Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu projektus, kas noteic priekšnosacījumus un kārtību, kādā ziņas par parādniekiem tiks publiskotas un dzēstas, lai sākot ar 2015.gada 1.jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem varētu uzsākt parādnieku ziņu publiskošanu, informē Tieslietu ministrijā.

2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk UGFA mājas lapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas šādos gadījumos:

- iesniedzējs tam piekritis, un UGFA administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm;

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz trešdien, 16.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas trešajā lasījumā atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Latvijā lielākais uzturlīdzekļu nemaksātāja parāds pārsniedz 20 000 eiro. Šis parādnieks ir kāds deviņu bērnu tēvs, šodien preses konferencē par uzturlīdzekļu datu publiskošanu sacīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) direktors Edgars Līcītis.

Viņš piebilda, ka šis uzturlīdzekļu nemaksātājs arī nav vērsies UGF ar kādiem skaidrojumiem.

Kā norādīja E.Līcītis, uz 31.maiju valstij izmaksātos uzturlīdzekļus bija parādā 29 551 parādnieks. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, parādnieku skaits ir par 6,9% lielāks. Savukārt bērnu skaits, par kuriem uz 31.maiju valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus, ir 27 017. Arī šajā pozīcijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir vērojams pieaugums 6,7% apmērā.

Kā liecina UGF dati, 70% parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem, kā arī 70% gadījumu uzturlīdzekļi tiek maksāti par vienu bērnu. 23% parādnieku deklarētā dzīvesvietas adrese ir Rīga.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Gandrīz 8 tūkstoši privātpersonu nepilna pusgada laikā izmantojušas iespēju ātrā un ērtā veidā ar interneta pārlūkprogrammas palīdzību iegūt informāciju par savu esamību vai neesamību Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā.

Ar interneta pārlūkprogrammas palīdzību atvieglotā kārtā informāciju vairāk nekā 460 gadījumos arī ieguvušas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī zvērināti tiesu izpildītāji. No minētajiem gadījumiem, visbiežāk – 373 gadījumos - iestādes meklējušas informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem. Savukārt informācija par bērniem un iesniedzējiem (vecākiem, kuri saņem uzturlīdzekļus bērnam) meklēta attiecīgi 40 un 47 gadījumos, Db.lv informē Daiga Bluķe, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sabiedrisko attiecību konsultante.

Interneta pārlūkprogramma dod iespēju privātpersonām, izmantojot internetbanku pakalpojumu Tavi dati vai individuāli iegūstot piekļuves tiesības no programmas izstrādātāja - SIA Lursoft IT, bez maksas iegūt informāciju par sevi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (fonda administrācijas) reģistra. Pašlaik pārlūkprogramma nodrošina iespēju fiziskām personām no reģistra iegūt informāciju par sevi, arī autorizējoties ar e-parakstu.

Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu, kas būtiski vienkāršos un paātrinās uzturlīdzekļu saņemšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Tieslietu ministrijas izstrādātais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.

Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm. Būtiski, ka jaunais regulējums palīdzēs mazināt arī tiesu noslodzi, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.

Pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, uzturlīdzekļu piedziņas lietās regresa kārtībā atgūto naudas līdzekļu apjoms palielinājies par 43% jeb 2,39 milj.eiro. Kopumā gada laikā tiesu izpildītāji piedziņas procesā šīs kategorijas lietās valsts budžetā atguvuši gandrīz 8 miljonus eiro.

«Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Tāpēc fakts, ka 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, par 43% pieaudzis atgūto uzturlīdzekļu apmērs, ir zīmīgs tiesu izpildītāju darba efektivitātes rādītājs. Neapšaubāmi, negodprātīgo vecāku motivāciju turpināt izvairīties no pienākuma uzturēt savus bērnus mazina arī grozījumi Krimināllikumā, kas paplašina pamatu kriminālatbildības ierosināšanai par šāda veida noziedzīgu rīcību, kā arī ieviestie transporta un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumi,» norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

Gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro, liecina Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.

Saskaņā ar UGF datiem šobrīd parādā fondam ir gandrīz 42 000 parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 000 vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda, proti, vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF.

Vairāk nekā 15 000 parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības, taču parādnieki aizvien nav seguši parādu UGF.

Fonda administrācija katru mēnesi no UGF izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 000 bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija atcēlusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu kādai iesniedzējai, kura, maldinot fonda administrāciju, saņēma uzturlīdzekļus savam bērnam gan no valsts, gan no otra vecāka, kurš nedzīvo Latvijā un nemaz nezināja, ka kļuvis par uzturlīdzekļu parādnieku.

Lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu no valsts ir atcelts, jo iesniedzēja ir maldinājusi fonda administrāciju, noklusējot būtisku informāciju, lai panāktu lietā pozitīvu iznākumu, neinformējot ne tiesu izpildītāju, ne fonda administrāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem no parādnieka, Db.lv informē Daiga Bluķe, Bērnu un ģimenes lietu ministrijasUzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savos paskaidrojumus sieviete apgalvoja, ka bijušais vīrs uzturlīdzekļus maksājis neregulāri un, ka viņa nav vēlējusies nevienu mānīt. Taču veiktie aprēķini liecina, ka atsevišķos gadījumos vīrietis uzturlīdzekļos pārskaitījis vairāk naudas, nekā fonda administrācija. Rezultātā sievietei valstij jāatmaksā nepamatoti saņemtie uzturlīdzekļi Ls 1030 apmērā, kā arī tiem aprēķinātie procenti Ls 99 apmērā.

Vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku nepilda pienākumu uzturēt savus bērnus un viņu vietā uzturlīdzekļi bērniem tiek izmaksāti no valsts budžeta, kas vidēji katru mēnesi veido 4,5 miljonus eiro. Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāda apmērs pret valsti.

«Tikai 25% no Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem kārto savas saistības. Parādnieks, neatmaksājot viņa vietā no valsts budžeta izmaksātos uzturlīdzekļus, nepilda pienākumu ne tikai pret valsti, bet arī Latvijas sabiedrību kopumā, jo Uzturlīdzekļu garantiju fondam piešķirtie budžeta līdzekļi veidojas no sabiedrības locekļu godprātīgi maksātajiem nodokļiem. Faktiski pārējie sabiedrības locekļi pilda bezatbildīgo vecāku pienākumu. Šāda situācija nav pieļaujama, tāpēc Tieslietu ministrija sadarbībā ar UGFA pastāvīgi strādā pie jaunu risinājumu ieviešanas, kas spētu motivēt vecākus godprātīgi pildīt savu pienākumu, nokārtot savus parādus ar valsti, kā arī atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo iespaidu uz valsts budžetu,» teic UGFA direktors Edgars Līcītis.

Gandrīz astoņi tūkstoši privātpersonu nepilna pusgada laikā izmantojušas iespēju iegūt informāciju par savu esamību vai neesamību Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā, Db pavēstīja Lursoft Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Bluķe.

Atvieglotā kārtā informāciju vairāk nekā 460 gadījumos arī ieguvušas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī zvērināti tiesu izpildītāji. No minētajiem gadījumiem, visbiežāk – 373 gadījumos - iestādes meklējušas informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem. Savukārt informācija par bērniem un iesniedzējiem meklēta attiecīgi 40 un 47 gadījumos.

Interneta pārlūkprogramma atvieglotā veidā dod iespēju privātpersonām bez maksas iegūt informāciju par sevi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas reģistra. Pašlaik pārlūkprogramma nodrošina iespēju fiziskām personām no reģistra iegūt informāciju par sevi, arī autorizējoties ar e-parakstu.

Galvenais pārlūkprogrammas ieviešanas ieguvums ir tas, ka ir nodrošināta attālināta pieeja fonda administrācijas reģistram un nav jātērē laiks, lai rakstītu pieprasījumu fondam un gaidītu atbildi par interesējošo jautājumu. Jaunā informācijas iegūšanas kārtība ļauj ievērojami ekonomēt arī fonda administrācijas darbinieku patērēto laiku, kas iepriekš tika pavadīts, apstrādājot no bāriņtiesām, prokuratūras un policijas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem saņemtos iesniegumus un sagatavojot uz tiem atbildes.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumiem no 2020.gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas, aģentūra informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Ministrijā norādīja, ka, ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,20 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,50 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus. Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs.

Kompānijas Lursoft uzturētajā bezmaksas pakalpojumā Tavi dati bez jau esošās informācijas par sevi var uzzināt arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā reģistrēto informāciju par uzturlīdzekļu parādiem, iesniegumiem un bērniem.

Informāciju par sevi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas attālinātā veidā var uzzināt ar internetbankas palīdzību, kā arī Lursoft mājaslapā. Pašlaik Lursoft pakalpojumu Tavi dati atbalsta Hansabanka, DnB Nord, Norvik Bankaun Latvijas Krājbanka.

Ja personai nav pieejama internetbanka nevienā no iepriekšminētajām bankām, jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, kur var pieteikt bezmaksas lietotājvārdu un paroli Lursoft mājaslapai, ar kuras palīdzību persona varēs izmantot pakalpojumu Tavi dati Lursoft mājaslapā.

2016. gada pirmajos četros mēnešos kopā regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 1 268 564 eiro apmērā, kas ir par 281 461 eiro jeb 29% vairāk nekā 2015. gada pirmajos četros mēnešos, informē Tieslietu ministrijā.

Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016. gada aprīlī regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 328 246 eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais vienā mēnesī atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs šajā gadā.

No 2015. gada 1. jūlija Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija interneta vietnē http:// ugf.gov.lv publisko ziņas par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem, lai aizsargātu bērnu tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

Satversmes tiesa pirmdien ierosinājusi lietu par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam, informē ST.

Apstrīdētā norm air Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pantā noteiktais, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads). Savukārt Augstāka juridiska spēka norma ir Satversmes 96. pants, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs gan pirms, gan pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot aicinājis Saeimu novērst trūkumus apstrīdētajā normā, jo tā nesamērīgi ierobežojot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ar apstrīdēto normu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam gan esot leģitīms mērķis – veicināt vecāku pienākumu pildīšanu, taču esot apšaubāms tas, ka šāds tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums palīdz šo mērķi sasniegt. Citastarp tiesībsargs norāda, ka uzturlīdzekļu parādnieki lielākoties esot personas, kurām nav ienākumu un vērtīgu īpašumu, turklāt viņu nespēja pildīt tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu esot atzīta likuma noteiktajā kārtībā.

No uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par skolēniem virs 18 gadu vecuma. To paredz likumdošanas iniciatīva, kas otrdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīta trīs Saeimas komisiju kopsēdē.

Piedāvātais jaunais regulējums paredz, ka uzturlīdzekļu saņemšanai minimālā apmērā lietās, kurās nepastāv strīds, vairs nebūs jāvēršas tiesā. Līdz ar to līdzšinējo vismaz deviņu mēnešu vietā uzturlīdzekļus varēs sākt saņemt jau pēc diviem trim mēnešiem. Lai pieprasītu uzturlīdzekļus, būs jāvēršas tikai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, nevis arī tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, kā tas ir patlaban. Līdz ar jauno kārtību plānots atslogot arī tiesas, kuras vairāk resursu varēs veltīt strīdu izskatīšanai. 2014.gadā pirmajā instancē saņemti vairāk nekā 4200 prasību pieteikumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.