Pasīvie jeb indeksu plāni ir viena no populārākajām izvēlēm pensijas pārvaldīšanai Latvijā, taču to ienesīgums mēdz būtiski atšķirties. Ar ko tas skaidrojams, un kas jādara iedzīvotājiem, lai sakrātu pēc iespējas lielāku pensiju?
Lai arī indeksu pensiju plāni tiek pārvaldīti pasīvi, atspoguļojot finanšu tirgu, nereti iedzīvotāji uzskata, ka šie plāni ir vienādi. Taču patiesībā katram pensiju pārvaldniekam ir sava stratēģija, kā izveidot savu portfeli, izvēloties dažādus finanšu instrumentus, ieguldījumu sektorus un ģeogrāfiskos tirgus. Šīs izvēles ilgtermiņā ietekmē to, ar kādu atdevi palielināsies iedzīvotāju pensiju uzkrājums.
Kas ir atšķirīgo ienesīgumu pamatā?
Nozīmīgākais efekts, kas ietekmē pensijas uzkrājuma pieaugumu, ir pārvaldnieka stratēģiskais lēmums par līdzekļu sadalīšanu starp dažādiem fondiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem. Piemēram, šogad lielākie ieguvēji ir tie, kuru indeksu plānā liels uzsvars tika likts uz “Nasdaq 100” indeksu, kurā iekļautas ASV lielāko tehnoloģiju uzņēmumu akcijas. Šo izvēli izdarījām arī CBL Asset Management pārvaldītajā indeksu plānā. Galvenā motivācija to darīt bija tas, ka lielie tehnoloģiju uzņēmumi 2022. gadā piedzīvoja salīdzinoši lielāku akciju vērtības kritumu, kas deva šīm akcijām lielāku izaugsmes potenciālu. Šobrīd redzam, ka pēdējā gada laikā tieši tehnoloģiju sektors audzis visstraujāk. To sekmējis mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, kur spilgtākais ir uzņēmuma “NVIDIA” veiksmes stāsts – kopš pērnā decembra tehnoloģiju uzņēmuma akciju cena augusi vairāk nekā 3 reizes.
Pārvaldnieku taktiku un iepriekš minētās izvēles ikviens var aplūkot un analizēt portālā manapensija.lv, kur zem attiecīgā pensijas plāna profila iespējams apskatīt pārvaldnieka sniegtās ceturkšņu atskaites. Šajos ziņojumos pieejama informācija par finanšu instrumentu izvēli, naudas līdzekļu izvietošanas īpatsvaru starp dažādiem fondiem, tautsaimniecības sektoriem un pasaules reģioniem, kā arī pārvaldnieka komentāri par aktuālo situāciju tirgū.
Padziļinātai analīzei būtu vēlams izpētīt un salīdzināt pārvaldnieka lielāko ieguldījumu izvēles. Tas ļaus izprast, vai pensijas pārvaldnieks iegulda naudu uzņēmumos, kuru nākotnei tic arī klients.
Piemēram, ja pārvaldnieks investējis “Invesco S&P 500 UCITS ETF”, tad skaidrs, ka lielākais uzsvars tiek likts uz ASV informāciju tehnoloģiju, veselības aprūpes un finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tostarp tik zināmiem un veiksmīgiem zīmoliem kā “Apple”, “Microsoft”, “Amazon” un citiem.
Pensiju pārvaldnieku izvēles var būtiski atšķirties arī ģeogrāfiskajos tirgos, proti, kurās pasaules daļās līdzekļus investēt un kādās proporcijās. Tradicionāli lielākais naudas īpatsvars tiek ieguldīts Ziemeļamerikas tirgos, taču atšķirības var novērot attiecībā uz pārvaldnieku izvēlēm investēt Āzijā, Āfrikā vai citviet. Katrs pasaules reģions ekonomiski attīstās savā tempā, tāpēc dažkārt novērojamas diezgan lielas atšķirības, kas neapšaubāmi ietekmē pensiju plānu ienesīgumu, tātad – uzkrājumu vērtības pieaugumu. Šobrīd vērā ņemamu atšķirību ekonomikas attīstības dinamikā redzam starp ASV un Eiropu, kur diemžēl mums tuvējās ekonomikas nav tik veiksmīgas. Šādā situācijā ieguvēji ir to pensiju plānu klienti, kuru ieguldījumu īpatsvars ASV uzņēmumos ir lielāks.
Apskatot aktuālos datus līdz šī gada augusta beigām, redzams, ka indeksu plānu, kuri iegulda līdz 100 % uzņēmumu akcijās, ienesīgums diezgan krasi atšķiras tieši dažādo investīciju stratēģiju dēļ. Proti, dažādu plānu vērtības pieaugums ir bijis robežās starp +11,08 % līdz +16,15 %.
Par ko maksā pārvaldniekam?
Iedzīvotājiem jāatceras, ka sava pensijas uzkrājuma tīrais ienesīgums, ko iespējams aplūkot manapensija.lv, tiek aprēķināts, ņemot vērā pārvaldnieka komisijas maksas. Indeksu plāniem komisijas maksas var svārstīties starp 0,08 – 0,5 % gadā. Praksē tas nozīmē, ka, izvēloties plānu ar augstāko pārvaldīšanas maksu, var izveidoties situācija, kurā atšķirībā no kopējā finanšu apjoma pensijas uzkrājums var neiegūt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro gadā. Šī iemesla dēļ ir svarīgi būt informētiem par dažādu plānu komisijas maksām un izvēlēties izdevīgāko.
Analizējot pensiju vides tendences, indeksu plānu un pasīvās pārvaldīšanas iespējas iedzīvotājiem kopumā nākušas par labu, jo pārvaldnieku komisiju izmaksas pēdējo gadu laikā būtiski kritušās. Visas iepriekš minētās nianses katru indeksu plānu Latvijā padara par unikālu un vienlaikus iezīmē atdevi, ar kādu pensiju pārvaldnieks strādā klienta labā. Atceroties, ka ik mēnesi no algas tiek novirzīti 6 % pensijas uzkrājumam, būtu tikai loģiski, ja iedzīvotāji zinātu, kur tiek ieguldīta viņu nauda, kāds ir ienesīgums pēdējā gada laikā un cik izmaksā pārvaldnieka darbs.
