiņš pa taisno veda uz mājām laimīgajam saņēmējam paciņas, tā vairs nevarēs. Precei ir jābūt atmuitotai, un tikai tad var nodot saņēmējam tieši rokās.»

Atmuitošana nozīmē, ka pēc ierašanās Latvijā būs jābrauc uz VID muitas punktu kādā no Latvijas pilsētām, un tur par katru sīkpaku jātaisa deklerācija. Blēdīties nevarēšot, jo jau sākotnēji pēc Lamanša šauruma šķērsošanas un ierašanās, piemēram, Francijā, tiks atvērta muitas procedūra un jāsniedz finansiāls galvojums par visu kravas vērtību. Tranzītprocedūra jānoslēdz Latvijā.

Par savu privātmāju ar vai bez zaļa dārziņa sapņo ne viena vien ģimene. Tomēr, kad pienāk laiks pieņemt lēmumu par jaunas dzīvesvietas izvēli, rodas jautājums: vai ir gudrāk iegādāties jau gatavu privātmāju vai radīt pašam savu projektu un sadarboties ar būvniecības uzņēmumu?

Šī brīža tirgus apstākļos gatavas mājas iegāde ir lētāks risinājums, taču būvēšana pašam dod iespēju namu pielāgot savām vēlmēm, kontrolēt kvalitāti, taču tas prasa arī vairāk laika un uzmanības būvniecības procesā. Kādi vēl ir galvenie faktori, ko apsvērt?

Kreditēšana atgūstas un iespējas saņemt finansējumu ir

Kā rāda nekustamo īpašumu aģentūras “AVER” novērojumi, situācija nekustamo īpašumu tirgū pēdējo divu mēnešu laikā pamazām stabilizējas – palielinoties aktivitātei gan nekustamo īpašumu pircēju, gan būvētāju vidū. Piemēram, kā liecina “Latvijas Bankas” dati par mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem mājokļu iegādei, rekonstrukcijai un remontam, 2023.gada janvārī bija vērojams straujš kredītu kritums līdz līmenim, kāds pēdējo reizi reģistrēts tikai 2021. gada sākumā. Šī gada februārī izsniegto hipotekāro kredītu vidējā summa samazinājās par aptuveni 25%, salīdzinot ar 2022.gada vidējo, taču aprīlī par aptuveni 10% pieaugusi gan kredītu vidējā summa, gan pieteikumu skaits.

#Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt.

Ja valsts ir atļāvusi maksāt minimālo algu, tad iepirkumos tās maksātājus tikai šīs pazīmes dēļ vien nevar diskriminēt, intervijā DB stāsta zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Uzņēmēju asociācijas vēlas, lai iepirkumos tiktu dota priekšroka lielajiem godīgajiem uzņēmējiem. Lai neveidotos situācijas, ka ar zemākās cenas piedāvājumu uzvar mikrouzņēmumi vai SIA, kas nodarbina divus darbiniekus uz pusslodzi. Vai nediskriminējot, juridiski korekti var dot priekšroku lielajiem nodokļu maksātājiem? Un vai tas ir godīgi?

Maija pirmajā pusē pasaules lielāko finanšu tirgu dalībnieki pēc gluži vai galvu reibinošā daudzu riska aktīvu cenu pieauguma paņēma nelielu pauzīti. Šobrīd gan izskatās, ka spēle uz arvien tālāku cenu pieaugumu ir atsākusies.

Finanšu tirgus eksperti gan izceļ situāciju, kad investorus arvien vairāk sāk uztraukt inflācijas kāpums. Šajā pašā laikā - vairums jaunumu, tostarp jaunu Covid-19 vīrusa gadījumu skaita samazināšanās, turpmāku fiskālo stimulu izziņošana, uzņēmumu peļņas pieaugums un makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, bijuši pozitīvi. Līdz ar to lielākās daļas pasaulē nozīmīgāko akciju indeksu vērtība tomēr ir spējusi no jauna pietuvoties iepriekš sasniegtajiem rekordaugstajiem līmeņiem.

"Jautājums par patēriņa cenu virzību kļuva aktuāls jau gada sākumā, un maijā bažas par inflāciju kļuva vēl izteiktākas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par bāzes patēriņa cenu indeksu (tā aprēķinā nav iekļautas pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, jo tās mēdz būtiski svārstīties, un tāpēc galarezultāts var būt maldinošs), ASV cenu pieaugums par 0,9% aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir straujākais gandrīz 40 gados. Savukārt, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bāzes patēriņa cenas ASV pieaugušas par 3%, kas ir vislielākais kāpums kopš 1995. gada. Tā kā jau kopš pagājušā gada oktobra patēriņa cenas ar katru mēnesi tikai palielinās, ir tikai loģiski, ka aizvien vairāk investoru sāk bažīties par to, ka inflācija var drīz kļūt nekontrolējama - jo īpaši tad, ja ASV valdība un centrālā banka neatgriezīsies pie stingrākas fiskālās un monetārās politikas," tirgus dalībnieku bažas ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Baudot iepriecinošo IKP izaugsmi un eksporta rādītājus, var nākties iztrūkties, saņemot pa aukstai šaltij, ko drīzumā var sagādāt atalgojuma jautājums, kas kā nespēj, tā nespēj mēroties spēkiem ar produktivitāti.

Tā rezultātā, rodoties lielākam saspīlējumam darbaspēka tirgū, biznesa izmaksas var atkal kāpt, bet tas ir bīstami, jo tā var zaudēt eksporta tirgu «iekarojumu trofejas». Labvēlīgos ekonomiskos apstākļos algām pieaugot, var nākties saskarties ar to, ka paplašinās šķēres starp darbinieku atalgojumu un darba ražīgumu. Turklāt kopējais spiediens darba tirgū vai, precīzāk, darbinieku tirgū arī pieaug, turklāt sevišķi izteikti reģionos. Varbūt par to vēl nerunā statistika, bet, kā norādīja eksperti ikgadējā DB konferencē Biznesa prognozes 2018, kas norisinājās 8. novembrī, tieši reģionos ir diezgan būtisks mazkvalificētā ārvalstu darbaspēka pieplūdums. Ukraiņi, baltkrievi un citi šī reģiona pārstāvji ieņem mazkvalificētās darbavietas, un varētu domāt, ka tādējādi labāk atalgotos un prestižākos amatus atstāj Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr vēl nav izvērtēts, kā fakts, ka ik gadu darba tirgū legāli un arī nelegāli ieplūst darbaspēks no malas, korelē ar bezdarba līmeni valstī, atalgojumu un kopumā darba tirgus izmaiņām. Tiesa, nereti uzņēmēji sūdzas par to, ka turpinās darbinieku lielā staigāšana, jo nodarbinātie var patiešām brīvāk sākt atļauties uzskrūvēt sev cenu. Ekonomiskās emigrācijas ceļā lielos apmēros samazinoties gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka un noteiktu kompetenču pārstāvniecībai vietējā darba tirgū, tiek sarežģīts ne tikai jau strādājošo komersantu darbs, bet tas kļūst par reālu šķērsli arī jaunu ražotņu un pakalpojumu kompāniju ienākšanai – sevišķi provincē. Daudzu uzņēmumu realitāte ir darbinieku «medības» tuvu un tālu, dažkārt strādājošos uz un no darba vizinot pat simt kilometru distancē.

lgstošā sausuma dēļ situācija augkopībā un dārzeņkopībā dažviet ir traģiska, tāpēc lauksaimnieki aicinās valdību izsludināt ārkārtas situāciju, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā DB pastāstīja biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, tiks apkopota meteoroloģiskā informācija par maiju un identificēti reģioni, kur situācija ir visproblemātiskākā. Pēc tam biedrība rakstīs vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM), uz kā pamata ministrija varēs vērsties valdībā. Provizoriski šāda vēstule varētu tapt jau pirmdien, pieļāva J. Lazdiņš. Viņš arī teica, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks VPM pieteikto platību kontroli un tās ietvaros dienests varētu fiksēt, kāda ir situācija laukaugu un dārzkopības platībās.

«Raža ir samazinājusies, bet šobrīd nevar pateikt, ka tā ir nulle, tāpēc jāfiksē situācija,» sacīja Lazdiņš. Visvairāk sausums ietekmējis Kurzemi un daļu Zemgales, iespējams, arī Vidzemi un Latgali. Var zaudēt vasarājusIlgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, ziņo LETA. Ventspils novada dome ir saņēmusi desmit zemnieku parakstītu vēstuli, kurā viņi pievērsuši uzmanību ilgstošajam sausumam Ziemeļkurzemē. Sausā un karstā laika dēļ lauksaimnieki var zaudēt teju visu vasarāju ražu. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija otrajā dekādē bija 9,1 milimetrs, kas ir par 43% mazāk par normu, savukārt maija trešajā dekādē tie bija 2,3 milimetri, kas ir par 88% mazāk, nekā būtu vajadzīgs veģetācijas attīstībai.

Labs pamats, lai celtos gaļas produkcijas cenas arī Latvijas veikalu plauktos, uzskata eksperts.

Ķīnas cūku mēris ietekmē visas pasaules gaļas tirgu. Apvienoto Nāciju prognozētāji lēš, ka šogad pirmo reizi 20 gadu laikā globālā mērogā varētu būt gaidāms saražotās gaļas apmēru kritums. Ja tā, tad gaļa droši vien kļūs dārgāka un no tā neizbēgt arī Latvijai. Samazinājums gan varētu būt neliels – aptuveni par 0,2%, un kopš 2000. gada pasaulē gaļas ražošanas apjomi tāpat esot palēkušies par 45%, atklāj Apvienotās Nācijas.

Valdot šādam fonam, ASV preču biržā dzīvu cūku cena kopš februāra beigu daļas jau ir palēkusies par 67% un sasniegusi 90 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.

Ķīnas caurums

Jau ziņots - mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā cūkas, lai ierobežotu minētā mēra izplatību, tiek slaktētas miljoniem, un tādēļ tiek lēsts, ka šīs valsts cūku ganāmpulks šogad varētu sarukt gandrīz par trešo daļu. Spekulācijas ir, ka Ķīnai, lai tiktu galā ar cūku mēri, varētu būt nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Tas liek domāt, ka pie dārgākas cūkgaļas pasaulē, iespējams, būs jāpierod.

Lasot ziņas no Krievijas par to, kā opozicionāriem tiek pasludināti cietumsodi izdomātās lietās vai viņu advokāti netiek pielaisti tiesas sēdēm vai pat paši apcietināti, parasti nodomājam – kas tāds iespējams vien Krievijā.

Ņemot vērā, ka trešdien, 8.novembrī Ekonomisko lietu tiesā paredzēts izskatīt lietu pret līdzšinējo laikraksta "Diena" un vēl vairāku izdevumu izdevēju "Izdevniecību Dienas Mediji" par it kā parāda piedziņu, gribētu padalīties ar šīs tiesvedības mums neizprotamākajām un "krāšņākajām" detaļām. Patiesībā pēc mērķa, veida, formas un satura šī tiesvedība īsti ne ar ko neatšķiras no ziņām no Krievijas tieslietu sistēmas. Un, laikam, taču īpaši simboliska ir sakritība, ka lieta pret "Dienas Medijiem" tiek izskatīta vienā nedēļā ar Latvijas Mediju ētiku padomes rīkoto pasākumu par stratēģiskām tiesvedībām pret medijiem, mēģinot tos apklusināt.

Tātad, kāpēc tiesu pret līdzšinējo "Dienas" izdevēju uzskatām par nesaprotamu un dīvainu. Pirmkārt, lieta pret "Dienas Medijiem" ir iesniegta Ekonomisko lietu tiesā, kurai tā vispār nemaz nav piekritīga. Tomēr tas netraucē tiesnesim Kasparam Vecozolam lēmumu par civillietas ierosināšanu pieņemt nepilnu diennakti pēc pieteikuma saņemšanas. Pēc tam tiek noteikts nesamērīgi īss termiņš paskaidrojumu sniegšanai, bet tiesas sēde nozīmēta piecas darba dienas pēc pavēstes nosūtīšanas.

Aizdevuma saņemšana bankā pēc negatīvas pieredzes pagātnē atkarīga no parāda rakstura, taču nereti potenciālajam aizņēmējam var nākties gaidīt gadiem, kamēr kredītiestāde sniegs pozitīvu atbildi kredīta pieteikumam, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvadīti aptuveni desmit gadi kopš finanšu krīzes – tolaik ne vienam vien kredītņēmējam radās problēmas ar aizdevuma atmaksu, un parādu jūgs vilkās ilgi līdzi, kā rezultātā daudzi aizņēmēji nokļuva parādu piedziņu kompāniju redzeslokā. Tagad daļa iedzīvotāju skatās uz jauniem aizdevumiem, taču nereti gadās, ka kredīts tiek atteikts negatīvas kredītvēstures dēļ. Banku attieksme pret šādiem kredītņēmējiem ir dažāda, taču kredītiestāžu pārstāvji skaidro, ka katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un ir būtiski, kāda bijusi aizņēmēja attieksme pret parāda atmaksu, cik ilgā laikā tas nomaksāts, un citi aspekti. Tiesa gan, šāda pagātne var ja ne pārvilkt svītru kredīta saņemšanai, tad sadārdzināt to, vai arī banka var prasīt lielāku pirmo iemaksu.

Darījumu pārrunās puses galvenokārt fokusējas uz darījuma būtiskajām sastāvdaļām – kas tiek pārdots, par kādu cenu un uz kādiem noteikumiem. Tomēr šādu darījumu ne tik acīmredzams elements gandrīz vienmēr saistās ar nenoteiktības risku un tā pārvaldi, proti, kas notiks ar darījumu, ja tirgus situācija, pērkamā (mērķa) biznesa stāvoklis vai citi ārējie apstākļi pēkšņi mainīsies? It īpaši situācijās, kad darījums ir ilgstošs un pastāv nobīde laikā starp darījuma parakstīšanu un noslēgumu (kas ir tipiski M&A darījumos).

Nenoteiktības risks

Puses ne vienmēr šo risku uztver nopietni, jo tā iestāšanās iespējamība uz pārrunu brīdi šķiet zema, bet tā ir kļūda. Agrākā pieredze saistībā ar 2008.gada finanšu krīzi un Covid -19 šodien atkārtoti demonstrē, ka nenoteiktības risks ir aktuāls vienmēr – pat mūsu salīdzinoši mierīgajā reģionā.

Ja nenoteiktības risks netiek pārvaldīts, sekas var būt bēdīgas, jo atbilstoši Latvijas tiesībām sākotnējā vienošanās būs jāpilda, neskatoties uz vēlākām grūtībām, pat tad, ja pats darījums vai tā noteikumi apstākļu maiņas dēļ kādai no pusēm vairs nav ekonomiski pamatoti.

Būtiski nelabvēlīgu izmaiņu neesamības klauzula

Nenoteiktības riska pārvalde M&A darījumos, galvenokārt, tiek īstenota, izmantojot būtiski nelabvēlīgu izmaiņu (material adverse change (MAC)) neesamības klauzulas darījuma dokumentos. Šo klauzulu būtība ir padarīt paša darījuma vai tā atsevišķu noteikumu spēku atkarīgu no būtiski nelabvēlīgu izmaiņu neesamības. Proti, šīs klauzulas nodrošina, ka darījums paliek spēkā atbilstoši sākotnējiem noteikumiem ar nosacījumu, ka neiestājas kādas būtiski nelabvēlīgas izmaiņas ekonomikā, konkrētajā tirgū vai mērķa biznesā. Ja šādas izmaiņas tomēr iestājas, pusēm ir iespēja vienoties par koriģētiem darījuma noteikumiem, kas atbilst jaunajiem apstākļiem, vai arī atkāpties no darījuma vispār.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Ja nākamā gada laikā Covid-19 dēļ aviopārvadājumu apjoms saglabājas ierobežotā apjomā, 2021.gada beigās var nākties atgriezties pie jautājuma par papildu finansējuma piešķiršanu lidsabiedrībai "airBaltic", trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs skaidroja, ka joprojām nav skaidrs, kā situācija attīstīsies turpmāk. Ja pavasarī šķita, ka Covid-19 pandēmija ir vienreizējs notikums, pēc kura situācija normalizēsies, tad vasarā jau parādījās prognozes par otro vilni rudenī un situācijas normalizēšanos pēc tam. Patlaban jau tiek prognozēts, ka situācija ar pasažieru aviopārvadājumiem var normalizēties tikai 2024.gadā, sacīja Linkaits.

"Ja nākamā gada laikā situācija nozarē uzlabosies, tad nekādu papildu atbalstu no valsts nevajadzēs. Ja pārvadājumi saglabāsies ierobežotā apjomā, tad nākamā gada beigās var nākties atgriezties pie papildus finansējuma jautājuma," skaidroja Linkaits.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums, kas ļauj valstij ieguldīt "airBaltic" pamatkapitālā 250 miljonus eiro, paredz Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījumu atgūt.

ECB uz jau esošo eksperimentu fona var nākties kļūt arvien radošākai

Šī nedēļa finanšu pasaulē pagāja centrālo banku zīmē, un tirgus dalībnieki centās tulkot ietekmīgāko monetārās politikas noteicēju retoriku. Pamatā tika saņemti apstiprinoši signāli tam, ka tie izaugsmei ceļā stāties negrasās un procentu likmes saglabāsies ļoti zemas. Pats pamata iemesls tam gan nav patīkams – ekonomika uzspiedusi uz bremzēm.

Kārta bija pienākusi, piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksmei, kuras laikā tās vadībai nācās mierināt tirgus dalībniekus, ka šķietami straujākais reģiona tautsaimniecības bremzēšanās process ir daudzmaz kontrolēts. Kopumā gan ECB šefs Mario Dragi īpaši optimistisks neizklausījās, jo atzina, ka eirozonas ekonomikas vājums ievilksies arī šā gada otrajā pusē.

Atjaunojot fasādes Rīgas vēsturiskajā centrā, iespējams iegūt 20 000 eiro atbalstu no pašvaldības un 5 gadus maksāt tikai pusi no nekustamā īpašuma nodokļa.

Šobrīd Rīgas dome piedāvā atbalsta programmas gan ēku siltināšanai, gan kultūrvēsturisko ēku atjaunošanai, kā arī nodokļu atvieglojumus ēku īpašniekiem, kuri izmanto šīs programmas. Rīgā šobrīd ir 551 ēka ar vidi degradējošu būvju statusu un 144 uzraugāmi objekti, kuriem šis statuss iespējams drīz tiks piešķirts. Ko sevī ietver vidi degradējošas būves statuss? Tās ir būves, kuras ir vidi degradējošas, sabrukušas vai apdraud cilvēku drošību. Un tas nebūt nenozīmē, kas šīs ēkas ir grausti un ir neapdzīvotas. Ja ēkas fasādei ir noskalojies krāsojums vai ir novērotas apmetuma daļu lobīšanās, kas var apdraudēt gājējus, tad šāda tipa ēkām pašvaldība piemēro 3% nekustamā īpašuma nodokli no īpašuma kadastrālās vērtības.

Viedtālruņu straujā attīstība, pandēmijas sekmētā vispārēja digitālā transformācija un pāreja uz hibrīdo darba režīmu rezultējusies darba un personīgās dzīves robežu saplūšanā.

Vēl pirms dažiem gadiem liela daļa birojos strādājošo e-pastus sāka lasīt datoros tikai darbdienas rītā, bet tagad lielākā daļa informācijas dzīvo un ir viegli pieejama viedtālrunī jebkurā diennakts laikā. Tajā var izlasīt e-pastus, pieslēgties uzņēmuma sapulcēm, piekļūt iekšējām sistēmām un dokumentiem. Taču vienlaikus ar plašāku pieejamību nāk arī lielāki drošības riski. Tādēļ, ja uzņēmumam ir svarīga datu aizsardzība, būtiski izstrādāt un arī ievērot viedierīču drošības politiku.

Ērtāk darbiniekam vai drošāk uzņēmumam?

Uzņēmumi pret viedierīču pārvaldības risinājumiem izturas ar atšķirīgu pieeju. Diemžēl visai biežs pārvaldības modelis ir… tās nepārvaldīt. Taču šī izvēle rada liekus riskus uzņēmumam, jo rūpes par viedierīci un datu uzglabāšanas drošību uzņemas darbinieks, kurš, iespējams, nav pietiekami zinošs, lai izsvērtu varbūtējos datu apdraudējumus un apzinātu labākos risinājumus to novēršanai. Tāpēc saprātīgāks risinājums ir sadarbībā ar IT speciālistiem izstrādāt viedierīču drošības pārvaldības politiku, kas ietver visus aspektus no ierīces iegādes brīža līdz tās utilizācijai. Tādējādi tiek pasargāts gan pats uzņēmums, gan tā iekārtas un dati. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par datu pārvaldības formātu, varam aplūkot četru veidu pārvaldības modeļus. Vienkāršākais no tiem paredz, ka uzņēmuma darbinieks izmanto personīgo viedierīci jeb t.s. Bring Your Own Device (BYOD), ar kuru ierobežotā mērogā var piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, piemēram, tikai izlasīt e-pastus vai pieslēgties sapulcēm tiešsaistē. Tiesa, IT atbalsta dienestam šī pieeja rada vislielākās galvassāpes – katram individuālam lietotājam būs cita iekārta, atšķirsies to veiktspēja, operētājsistēmas un atjauninājumu pieejamība, piekļuve u.c.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.