«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Lietuvai varētu izdoties izvairīties no saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo investori, kas gatavi ieguldīt obligācijās ar 10% atdevi, sākuši atgriezties Baltijas valstu parādzīmju tirgū, raksta Bloomberg.

Lietuvas valdības parāds ir ļoti pievilcīgs un pārliecinošs investīciju mērķis, salīdzinot ar citām valstīm Austrumeiropā, piemēram, Ungāriju un Rumāniju, uzskata Landesbank Berlin AG eksperts Lutzs Rohmeijers (Lutz Roehmeyer). Viņš uzskata, ka šobrīd nav jāuztraucas par Lietuvas ekonomikas lejupslīdi. Galvenais ir pieturēties pie stratēģijas par pievienošanos eirozonai, kas piedāvās valstij drošu izeju no pašreizējās ekonomiskās nsabalansētības, uzskata eksperts.

L. Rohmeijers arī norāda, ka reitingu aģentūras Standard & Poor's samazinātais Lietuvas kredītreitings ar negatīvām prognozēm nemaina viņa domas attiecībā uz ieguldījumiem valsts obligācijās.

Valdība otrdien vienojās atbalstīt iesniegšanai Saeimā lēmumprojektu, ar kuru premjers un finanšu ministrs tiek pilnvaroti parakstīt ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdzamās jaunās vienošanās. Lēmums pieņemts vienprātīgi, pret nav iebildusi arī Tautas partija (TP), kas iepriekš norādīja, ka neatbalstīs nodomu vēstules saturu.

Paredzams, ka par pilnvarojumu Saeimas Budžeta komisija lems, iespējams, šonedēļ, bet Saeimas plenārsēdē jautājums varētu tikt izskatīts nākamnedēļ. Par dokumentu saturu ziņojumu sniegs premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Valdības lēmums ir konkrēts apliecinājums tam, ka Satversmes tiesas (ST) spriedums tiks pildīt, tomēr, kā izriet no premjera V.Dombrovska pēc valdības sēdes atzītā, pensiju atmaksu un samaksu pilnā apmērā valdība varēs nodrošināt, ja Saeimā atbalstīs pilnvarojumu valdības vadītājam un finanšu ministram parakstīt jaunās vienošanās – nodomu vēstuli ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) – ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Atbildot uz jautājumu, vai gadījumā, ja Saeimas balsojums par sarunām ar aizdevējiem būs negatīvs, varētu krist valdība, premjers Valdis Dombrovskis atbild, ka primārais šobrīd nav valdības stabilitāte, bet gan valsts finansiālā stabilitāte.

Gadījumā, ja Saeimas balsojumā netiks atbalstīts pilnvarojums Ministru kabinetam (MK) aizņemties finanšu līdzekļus no starptautiskajiem aizdevējiem, negatīvas sekas būs novērojamas vairākās jomās, tostarp būs grūti izpildīt Satversmes tiesas (ST) spriedumu par pensiju atmaksu.

Tautas partija (TP) nākusi klajā ar savu priekšlikumu sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem, piedāvājot it kā skaidrākus nosacījumus, kurus premjers uzskata par ultimatīviem. V. Dombrovskis LNT raidījumam 900 sekundes skaidro, ka ir lietas, kurām aizdevēji vienkārši nepiekritīs, līdz ar ko sarunas par tālāku aizdevuma saņemšanu varētu nonākt strupceļā. Pārtrūkstot sarunām ar aizdevējiem, Latvijai vairs nebūtu līdzekļu, ar kuriem finansēt budžeta deficītu. Iespēju aizņemties naudu finanšu tirgos premjers uzskata par gandrīz neiespējamu.

AŠ2 līderu Tautas partijas (TP) vadītāja Andra Šķēles un LPP/LC galvas Aināra Šlesera izteikumus panākt labvēlīgākus starptautiskā aizdevuma nosacījumus vai arī lauzt līgumu ar naudas aizdevējiem, ekonomisti vērtē kā populismu un priekšvēlēšanu kampaņas daļu.

Tā otrdien raksta Diena. Pēc ekonomistu domām, ja Latvija līgumu lauztu, tad valsts nonāktu daudz bēdīgākā situācijā nekā patlaban.

Par to, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem Latvijai nav izdevīga, neveicina valsts ekonomiskās atveseļošanu un tāpēc būtu jāpārtrauc, A. Šķēle un A. Šlesers pagājušajā nedēļā paziņoja reģionālajā konferencē Daugavpilī.

TP līdera preses sekretārs Romāns Meļņiks norāda, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem vispirms var mēģināt vienoties, lai aizdevums tiktu novirzīts nevis banku glābšanai un parādu pārfinansēšanai, bet ekonomikas stimulēšanas un lai Latvija ar aizdevumu saistītos jautājumus varētu izlemt patstāvīgi.

Pēdējās pārskata misijas ietvaros starptautiskie aizdevēji konceptuāli ir saskaņojuši, ka starptautiskās finanšu aizņēmuma programmas gaitā Latvija izmantos tikai institucionālo aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas (ES) un Pasaules Bankas (PB) - līdzekļus, aģentūrai LETA apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.

Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties tikai vajadzības gadījumā. Par šo konceptuālo vienošanos gala lēmums gan būs zināms jūlija beigās.

Kā norādīja Jarockis, šāds lēmums tiek pamatos ar Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos un pietiekamajiem Valsts kases likviditātes rādītājiem. Tādejādi līdz 2010.gada beigām Latvija no starptautiskajiem aizdevējiem plāno aizņemties 400 miljonus eiro (280 miljonus latu) no iepriekš plānotā viena miljarda eiro (700 miljoni latu).

Pieejamos līdzekļus saskaņā ar noslēgtām vienošanām, paredzēts izmantot valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, t.i. - valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzinīgi vērtē pēdējo nedēļu laikā parakstīto jauno papildus saprašanās memorandu starp Latviju un Eiropas Savienību un vakar pieņemto Starptautiskā Valūtas fonda valdes lēmumu apstiprināt kārtējo vienošanos ar Latviju par nākamās starptautiskā aizdevuma daļas piešķiršanu.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka Latvijai ir jāturpina sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo tā nodrošina valsts stabilitāti starptautiskajos finanšu tirgos, demonstrē pasaulei Latviju kā ilgtermiņa investīcijām draudzīgu valsti, kā arī ļauj tērēt būtiski mazāk par aizdevuma apkalpošanu. Savukārt pozitīvās tendences ekonomikā, pēc A.Kampara domām, Latvijai ļaus tērēt mazāk līdzekļus no starptautiskā aizdevuma.

«Ekonomikas atkopšanās ļaus tērēt mazāk līdzekļus no starptautiskā aizdevuma, tādēļ valdība jau ir vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, ka līdz gada beigām aizņemsies mazāk naudas nekā bija sākotnēji paredzēts. Tāpat panākta vienošanās aizdevumu pārveidot par kredītlīniju. Nevaram izslēgt iespēju, ka beigu beigās Latvijai nevajadzēs visu aizdevuma summu, par kādu tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tomēr pašreizējā brīdī, kad pasaules ekonomika vēl tikai pakāpeniski atgūstas no pēdējo desmitgažu laikā smagākās finanšu krīzes, lieka piesardzība nekad nevar būt lieka, tādēļ valdībai ir jāturpina sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem un jāpilda iepriekš panāktās vienošanās,» uzsver A.Kampars.

Tautas partija (TP) varētu izmantot Satversmes tiesas (ST) spriedumā par pensiju izmaksu ietverto kritiku, ka valdība nav saņēmusi Saeimas pilnvarojumu vienošanām, kuras tā slēgusi ar starptautiskajiem aizdevējiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šī ST spriedumā norādītā sprauga ir jāizmanto, lai Saeimā saņemtu valdībai jaunu mandātu, kas ļautu nepiekrist atsevišķām aizdevēju prasībām, piemēram, nodokļu politikas jomā, uzskata politiķis. "Premjeram tas dod iespēju neparakstīt jauno nodomu memorandu ar valūtas fondu, atsaucoties uz šo spriedumu," Neatkarīgajai otrdien teica TP priekšsēdētāja vietnieks Edgars Zalāns.

Pēdējā laikā liela ažiotāža ir sacelta saistībā ar šodien gaidāmo Saeimas balsojumu par starptautiskā aizdevuma pilnvarojuma likumprojektu. Jāteic pat, ka šajā sakarā ir sacelta pamatīga vētra ūdens glāzē.

Par ko tad ir šis balsojums, runājot «vienkāršā» tautas valodā? Par to — drīkst vai nedrīkst Latvijas valdība risināt sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Tiesa, var piekrist apgalvojumam, ka, jau parakstot iepriekšējās vienošanās ar aizdevējiem, valdībai būtu bijis nepieciešams Saeimas mandāts. Proti, ir jāņem vērā, ka Saeimu atšķirībā no valdības tomēr ir vēlējusi tauta. Savukārt, runājot par šodienas balsojuma būtību… Var būt pretenzijas par to, uz kādiem nosacījumiem valdība (neatkarīgi no tā, kura persona un no kādas partijas) slēdz vienošanās ar aizdevējiem — SVF un Eiropas Komisiju. Taču būtu muļķīga situācija, ja tiktu nolemts, ka valdība šo procesu nedrīkst veikt. Faktiski šādā veidā tiktu izteikta neuzticība šajā gadījumā Valda Dombrovska (JL) valdībai, jo negatīva balsojuma rezultātā tiktu pateikts — Latvijai nav neviena, kas varētu turpināt runāt ar aizdevējiem. Un tas jau būtu absurds! Protams, diskutēt var par to, cik lielā mērā ir vai nav pareizi tas, ka Saeimai, balsojot par šo jautājumu, nav iespēju veikt nekādus labojumus vienošanās nosacījumu tekstā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Aivars Lembergs, kuru ZZS trešdien oficiāli izvirzīja premjera amatam, pēc vēlēšanām sola sarunu ceļā pārskatīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vienlaikus viņš sola, ka nav runas par vienpusēju līguma laušanu no Latvijas puses.

«Vienošanos var mainīt, uzturot dialogu ar aizdevējiem, nevis vienpusēji kaut ko laužot. Ir jārunā: starptautiskā finanšu oligarhija vienā pusē un Latvijas – otrā pusē, nevis tā, ka saplēsīs papīru un izmetīs miskastē,» skaidroja Ventspils mērs. Jautāts, vai tas, ka viņa retorika šajā jautājumā sakrīt ar Par labu Latviju līderu runāto, neliecina par to, ka Ainārs Šlesers un Andris Šķēle varētu būt ZZS tuvākie domubiedri pēc vēlēšanām, A. Lembergs tikai norādīja: «Viņi vienkārši ir loģiski domājoši cilvēki.»

ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis sola, ka šī zaļo zemnieku premjera kandidāta pozīcija līdz vēlēšanām nespiedīs apvienībai mainīt savu līdzšinējo uzvedības modeli Valda Dombrovska (JL) valdībā, kura darbojas saskaņā ar starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem. «Mēs nevaram šajā brīdī pārskatīt šīs vienošanās, mēs esam atbildīgi politiķi,» teica A. Brigmanis. Viņš arī norādīja, ka atbildība par dokumentiem, kas parakstīti ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju, jāuzņemas ne tikai politiķiem, bet arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram un sociālajiem partneriem. «Lai pensionāru federācija nesaka, ka viņus aiz rociņas kāds atveda un piespieda,» teica A. Brigmanis.

Latvija no starptautiskā aizdevuma programmā saņemtajiem līdzekļiem, kas rezervēti finanšu sektora stabilizācijai, varēs izmantot apmēram 300 miljonus eiro (210,8 miljonus latu), ceturtdien pēc tikšanās ar aizdevējiem žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Šī ir viena vienošanās no vairākām, kas panāktas ar starptautiskajiem aizdevējiem pārskata misijas laikā.

Pēc Dombrovska teiktā, ar aizdevējiem precizēta summa, kas tiks atbrīvota no finanšu sektora stabilizācijai rezervētajiem līdzekļiem, un pašlaik tie ir 300 miljoni eiro. Priekšnosacījums, kas ir jāizpilda, ir bankas Citadele pārdošanas stratēģijas iesniegšana Eiropas Komisijā, un tad šo jautājumu izvērtēs Ekonomikas un finanšu komiteja, paskaidroja premjers.

«Misijas līmenī šī vienošanās ir panākta,» viņš sacīja.

Dombrovskis informēja, ka ceturtdien kopumā sarunas par pārskata misiju ir beigušās un valdība ar aizdevējiem ir panākusi pārskata misijas vienošanos. Ir atsevišķi nelieli jautājumi, kas vēl tiks risināti ar Latvijas Banku.

«Šis Kipras parlamenta balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda,» notikumus Kiprā komentē Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šobrīd, lai atrisinātu situāciju, valsts rīcībā ir dienas, nevis nedēļas.

«Tā arī ir paziņots, jo faktiski birža un bankas tiks turētas aizslēgtas – tas ir pilnīgi skaidrs, ka pie šādas situācijas mēģināt atvērt biržu vai bankas nozīmētu tur visu «izslaucīt». Jo vairāk šo situāciju «iestieps», jo situācija arī paliks smagāka,» Dombrovskis sacīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Kiprai, pēc Latvijas premjera teiktā, ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, pretējā gadījumā finanšu tirgus reakcijas būs ļoti smagas, kas būs arī ļoti smags trieciens Kipras ekonomikai.

Runājot par notikumiem Kiprā, Dombrovskis pauž uzskatu, ka diez vai tiem būs kāda ilgstoša vai nopietna ietekme uz eirozonas un vēl jo mazāk uz Latvijas ekonomiku, jo Kipras ekonomiskais īpatsvars Eirozonā ir mazāks par pusi procenta. «Līdz ar to ir skaidrs, ka tas nevar radīt kaut kādas būtiskas un paliekošas problēmas,» tā viņš.

Nākamā gada budžetam ir jābūt maksimāli tuvu tam, kādu to paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, intervijā Neatkarīgajai norādījis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

«Protams, Saeimā budžetā vienmēr tiek ieviestas kādas korekcijas. Neatceros nevienu budžetu, kurš būtu pieņemts viens pret vienu, kā valdība lēmusi. Bet Saeimas korekcijas nedrīkst mainīt konsolidācijas apjomu, un vēl vairāki citi svarīgi parametri - makroekonomiskais scenārijs, uz to balstītās ieņēmumu prognozes utt,» norāda premjers.

Vienošanās par konsolidācijas pasākumiem un apjomu ar starptautiskajiem aizdevējiem pamatā esot panākta, notiekot tikai diskusijas par atsevišķiem pasākumiem, no kuriem smagākais jautājums ir par otro pensiju līmeni.

Esot skaidrs, ka vienošanās ar aizdevējiem jāpilda. Neviens te neņemšot vērā kaut kādus manevrus starp valdību un Saeimu. Aizdevēju kritērijs būs viens – programma tiek pildīta vai netiek pildīta, uzsver V.Dombrovskis.

Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un prognozējamos nodokļu ieņēmumus, 2011. gada valsts budžeta deficīts būs jāmazina «ievērojami mazāk» nekā par iepriekš provizoriski nosauktajiem 500 miljoniem latu, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio pieļāva premjers Valdis Dombrovskis (JL).

«Jāmazina būs ievērojami zem 500 miljoniem, tiešām būtiski mazāk,» teica premjers. Pēc V. Dombrovska teiktā, samazināmais budžeta deficīta apjoms ir aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IK). «Tas atbilst nedaudz vairāk kā 250 miljoniem latu,» teica premjers.

V. Dombrovskis arī, atsaucoties uz FM datiem, norādīja, ka aprīļa rādītāji liecina par nodokļu ieņēmumu plāna «zināmu pārpildi».

Maija beigās vai jūnija sākumā būšot gatavas Finanšu ministrijas (FM) aprēķinātās nodokļu ieņēmumu prognozes, drīzumā arī makroekonomiskās prognozes, tad arī par gaidāmo budžeta deficīta apmēru un nepieciešamajiem samazinājumiem varēšot spriest konkrētāk. «Budžeta aprises būs skaidras pirms Saeimas vēlēšanām,» atkārtoti solīja premjers.

«Skumji, ka neesam mācījušies no savām kļūdām un atkal kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem kā pavasarī,» tā, vērtējot valdības un Saeimas atkāpšanos no iepriekš starptautiskajiem aizdevējiem dotajiem solījumiem par budžeta izdevumu samazināšanu un nodokļiem, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, raksta Diena.

Viņaprāt Latvijai draud nonākšana pasaules uzmanības lokā savu saistību nepildīšanas dēļ, kas var negatīvi ietekmēt kredītu likmes un investoru vēlmi ieguldīt naudu Latvijā. I. Rimšēvičs uzsver, ka tagad, kad «Latvijas ekonomikā sāka parādīties pirmās cerīgās pazīmes», šāda neskaidrība «mums var dārgi maksāt».

Premjerministrs Valdis Dombrovskis skaidro, ka 275 miljonu latu izdevumu samazinājums ir tas minimums, kas ļauj pildīt citu starptautiskajiem aizdevējiem dotu solījumu - noturēt valsts budžeta deficītu 8.5% robežās no iekšzemes kopprodukta (IKP). Premjers norāda, ka mēģinās pārliecināt aizdevējus par to, ka pieļaujama arī šāda solījuma interpretācija.

Valdība jau otrdien Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā plāno grozīt esošo vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas komisiju (EK), iestrādājot izmaiņas, par kurām ar aizdevējiem vienojās pirmdien, DB uzzināja no avotiem valdības koalīcijā.

Pirmdienas vakarā šis jautājums valdības sēdes dienaskārtībā vēl nebija iekļauts. Pirmdien panāktā vienošanās paredz, ka valdība 2010. gada budžetā drīkst par kopumā 200 miljoniem latu palielināt Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei domāto līdzfinansējumu un maksājumiem lauksaimniekiem, kas tomēr ļautu nepārsniegt ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņoto šā gada budžeta deficīta līmeni – 8,5% no IKP. Par to pirmdien pēc koalīcijas tikšanās ar SVF un EK pārstāvjiem informēja premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Tāpat ar aizdevējiem pirmdien apspriesta iespēja 2011. gadā par 243 miljoniem latu palielināt ES fondu apguves līdzfinansējumu. Premjers gan atzina, ka šādā gadījumā aizdevēji uzstāj uz kompensējošiem pasākumiem budžeta deficīta samazināšanai vēl par 30 miljoniem latu.

Šādu jautājumu, uzsākot priekšvēlēšanu politisko partiju aptauju, mēs uzdevām partiju līderiem:

Andris Šķēle, Tautas partijas līderis, Par labu Latviju valdes loceklis

Starptautiskā aizdevuma programmu iespējams mainīt, tikai ievērojot noteiktu procedūru un kārtību. Sarunas ar aizdevējiem nebūs tās vieglākās, un pašreizējā valdība jau ir aizņēmusies ievērojamus līdzekļus un uzņēmusies saistības. Tomēr Valsts kasē nevajadzētu turēt lieku naudu, ko valsts ir aizņēmusies par dārgu naudu. Tātad pirmkārt situācijā, kad valstī naudas trūkst, nav pieļaujams tas, ka tā vienkārši stāv. Tādēļ ar tādu pašu mērķi – finanšu tirgus stabilizācija – caur bankām šo naudu vajadzētu novirzīt tautsaimniecībai.

Sociālo mediju nozīmes palielināšanās politikā nav nekāds noslēpums, un aizvien vairāk pasaules valstu vadītāju sāk izmantot mikroblogu portālu Twitter. Latvijas premjers Valdis Dombrovskis pat ticis sekotāko «tvītotāju» bariņā.

Kompānijas Digital Daya savā jaunākajā pētījumā «Īsti līderi tvīto» secina, ka portālā Twitter pagaidām ir pārstāvēti 15% no 163 pasaules valstīm, mikroblogus rakstot gan politiskajiem līderiem, gan valdībām.

Pētījumā secināts, ka «nestabilās» valstis, kurās ir liela politiskā nenoteiktība, visbiežāk sociālos medijus uzskata par draudu.

Šeit ir 16 pasaules valstu līderu vārdi, kuri izmanto Twitter. Jāsecina, ka «demokrātija» šādai nodarbei nav nepieciešamība, jo divi no līderiem dzīvo autokrātiskā sabiedrībā.

Šie «tvītotāji» sarindoti no mazākā sekotāju skaita līdz lielākajam.

Latvijai starptautisko aizdevumu nevajadzētu atdot, jo ar šo naudu Latvija izglāba Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacījis Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības premjera amata kandidāts Aivars Lembergs. Viņš arī piebilda, ka aizdevējiem Latvijai piešķirtie 7,5 miljardi eiro ir sīknauda.

«7,5 miljardi eiro Latvijai ir liela nauda, bet pasaules lielvalstīm tā ir sīknauda. Ticiet man - starptautiskajiem aizdevējiem 7,5 miljardi ir tas pats, kas vienkāršam cilvēkam trīs lati,» teica Lembergs un atgādināja, ka pasaulē ir bijis daudz gadījumu, kad vienas vai otras valsts ārējie parādi tiek norakstīti, redzot, ka šīs valstis naudu vienalga nespēj atdot, piemēram, nesen Krievija Irākai norakstīja vairāku miljardu ASV dolāru parādu.

Viņaprāt, Latvijai starptautiskais aizdevums nebūtu jāatdod. «Protams, ka to var neatdot. Būtībā šo aizņēmumu arī nevajadzētu atdot, jo ar to mēs izglābām Zviedrijas bankas un tās ekonomiku no visaptveroša kraha,» uzsvēra Lembergs.

Kipra no starptautiskajiem aizdevējiem vēlas saņemt finansiālu palīdzību 17 miljardu eiro (11,95 miljardu latu) apmērā, trešdien paziņoja Kipras finanšu ministrs Vass Šiarlijs.

«[Finansiālās palīdzības] Apjoms veido aptuveni 17 miljardus eiro,» norādīja ministrs, piebilstot, ka palīdzības programma valstij būs nepieciešama četru gadu garumā.

«Tas ir tas, ko mēs esam teikuši jau iepriekš, balstoties uz pieņēmumu, ka bankām būs nepieciešami desmit miljardi,» viņš piebilda.

Šobrīd vēl nav zināmi rezultāti neatkarīgam auditam, kas noteiks nepieciešamo finansējumu Kipras banku sistēmas stabilizēšanai, tādējādi oficiāls galīgais nepieciešamās palīdzības apjoms šobrīd paziņots.

Kā vēstīts, Kipra ceturtdien paziņoja, ka tā ir tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem pēc pārrunām par izdevumu samazinājumiem un reformām, kas paredzētas valsts ekonomikas glābšanai.

Ar starptautiskajiem aizdevējiem panākta vienošanās turpināt aizņemties tikai no institucionālajiem aizdevējiem - Eiropas Komisijas (EK), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas (PB), pirmdien žurnālistiem sacīja premjerministrs Valdis Dombrovskis.

Viņš arī pastāstīja, ka Latvija pagaidām neaizņemsies no atsevišķām valstīm.

Pēc Dombrovska teiktā, šāda rīcība Latvijai ļaus palēnināt kredīta saņemšanas gaitu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka valdība aicināja starptautiskos aizdevējus turpmāk finanšu palīdzību sniegt kredītlīniju veidā, lai valsts kasē nevajadzīgi neuzkrātu liekas līdzekļu rezerves.

Latvija 2008.gada beigās panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu - šie līdzekļi ir paredzēti galvenokārt budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai. Finanšu ministrijas informācija liecina, ka Latvija 2009.gadā no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda saņēmusi trīs miljardus eiro. 2010.gadā kopumā no abiem aizdevējiem plānots saņemt 1,6 miljardus eiro.

Nākamā gada valsts budžetu, līdzīgi kā jau spēkā esošo, nāksies konsolidēt, ko paredz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Runa ir par 395-440 milj. Ls.

Nekas pārsteidzošs. Tas, ka šāds solis būs jāsper, Latvijai nebija nekāds noslēpums, turklāt jau tad, kad ar pazemīgu lūgumu aizdot naudu ēšanai pie starptautiskajiem partneriem devās premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Arī summai nevajadzētu nevienu īpaši pārsteigt, ņemot vērā, ka Latvijas Bankas pirms dažiem mēnešiem veiktie aprēķini bija stipri vien līdzīgi - toreiz tika teikts, ka konsolidāciju vajadzēs veikt aptuveni 411 milj. Ls apmērā.

Tajā pašā laikā šoreiz Latvijas attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem zināmā mērā ir ieguvušas jaunu pavērsienu. Proti, teju vai visam, ko savas vizītes laikā vakar paziņoja ES finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriels Džudiče, var piekrist. Vēl vairāk - tās ir lietas, ko dažādu nozaru eksperti un uzņēmēji valdībai ir mēģinājuši iegalvot jau pietiekami ilgi. Kāds tad pašreiz ir aizdevēju pamatpostulāts - mēs neprasām palielināt nodokļus, bet gan lai visi tos maksātu. Viedi vārdi! Gan DB, gan uzņēmēji vairākkārt ir norādījuši, ka nav nekādas jēgas izdomāt jaunus nodokļus, kā arī celt likmes jau esošajiem, ja valsts netiek galā ar tās naudas iekasēšanu, kas tai pienākas jau šobrīd.

Pagājušā gada nogalē tika radīts tāds iespaids, ka starptautiskajiem aizdevējiem sabiedrības viedoklis ir svarīgs, šobrīd mēs tomēr redzam starptautisko aizdēvēju īsto seju, kas ir ieinteresēti tīri fiskālos risinājumos, nevis ekonomikas attīstībā, nākamajā rītā pēc budžeta pieņemšanas Latvijas radio komentēja Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, raksta Diena.lv.

Jau ziņots, ka LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība 2010.gada budžetu neatbalsta. Viņi ir pārliecināti, ka būs nepieciešami budžeta grozījumi.

Viņa uzskata, ka valdībai pietrūcis «virsmērķa», jo izdabāšana starptautiskajiem aizdevējiem vai kādai politiskai grupai, valsti pie labklājības novest nevar. Varai pietrūkušas arī vadības prasmes. Tas nenozīmē, ka ierēdniecībā nav profesionālu cilvēku, taču viņus neprot vadīt, motivēt un apvienot, uzskata E.Egle.