Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Lai arī valdības amatpersonas vēl nedēļas nogalē taisnojās, ka Pasaules Bankas (PB) ieteikumiem 2011.gada budžeta konsolidācijai, ir tikai priekšlikumi, kurus vēl analizē nozaru ministrijas un kurus saskaņos ar sociālajiem partneriem, portāls Pietiek.com norāda, ka tieši tie ir reālākie budžeta stūrakmeņi.

Kā portālam atzinušas vairākas valdošai koalīcijai tuvas amatpersonas, jaunajai premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai nāksies ņemt vērā gandrīz visus PB ieteikumus, veidojot nākamā gada budžetu. Turklāt tiek cerēts, ka V.Dombrovskis to arī spēs izdarīt un sabiedrībai varēs izskaidrot, kāpēc PB ieteikumi tiek īstenoti.

Ja topošā valdībā vēloties nodrošināt ilgtspējīgu budžetu, samazinot budžeta tēriņus, tad V.Dombrovskim nekas cits neatliekot, kā turēties pie vairuma PB ieteikumu kā īstenojamo reformu un budžeta veidošanas mugurkaula, atzinis kāds valdībai tuvs avots.

Tas, vai jaunajai valdībai izdosies to panākt, būšot tieši atkarīgs no politiķu spējām pieņemt nepopulārus, bet valsts pārvaldes un budžeta reformām vajadzīgus lēmumus. Problēma esot nevis PB ieteikumos, bet gan tajā, vai Latvijas politiķi ir spējīgi tos ieviest un pieņemt lēmumus, kā arī tos izskaidrot sabiedrībai.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

"Mēs savus lēmumus pilnībā nekontrolējam, jo esam atkarīgi no tā, ko mums saka Valūtas fonds un Eiropa," LTV raidījumā Panorāma teica premjers Valdis Dombrovskis.

"Vai mums ir izvēle?" ar pretjautājumu taujāts, vai krīzes laikā ir pareizi griezt tos izdevumus, kas varētu sildīt ekonomiku, atbildēja V. Dombrovskis.

Skaidrojot, kāpēc drastiskajiem budžeta samazinājumam izvēlēts tieši šāds laiks un samazinājuma apjoms, premjers norāda: „Problēma ir tāda, ka mēs visu laiku mēģinām ķert kustīgu mērķi, bet vairs to nevaram turpināt darīt. Ja secināsim, ka recesija tomēr ir 20 %, ko tad – atkal mazināsim? Tāpēc mēs vienojamies vienu summu un šogad samazināšanu izbeidzam. Galu galā šis ir jau trešais samazinājums, un ekonomika turpina krist.” Db.lv jau ziņoja, ka šī gada 1. ceturksnī ekonomikas tempi valstī samazinājušies par 18%.

Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā visus nodokļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Tie kuriem ir aplokšņu algas, vidēji slimības pabalstā saņem par 400 eiro mazāk nekā tie, kuriem nav aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzog, vienojoties ar devēju par aplokšņu algu," teica Jaunzeme, uzsverot, ka Latvijā ir pietiekami liels skaits darba devēju, kuriem pat prātā nenāk maksāt aplokšņu algas.

Viņa arī atzīmēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs iedzīvotājs maksā sev, nevis kādam citam. Tāpat Jaunzeme norādīja, lai arī uzņēmēji zin, ka VID var uzņēmumā veikt pārbaudes, tiek turpināts spītīgi nemaksāt nodokļus, pēc tam gaužoties par VID ļoti drastiskajiem sodiem.

"Ir pēdējais laiks pieņemt, ka mūsu piegājiens nemainīsies. Mēs nāksim un beigas reizēm nebūs tās pašas labākās. Vajadzētu noticēt, ka pārbaudes nav izņēmuma gadījums - pie mana kaimiņa atnāca un pie manis jau neatnāks," teica VID vadītāja.

Pamatbankas piedāvātos aizdevuma nosacījumus par apmierinošiem un pieņemamiem uzskata mazāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Visi pārējie meklē izdevīgākus piedāvājumus, ievācot informāciju internetā, skatoties reklāmas vai sarunās ar citiem cilvēkiem, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.

Savai pamata bankai, kurā tiek ieskaitīta alga vai citi galvenie ienākumi, nekritiski uzticas tikai 27% iedzīvotāju, un lielākoties tie ir gados vecāki cilvēki. Vecuma grupā virs 60 gadiem tā rīkojas 37% respondentu, bet ar katru nākamo vecuma grupu uzticība samazinās. 18-29 gadīgo auditorijā bankas piedāvājumu bez papildu izpētes veikšanas pieņem vien 19% iedzīvotāju. Interesanti, ka vislojālākie savai bankai ir rīdzinieki, kur piedāvājumu par pieņemamu uzskata 32% aptaujāto, kamēr mazpilsētās tas apmierina 26% iedzīvotāju, bet lauku rajonos – vien 19%.

Izvēloties aizdevēju, visvairāk aptaujāto informāciju meklē internetā, apmeklējot aizdevēju vietnes un salīdzinot nosacījumus. Tā rīkojas 41% respondentu. Vēl 9% cenšas apzināt potenciālo naudas devēju, pētot reklāmas un 7% ieklausās draugu, kolēģu vai paziņu ieteikumos. Vēl 9% rīkojas aktīvi, paši dodoties uz aizdevēju klientu apkalpošanas centriem un cenšoties sarunāt izdevīgākus nosacījumus.

Valdībai būs jāizšķiras par vienu no trim variantiem, kā zemniekiem atmaksāt akcīzes nodokli par lauksaimniecībā izmantoto dīzeļdegvielu.

Par to liecina Ministru Kabineta darbakārtība. Db jau rakstīja, ka valdībai jāizšķiras, vai nu atstāt līdzšinējo kārtību, kad akcīzes nodokļu atmaksu veic Valsts ieņēmumu dienests aptuveni trīs mēnešu laikā pēc attiecīgu atskaišu iesniegšanas, vai arī dot zemniekiem iespēju, degvielu iegādāties jau no vairumtirgotāja bez akcīzes nodokļa. Šajā gadījumā varētu ciest gan mazās degvielas uzpildes stacijas, gan mazie zemnieki, kam izbraukāt pie vairumtirgotāja varētu nebūt izdevīgi. Iespējama ir arī abu iepriekš minēto variantu kombinācija, kad katrs zemnieks izvēlas sev izdevīgāko. Atvieglojumus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi, kas ir pieteikta vienotā platību maksājuma saņemšanai vai atbalstu var saņemt par patstāvīgām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem, ja nodrošināts minimālais liellopu blīvums vismaz 0.2 liellopu vienības uz vienu atbalsta tiesīgo hektāru maksimālais garantētais platības daudzums, par kuras apstrādi var saņemt atbalstu vienā gadā, ir 800 tūkst. hektāri.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem desmit novadu pašvaldībām piešķirs 49,9 tūkstošus latu šī pavasara plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem izmaksāto pabalstu kompensācijai, šodien lēma Ministru kabinets.

Kopumā novadu pašvaldības pabalstos plūdu laikā cietušajiem iedzīvotājiem mājokļu (deklarētās dzīvesvietas) daļējai atjaunošanai izmaksāja 99 831 latu, no kuriem valdība segs pusi.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Daugavpils pilsētas pašvaldībai tiks piešķirti 10,2 tūkstoši latu, Rēzeknes pilsētas pašvaldībai – 775 lati, Daugavpils novada pašvaldībai – 4058 lati, Jēkabpils novada pašvaldībai – 2300 latu, Krustpils novada pašvaldībai – 600 lati, Līvānu novada pašvaldībai – 1801 lats, Lubānas novada pašvaldībai – 545 lati, Ogres novada pašvaldībai – 22,75 tūkstoši latu, Ozolnieku novada pašvaldībai – 70 latu, bet Pļaviņu novada pašvaldībai – 6844 lati.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Pavasara plūdos cietušo privāto mājokļu zaudējumu kompensēšanai kopumā nepieciešams 99 831 lats, no tiem 49 916 latus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgs piešķirt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

VARAM lūgumus par zaudējumu kompensēšanu iedzīvotājiem kopumā saņēma no desmit pašvaldībām.

Vislielākā summa bija jāizmaksā Ogres novada pašvaldībai - tā no valdības saņems 22 751 latu. Taču kopumā pabalstos šajā pašvaldībā 20 cietušajiem iedzīvotājiem mājokļa daļējai atjaunošanai izmaksāti 39 252 lati, kā arī vēl Ogres novada pašvaldība 25 cietušajiem iedzīvotājiem izmaksājusi pabalstus kopumā 6250 latu apmērā.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai paredzēts izmaksāt 10 172 latu lielu kompensāciju. Šī pašvaldība izmaksājusi pabalstus privātīpašniekiem 20 343 latu apmērā, un pabalsti tikuši 38 iedzīvotājiem. Bet Daugavpils novada pašvaldībai plānots piešķirt 4058 latus, kopumā šī pašvaldība ir tērējusi 8117 latus, lai kompensētu zaudējumus 18 cietušajiem privātīpašniekiem.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

«Nekāp upē, ja ir bail samērcēt kājas,» – šī paruna, kurā iekodēts brīdinājums labāk neuzņemties risku, bieži vien raksturo stāvokli Latvijas biznesa uzsācēju vidē.

Ir daudz jaunu uzņēmēju, kuri upē sen jau ir iekāpuši, to veiksmīgi pārpeldējuši un tikuši līdz jūrām un okeāniem. Tomēr pat viņu iedvesmojošie stāsti, kurus aktīvi tiražē mediji un dažādas biznesa organizācijas, nespēj iekustināt jaunu uzņēmēju vilni – statistika liecina, ka jaundibinātu uzņēmumu skaits Latvijā sarūk. Iespējams, bailes no šīs «upes» – neprognozējamās straumes, neizzinātā krasta otrā pusē – ir lielākas par iespēju piedzīvot jaunas iespējas un ievērojami plašākus horizontus.

Altum pērn veiktā pētījumā 68% jaunuzņēmēju atzina, ka viņu apmierinātība ar dzīvi ir pieaugusi, 49% apliecināja, ka ir palielinājušies ienākumi. Vienlaikus pat apstākļos, kad dažādas biznesa atbalsta organizācijas un finanšu iestādes intensīvi piedāvā finansēt jaunas un tiešām perspektīvas iniciatīvas biznesā, daudzi netiek tālāk par sapni par savu uzņēmumu. Kāds cits pirms dažiem gadiem veikts pētījums rādīja, ka aptuveni trešdaļa no Latvijas ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem gribētu sākt paši savu biznesu (tie ir ap 300 tūkstošiem cilvēku). Nedaudz vairāk nekā puse atzina, ka viņiem un viņām nav skaidras idejas, ar ko šis uzņēmums nodarbotos. Taču no atlikušajiem aptuveni 130 tūkstošiem «sapņotāju» savu ieceri iemiesot uzdrošinās mazāk par desmito daļu. Pie tam šis skaits samazinās.

Pozitīva ziņa, ka Finanšu ministrija nolēmusi «nesaprātīgi bieži» turpmāk negrozīt nodokļu likmes, tomēr jājautā kurš gan cits, ja ne Finanšu ministrija līdz šim ir nodarbojusies ar šo likmju grozīšanu

Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Šo grozījumu anotācijā Finanšu ministrija nāk klajā ar uzņēmēju ausīm ļoti patīkamām, lai arī ne sevišķi oriģinālām atziņām par to, ka ir nepieciešams «garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī», noteikt principus, «kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli vai palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi», ka nodokļa likme jānosaka «skaidri un nepārprotami». To visu lasot, varētu padomāt, ka līdz šim mums nodokļu politikā ir valdījusi pilnīga patvaļa un likmes tikušas noteiktas, kā nu kuram ierēdnim kādā brīdī iegribas. Taču, tā kā gluži tik ļauni, šķiet, nav bijis, Finanšu ministrijas ierēdnim, kurš šīs vārsmas ir sacerējis, varētu ieteikt pievienot tām vēl dažas tādas pašsaprotamas lietas kā to, ka «Finanšu ministrijas juridiskā adrese tiešām ir Rīgā, Smilšu ielā 1», ka «LR Finanšu ministrija atrodas uz planētas Zeme, nevis, piemēram, uz Marsa» un galu galā, ka «likumā ir jāieraksta, ka ir jāpieņem likums».

Saeima ceturtdien pēc garām debatēm uzdeva valdībai izstrādāt kārtību, lai pret Covid-19 vakcinētajiem un slimību nesen pārslimojušajiem ļautu klātienē vērot pasaules hokeja čempionātu Rīgā.

Saeima atbalstīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) izstrādāto lēmumprojektu, kas uzdot Ministru kabinetam "nekavējoties izstrādāt kārtību", kādā pasaules hokeja čempionāta spēles klātienē drīkstētu apmeklēt personas, kuras ir vakcinētas pret Covid-19 un ir pagājis nepieciešamais vairāku nedēļu laiks, lai būtu izveidojusies imunitāte, un personas, kuras var dokumentāri pierādīt Covid-19 pārslimošanu.

Sākotnēji figurēja iecere uz spēlēm ļaut laist arī personas ar negatīviem Covid-19 testiem, kas izsauca vislielāko veselības nozares pretreakciju, jo testi negarantē nesaslimšanu ar Covid-19, taču lēmumā šī personu grupa nebija iekļauta. Čempionāta organizētāji savukārt ir atzinuši, ka tieši personas ar negatīviem Covid-19 testiem tiem būtu visvieglāk pārbaudīt, savukārt mehānismu, kā pārliecināties, ka biļetes pircējs tiešām ir pārslimojis Covid-19 vai pret to vakcinējies, viņiem pašlaik vēl nav.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 22% līdz 21% no šā gada 1. jūlija šogad no budžeta prasīs 16,5 miljonus latu, bet nākamgad - 40,5 miljonus latu, sestdien pēc Reformu vadības grupas sanāksmes, kurā tika spriests par nodokļiem, žurnālistiem teica premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Darbaspēka nodokļu ietekme būs atkarīga no tā, kāds scenārijs tiks izvēlēts turpmākajās diskusijās.

Dombrovskis teica, ka šodien sēdē, kurā piedalījās arī uzņēmēju organizācijas, konceptuāli panākta vienošanās par Finanšu ministrijas (FM) ierosinātajām nodokļu izmaiņām, taču jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), neapliekamo minimumu un atvieglojumiem par apgādājamajiem vēl būs jādiskutē.

Pēc valdības vadītāja teiktā, iespējamās korekcijas pēc Reformu vadības grupas sēdes varētu skart neapliekamo minimumu. Partneri arī aicināja vērtēt atvieglojumus par apgādājamajiem, ko FM piedāvāja palielināt tikai turpmākajos gados.

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Pasaules Banka (PB) Latvijas valdībai piedāvā būtiskas izšķiršanās un sāpīgus risinājumus sociālajā jomā, ko varētu īstenot turpmākajā budžeta deficīta mazināšanā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti.

Šodien darbu Latvijā beigs PB pārstāvji, kuri prezentējuši savu redzējumu un rekomendācijas budžeta izdevumu samazināšanai. Finanšu ministrija (FM) līdz šim vien apstiprinājusi, ka PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta par publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Atsevišķas ziņojuma projekta sadaļas, piemēram, izglītības jomā, vēl tiek izstrādātas.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti, viens no PB piedāvājumiem paredz, ka Latvijas valdība pensijām varētu piemērot progresīvo nodokli, ņemot vērā pensiju straujo pieaugumu ekonomiskās izaugsmes laikā līdz 2008.gadam, tādējādi valstij atgūstot daļu šajā periodā veikto sociālo maksājumu.

Vidējā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena bez nodokļiem Latvijā oktobra beigās sasniedza 756,65 eiro par 1000 litriem (53,18 santīmus par litru), kas ir sestais augstākais rādītājs starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina 24.oktobrī apkopotie Eiropas Komisijas (EK) dati.

Vēl dārgāka kā Latvijā dīzeļdegviela bez nodokļiem bija Grieķijā, Portugālē, Dānijā, Itālijā un Beļģijā. Lietuvā dīzeļdegvielas cenas, atskaitot nodokļus, bija 11.augstākās un Igaunijā - 26.augstākās starp 27 ES valstīm.

Kopā ar akcīzes un pievienotās vērtības nodokli dīzeļdegviela mazumtirdzniecībā Latvijā maksāja 1328,22 eiro par 1000 litriem (93,34 santīmus par litru), kas ir 17.augstākais rādītājs starp ES valstīm. Visaugstākā dīzeļdegvielas cena ir Lielbritānijā - 1613,09 eiro par 1000 litriem (1,13 lati par litru), bet zemākā - Bulgārijā - 1199,51 eiro par 1000 litriem (84,30 santīmi par litru).

Igaunijā un Lietuvā dīzeļdegvielas cena mazumtirdzniecībā bija attiecīgi 1289,00 eiro par 1000 litriem (90,59 santīmi par litru) un 1258,14 eiro par 1000 litriem (88,42 santīmi par litru) - 20. un 23.augstākā starp 27 ES valstīm.

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Sākotnējais publiskais piedāvājums ir process, kad uzņēmums pirmo reizi piedāvā savas akcijas publiskai tirdzniecībai biržā, lai piesaistītu papildu kapitālu. Tas ir nozīmīgs pagrieziena punkts uzņēmuma izaugsmē un bieži vien piesaista lielu uzmanību no investoriem. Sākotnējā publiskā piedāvājuma mērķis ir nodrošināt uzņēmumam papildu finanšu resursus, kas nepieciešami tā tālākai attīstībai.

Akciju opcijas ir viens no biežākajiem veidiem, kā uzņēmumi motivē darbiniekus, piedāvājot viņiem iespēju kļūt par uzņēmuma akcionāriem. Akciju opcijas ir likumīga iespēja izmaksāt ienākumu darbiniekiem ar ievērojami zemāku nodokļu slogu, kas ir izdevīgi gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Tas, protams, ir aktuāli pie šā brīža augstajiem darbaspēka nodokļiem.

Ienākums no darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) jau kopš 2012. gada beigām, kad tika sākotnēji ieviests īpašais regulējums.

2021. gada 12.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN likums) un grozījumi Komerclikumā, kas dod iespēju iegūt nodokļu atbrīvojumu jau pēc 12 mēnešu akciju opciju turēšanas.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.