Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valsts darba inspekcija ir sākusi slēpta nelaimes gadījuma izmeklēšanu būvniecības uzņēmumā.

Darba inspekcijas amatpersonām, veicot pārbaudi kādā Jūrmalā esošā būvobjektā, radušās aizdomas par iespējami slēptu nelaimes gadījumu. Veicot pastiprinātu pārbaudi, apstiprinājies, ka šā gada 4. jūlijā šajā būvobjektā 48 gadus vecam vīrietim uzkritusi ķieģeļu siena. Ārstniecības iestāde pēc Darba inspekcijas pieprasījuma atzinusi, ka darbinieka veselībai nodarīti smagi bojājumi. Vīrietim konstatēts kreisās kājas apakšstilba abu kaulu lūzums. Cietušajam jau veiktas divas operācijas.

Darba inspekcija no darba devēja līdz šim nav saņēmusi informāciju par notikušo nelaimes gadījumu. Tāpat darba devējs pārbaudes laikā nav ieradies sniegt paskaidrojumus par nelaimes gadījuma apstākļiem. Iespējams, darba devēja nolūks bija slēpt notikušo nelaimes gadījumu. Par darba devēja vēlmi slēpt notikušo nelaimes gadījumu darbā Darba inspekcijai nav ziņojis arī cietušais vīrietis.

Valsts darba inspekcija šodien kādam darba devējam piemērojusi 400 latu lielu naudas sodu par pirmās palīdzības nesniegšanu nelaimes gadījumā darbā cietušam darbiniekam.

Veicot metināšanas darbus no pārvietojamā portāla, darbinieks nokrita un guva smagas traumas. Darba devējs pēc notikušā nelaimes gadījuma cietušajam vīrietim nenodrošināja pirmo palīdzību, bet nogādāja viņu mājās.

Kā izriet no nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, cietušā darbinieka kolēģis aizvedis viņu mājās un pateicis, lai divas dienas paguļ, bet pēc tam dodas atpakaļ uz darbu. Vēlāk vīrieša ģimenes locekļi pamanīja, ka cietušajam vīrietim ir lauzta roka. Tikai tad izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas cietušo nogādāja slimnīcā.

Darba inspekcija norāda, izdarītais pārkāpums nodarījis reālu ļaunumu darbiniekam, jo viņam savlaicīgi netika sniegta pirmā palīdzība. Darba devējs ar savu rīcību faktiski centies noslēpt nelaimes gadījuma faktiskos cēloņus.

Valsts darba inspekcija šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā, atklājusi par 10% vairāk ēnstrādnieku. Šogad atklāti 1 127 bez rakstveida darba līguma nodarbinātie, savukārt pērn to bijis 1 011, liecina inspekcijas operatīvie dati.

Pieaudzis arī uzņēmumu skaits, kuros cilvēki tiek nodarbināti, neslēdzot rakstveida darba līgumu. Šogad par darba līguma nenoslēgšanu tika piemēroti 342 administratīvie sodi, pērn – 289. Palielinoties ēnstrādnieku skaitam un atkārtotas nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, par 74 procentiem pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. 2012. gada piecos mēnešos piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 432 643 (pērn šajā pašā laika periodā - Ls 249 275).

Vienlaikus Valsts darba inspekcijā šogad pieaudzis no darbiniekiem saņemto iesniegums skaits par pārkāpumiem darba līgumu noslēgšanā vai par tā nenoslēgšanu. Pērn piecos mēnešos inspekcija saņēmusi 321 sūdzību par nenoslēgtu darba līgumu, savukārt šī gada attiecīgajā laika periodā – 332 sūdzības.

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.

Valsts darba inspekcija 2012. gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu divkārt vairāk uzņēmumos atklājusi atkārtoto nereģistrēto nodarbinātību. Šogad astoņos mēnešos atkārtotā nereģistrētā nodarbinātība atklāta 28 uzņēmumos, pērn – tikai 14 uzņēmumos.

2012. gadā astoņos mēnešos Darba inspekcija kopumā atklājusi 2010 personas, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir par 14 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikā pērn, kad Darba inspekcija atklāja 1751 nereģistrēti nodarbinātu personu.

Darba inspekcija secinājusi, ka vienā uzņēmumā bez rakstveida darba līguma tiek nodarbināti arvien vairāk darbinieku. Šogad ēnstrādnieki konstatēti 547 uzņēmumos, pērn šajā pašā laikā – 529 uzņēmumos. Tātad pērn vidēji vienā uzņēmumā tika nodarbināti trīs darbinieki bez rakstveida darba līguma, bet šogad četri ēnstrādnieki.

Pieaugot ēnstrādnieku un atkārtotās nereģistrētās nodarbinātības gadījumu skaitam, par 55 procentiem pieaudzis piemēroto administratīvo sodu apjoms. Astoņos mēnešos darba devējiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu Ls 724 972, bet pērn šajā pašā laika periodā – Ls 466 005. Pirmajā reizē par nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma Darba inspekcija soda ar administratīvo sodu no Ls 750 līdz Ls 5000, bet, pieļaujot šādu pārkāpumu atkārtoti, tiek piemērots administratīvais sods no Ls 5000 līdz Ls 10 000.

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi smaga nelaimes gadījuma izmeklēšanu transporta nozarē. Kāds 55 gadus vecs vīrietis darba laikā ūdens vietā izdzēris antifrīzu. Cietušais šobrīd atrodas reanimācijas nodaļā.

Sākotnējās informācija liecina, ka cietušais darba laikā objektā iedzēris antifrīzu no pudeles, kas atradās dienesta automašīnā. Cietušā kolēģi vēlējušies izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, taču cietušais apgalvojis, ka medicīniskā palīdzība nav nepieciešama. Cietušais vīrietis pabeidzis darbu un aizbraucis mājās. Pēc kāda laika neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde viņu no mājām nogādāja Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kur konstatēta smaga trauma: saindēšanās ar ķīmisko vielu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumiem nr.107 «Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtība» antifrīzs ir klasificēts kā ķīmiska viela, kas ir kaitīga norīšanas gadījumā.

Sākoties būvsezonai, Valsts darba inspekcija uzsāk ikgadējo būvniecības objektu pārbaudi. Būvniecības nozare joprojām ir pieskaitāma pie paaugstināta riska nozarēm saistībā gan ar nereģistrēto nodarbinātību, gan arī darba aizsardzības pārkāpumiem.

Tematiskajā pārbaudē, kas sāksies šodien, 14. maijā, un ilgs mēnesi, tiks kontrolēta gan darba aizsardzība objektos, gan arī tas, vai strādājošie ir nodarbināti legāli.

Satraucoša esot statistika par 2011. gadu, kad būvniecības nozarē reģistrēti 134 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem – 29 smagi un 9 letāli. Letālo negadījumu skaits būvniecības nozarē pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, pieaudzis par 80%. Letālie nelaimes gadījumi 2011. gadā visbiežāk ir saistīti ar krišanu no augstuma un sastatnēm, veicot demontāžas darbus, kā arī strādājot nenostiprinātās tranšejās. Pērn nelaimes gadījumos darbā visvairāk cietuši nodarbinātie vecumā no 25 līdz 34 gadiem, ar darba stāžu līdz 1 gadam. Šī gada četros mēnešos būvniecības nozarē izmeklēti 27 nelaimes gadījumi, no kuriem 3 smagi un 1 letāls. Divi smagie nelaimes gadījumi ir saistīti ar nodarbināto krišanu no augstuma.

Iestājoties karstiem laika apstākļiem, Valsts darba inspekcija (VDI) atgādina, ka darba devējam darba telpās ir jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats.

Darba inspekcija aicina darba devējus karstā laikā rūpēties par veselībai nekaitīgu darba vidi, nodrošinot atbilstošu gaisa temperatūru, gaisa relatīvo mitrumu un gaisa kustības ātrumu atkarībā no fiziskās slodzes, kas nepieciešama attiecīgā darba veikšanai. Darba inspekcija atgādina, ka saskaņā ar Darba aizsardzības likumu darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto drošību un veselību darbā, nodrošinot viņu veselībai nekaitīgu darba vidi.

Visbiežāk par karstumu darba vietā sūdzas birojā strādājošie, kuriem darba devējs nav nodrošinājis atbilstošus darba apstākļus. Darba inspekcija, konstatējot normatīvajiem aktiem neatbilstošu gaisa temperatūru darba telpās, ir tiesīga izdot rīkojumu par pārkāpumu, lai darba devējs nodrošinātu atbilstošus darba apstākļus, piemēram, apgādātu darba kabinetu ar ventilatoru. Strādājot karstās darba telpās, nodarbinātie zaudē darba spējas, nespējot pilnvērtīgi veikt viņiem uzticētos darba pienākumus. Savukārt darba telpās, kurās tiek lietoti kondicionieri, svarīgi ir nepieļaut ilgstošu auksta gaisa plūsmu uz kādu noteiktu ķermeņa daļu vai arī ļoti strauju organisma atdzišanu. Pretējā gadījumā darbiniekiem var rasties veselības traucējumi.

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Valsts darba inspekcija šā gada pirmajā pusgadā atklājusi 1,25 tūkst. personu, kas nodarbinātas bez rakstveida darba līguma. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā, kad Darba inspekcija atklāja 687 nereģistrētus darbiniekus.

Visvairāk cilvēku nodarbināti bez rakstveida darba līguma būvniecībā, kur šī gada pirmajos sešos mēnešos atklāti 283 ēnstrādnieki, apstrādes rūpniecībā (kokapstrāde, pārtikas produktu ražošana utt.) – 185), bet individuālo pakalpojumu sniedzēju jomā (frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi, ķīmiskās tīrītavas, apavu remonts utt.) – 142 nelegāli nodarbinātie, informēja Valsts darba inspekcijas sabiedrisko attiecību speciālists Aivis Vincevs.

Pirmajā pusgadā pieaudzis arī piemēroto administratīvo sodu apjoms. Nereģistrētās nodarbinātības jomā Darba inspekcija piemērojusi administratīvos sodus par kopējo summu 341,64 tūkst. Ls, kas ir gandrīz divarpus reizes vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā pieaug saņemto telefona zvanu un iesniegumu skaits no nodarbinātajiem par to, ka darba devēji pieprasa viņiem pildīt darba pienākumus, lai gan ārsts ir noteicis ārstēšanās režīmu mājās, izsniedzot par to darba nespējas lapu.

Darba inspekcija aicina ikvienu darba devēju organizēt darbu tā, lai saslimušie darbinieki varētu ievērot ārstējošā ārsta noteikto ārstēšanās režīmu. Lai samazinātu saslimšanas riskus, iespēju robežās ieteicams izmantot attālinātā darba metodes, kā arī pārņemt labās prakses piemērus no vairākiem Latvijas uzņēmumiem – darba vietās izvietot papildus roku dezinfekcijas līdzekļus, bet sadzīves un atpūtas telpās – dabiskos vitamīnus (piemēram, dzērvenes un medu).

Darba inspekcija aicina ikvienu darbinieku, kuram ir izdota darba nespējas lapa, bet darba devējs liek viņam pildīt darba pienākumus, par to ziņot Darba inspekcijai. Šādos gadījumos tiks veikts uzņēmuma apsekojums, darbinieks tiks nosūtīts mājās ārstēties, bet darba devējam var tikt piemērotas administratīvās sankcijas. Arī gadījumos, ja darba devējs atsakās apmaksāt darba nespējas lapas, Darba inspekcija aicina darbiniekus vērsties pēc palīdzības reģionālajās inspekcijās.

Uzņēmuma Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona personīgās apsardzes darbinieki pārmet savam šefam neciešamu darba apstākļu radīšanu, kā arī izvairīšanos no nodokļiem un virsstundu apmaksas darbiniekiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Divi no pieciem Ķirsona apsargiem – viens esošais, otrs bijušais darbinieks - šonedēļ ieradušies pie Nekā Personīga veidotājiem redakcijā, lai stāstītu par likumpārkāpumiem, kas notiekot uzņēmumā. Par to jau krietni pirms tam gan mutiski, gan rakstiski esot informētas arī uzraugošās valsts institūcijas.

Interesi par visiem labi zināmo firmu Lido esot izrādījis gan Valsts Ieņēmumu dienests, gan arī Valsts Darba inspekcija. Abas kontrolējošās institūcijas Nekā personīga apstiprinājušas, ka ir saņēmušas sūdzības par Lido darbinieku apmaksas un nodarbinātības pārkāpumiem.

Valsts darba inspekcija, apkopojot tematiskās pārbaudes rezultātus būvniecības nozarē, nolēmusi turpināt pastiprināti pārbaudīt darbu veikšanu tranšejās, pārliecinoties, vai to sienas ir nostiprinātas tā, lai neradītu nogruvuma risku.

Tranšeju sienu nogrūšanas rezultātā visbiežāk tiek laupīta nodarbinātā dzīvība, turklāt būvniecības pārbaudes laikā nedrošs darbs tranšejās bija viens no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem. Šādos gadījumos Darba inspekcija arī turpmāk apturēs darbu objektā, jo būvniecības nozarē pieaug smago un letālo nelaimes gadījumu skaits. Tā, piemēram, 20. jūnijā Aknīstē, veicot kanalizācijas montāžas darbus gandrīz 3,5 metrus dziļā tranšejā, zemes nogruvuma rezultātā gāja bojā 41 gadu vecs vīrietis.

Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis norāda: «Būvniecība ir joma, kuru Darba inspekcija pastiprināti kontrolē katru gadu jau vairāku gadu garumā. Pirms tematiskajām pārbaudēm uzņēmējiem tiek nosūtīta informācija ar aktuālākajiem jautājumiem darba aizsardzībā, kā arī nelaimes gadījumu darbā cēloņi, īpaši akcentējot riskus, strādājot augstumā un tranšejās. Tomēr joprojām apziņa un spēja ievērot nodarbināto dzīvībai svarīgās normas bieži atnāk tikai pēc Darba inspekcijas inspektoru apmeklējuma. Ņemot vērā letālo nelaimes gadījumu statistiku būvniecības nozarē, Darba inspekcija objektos, kuri bīstamības dēļ tiks apturēti, uzņēmējiem piemēros arī bargas soda sankcijas. Arī šajā tematiskajā pārbaudē kādam uzņēmumam tika piemērots 1200 latu liels administratīvais sods par rupjiem darba aizsardzības prasību pārkāpumiem.»

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

2023. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 525 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 163 eiro jeb 12,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,48 eiro jeb par 13,8 %.

2023. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 4,3 %, bet stundas samaksa – par 14,1 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 114 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 114 eiro jeb 73,0 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 11,7 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu par 0,1 procentpunktu, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas lejupslīdes palēnināšanos.

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.