Sākas dīzeļdzinēju auto ēras noriets, jo Eiropā daudzās pilsētās tiek noteikti ne tikai ierobežojumi, bet pat liegumi tajās iebraukt auto ar dīzeļdzinējiem, to vietu varētu ieņemt nevis elektroauto, bet gan ūdeņraža auto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņš uzskata, ka auto industrija atrodas sava veida krustcelēs, savukārt auto, it īpaši dzīzeļauto īpašnieki Latvijā to varētu izjust augstāku nodokļu (akcīzes un arī transportlīdzekļu ekspluatācijas) un dažādu nodevu veidā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija auto industrijā?

Vienā vārdā var sacīt, ka nozare atrodas sava veida krustcelēs. Pirms vairākiem gadiem bija tā dēvētā dīzeļgeita. Turklāt, lai mazinātu gaisa piesārņojumu - jo īpaši CO2 un, tā dēvēto, kvēpu (melno dūmu) – jau pirms kāda laikā vairākās Eiropas pilsētās vietējā vara ieviesa ļoti augstas prasības auto, kuri vēlas tajās iebraukt. Vēl vairāk - šo pilsētu izvirzītās prasības bija augstākas par Eiropas Komisijas noteiktajām, bet Eiropas tiesa nostājās municipalitāšu pusē. To plaši atspoguļoja Deutsche Welle, uzsverot, ka Eiropas Vispārējās jurisdikcijas tiesa Luksemburgā apstiprināja jaunākās paaudzes dīzeļdzinēju pārvietošanās aizlieguma likumību Eiropas pilsētās. Ekoloģiskās organizācijas Deutsche Umwelthilfe vadība šo ziņu komentēja, ka ne vēlāk kā 2020. gadā pilsētās, kurās ir īpaši augsts gāzes piesārņojuma līmenis, parādīsies aizliegumi kustībai arī ar jaunās paaudzes dīzeļdzinējiem. Deutsche Umwelthilfe ieteica patērētājiem iegādāties tikai automašīnas, kuru ražotāji garantē atbilstību vides standartiem reālos satiksmes apstākļos. Tagad jebkuru mašīnu, kas neatbilst jaunākajiem (Euro 6d-TEMP) noteikumiem, var aizliegt. Tas nozīmē, ka dīzeļdegvielas automašīnām gaisā ir jāizdala mazāk nekā 80 mg / km slāpekļa oksīdu, lai tās varētu brīvi braukt tādās pilsētās kā Štutgartē, Parīzē, Amsterdamā, Berlīnē, Madridē utt., bet pašlaik šādu robežu nespēj neviens dīzeļdzinējs.

Pēc vairāku Rietumeiropas valstu lēmumiem ierobežot dīzeļdzinēju auto Latvija var pārvērsties par sava veida izgāztuvi, kur šie videi nedraudzīgie spēkrati nonāks

Šis ir viens no karstākajiem tematiem auto industrijā, kas tika aktualizēts arī Dienas Biznesa, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018.

Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzsver, ka «dīzelis» savā ziņā ir kritis nežēlastībā Volkswagen dīzeļgeitas dēļ, kad atklājās, ka šis uzņēmums auto ražošanas procesā izmantoja kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru, līdz ar to aktualizējās jautājums par CO2 izmešu uzskaites sistēmu un aprēķinu.

«Situācija attīstījusies tiktāl, ka «dīzeli» kā jaunu auto patērētāji Rietumeiropā vairs neizvēlas, pieprasījums samazinājies par 30%. Tā rezultātā Rietumeiropas valstis no šīm mašīnām vēlas tikt vaļā, un pirmā plūsma veidojas uz Austrumeiropu, tostarp Baltijas valstīm. Tomēr ir jāatceras Latvijas apņemšanās līdz ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2030. gadam par 40% samazināt CO2 izmešu apjomu. Tas nozīmē, ka ilgtermiņa plāni bija jāpieņem jau vakar, lai tas būtu salīdzinoši nesāpīgi izdarāms. Gadījumā, ja šie dīzeļauto no Rietumeiropas valstīm nonāks Latvijā, vides saudzēšanas ieceres tiks apgrūtinātas,» prognozē A. Kulbergs.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Pastiprinoties ierobežojumiem un aizliegumiem iebraukšanai lielākajās Eiropas pilsētās automašīnām ar dīzeļdzinējiem, tie ir ievērojami ietekmējuši kā jaunu tā lietotu dīzeļauto pārdošanas apjomus. Ar dīzeļdzinēju aprīkoto jauno auto tirdzniecība Eiropā samazinās, tāpat kā to cena lietoto auto tirgū. Kā tas ietekmēs auto tirgu Latvijā un vai šī tendence vietējam tirgum ir iespēja vai pamats uztraukumam, centīsimies noskaidrot šajā rakstā!

Dīzeļu ēras noriets Eiropā

Kopš 2015. gada skandalozajiem notikumiem ap Volkswagen AG koncerna manipulācijām ar kaitīgo izmešu rādījumiem to dīzeļautomašīnām, Eiropa ir sākusi ieviest stingrākus ierobežojumus un aizliegumus iebraukšanai lielākajās pilsētās vecāku auto īpašniekiem, sevišķi tiem, kuru auto darbina dīzeļdzinēji. Dažas Eiropas pilsētas, kā piemēram, Londona, dīzeļiem ir ieviesusi ierobežojumus atsevišķās pilsētas zemo izmešu zonās, kamēr citas to iebraukšanu aizliedz teju pilnībā.

Vācija

Vācijas galvaspilsēta Berlīne jau kopš 2018. gada ir ieviesusi noteiktus ierobežojumus – lietoti auto, kuru dīzeļdzinēji neatbilst Euro6 izmešu standartiem tiek izslēgti no iespējas piedalīties satiksmē pilsētas centrā. Šim piemēram sekoja arī citas Vācijas pilsētas – Hamburga, Frankfurte un pat vācu autobūves bastions – Štutgarte.

Saskaņā ar aktuālāko informāciju un testiem, jaunie dīzeļdzinēji izdala mazāk CO2 nekā benzīna automašīnas, bet NOx emisijas dīzeļu un benzīna automašīnām ir teju vienā līmenī.

Vērtējot pastāvošo tirgus situāciju, ir skaidrs, ka dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Tādēļ vērsāmies pie ekspertiem, lai noskaidrotu, kas tad ir šīs tehnoloģijas un kādu pievienoto vērtību tās rada, lai mazinātu automašīnu ietekmi uz vidi.

Saskaņā ar Vācijas automobiļu kluba (ADAC) datiem, pašreizējie Euro 6d TEMP dīzeļdzinēji ražo vidēji par 76% mazāk NOx nekā Euro 6b dīzeļdzinēji un 85% mazāk nekā Euro 5 dīzeļdzinēji. Tas skaidri norāda, kāda tehnoloģiskā attīstība piedzīvota pēdējo gadu laikā, kā arī iezīmē to, kāda varētu būt mūsu nākotne. Kopumā ir vienalga, ar ko uz priekšu tiek kustināts transportlīdzeklis, galvenais, lai izmešos, kuros, degvielai sadegot, ietilpst optimāli maz radusies ogļskābā gāze, nenonāktu neviena cita kaitīgā viela, kas veido, piemēram, siltumnīcas efektu, skābo lietu, citas daļiņas PM10, PM 2,5, norāda dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis. Tāpēc automašīnai jāuzstāda nepieciešamās tehnoloģijas, lai pēc iespējas maksimāli attīrītu atgāzes un pareizi regulētu degšanas procesu no pirmās sekundes, kopš tiek startēts iekšdedzes motors. Tajā pašā laikā viņš atzinīgi vērtē arī degvielas ražotāju ieviestās inovācijas atjaunojamās degvielas ražošanā. Runājot par uz kaitīgo izmešu samazināšanu vērsto tehnoloģiju attīstību, Volkswagen tehniskais eksperts Māris Goba prognozē, ka nākotne šajā ziņā ir cerīga, jo auto nozarē notiekošā revolūcija patlaban ir orientēta uz vienkāršību un efektivitāti. «Nedrīkst aizmirst, ka pirms desmit gadiem katrs ražotājs saviem spēkiem mēģināja radīt labāko, tīrāko un lētāko tehnoloģiju – katrs bija pionieris savā lauciņā, veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi. Šie tehnoloģiju pionieri-automobiļi šobrīd ar garāžu palīdzību izmisīgi tiek noturēti uz ielas. Pēdējā piecgadē saražotās tehnoloģijas ir krietni uzticamākas, labākas, stabilākas un vienkāršākas nekā iepriekšējās paaudzes tehnoloģijas. Tādēļ es gribētu domāt, ka autoparks kļūs tīrāks, garāžas – gudrākas un izaicinājumi – mazāki,» paredz eksperts.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, atsakoties no kritizētās idejas ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli.

Iepriekš Satiksmes ministrija (SM) bija izstrādājusi grozījumus attiecīgajā likumā, paredzot no 2021.gada 1.janvāra ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā.

Latvijas autoparks - vismaz 11 gadus seni dīzeļauto 

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas...

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sēdē piebilda, ka SM sadarbībā ar Finanšu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju ir jāizstrādā priekšlikums, kādā veidā varētu ierobežot vecu automašīnu ieplūšanu Latvijā, papildus paredzot kompensējošus mehānismus, kas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.jūlijā.

Kariņš iepriekš uzdeva pārskatīt SM virzīto priekšlikumu. "Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai. Esošais piedāvājums to nenodrošina," mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis politiķis.

Arī Jaunā konservatīvā partija pauda, ka tā neatbalstīts pašu partijas biedra Tāļa Linkaita vadītās SM virzītos grozījumus likumā.

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju Latvijā, tuvākajā laikā uzņēmums plāno šādu degvielu piedāvāt arī divās Rīgas stacijās.

To intervijā DB atklāj AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība. Viņš stāsta, ka šobrīd ar CNG darbināmu automašīnu skaits Latvijā ir niecīgs, taču paredzams, ka līdz ar infrastruktūras attīstību to skaits būtiski pieaugs. Jaunās degvielas uzpildes stacijas (DUS) Jēkabpilī būvniecībā uzņēmums ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, stacijā būs iespējams iegādāties ne tikai saspiesto dabasgāzi, bet arī klasisko degvielu un citus Virši-A piedāvātos produktus.

Fragments no intervijas

Kāpēc pieņemts lēmums sākt attīstīt CNG tirdzniecību Latvijā?

Tam ir vairāki iemesli, viens no tiem –Eiropas Savienības (ES) klimata politikas uzstādītie mērķi. Mēs redzam, ka pēdējos gados ES mērķtiecīgi veicina alternatīvo degvielas veidu, tajā skaitā CNG, izmantošanu. Eiropa vēlas samazināt kaitīgo izmešu daudzumu, kā rezultātā saspiestās dabasgāzes tirgus piedzīvo būtisku attīstību. Igaunijā jau šobrīd publiski pieejamas 15 CNG stacijas, Lietuvā – piecas. Paredzams, ka tuvākajā laikā to skaits tikai pieaugs. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, jāteic, ka klasiski videi draudzīgo CNG sākotnēji sāk izmantot pašvaldību autoparki, bet pēc tam arī uzņēmēji un privātpersonas. Domāju, ka arī Latvijas gadījumā tirgus attīstības modelis būs diezgan līdzīgs. Lai gan līdz šim mūsu valstī šajā segmentā nedarbojās neviens tirgotājs, mēs ticam šim produktam un vēlamies to virzīt tirgū. Tam, mūsuprāt, ir liela pievienotā vērtība klientam, jo tas ir ne tikai ekonomisks un ekoloģisks, bet arī drošs un kluss degvielas veids ar nozīmīgu attīstības potenciālu.

Jauno auto tirgus ir viens no pirmajiem, kurā atspoguļojas valsts ekonomikas tendences. Pēc vasaras mēnešos piedzīvotās šķietamās atkopšanās, oktobrī tas ir piedzīvojis 28% kritumu pret oktobri pērn, Dienas Biznesu informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs

Viņš atgādina, ka septembra kritums bija vien 7%. Novembra pirmo nedēļu novērojumi liecina ka klientu plūsma praktiski apstājusies, kas rada bažas ka novembrī tirgus kritums var sasniegt pavasara līmeni, kad darījumu apjoms samazinājās par 55%. Turklāt lielāko kritumu piedzīvo tieši juridisko personu klientu segments, oktobrī korporatīvo darījumu apjoms samazinājies par 43% pret 2019. gada oktobri.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

"Šie dati ir vērtējami kā signāls valdībai, ka kritums skar krietni plašāku nozaru klāstu, kā vien tās, kuras tieši ietekmē ārkārtas stāvokļa uzliktie ierobežojumi. Tādēļ būtu svarīgi neatkārtot pavasarī pieļautās kļūdas, atbalsta mehānismus sākotnēji piedāvājot vien atsevišķām nozarēm, bet savlaicīgi gatavot atbalsta instrumentus visiem krīzes skartajiem uzņēmumiem, neatkarīgi no nozares," uzskata A.Kulbergs.

Salīdzinoši ievērojamu pieaugumu oktobrī piedzīvojis kravas auto un autobusu tirgus, attiecīgi 62% un 57%. Abos gadījumos tas ir saistīts ar atsevišķiem korporatīviem iepirkumiem un neatspoguļo tirgus situāciju kopumā. Joprojām 2020.gada kopējais apjoms abos segmentos ir būtiski mazāks kā šajā pašā periodā 2019. gadā. Kravas auto segments piedzīvo 45% bet autobusu segments 24% kritumu.

Pieaugumu piedzīvo arī elektroauto tirgus. Oktobrī reģistrēti 15 jauni elektroauto, kas veido 1% no kopējā, oktobrī reģistrēto, jauno auto skaita, kā arī 45 lietoti elektroauto. Tas veicinājis arī vidējo 2020. gadā reģistrēto auto CO2 izmešu līmeņa samazināšanos līdz 129g/km no 136 g/km 2019. gadā.

Jau trešo mēnesi, lai arī nelielu, bet konstantu pieaugumu piedzīvo lietoto automašīnu tirgus, kas sastāda 1% pieaugumu pat salīdzinot ar 2019. gadu. Īpaši strauju, 14% pieaugumu oktobrī piedzīvojis lietotā komerctransporta tirgus. Lielā aktivitāte pēdējos mēnešos varētu būt saistīta ar valdības, nu jau atceltajiem, plāniem ieviest reģistrācijas nodokli no jauna ievestajiem lietotajiem auto.

Latvijas autoparks - vismaz 11 gadus seni dīzeļauto 

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas...

Gada griezumā arī lietoto auto tirgus piedzīvojis 15% kritumu, salīdzinot ar 2019. gadu.

"Diemžēl joprojām turpinās autoparka novecošana, jo 58% no importētajām automašīnām ir vecākas par 10 gadiem. Turklāt 85% no importētajām lietojām automašīnām ir aprīkotas ar dīzeļa dzinēju. Tādēļ vilcināšanās ar tādu stimula mehānismu ieviešanu, kuri veicinātu sabiedrības izvēli par labu videi draudzīgākiem auto būtiski sarežģīs valsts klimata mērķu sasniegšanu," secina A.Kulbergs.

Viņš piebilst, ka būtisku auto tirgus kritumu piedzīvo arī Igaunija. Oktobra mēnesī kopējais kritums sastādīja 24%, kopējo kritums 2020. gadā sastāda 31%.

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, kaut arī visa autoparka pārejai uz elektrības un ūdeņraža dzinējiem nepieciešami desmiti miljardi eiro un daudzi gadi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins. Viņaprāt, tik būtiskas pārmaiņas, kādas varētu notikt auto segmentā nākamo 20–30 gadu laikā, vēl nav pieredzētas.

Vēl žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā lasi:

Arī Eiropā esošie autoražotāji pēdējā gada laikā tirgū piedāvā arvien vairāk dažādu elektroauto, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt. Tiesa gan, elektroauto joprojām ir ļoti dārgs, un to nevar atļauties pašreizējais Eiropas dīzeļauto īpašnieks, intervijā Dienas Biznesam saka AS Wess Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Oskins.

Viņš piebilst, ka elektroauto turklāt ir limitēts pārvietošanās attālums bez papildu uzlādes, un arī uzlādes laiks ir salīdzinoši daudzkārt garāks, nekā uzpildīt auto ar gāzi, dīzeļdegvielu vai benzīnu. Kā arī - lai izgatavotu elektroauto, ir vajadzīgs īpašs akumulators, kura izgatavošanai vajadzīgi derīgie izrakteņi, ko pasaulē iegūst tikai dažās vietās, un arī šādu akumulatoru rūpnīcām brīvu jaudu, lai ražotu vairāk šādas produkcijas, nav.

30 gados joprojām nav izskauduši nelegālos servisus 

Vieglo automašīnu ražošanu, tirdzniecību un izmantošanu arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu...

"Tā kā arvien vairāk modē kļūst katrai darbībai rēķināt CO2 pēdu, tad šādu elektroauto akumulatoru saražošanai šis CO2 nospiedums ir daudzkārt lielāks nekā degvielas auto akumulatoriem. Tam vēl pieskaitot elektroauto nolietoto akumulatoru utilizācijas problēmu, jau rodas jautājums: vai patiešām elektroauto visā tā ciklā (izgatavošana+ekspluatācija+utilizācija) ir zaļāks nekā benzīna auto? Nebūt nē!," saka A.Oskins.

"Lai veicinātu elektroauto pirkšanu, dažādu valstu valdības piedāvā dažādus labumus to pircējiem. Piemēram, Francijā elektroauto pircējs saņem 6000 eiro lielu vienreizēju subsīdiju (atbalstu), Vācijā, šķiet, tā apmērs ir vēl lielāks. Šāda tipa atbalsts ir arī Lietuvā. Latvijā elektroauto īpašnieki var braukt pa sabiedriskā transporta joslām un izmantot valsts (pašvaldības) stāvvietas bez maksas, un tiek solīta arī subsīdija 4000 līdz 4500 eiro apmērā. Vai ar to pietiks, lai pircējs iegādātos tieši elektroauto, kas pašlaik ir vismaz divas reizes dārgāks par auto ar iekšdedzes dzinēju? Otrs svarīgs jautājums ir elektrouzlāde, jo cik daudz elektrības jaudas jāpievelk, piemēram, pie tām degvielas uzpildes stacijām, kas ir Rīgā, lai tās varētu lādēt nevis vienu vai dažus, bet desmitiem elektroauto vienlaicīgi," uzskata A.Oskins.

Visu interviju lasiet žurnāla "Dienas Bizness" 3.augusta numurā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

«Mūsu uzņēmums tic dīzeļdzinējiem un viņu nākotnei gan Latvijā, gan pasaulē. Esam pārliecināti, ka dīzeļdegviela turpina sniegt nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.»

«Tīri un efektīvi dīzeļdzinēji ar vismodernākajām izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmām ir būtiski, lai sasniegtu pieprasītos CO2 autoparka emisiju mērķus nākotnē. Turklāt, piedāvājot ievērojamu degvielas ekonomiju, dīzeļdzinējs joprojām ieņems svarīgu lomu Latvijas augošajā ekonomikā. Mēs uzskatām, ka dīzeļdzinēji saglabāsies tirgū, kā arī aizvien būs piemērotākā izvēle komerciālajiem un lielajiem apvidus transportlīdzekļiem. Vērts piebilst, ka jebkura jauna dīzeļdzinēja CO2 izmeši ir mazāki par līdzvērtīga benzīna dzinēja CO2 izmešiem. Tapāt jebkuras jaunas automašīnas dzinējs rada mazāku ietekmi uz vidu nekā vecas. Rūpējoties par gaisa kvalitāti pilsētās un ietekmi uz vidi, būtu primāri jāizvērtē Latvijas novecojušā, lietotā autoparka ietekme.»

Lietotu auto tirgū Latvijā vērojams nozīmīgs ar dīzeļdzinējiem aprīkoto automašīnu pārsvars pār benzīna dzinēju auto – tas veido teju 85% no visiem pārdotajiem lietotiem automobiļiem mūsu tirgū.

Kaut arī par dīzeļdzinēju nākotnes perspektīvām pasaulē tiek aizvien aktīvāk diskutēts, eksperti uzskata, ka tuvākajā laikā pieprasījuma tendences aizvien būs par labu tiem, ņemot vērā, ka kopumā tie autoīpašniekam nodrošina zemākas kopējās ekspluatācijas izmaksas. Papildu tam dīzelis arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Dīzeļu attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts ievērojams izpētes darbs, un šodien tirgū pieejamie jaunie produkti ir arvien konkurētspējīgāki, videi draudzīgāki, acīmredzami graujot mītus, kas apvijuši šo tehnoloģiju iepriekš.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Vācijas autobūves uzņēmuma "Audi" bijušais augsta līmeņa vadītājs Volfgangs Hacs pēc ilgstošas tiesas prāvas atzinis vainu tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā, kas satricināja mātesuzņēmumu "Volkswagen".

Hacs un divi viņa kolēģi bija organizējuši kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūru uzstādīšana ar dīzeļdzinējiem aprīkotos automobiļos, Minhenes apgabaltiesā sacīja Haca jurists.

Viņš norādīja, ka Hacs apzinājās, ka šī programmatūra Vācijā ir pretlikumīga un varētu pārkāpt arī ASV likumus. Hacs, kurš bija "Audi" dzinēju izstrādes nodaļas vadītājs un vēlāk "Porsche" izpētes un izstrādes nodaļas izpilddirektors, nožēlo, ka nav rīkojies atbildīgi.

Šī tiesas prāva ilgusi divarpus gadus, un Hacs atzinis savu vainu pēc tam, kad tiesa martā bija ierosinājusi soda samazināšanu vainas atzīšanas gadījumā.

Notiesājoša sprieduma gadījumā apsūdzētajiem draudēja līdz desmit gadiem cietumā. Taču tagad Hacam varētu tikt piespriests 18-24 mēnešu nosacīts sods un 400 000 eiro naudassods.

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Aizvien vairāk valstu un pilsētu pasaulē sāk domāt, kā ierobežot automašīnu ar dīzeļdzinējiem izmantošanu. Tomēr Austrumeiropa un Ziemeļāfrika ir tās pasaules daļas, kur šāda veida importēto automašīnu skaits ir liels. Piemēram, šā gada pirmajā ceturksnī 86% no importētajām automašīnām bija aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, Dienas Bizness rīkotajā ikgadējā autoforumā Auto 2018 norāda Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Viņš pauž bažas, ka Austrumeiropa var kļūt par noieta tirgu šīm vecajām automašīnām un var traucēt sasniegt CO2 mērķus līdz 2030. gadam.

Vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu?

Arī SIXT vadītājs Latvijā Arnis Jaudzems norāda, ka pastāv iespēja, ka vecās automašīnas plūdīs uz Latviju. To cena kritīsies un, raugoties no ekonomiskā skatu punkta, var priecāties, bet jautājums ir, vai Latvija vēlas kļūt par šādu atkritumu tirgu. Iespējams, ka ir jāievieš stingrāki nodokļi attiecībā uz dažādiem izmešiem, ko rada šādas automāšinas. Līdz ar to ar dīzeļdzinēju aprīkotie auto būs lētāki, bet no otras puses – kļūs dārgāki. Jau šobrīd lielās līzinga kompānijas Vācijā apdomā vai finansēt dīzeļdzinēja automašīnu iegādi, piebilst A. Jaudzems.

Turpmāk Opel Zafira jeb, precīzāk, Opel Zafira Life nosaukums tiks izmantots ērta mikroautobusa vajadzībām, savukārt kravas versija izmantos Opel Vivaro vārdu

Kompakto minivenu ēras noriets liek ražotājiem pārgrupēties un piedāvāt tirgū pieprasītus produktus, tādējādi Opel Zafira vārds, kas iepriekš tika izmantots populārā minivena vajadzībām, tagad piešķirts minibusam, kas tiks piedāvāts trīs dažādos izmēros un būs paredzēts līdz pat deviņu pasažieru vizināšanai. Jaunā Opel Zafira Life pamatā ir pārbaudīta tehnika jeb tas, ko jau pazīstam citos franču PSA uzņēmuma veiksmīgajos modeļos – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērnam Toyota Proace Verso.

Kopumā Opel Zafira Life būs vairāki jaunākās paaudzes 1,5 un divu litru dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 102 līdz 177 zirgspēkiem. Būtiski piebilst, ka visi dīzeļi atbildīs jaunākajiem un bargākajiem Euro 6d-TEMP standartiem. Pārsvarā gadījumu dīzeļi tiks saprecināti ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tikai prestižākais un dārgākais 177 ZS jaudīgais divu litru dīzelis sešpakāpju rokas kārbas vietā būs tiesīgs saņemt modernu astoņpakāpju automātu. Pēdējā versija būs ikvienas ģimenes sapņu auto. Tam ir viss, ko dakters izrakstījis: jauda, dinamika un komfortabla braukšana, kas nenogurdinās arī pilotu. 1,5 litru dīzeļiem ar 102 un 120 ZS lielu jaudu būs tikai sešpakāpju rokas kārba, tāpat arī divu litru 150 ZS versijai. Opel Zafira Life salonu varēs iekārtot, sākot no 5 līdz 9 vietām, tam ir trīs dažādi virsbūves garuma modeļi, proti, 4,60 metru jeb S modelis, tālāk seko 4,95 metru garais M modelis un maksimālajā izpildījumā jeb L modelis būs 5.30 metrus garš. Neatkarīgi no garuma visi Zafira Life modeļi būs 1,90 metru augsti. Šī informācija lieti noderēs un iepriecinās tos, kas bieži brauc uz lielveikaliem un atstāj savus auto daudzstāvu autostāvvietās, kam pašiem pie mājas auto glabājas daudzstāvu stāvvietā vai kuri arī bieži dodas ceļojumos.

ASV varasiestādes noteikušas 47 miljonu ASV dolāru (42 miljonu eiro) sodu Dienvidkorejas kuģubūves un rūpniecības kompānijai «Hyundai Heavy Industries» par dīzeļdzinēju, kas neatbilst ASV vides aizsardzības normām, nelikumīgu importu un tirdzniecību, paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

2012.-2015.gadā kompānija ASV importējusi gandrīz 2300 ar dīzeļdegvielu darbināmus smagos būvniecības transportlīdzekļus, kuru dzinēji neatbilst ASV izmešu standartiem, norādīts ministrijas paziņojumā.

««Hyundai» peļņa bija svarīgāka par sabiedrības veselību un likuma prasībām,» paziņoja ASV Tieslietu ministrijas vides un dabas resursu nodaļas vadītājs Džefrijs Boserts Klārks.

«Mēs necietīsim tādas shēmas, ar kurām tiek apiets Tīra gaisa likums, kuru Kongress izstrādāja, lai uzlabotu gaisa kvalitāti,» viņš uzsvēra.

Lieta pret «Hyundai» tika sākta pēc tam, kad trauksmes cēlējs 2015.gadā ASV Vides aizsardzības aģentūrā iesniedza informāciju par notiekošo. Aģentūra sāka kriminālprocesu un civilprocesu.

Pēc ekspertu aplēsēm, lai Latvija izpildītu visas Zaļā kursa prasības transporta sektorā, būtu nepieciešami apmēram 12 miljardi eiro.

Tādu viedokli Latvijas Radio 4 raidījumā Darbojošās personas minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš atzina, ka Latvijai tādas naudas nav un tāpēc būs jāizvēlas prioritātes. "Nespēsim ikvienam Latvijas iedzīvotājam nopirkt elektroauto," secina T. Linkaits. Viņš norāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā elektroauto iegādes daļējas subsidēšanas modeli, kurā kopējā atbalsta summa būs 10 miljoni eiro, nevis miljardi eiro.

"Iecere ir ļoti ambicioza, un raudzīsimies, kā ar tās īstenošanu tiks galā Eiropas Savienība," atzina satiksmes ministrs. Viņš nenoliedza, ka ieceru neizpilde Latvijai var draudēt ar sodu. "Tad, kad pienāks laiks runāt par sodiem, tad arī paraudzīsimies, kāds progress ir ne tikai Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs," uz jautājumu par iespējamiem soda apmēriem atbildēja T. Linkaits.

Siemens Mobility (SM) darbības joma ir viss, kas saistīts ar dzelzceļa infrastruktūru, proti, uzņēmums var piegādāt jebkuras sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu kustībai, pašus vilcienus, ieskaitot ātrvilcienus, kā arī īstenot pilnībā pabeigtus projektus, ja vien klients to vēlas, sarunā ar Dienas Biznesu stāsta SM vadītājs Ziemeļeiropā (Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija un Baltijas valstis) Stēns Norbijs Nilsens (Sten Norby Nielsen), kurš Rīgā uzstājās konferencē 5G Techritory.

Būvniecību šādos objektos gan parasti veic sadarbības partneri. Tāpat SM ir sistēmas pilsētu luksoforiem, elektrobusiem, un kompānija aktīvi darbojas arī bezvadītāja transportlīdzekļu jomā, piegādājot nevis pašus auto, bet to kustību nodrošinošās sistēmas. SM ir vietējie biroji katrā no reģiona valstīm, piemēram, Dānijā strādā 200 cilvēki, Norvēģijā 80‒100 cilvēki, Zviedrijā 40 cilvēki, bet Somijā un Baltijas valstīs kopumā ap 100 cilvēkiem.

Vaicāts, vai SM darbojas arī jūras un gaisa transporta jomā, viņš atzīmē, ka cita Siemens nodaļa ražo kuģu dzinējus, taču SM var piegādāt krasta elektroapgādes sistēmas ostā ienākušajiem kuģiem, lai stāvēšanas laikā tiem nebūtu jādarbina dīzeļdzinēji. Savukārt kopā ar Airbus SM darbojas sev jaunā sfērā, proti, strādā pie lidmašīnu elektrifikācijas, lai gaisa kuģi, nosēžoties pilsētās, varētu izmantot nevis aviācijas degvielu, bet elektroenerģiju. Šis projekts gan vēl prasīs dažus gadus. Dronu jomā SM nedarbojas, kaut arī tos izmanto dzelzceļa līniju apsekošanai. Tai pašā laikā SM ir aktīvs digitalizācijas jomā, kas dzelzceļa satiksmei ļoti nepieciešama. Siemens piederoša kompānija HaCon piedāvā aplikācijas ceļojuma plānošanai, nodrošinot iespēju tajās arī norēķināties par attiecīgā transporta veida izmantošanu.

Ražotājs "MAN" investēs aptuveni 100 miljonus eiro akumulatoru bateriju rūpnīcas izveidē Nirnbergā, informē automašīnu "MAN Truck & Bus" oficiālā importētāja Latvijā SIA "Avar Auto" pārstāvji.

No 2025. gada sākuma "MAN Truck & Bus" savā Nirnbergas ražotnē lielos apjomos ražos augstsprieguma akumulatoru baterijas elektriskajām kravas automašīnām un autobusiem. Šim nolūkam uzņēmums nākamajos piecos gados ražotnē ieguldīs aptuveni 100 miljonus eiro.

Ražošanas jauda tiks palielināta līdz vairāk nekā 100 000 akumulatoru bateriju gadā. Ieguldījumi akumulatoru bateriju ražošanas izstrādē nodrošinās 350 darbavietas. Šis lēmums par investīcijām tika pieņemts, uzņēmumam cieši sadarbojoties ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī to aktīvi atbalstot Bavārijas politiķiem. Šis lēmums tradicionālajai Nirnbergas ražotnei rada skaidru nākotnes perspektīvu.