Valsts budžetu grib palielināt ar augstāku degvielas, alkohola, tabakas akcīzes nodokli, ieviest jaunu «bagātnieku» nodokli, kā arī minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu .
Tādu ainu iezīmē valdības sēdē lemtais. Paredzēts, ka trešdien par šiem jautājumiem diskusijas turpināsies Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē un gala vārds par tiem būs jāsaka Saeimai. LDDK plāno NTSP sēdē piedāvāt alternatīvus fiskālās telpas paplašināšanas veidus 2016.gadā. Pašlaik netiek izskatīta ideja par PVN pamatlikmes pacelšanu par vienu vai diviem procentpunktiem, kas valsts maku varētu papildināt aptuveni par 90 vai 180 milj. eiro, taču, ja citas iespējas netiks atrastas, nav izslēgts arī šī jautājuma izskatīšana.
Valdībā tika izskatīts priekšlikums no 2016. gada ieviest solidaritātes jeb t.s. «bagātnieku» nodokli, kas tiktu piemērots tām darba algām, kuru apmērs gadā pārsniedz 48 tūkst. eiro jeb 4000 eiro mēnesī un no kurām netiek maksāts sociālais nodoklis. Pēc Finanšu ministrijas informācijas šis nodoklis procentuālā apmērā būtu līdzvērtīgs valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei. Nodoklis tiktu dalīts starp darba devēju un darba ņēmēju, bet tā ieņēmumi tiktu novirzīti valsts pamatbudžetā. Gadā šāds jaunievedums valsts maku papildinātu ar 40,9 milj. eiro. DB jau rakstīja, ka uzņēmēji šo ideju kritizēja un apšaubīja tā lietderību.
Valdībā tika vērtēts arī priekšlikums palielināt akcīzes nodokli alkoholam, kaut arī jau no šā gada 1. augusta akcīzes nodoklis tika palielināts visiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, izņemot raudzētos dzērienus ar spirta saturu līdz 6 tilp.%. Tomēr jau no nākamā gada 1. aprīļa tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem. Turklāt kārtējais palielinājums tiek ieplānots 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 1. aprīlī. Pēc Finanšu ministrijas informācijas Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tika paaugstināts šā gada 1. martā, savukārt Igaunijā tas ik gadus tiek paaugstināts vidēji par 5% visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Valsts makā tādējādi nākamgad papildus varētu ienākt 3,6 milj. eiro, 2017. gadā – 5,9 milj. eiro. Vēl vairāk – 12,5 milj. eiro – valdība cer iegūt, paaugstinot akcīzes nodokli, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli bezsvina benzīnam, dīzeļdegvielai un naftas gāzēm. Tādējādi pēc Finanšu ministrijas datiem benzīna un sašķidrinātās cenas pieaugums būtu aptuveni 3 eiro centi uz litru, savukārt dīzeļdegvielas cenas pieaugums, iekaitot nodokļus, būtu ap 1 eiro centu uz litru. Akcīzes likmi rosināts palielināt arī atsevišķiem petrolejas un degvieleļļas veidiem. Līdz šim dīzeļdegvielai akcīzes nodoklis tika pārskatīts 2009. gada 1. februārī, bezsvina benzīnam – 2011. gada 1. jūnijā, bet LPG – 2014. gada 1. janvārī. Bez tam tiek vērtēta iespēja piemērot akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem. Tiek rosināts elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem piemērot akcīzes nodokli, ko veido likme par 1 mililitru šķidruma – 0,01 eiro un likme par 1 miligramu nikotīna – 0,005 eiro. Kopumā pēc Finanšu ministrijas aplēsēm tas papildus dotu 0,3 milj. eiro.
Vētīts tika arī priekšlikums pārskatīt atbrīvojuma no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras pasākumiem, ja šo pasākumu mērķis ir gūt peļņu, neieguldot to turpmāko pasākumu īstenošanā vai uzlabošanā, piemēram, daļai izklaides komercpasākumu. Kopumā tādējādi valsts maks papildus iegūtu aptuveni 3,1 milj. eiro gadā. Savukārt 9,3 milj. eiro varētu gūt, piemērojot PVN dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam, kas šobrīd saskaņā ar PVN likumu netiek darīts.
Viens miljons eiro valsts makā papildus varētu ieripot, ja tiks akceptēta ideja paaugstināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes. Savukārt 33,6 milj. eiro ienāks valsts kasē 2016. gadā, ja uz 2017. gada 1. janvāri atliks transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu.
Plašāk lasiet rakstā Valdība papildu naudu atrod visos nodokļos trešdienas, 26.augusta laikrakstā Dienas Bizness (5.lpp)!