Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts.
Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.
“Lielisko septītnieku” veido tehnoloģiju nozares milži: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Kopumā finanšu tirgi ir visnotaļ komplekss mehānisms, ko ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, un “lieliskais septītnieks” ir vien neliela daļa kopainas. Taču tam ir vērts pievērst uzmanību, jo – ja šiem uzņēmumiem sokas labi, tas mēdz pozitīvi atsaukties arī finanšu tirgos. Savukārt, ja finanšu tirgos redzam pozitīvas tendences, tad, visdrīzāk, augšupeju varam novērot āri savu pensiju plānu rezultātos.
Kādēļ šie uzņēmumi spēj ietekmēt finanšu tirgus?
Lai gan tehnoloģiju uzņēmumi – gan datortehnikas, gan programmatūru ražotāji – jau ilgus gadus ir būtiska daļa kopējā akciju tirgus, salīdzinoši nesenais mākslīgā intelekta attīstības izrāviens atsevišķus uzņēmumus pacēlis jaunos augstumos. Tieši mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībai bijusi liela loma tajā, ka “lieliskā septītnieka” uzņēmumu rezultāti kļuvuši par sarunu tematu arī ārpus finanšu ekspertu loka. Interese tieši par šo uzņēmumu rezultātiem pēdējā laikā tik ļoti pieaugusi, ka finanšu nozares datu analītikas un ziņu organizācija Bloomberg pat ieviesusi atsevišķu indeksu, kas seko tieši šo septiņu uzņēmumu rezultātiem.
Šobrīd Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft, ņemot vērā šo uzņēmumu tirgus īpatsvaru, veido vairāk nekā 40% no “Nasdaq 100” indeksa. Tātad septiņi uzņēmumi ietekmē indeksa rezultātu gandrīz tikpat, kā 93 pārējie. Līdzīgi situāciju varam novērot, aplūkojot arī ‘’S&P 500’’ akciju indeksu. Tajā šie septiņi uzņēmumi veido aptuveni 28%. Ja “lieliskā septītnieka” rezultātus izņemtu no šiem indeksiem, tad to kopējais rezultāts kļūtu jūtami vājāks.
Tātad principā šo indeksu kopējās izaugsmes dzinējspēks var būt vien saujiņa lielāko uzņēmumu – to arī šogad vairākkārt varējām novērot praksē. Te jāmin vēl kāds svarīgs aspekts. Ja aplūkojam citus indeksus, kuros tehnoloģiju nozares īpatsvars ir mazāks, piemēram, indeksu “Dow Jones Industrial Average”, kurā “lielisko septītnieku” pārstāv tikai Apple un Microsoft, tad redzam, ka to izaugsme nav bijusi ne tuvu tik strauja. Šogad daudzām citām ekonomikai ļoti svarīgām nozarēm kā ASV, tā Eiropā nav klājies tik rožaini kā tehnoloģiju sektoram.
Ko tas nozīmējis mūsu pensiju uzkrājumiem?
Lai gan pensiju 2. un 3. līmeņa plānu galvenais uzdevums ir vairot pensiju kapitālu ilgtermiņā, arī īstermiņa tendences – kā pozitīvas, tā negatīvas – uz tiem atstāj ietekmi. Šādus pozitīvos “viļņus’’ kā “lieliskā septītnieka” izaugsme, pārvaldnieki var izmantot un izmanto pensiju plānu dalībnieku labā, vienlaikus paturot prātā ilgtermiņa perspektīvu un diversifikāciju jeb risku dažādošanu. Tieši diversifikācija, ieguldot daudzos uzņēmumos no dažādām nozarēm, ir drošākais veids, kā mazināt ieguldīšanas riskus ilgtermiņā.
Vērtējot kopumā 2023. gadā pensiju plāniem Latvijā veicies diezgan labi – lai arī ar svārstībām, taču izaugsme vērojama visās plānu kategorijās. Turklāt daļa plānu jau atguvuši vai ir ļoti tuvu tam, lai atgūtu 2022. gada kritumā zaudēto vērtību. Labāk veicies plāniem, kas lielāku daļu iegulda akcijās.
