Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Rīgas īres dzīvokļu piedāvājumu papildinājis jauns nams Tērbatas ielā ar 176 dzīvokļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi izīrēšanai. Projektu īstenojis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT Latvija» un apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA), par pārvaldnieku izvēlēts «Lumi Capital».

Projektā investēti 25 miljoni eiro, un tajā ir 1-3 istabu dzīvokļi ar kopējo platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar iebūvētu virtuvi un skapjiem. To īres cenas, atkarībā no platības, svārstās no aptuveni 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī plus apsaimniekošanas un komunālie maksājumi. Par papildus samaksu pieejama arī pazemes stāvvieta, kā arī slēgta velonovietne.

Projekts ir īpašs ar pagalmā esošo dižozolu - tā kopšanai ierīkota īpaša laistīšanas sistēma. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas.

Purvciemā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams 

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā –...

«Latvijai raksturīgs dzīvokļus iegādāties īpašumā, un īres tirgus ir diezgan neattīstīts, liela daļa atrodas pelēkā zonā. Šeit ir ļoti maz institucionālu attīstītāju. Jāsaka, ka šis tirgus būtisku pavērsienu ir piedzīvojis tieši pēdējo gadu laikā,» uzskata «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē.

Viņaprāt, īres dzīvokļiem Rīgā ir labas perspektīvas – īres dzīvokļu popularitāte augs. To veicina arī augstās starpbanku aizdevumu likmes, kas sadārdzinājusi hipotekārā kredīta maksājumus. Tādēļ daļa potenciālo dzīvokļu pircēju šobrīd dod priekšroku mājokļa īrēšanai.

Par īres dzīvokļu mērķauditoriju A.Božē uzskata cilvēkus ar stabiliem ienākumiem, gados jaunākus, kuri vēl nav izšķīrušies, kur tieši viņi grib dzīvot. Iespējams, šobrīd viņiem ir darbs centrā, labs birojs, tādēļ īrnieki vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai. Daļa potenciālo klientu varētu būt tie, kuri šobrīd vēl nevēlas sevi apgrūtināt ar īpašuma tiesībām.

Energoefektīvās ēkas tapšanā, ieguldījumus veicis arī apdrošināšanas sabiedrība BTA. Tās valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers saredz jaunas investīciju iespējas: «BTA ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektā, trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaicīgi. Šodien mums ir skaidrs, lai gan BTA darbojas finanšu sektorā, ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kurās izmantot kapitālu. Rīgas projekts ir īpaši interesants, jo tas ir jauninājums nekustamā īpašuma īres tirgū, tā mērķis ir apmierināt strauji augošās vajadzības pēc mājokļa. Mēs ticam īres segmenta attīstībai un cenšamies nodrošināt augstas kvalitātes dzīvokļus. Gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpinām sniegt savu ieguldījumu.»

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2020.gadā un ekspluatācijā tā nodota šā gada pavasarī.

Neskaitot ēku Tērbatas ielā 72, BTA pieder vēl 3 dzīvokļu ēkas Rīgas centrā. Tās iegādātas 2020. gadā. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem jaunajos namos ir augsts – faktiski visi dzīvokļi vienmēr ir izīrēti.

Pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio novērojumi.

Novembrī mājokļu tirgus svaru kausi nosvērušies pircēju virzienā, radot augsni diskusijai par iespēju pārdevējam samazināt noskatītā īpašuma cenu 10-20% robežās, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Sevišķi tas redzams privātmāju segmentā.

Salīdzinoši lētāku īpašumu iegādei aktīvi tiek piesaistīts mazais mājokļu kredīts, palielinot to darījumu īpatsvaru, kas tiek veikti bez hipotēkas. Savukārt pircēji, kas dārgās naudas apstākļos nevar iekrāt nepieciešamos finanšu līdzekļus pirmajai iemaksai un nevēlas mājokli vienkārši īrēt, sākuši interesēties par citu darījuma veidu – īri ar izpirkuma tiesībām. Lai gan atsevišķos gadījumos tas var būt piemērots risinājums, “Latio” speciālisti iesaka savlaicīgi noskaidrot visus ar darījumu saistītos riskus, lai domstarpību gadījumā abām pusēm nebūtu jāiesaista juristi.

Aktīvākais mēnesis atpūtai, pasīvākais – darījumiem. Tā nekustamā īpašuma tirgu jūlijā, kas šobrīd atgriezies pie izteiktas sezonalitātes, raksturo nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Lai pārdotu īpašumu par tirgus cenu, joprojām nepieciešamas 86 dienas, secināts jaunākajā nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” ikmēneša “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”. Cenu šūpoles būtiski nav spējusi sakustināt arī inflācija un kārtējais EURIBOR likmes pieaugums. Darījumu vadītāji novērojuši: pircēji sāk pieņemt jauno ekonomisko realitāti un ir gatavi domāt par hipotekāro kredītu - tomēr tikt pie kārotā īpašuma pat ar aizdevumu kļūst arvien grūtāk, jo lielai daļai potenciālo pircēju ienākumu līmenis neiekļaujas noteiktajā formulā, kas bankai palīdz aprēķināt klienta maksātspēju kredīta saņemšanai. Tas savukārt veicina citu tendenci – apgriezienus uzņem īres tirgus.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā – dzīvokļi tikai īrēšanai. Tā kā pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem mājokļiem turpina apsteigt piedāvājumu galvaspilsētas īres tirgū, 25. martā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams.

Stirnu projekts ir daļa no Baltijas īres dzīvokļu portfeļa ar 479 dzīvokļiem Tallinā, Rīgā un Viļņā, kurā investori ir “Vienna Insurance Group” filiāle “BTA Baltic Insurance Company” un “YIT”, kuri arī ir zonas attīstītāji.

BTA ar YIT vienojas par īres namu būvniecību Baltijā 

Turpinot realizēt investīciju ieguldījumu stratēģiju nekustamo īpašumu jomā, AAS “BTA Baltic...

Pirmie īrnieki varēs ievākties jau no 6. aprīļa. Dzīvokļi, kuru platība ir no 34 līdz 65 kvadrātmetru, jau ir iekārtoti un aprīkoti ar visu nepieciešamo, tostarp ledusskapi-saldētavu, veļasmašīnu, plīti, cepeškrāsni, tvaika nosūcēju, trauku mazgājamo mašīnu un skapjiem gaiteņos un guļamistabās.

Projekta galvenā investora “BTA Baltic Insurance Company” valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers ir gandarīts par unikālo investīciju projektu Latvijas galvaspilsētā.

“BTA šī ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektos trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaikus. Kaut arī BTA strādā finanšu sektorā, mēs apzināmies, ka šobrīd ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kur ieguldīt kapitālu. Mēs tikko izveidojām līdzīgu projektu Viļņā, un esmu sajūsmā, ka tagad varam to darīt arī Rīgā. Īpaši ņemot vērā, cik strauji aug īres tirgus un klientu vajadzības pēc mājokļiem. Mēs ticam īres tirgus attīstībai un cenšamies nodrošināt augsta līmeņa dzīvokļus, lai apmierinātu tirgus vajadzības. Mēs ar nepacietību gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpināsim tajā sniegt savu ieguldījumu,” komentē V. Štokmaiers.

“Lumi Capital” biznesa vadītāja Reeli Simson norāda, ka sekos līdz šim ārzemēs plaši izmantotajam modelim, kur pārējo dzīvokli – mīkstās mēbeles, aizkarus un citas interjera detaļas – varēs iekārtot paši īrnieki atbilstoši savām vēlmēm un ieskatiem. Būs iespējams arī veikt izmaiņas interjerā, piemēram, pārkrāsot sienas vai mainīt gaismas iekārtas. Šobrīd “Lumi Majas” cenas svārstās no 410 eiro par 35 m2 dzīvokli līdz 615 eiro par 65 m2 dzīvokli.

“Esam ļoti gandarīti par sadarbību starp galveno investoru “BTA Baltic Insurance Company” un fonda pārvaldītāju “Lumi Capital”. Novērtējam iespēju piedalīties šajos projektos gan kā būvnieks, gan investors. Mēs redzam, ka Baltijas tirgus ir interesants no investoru viedokļa, un esam priecīgi, ka varam nodrošināt augstas kvalitātes mājokļu risinājumus šim tirgum, lai apmierinātu klientu vajadzības un ekspektācijas. Mēs esam uzticīgi reģionam un vēlamies būt iesaistīti šajos projektos uz ilgu laiku, vispirms kā būvnieks, bet pēc tam arī kā investors,” saka Kaspers Makinens (Kasper Mäkinen), YIT investīciju un darījumu viceprezidents.

Lumi Capital ir nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldes uzņēmums, kas dibināts 2013. gadā. Lumi Capital ir aktīvs investors Baltijas valstu komercīpašumu un mājokļu jomā, un tas ir vadošais pārvaldītājs un īres mājokļu investīciju pārvaldītājs ar aptuveni 2000 dzīvokļu lielu portfeli. Ar šo ieguldījumu Lumi Capital ienāk Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgū.

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

Investīciju apjomi komercīpašumos Latvijā pērn samazinājās par 36%, taču tas ir mazākais samazinājums starp Baltijas valstīm, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" tirgus pārskatā.

Pēc kompānijas datiem, Latvijā pērn veiktas investīcijas 207 miljonu eiro apmērā salīdzinājumā ar 321 miljonu eiro 2022.gadā.

Savukārt Igaunijā pērn veiktas 106 miljonu eiro investīcijas salīdzinājumā ar 348 miljoniem eiro 2022.gadā, bet Lietuvā - 310 miljoni eiro salīdzinājumā ar 513 miljoniem eiro gadu iepriekš.

"CBRE Baltics" norāda, ka investīciju aktivitāte Baltijas reģionā ir samazinājusies vairāku faktoru ietekmē, tai skaitā neskaidro ekonomikas attīstības prognožu dēļ. 2023.gadā kopējie investīciju apjomi komerciāla rakstura nekustamajā īpašumā visās trīs Baltijas valstīs kopā bija par 47% zemāki salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Latvijā investīciju samazinājums par 36% bija mazākais, salīdzinot ar 39% kritumu Lietuvā un ievērojamu kritumu par 70% Igaunijā. Latvijā tika reģistrēti zemākie apjomi pēdējo piecu gadu periodā.

Bauskā, Ceriņu ielā, topošā daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā, norisinājies svinīgs kapsulas iemūrēšanas pasākums.

Jaunais īres nams būs gandrīz nulles enerģijas, piecu stāvu augstumā ar 60 dzīvokļiem. Ēkā, ar kopējo dzīvojamo platību 3300 kvadrātmetri, atradīsies vienistabas, divistabu, trīsistabu un četristabu dzīvokļi. Projektā iekļautas arī 72 autostāvvietas.

Jaunajā īres namā kopējās investīcijas ir paredzētas 6,74 miljonu eiro apmērā. No tiem “Attīstības finanšu institūcija Altum” aizdevums ir 6,47 miljoni eiro no ES Atveseļošanas fonda budžeta.

Būvniecības līgums noslēgts ar SIA “Monum”. Būvprojekta izstrādātājs ir SIA “Neoprojekts”.

“KIK Real Estate Bauska” valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks: “Bauskā, pēc vairāk kā 15 gadu pārtraukuma, tiek būvēta jauna daudzdzīvokļu māja, kurā būs zemas īres cenas, zems enerģijas patēriņš un zema skaņas caurlaidība. Bauskas novadam šis ir ļoti nozīmīgs notikums. Reģionālajās pilsētās šādu projektu realizācija pielīdzināma Ziemassvētku brīnumam, kurš tapis sadarbībā ar Eiropas savienību, “Altum” un Bauskas novada pašvaldību. Tieši Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām Latvijā, kura izstrādāja saistošos noteikumus, kuri ļauj realizēt šāda veida projektus.”

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Galvaspilsētas mājokļu tirgus astoto gadu pēc kārtas stagnē un jau 59% darījumu notiek bez hipotekārā kredīta piesaistes. Tikmēr Latvijas rietumos tirgus aktivizējas, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Dzīvokļu cenas Liepājas jauno projektu otrreizējā tirgū kritušās par 12%, veicinot darījumu skaita pieaugumu. Interese par mājokļa iegādi vēju pilsēta ir liela; potenciālo pircēju vidū arī lietuvieši, kas dod priekšroku cenai, iegādājoties arī vecākus mājokļus, pat neskatoties uz apjomīgo jauno projektu piedāvājumu netālu esošajā piejūras pilsētā Klaipēdā. Vai Liepāja tiks līdzi augošajam pieprasījumam pēc labas kvalitātes mājokļiem un kā savus nekustamā īpašuma tirgus izaicinājumus risina tuvējie Dienvidu kaimiņi?

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par jūliju:

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Procentu likmju kāpums mājokļu tirgū ir aktualizējis jautājumu – pirkt vai īrēt. Lai gan pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, darījumi notiek nesteidzīgi kā jauno projektu, tā sērijveida dzīvokļu segmentā.

Šīs un citas nekustamā īpašuma nozares aktualitātes lasāmas jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāca jau 31.oktobrī, bet mazumtirdzniecībā pieejams no 1.novembra.

Jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums žurnālā lasi:

Siguldas novadā līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 īres dzīvokļi, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Jaunie mājokļi, kas atbilst šā brīža kvalitātes un komforta standartiem, ne tikai veicinās jaunu ģimeņu, speciālistu un talantu piesaisti, bet arī nostiprinās novada izaugsmi un attīstību ilgtermiņā, uzskata Siguldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis (LZP).

Pašvaldībā esot aprēķināts, ka Siguldas novadā, īstenojot publiskās un privātās partnerības (PPP) programmu, līdz 2030.gadam varētu tikt izbūvēti 110 dzīvokļi. Potenciālajiem investoriem tiek piedāvātas vietas Siguldas pilsētā, Mālpils, Inčukalna un Krimuldas pagastā.

Kā vēstīts, šonedēļ Siguldas novada pašvaldība un 12 citas Latvijas pašvaldības parakstīja nodomu protokolu par līdzdalību Finanšu ministrijas virzītajā pieejamu cenu īres dzīvokļu programmā "Īres mājokļi Latvijas speciālistiem", apņemoties nodrošināt mājokļu izbūvei piemērotu zemesgabalu. Pirmajā projekta posmā līdz 2030.gadam Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 2266 pieejamas cenas īres dzīvokļus.

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024. gada janvārī, salīdzinot ar 2023. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,8 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,4 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+22,9 %) un svaigiem augļiem (+10,7 %). Cenas pieauga cūkgaļai (+9,3 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %). Cenas palielinājās arī kafijai (+10,1 %), maizei (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,2 %), olīveļļai (+28,3 %), saldējumam (+13,4 %), saldumiem (+18,9 %), augļu un dārzeņu sulām (+10,9 %). Savukārt cenu kritums bija pienam (-19,5 %), piena produktiem (-10,5 %), mājputnu gaļai (-5,2 %), miltiem un citiem graudaugiem (-8,2 %), augu eļļai (-14,8 %), olām (-7,1 %), sviestam (-9,4 %).

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).