Būtiska Līgatnes novada teritorija atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, kas ir svarīgs zīmols Latvijas tūrisma un dabas aizsardzības jomā, bet vienlaikus sniedz lielas iespējas teritorijas un tās objektu apsaimniekošanā, kā arī uzliek pienākumus iedzīvotājiem un pašvaldībai. Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) uzskata, ka valstī trūkst vienotas ilgtermiņa stratēģijas, kā izmantot dabas vērtības tūrisma attīstībā un ienākumu gūšanā, pirmdien raksta laikraksts Diena.
A. Šteins uzskata, ka dabas retumu un ainaviskas vides resursus var izmantot sabiedrības labā, turklāt ne tikai tādiem īstermiņa mērķiem kā, piemēram, māju būvniecība, bet arī ilgtermiņā un kontekstā ar dabas aizsardzības aktualitātēm pasaules mērogā. «Faktiski uzņēmējdarbībai Līgatnē nav nekādu ierobežojumu, vienkārši katrai lietai ir sava vieta. Līgatnes novadā kopumā ir gan īpaši saudzējamās un kultūrvēsturiskās teritorijas, gan arī industriālā Augšlīgatne, kur ir pievedceļi un dzelzceļš. Ir arī lauksaimnieciskās teritorijas. Rūpniecību neattīstīsim tur, kur tai nav jābūt, – Līgatnes pilsētā –, bet Augšlīgatnē gan – laipni lūdzu. Vienmēr var atrast veidu, kā gan saglabāt dabas un vēsturiskās vērtības, gan arī pelnīt naudu,» apgalvo Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.
Pašvaldības vadītājs esot novērojis, ka nereti gan paši uzņēmēji, gan politiķi vīpsnā par iespēju attīstīt ienesīgu tūrisma industriju Latvijā un uzskata, ka tā var veiksmīgi pastāvēt vien siltajās dienvidu valstīs. Taču Latvijai ir potenciāls attīstīt ekotūrismu, pēc kura pasaulē rodas aizvien lielāks pieprasījums. «Latvijas kontekstā, izņemot pēdējos trīs četrus gadus, neesam skatījušies uz tūrisma nozari kā industriju, bet tūrisms ir nozare ar ļoti lielu pievienoto vērtību. Iespēju ziņā tūrisms ir nākamais aiz naftas ieguves. Taču tūrismam ir jāstrādā kā industrijai, nevis fragmentāri – pēc principa: «Atrodam akmeni un braucam skatīties.» Iedzīvotājiem, sabiedrībai, uzņēmējiem un valstij kopumā nepieciešama vienota stratēģija, kā mūsu dabas un kultūrvēsturiskās bagātības var pelnīt naudu īstermiņā un ilgtermiņā,» skaidro A. Šteins.
Līgatnes novadā esot izdevies attīstīt veiksmīgus projektus, piemēram, izveidots papīrfabrikas vēsturiskā centra tūrisma takas maršruts, tajā atrodas vienīgais šāda veida industriālais koka apbūves ansamblis Eiropā. Projekts ir tikai sākuma stadijā, bet jau dažu gadu laikā apmeklētāju skaits pārsniedz 100 000 cilvēku.
«Tie ir reāli skaitļi, reāls ir arī ieguvums vietējiem iedzīvotājiem, kas sniedz tūrisma pakalpojumus,» priecājas A. Šteins. Protams, apmeklētāju iecienīti ir dabas objekti – leģendārā Gaujas senleja, tūrisma dabas takas, iežu atsegumi.
Ierasts, ka brīvdienās uz Līgatnes novadu atpūsties atbrauc viesi no Rīgas un tālākām Latvijas vietām un pavada te vidēji vienu dienu, taču sadarbībā ar uzņēmējiem pašvaldība plāno attīstīt projektus, kas piesaistītu dabas un aktīvas atpūtas cienītājus uz trim četrām dienām.
«Pasaulē ir daudz labu piemēru, kā, pārdomāti attīstot tūrisma industriju, nevis tikai ierakstot bukletā informāciju par vienas simtgadīgas kļavas apskates iespējām, piesaistīt naudu,» izpētījis A. Šteins.
Pašvaldība tūrisma jomas attīstīšanā Līgatnes novadā darbojas aktīvi un ir iesaistīta arī biedrībā Līgatnes upes saimnieki. Šīs biedrības darbības rezultātā realizēti svarīgi projekti, piemēram, zivju ceļa izbūve. Vēl jāpiebilst, ka septiņas Gaujas upes baseina pašvaldības iesaistījušās Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā, kurā, cerams, laika gaitā iesaistīsies visas šīs upes reģiona pašvaldības. Mērķis ir attīstīt tūrismu kā saimniecības nozari, izmantojot tos dabas resursus, ko sniedz Gaujas upes baseina specifika. «Kad Skandināvijas upēs lašu ķeršanas sezona beidzas, mums tā sākas un tūristi ir laipni aicināti pie mums. Ir angļi, kas lašu ķeršanai atvēl ap 10 000 eiro gadā, tātad iespējas pelnīt mums ir tepat zem kājām, vienkārši līdz šim neesam gana mērķtiecīgi strādājuši šajā virzienā,» uzskata Līgatnes novada pašvaldības vadītājs. Lai tūristiem būtu interesanti, jābūt dabas pirmreizīgumam, tādēļ pašvaldība ir ieinteresēta sadarboties ar dabas aizsardzības iestādēm.
Plašāk lasiet rakstā Gan rūpes par vidi, gan uzņēmējdarbības attīstība pirmdienas, 20.aprīļa laikrakstā Diena (8.,9.lpp.)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu