Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.
Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.
Merkele paziņojusi, ka neredz nepieciešamību pēc fiskālās stimulēšanas.
Jāteic, ka viena no lielākājām problēmām, kas negatīvi ietekmē izaugsmi, ir saistīta ar autonozares snieguma kritumu pēdējos 13 mēnešos. Oksfordas Universitātes ekonomists Olivers Rakau norāda, ka tas ir īpaši smagi apstākļos, kad Vācijas autoražotāji veic lielas investīcijas, lai radītu videi draudzīgas automašīnas. Turklāt tas laika ziņā sakrīt ar emisiju skandālu Vācijas autorūpniecībā. Pašreizējā ekonomikas situācijā aizvien skaļākas kļūst balsis, īpaši no biznesa aprindām, kas aicina valdību uz proaktīvu rīcību. Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele ir paziņojusi, ka neredz nepieciešamību pēc fiskālās stimulēšanas. Te jāatgādina, ka viena no Vācijas ekonomiskās politikas īpatnībām, atšķirībā no citām valstīm, ir uzsvars uz inflāciju, proti, tās noturēšana zemā līmenī. Ar to arī skaidrojama Merkeles atturība vismaz pagaidām neķerties pie kādiem fiskālās stimulēšanas pasākumiem, kas varētu raisīt inflācijas pieaugumu. Tomēr Vācijas rūpniecības nozaru federācijas ģenerāldirektors Joahims Lange uzsver, ka šis ir īstais laiks, lai valdība domātu par privāto un publisko investīciju veicināšanu. Vairāki analītiķi norāda, ka iespējas investīcijām publiskajā infrastruktūrā vēl ir ļoti lielas. Līdztekus izskan arī aicinājumi piešķirt nodokļu atvieglojumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tajā pašā laikā tiek arī uzsvērts, ka Vācijas problēmas ir radušās ārpus valsts un tās noteicis vājais pieprasījums eksporta tirgos. Tur ar nodokļu samazināšanu nebūs līdzēts. Visā Vācijā pēdējos gados aktuāla ir diskusija, cik efektīvi ir ekonomiku balstīt uz pāris tā sauktajiem nacionālajiem čempioniem visnotaļ tradicionālās ražošanas nozarēs. Pašreizējā situācija liecina, ka Vāciju zināmā mērā iegāza paļaušanās uz vienu – autobūves – nozari. Līdz ar to aizvien lielāku svaru gūst tie ekonomisti, kas aicina investēt izglītībā, inovācijās, digitālajā ekonomikā un neaizrauties ar smagnēju nacionālo čempionu favoritizēšanu.