Restorāna "Kest" šefpavārs Māris Jansons kopā ar Vides risinājumu institūtu un Latvijas Dabas fondu radījis dabiskajai pļavai veltītu recepšu grāmatu "Pļava", kurā neparastās receptēs apvienojas pavārmākslas inovācijas un Latvijas dabisko pļavu augi. Katra recepte grāmatā ir stāsts par kādu īpašu, Latvijas dabiskajā pļavā sastopamu augu.

"Veidojot šo grāmatu, ilgi domāju - ko man nozīmē daba. Kļūstot pieaugušam, arvien vairāk liekas, ka dzīvē atgriežas vecās, labās vērtības no bērnības, un es zinu, ka tā ir ne tikai man. Īpaši Latvijai ir raksturīgi tādi augi, kas ir noderīgi gan ārstnieciskiem nolūkiem, gan ir lieliskas ēdiena sastāvdaļas", par grāmatu stāsta šefpavārs Māris Jansons.

VIDEO:Kest Cēsīs - ne visiem pa spalvai 

Pārcelšanās no Rīgas uz Cēsīm šefpavāram Mārim Jansonam devusi iespēju noslīpēt restorānu...

Recepšu grāmatā "Pļava" iekļauti 25 augi, kuri sastopami Latvijas dabiskajās pļavās un kuru unikālās garšas un smaržas īpatnības ļāvušas šefpavāram radīt pavisam jaunas, pat izaicinošas receptes. Grāmatas receptēs izmantoti tādi augi kā gaiļbiksīte (Primula veris), stāvais retējs (Potentilla erecta), ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria), pļavas bitene (Geum rivale) un daudzi citi.

Ar grāmatu tās veidotāji vēlas atgādināt par dabisko pļavu kā vienu no Latvijas dabas dārgumu krātuvēm un identitātes stūrakmeņiem. Dabas daudzveidības ziņā Latvijas dabiskā pļava ir pielīdzināma tropiskajiem mežiem - vienā tās vienā kvadrātmetrā var sastapt līdz pat 50 savvaļas augu sugu. Diemžēl dabiskās pļavas Latvijā jau kļuvušas par izzūdošu dabas vērtību - tās saglabājušās tikai 0,7% Latvijas teritorijas. Lai saglabātu tās arī nākamajām paaudzēm, Vides risinājumu institūts, Latvijas Dabas fonds, pētnieki, lauksaimnieki un uzņēmēji apvienojušies dabisko zālāju atjaunošanas projektā GrassLIFE, kura ietvaros arī tapusi šī grāmata.

Nepilnu mēnesi pēc pēdējo Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanas Saeimas deputāti jau atkal atrod, ko šajā likumā pielabot, steidzamības kārtā dzenot cauri nākošos šī likuma grozījumus.

Daudziem vēl svaigā atmiņā, kā 11. Saeima nedēļu pirms paredzētajām vēlēšanām sasparojās un pieņēma divus gadus muļļātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Pieņemtie grozījumi bija tādi, kas deputātiem šķita pareizi priekšvēlēšanu laikā un cita starpā paredzēja gan nolikto atslēgu principa ieviešanu, gan amatpersonu statusa piemērošanu maksātnespējas administratoriem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan ļoti kritizējot Saeimas vairākuma atbalstītos grozījumus un sakot, ka šādi var pat sagraut veselas paaudzes nākotni, strīdīgo likumu tomēr izsludināja. Bet ko mēs redzam tagad? Piecu Saeimas deputātu grupa atkal ir klāt ar jauniem šī likuma grozījumiem, tiesa, ne attiecībā uz noliktajām atslēgām, bet gan par maksātnespējas administratoriem, par kuriem diskusijas daudzu mēnešu garumā bija ne mazāk karstas un intensīvas kā par hipotekāro kredītņēmēju problēmām.

Maksātnespējas likumā nebūs steidzamo grozījumu, kas bija paredzēti, lai dotu pārdomu laiku administratoriem par to, vai kļūt par valsts amatpersonām vai tomēr ne , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, 11. Saeimas pēdējā sēdē no izskatīšanas tika noņemti grozījumi Maksātnespējas likumā, kurā parlaments grozījumus pieņēma šā gada 25. septembrī.

«Ar vai bez šīm izmaiņām bardaks būs tik un tā,» prognozē maksātnespējas administrators Andris Daugaviņš. Viņaprāt, pirmsvēlēšanu gaisotnē pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri paredzēja administratorus pārveidot par valsts amatpersonām, ir sasteigti un ar dažādiem defektiem. «Arī šī Saeimas Maksātnespējas likuma virināšana – vienā brīdī atver, bet tūlīt no iecerētajiem grozījumiem atsakās – apliecina, ka vispirms tiek ietvertas normas un tikai pēc tam kāds sāk domāt, kā tās strādās,» tā A. Daugaviņš. Pēc viņa domām, šobrīd svarīgākais jautājums ir par izmaiņām Civilprocesa likumā, kuras vēl pat nav tapušas Tieslietu ministrijas gaiteņos. Izskan arī viedoklis, ka pārejas periods maksātnespējas administratoriem būs tāpat un izvēle kļūt par valsts amatpersonām būs jāpieņem tik un tā.

Rosība Rietumu un Maskavas attiecībās nāk ne vien ar krievu stoicisma robežas tuvošanos, bet arī ar sitieniem pa Eiropas vārīgajām vietām

Krievijas pēdējā laika ofensīvas Sīrijā un Austrumukrainā reizē ir gan varas izrādīšana savai pašmāju mērķauditorijai pirms ļoti iespējamas piekāpšanās Rietumu prasībām saskaņā ar pērno Minskas vienošanos, gan vēl kaut kā papildus pagrābšana pēdējā brīdī, lai tad teiktu – redz’ nu, cik mēs daudz atdevām.

Aizvien ļaunāku ekonomisko datu apstākļos Kremlis nevar atļauties dāsni maksāt par savas varas leģitimitāti, tāpēc Krievijā krītas gan dzīves līmenis ierindas pilsoņiem, gan iespēja nopelnīt nadzīgākajiem. Skaidrs, ka pašreizējās krīzes naftas cenas galā Maskava darīt nevar neko, tāpēc paliek vien otrais gals – investīcijas un refinansēšanās iespēju atjaunošana, ko ir piegriezušas Rietumu sankcijas. Tāpat ir skaidrs, ka burtiski pāri līķiem ejošais režīms savā greizajā karaļvalstī pirms tam centīsies sagādāt sev retoriskas «priekšrocības», kas Rietumu pusē šķiet nesakarīgas un necilvēcīgas, bet tā nu tas ir.

Uzņēmums "AVER Brokerage", novērojot pircēju un darba meklētāju galveno problēmu - ilgo laiku, kas tiek patērēts sludinājumu portālos, lai atrastu sev piemērotu īpašumu, auto un darba vietu, ir izveidojis automatizētu robotu "Adify.lv", kurš pēc vēlamajiem kritērijiem atradīs nepieciešamo objektu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Interneta aptaujā, kurā atbildes sniedza biedri no lielākās "Facebook" nekustamā īpašuma grupas Latvijā, tika apkopots, ka vidēji īpašuma pircējs pavada 1,5 gadus, skatoties sludinājumus, tam veltot vairāk nekā 70 stundas internetā. Visbiežāk cilvēki atbildēja, ka aplūko sludinājumus 2-3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm.

"Daudzi īpašumu, auto un darba meklētāji jūtas kā cilvēks, kurš virina tukšu ledusskapi. Tas, ka to atvērsi atkal pēc pusstundas nenozīmē, ka tajā būs tas, ko tu meklē. Pie iespējām, ko piedāvā tehnoloģijas, šo darbību var aizstāt ar tikai sev interesējošo objektu apskati un izvērtēšanu," secina uzņēmuma "AVER Brokerage" valdes loceklis Deivids Barons.

Rīgas satiksme pakāpeniski pāriet uz sistēmu, kad pasažieri, lai iekāptu un izkāptu no sabiedriskā transporta, durvis varētu atvērt paši ar speciālu pogu palīdzību, kas iebūvētas visos jaunākā tipa sabiedriskā transporta līdzekļos.

Lai īstenotu šo ieceri, Rīgas satiksme 19. septembrī uzsākusi informatīvo kampaņu «Nospied pogu un atver durvis pats!». Kampaņas laikā pasažieri sabiedriskajā transportā un pieturvietās tiks informēti par jauno sistēmu.

Uzņēmuma pārstāvji skaidro, ka šīs sistēmas ieguvums ir izvairīšanās no liekas durvju virināšanas. «Ņemot vērā to, ka galvaspilsētā attālumi starp pieturvietām ir salīdzinoši nelieli, sabiedriskā transporta līdzeklis tos bieži vien veic īsā laika posmā. Lai lieki nevērtu durvis, tādējādi ziemas periodā atdzesējot salonu, bet vasaras periodā izlaižot atdzesēto gaisu, pasažieri paši varēs regulēt durvju atvēršanu, nodrošinot komfortablāko temperatūru sabiedriskā transporta salonā,» teikts Rīgas satiksmes paziņojumā.

Saistībā ar termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas nosacījumu grozījumiem neatbildēto jautājumu ir tik daudz, ka bizness tādējādi tiek pakļauts ļoti augstam riskam

Uz priekšvēlēšanu un Ukrainas notikumu emocionālās nots Latvijas vadošie politiskie spēki turpina mudžināt prezidenta Andra Bērziņa Saeimai atkārtotai caurlūkošanai atpakaļ atdotos Imigrācijas likuma grozījums. Galvenais grozījumu strīdus ābols – termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Līdz šim politiķi kaut kā spējuši vienoties, ka minimālā nekustamā īpašuma iegādes summa paceļama no līdzšinējiem 150 tūkstošiem eiro uz 250 tūkstošiem eiro. Neskatoties uz nekustamā īpašuma investoru aizbiedēšanas riskiem, Saeimas deputāti atbalstījuši vēl arī speciālas pirmreizējas TUA saņemšanas nodevas ieviešanu.

Ja valsts pirktu a/s Latvijas gāze akcijas, tad primāri jāsaprot, kāds ir šī darījuma mērķis un ko valsts no šī aktīva grib, pretējā gadījumā pieņemt izsvērtu lēmumu nav iespējams.

Tā nu ir sanācis, ka uz politisko lielvaru saspīlējuma fona Latvijai jāatrisina vēl kāds svarīgs jautājums, kura ietekme pārsniedz Latvijas nacionālās robežas. Proti, jau pirms kāda laika a/s Latvijas gāze vācu akcionārs E. ON paziņoja, ka savas kapitāldaļas – kopskaitā 47,2% – Latvijas gāzē pārdod un no Baltijas reģiona aiziet. Iemesli šādai rīcībai meklējami

E. ON kopējās stratēģijas maiņā – Eiropas gāzes tirgus palicis tik regulēts, ka šim uzņēmumam vairs nav interesants un nes zaudējumus, līdz ar to tas meklē iespējas jaunos tirgos, kurus vēl nav skārušas Briseles idejas. 50% Latvijas gāze akciju pieder diviem Krievijas energogigantiem – Gazprom un Rosņeftj, kurš savukārt kontrolē kompāniju Itera Latvija. Pašlaik Brisele jau ir izdarījusi daudz, lai neļautu Gazprom un citām gāzes piegādes kompānijām vēl vairāk palielināt savu ietekmi Eiropas energouzņēmumos, līdz ar to pie pašreizējās Eiropas enerģētikas politikas (jautājums gan, cik ilgi tā ģeopolitisko vētru ietekmē paliks līdzšinējā formā?) ir apšaubāms, ka pārdodamās E. ON akcijas varētu tiešā veidā nonākt Gazprom rokās. Kādi pircēji tad vēl Latvijas gāzes uzņēmuma akcijām paliek? Kaut kādi Rietumu ar enerģētikas sektoru saistīti investori, kas nav pārāk cerīgi, jo Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai tiem liktos perspektīvs; investīciju vai pensiju fondi un Latvijas valsts, kam pēc dažu avotu teiktā ir pirmpirkuma tiesības uz Latvijas gāzes akcijām.