Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Vecākiem – parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz trešdien, 16.novembrī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas trešajā lasījumā atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Uzturlīdzekļu nemaksātājam varēs piemērot visu vai tikai konkrētas kategorijas transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumu. Liegumu varēs piemērot gadījumos, kad bērnam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu garantiju fonda un parādnieks nav noslēdzis vienošanos par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus. Tāpat tiesību liegumu varēs piemērot, ja parādnieks nebūs veicis maksājumus trīs secīgus mēnešus, informē komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

Izņēmums būs personas ar invaliditāti vai personas, kuras pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Otrdien, 16.jūnijā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu projektus, kas noteic priekšnosacījumus un kārtību, kādā ziņas par parādniekiem tiks publiskotas un dzēstas, lai sākot ar 2015.gada 1.jūliju Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (UGFA) saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumiem varētu uzsākt parādnieku ziņu publiskošanu, informē Tieslietu ministrijā.

2014.gada 29.novembrī stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kuru mērķis ir sekmēt bērna tiesību aizsardzību, kā arī veicināt vecāku pienākumu pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk UGFA mājas lapā vienotā sarakstā publiskos ziņas par parādniekiem, norādot uzturlīdzekļu nemaksātāju vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu.

Ziņas par uzturlīdzekļu parādniekiem tiks publiskotas šādos gadījumos:

- iesniedzējs tam piekritis, un UGFA administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm;

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja:

Latvijā lielākais uzturlīdzekļu nemaksātāja parāds pārsniedz 20 000 eiro. Šis parādnieks ir kāds deviņu bērnu tēvs, šodien preses konferencē par uzturlīdzekļu datu publiskošanu sacīja Uzturlīdzekļu garantijas fonda (UGF) direktors Edgars Līcītis.

Viņš piebilda, ka šis uzturlīdzekļu nemaksātājs arī nav vērsies UGF ar kādiem skaidrojumiem.

Kā norādīja E.Līcītis, uz 31.maiju valstij izmaksātos uzturlīdzekļus bija parādā 29 551 parādnieks. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, parādnieku skaits ir par 6,9% lielāks. Savukārt bērnu skaits, par kuriem uz 31.maiju valsts izmaksājusi uzturlīdzekļus, ir 27 017. Arī šajā pozīcijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir vērojams pieaugums 6,7% apmērā.

Kā liecina UGF dati, 70% parādnieku ir vecumā līdz 45 gadiem, kā arī 70% gadījumu uzturlīdzekļi tiek maksāti par vienu bērnu. 23% parādnieku deklarētā dzīvesvietas adrese ir Rīga.

Saeima ceturtdien, 6.oktobrī, otrajā lasījumā atbalstīja jaunu likumprojektu, kas būtiski vienkāršos un paātrinās uzturlīdzekļu saņemšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Tieslietu ministrijas izstrādātais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz, ka no uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par pilngadīgiem skolēniem, kuri vēl nav sasnieguši 21 gada vecumu.

Izmaiņas ievērojami vienkāršos uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi iestājoties par bērna interesēm. Būtiski, ka jaunais regulējums palīdzēs mazināt arī tiesu noslodzi, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti.

Likuma mērķis ir nodrošināt, lai tiktu īstenotas bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu un veicināta izglītības ieguve, izveidojot fondu minimālo uzturlīdzekļu izmaksai, ja bērns iegūst izglītību Latvijā un viens vai abi vecāki nenodrošina uzturlīdzekļus bērna uzturam.

Gandrīz 8 tūkstoši privātpersonu nepilna pusgada laikā izmantojušas iespēju ātrā un ērtā veidā ar interneta pārlūkprogrammas palīdzību iegūt informāciju par savu esamību vai neesamību Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā.

Ar interneta pārlūkprogrammas palīdzību atvieglotā kārtā informāciju vairāk nekā 460 gadījumos arī ieguvušas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī zvērināti tiesu izpildītāji. No minētajiem gadījumiem, visbiežāk – 373 gadījumos - iestādes meklējušas informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem. Savukārt informācija par bērniem un iesniedzējiem (vecākiem, kuri saņem uzturlīdzekļus bērnam) meklēta attiecīgi 40 un 47 gadījumos, Db.lv informē Daiga Bluķe, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas sabiedrisko attiecību konsultante.

Interneta pārlūkprogramma dod iespēju privātpersonām, izmantojot internetbanku pakalpojumu Tavi dati vai individuāli iegūstot piekļuves tiesības no programmas izstrādātāja - SIA Lursoft IT, bez maksas iegūt informāciju par sevi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas (fonda administrācijas) reģistra. Pašlaik pārlūkprogramma nodrošina iespēju fiziskām personām no reģistra iegūt informāciju par sevi, arī autorizējoties ar e-parakstu.

Norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei attiecībā uz uzturlīdzekļu parādnieku pamattiesībām, bet nesamērīgi ierobežo bērnu pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, atzina Satversmes tiesa (ST).

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST atzina, ka attiecībā uz uzturlīdzekļu parādniekiem pamattiesību ierobežojums ir attaisnojams. Tiesa, vērtējot ierobežojumu, atzina, ka tas ir noteikts ar likumu un ierobežojumam ir leģitīmi mērķi - citu personu tiesību aizsardzība un sabiedrības labklājības aizsardzība. Proti, norma veicina gan to, ka bērns saņem viņa attīstībai nepieciešamos līdzekļus no vecākiem, gan to, ka valsts atgūst tos līdzekļus, kurus bērna uzturēšanai nodrošinājis Uzturlīdzekļu garantiju fonds.

Tomēr ST atzina, ka apstrīdētā norma nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privāto dzīvi. Cita starpā tiesa norādīja, ka parādnieka bērna identificēšanas rezultātā trešajām personām pieejamā informācija var norādīt uz to, ka bērna vecākam ir bijis strīds par konkrētā vai cita bērna uzturēšanu, vecāks labprātīgi nepilda tiesas spriedumu un uzturlīdzekļus viņa vietā maksā valsts. Šādas informācijas nonākšana trešo personu rīcībā var radīt nelabvēlīgas sekas bērnam, piemēram, pakļaut bērnu emocionālas vardarbības riskam, izraisīt viņam diskomforta izjūtu, veicināt sociālu atstumtību. ST konstatēja, ka apstrīdētās normas pieņemšanas gaitā netika izskatītas un vērtētas alternatīvas, kas bērnu tiesības aizskartu mazāk, taču šādas alternatīvas pastāv.

Pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, uzturlīdzekļu piedziņas lietās regresa kārtībā atgūto naudas līdzekļu apjoms palielinājies par 43% jeb 2,39 milj.eiro. Kopumā gada laikā tiesu izpildītāji piedziņas procesā šīs kategorijas lietās valsts budžetā atguvuši gandrīz 8 miljonus eiro.

«Bērna nodrošināšana ar uzturlīdzekļiem visupirms ir vecāku pienākums, un nekādi apstākļi nevar atbrīvot vecākus no pienākuma dot uzturu savam bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Tāpēc fakts, ka 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, par 43% pieaudzis atgūto uzturlīdzekļu apmērs, ir zīmīgs tiesu izpildītāju darba efektivitātes rādītājs. Neapšaubāmi, negodprātīgo vecāku motivāciju turpināt izvairīties no pienākuma uzturēt savus bērnus mazina arī grozījumi Krimināllikumā, kas paplašina pamatu kriminālatbildības ierosināšanai par šāda veida noziedzīgu rīcību, kā arī ieviestie transporta un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību aizliegumi,» norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka.

Atbilstoši Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma pārejas noteikumiem no 2020.gada pieaugs no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs, vienlaikus paredzot to atsaisti no minimālās mēneša darba algas, aģentūra informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Ministrijā norādīja, ka, ja no UGF šogad uzturlīdzekļi bērnam līdz septiņu gadu vecumam tiek izmaksāti 103,20 eiro apmērā ik mēnesi, tad nākamgad tie būs 107,50 eiro. Bērnam no septiņu gadu vecuma līdz 21 gadu vecumam šobrīd uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 122,50 eiro apmērā ik mēnesi, savukārt no 2020.gada tiks maksāti 129 eiro.

TM arī atzīmēja, ka ministrija sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju (UGFA) ir ieviesusi vairākus ierobežojumus uzturlīdzekļu parādniekiem, lai veicinātu atgūto līdzekļu pieaugumu, piemēram, kriminālatbildības piemērošanu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas pienākuma, transportlīdzekļa un kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un citus. Attiecīgi minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūto parādu kopējais apmērs.

2016. gada pirmajos četros mēnešos kopā regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 1 268 564 eiro apmērā, kas ir par 281 461 eiro jeb 29% vairāk nekā 2015. gada pirmajos četros mēnešos, informē Tieslietu ministrijā.

Parādnieku datu publiskošana sekmējusi būtisku regresa kārtībā atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apjoma palielināšanos, proti, 2016. gada aprīlī regresa kārtībā tika atgūti izmaksātie uzturlīdzekļi 328 246 eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais vienā mēnesī atgūto izmaksāto uzturlīdzekļu apmērs šajā gadā.

No 2015. gada 1. jūlija Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija interneta vietnē http:// ugf.gov.lv publisko ziņas par Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem, lai aizsargātu bērnu tiesības un veicinātu vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija atcēlusi lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu kādai iesniedzējai, kura, maldinot fonda administrāciju, saņēma uzturlīdzekļus savam bērnam gan no valsts, gan no otra vecāka, kurš nedzīvo Latvijā un nemaz nezināja, ka kļuvis par uzturlīdzekļu parādnieku.

Lēmums par uzturlīdzekļu izmaksu no valsts ir atcelts, jo iesniedzēja ir maldinājusi fonda administrāciju, noklusējot būtisku informāciju, lai panāktu lietā pozitīvu iznākumu, neinformējot ne tiesu izpildītāju, ne fonda administrāciju par saņemtajiem uzturlīdzekļiem no parādnieka, Db.lv informē Daiga Bluķe, Bērnu un ģimenes lietu ministrijasUzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Sabiedrisko attiecību speciāliste.

Savos paskaidrojumus sieviete apgalvoja, ka bijušais vīrs uzturlīdzekļus maksājis neregulāri un, ka viņa nav vēlējusies nevienu mānīt. Taču veiktie aprēķini liecina, ka atsevišķos gadījumos vīrietis uzturlīdzekļos pārskaitījis vairāk naudas, nekā fonda administrācija. Rezultātā sievietei valstij jāatmaksā nepamatoti saņemtie uzturlīdzekļi Ls 1030 apmērā, kā arī tiem aprēķinātie procenti Ls 99 apmērā.

Tieslietu ministrija kopā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu ilgstošajiem alimentu nemaksātājiem sākusi piemērot reālas sankcijas - liegumu vadīt transportlīdzekli. Augustā tiesības atņemtas 47 cilvēkiem, bet vēl 100 parādniekiem sākts administratīvais process un autovadītāja apliecības izmantošanas liegums stāsies spēkā šomēnes, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

«Tie parādnieki, kas nenāks un ar mums nevienosies, agrāk vai vēlāk nonāks pie tā, ka viņiem tiks piemērots šis te tiesību izmantošanas liegums,» LNT ziņām norādīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) administratīvais direktors Edgars Līcītis.

UGF atzīst, ka kopš paziņošanas par šādu sankciju ieviešanu parādnieku skaits sācis mazināties un vairāk kā 3000 personas sākušas maksāt uzturlīdzekļus, bet vēl ap 500 noslēgušas vienošanos par parāda atmaksu. Tādējādi nepilnu divu gadu laikā valstij izdevies atgūt vairāk nekā 10 miljonus eiro. «Ja mēs skatāmies konkrētos ciparos, tad uz septembri esam atguvuši piecus miljonus, tā ka pieaugums gada laikā ir par 30%,» LNT ziņām atzina E.Līcītis.

Gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro, liecina Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.

Saskaņā ar UGF datiem šobrīd parādā fondam ir gandrīz 42 000 parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 000 vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda, proti, vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF.

Vairāk nekā 15 000 parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības, taču parādnieki aizvien nav seguši parādu UGF.

Fonda administrācija katru mēnesi no UGF izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 000 bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Satversmes tiesa pirmdien ierosinājusi lietu par Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam, informē ST.

Apstrīdētā norm air Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 5.1 pantā noteiktais, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads). Savukārt Augstāka juridiska spēka norma ir Satversmes 96. pants, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs gan pirms, gan pēc apstrīdētās normas pieņemšanas esot aicinājis Saeimu novērst trūkumus apstrīdētajā normā, jo tā nesamērīgi ierobežojot personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ar apstrīdēto normu noteiktajam pamattiesību ierobežojumam gan esot leģitīms mērķis – veicināt vecāku pienākumu pildīšanu, taču esot apšaubāms tas, ka šāds tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojums palīdz šo mērķi sasniegt. Citastarp tiesībsargs norāda, ka uzturlīdzekļu parādnieki lielākoties esot personas, kurām nav ienākumu un vērtīgu īpašumu, turklāt viņu nespēja pildīt tiesas spriedumu par uzturlīdzekļu piedziņu esot atzīta likuma noteiktajā kārtībā.

No uzturlīdzekļu pieprasīšanas līdz naudas saņemšanai būs jāgaida ne vairāk kā trīs mēneši, un tos varēs saņemt arī par skolēniem virs 18 gadu vecuma. To paredz likumdošanas iniciatīva, kas otrdien, 18.septembrī, konceptuāli atbalstīta trīs Saeimas komisiju kopsēdē.

Piedāvātais jaunais regulējums paredz, ka uzturlīdzekļu saņemšanai minimālā apmērā lietās, kurās nepastāv strīds, vairs nebūs jāvēršas tiesā. Līdz ar to līdzšinējo vismaz deviņu mēnešu vietā uzturlīdzekļus varēs sākt saņemt jau pēc diviem trim mēnešiem. Lai pieprasītu uzturlīdzekļus, būs jāvēršas tikai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, nevis arī tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, kā tas ir patlaban. Līdz ar jauno kārtību plānots atslogot arī tiesas, kuras vairāk resursu varēs veltīt strīdu izskatīšanai. 2014.gadā pirmajā instancē saņemti vairāk nekā 4200 prasību pieteikumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.

Saeima ceturtdien, 8.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Aizliegums stāsies spēkā 2021.gada 1.maijā.

Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem. Jau šobrīd parādniekiem paredzēti vairāki ierobežojumi, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, piemēram, likumā minētajos gadījumos tiek piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums vai apturēta šaujamieroča atļaujas darbība, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks. Līdzīga kārtība jau noteikta attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādnieks nevarētu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kopš šā gada augusta vienotajā fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāzē tiek iekļauti arī dati par personu parādsaistībām pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Šādu kārtību paredz Kredītinformācijas biroja (KIB) un Uzturlīdzekļu garantiju fonda šovasar noslēgtā vienošanās par datu apmaiņu, kas izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegtā informācija aptver datus par vairāk nekā 30 000 uzturlīdzekļu parādniekiem un tiek iekļauta KIB datu bāzē. Šī informācija http://www.manakreditvesture.lv/ ietver datus par personas parādsaistībām un to apmēru. Informācijas pieejamība par privātpersonu vienotā datu bāzē palīdzēs kredītiestādēm labāk izvērtēt personas maksātspēju, kā arī motivēs pašu uzturlīdzekļu nemaksātāju nokārtot savas saistības, lai varētu sekmīgi sadarboties ar finanšu institūcijām, piemēram, vēloties noslēgt jaunu finanšu pakalpojumu līgumu ar banku.

Vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku nepilda pienākumu uzturēt savus bērnus un viņu vietā uzturlīdzekļi bērniem tiek izmaksāti no valsts budžeta, kas vidēji katru mēnesi veido 4,5 miljonus eiro. Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāda apmērs pret valsti.

«Tikai 25% no Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem kārto savas saistības. Parādnieks, neatmaksājot viņa vietā no valsts budžeta izmaksātos uzturlīdzekļus, nepilda pienākumu ne tikai pret valsti, bet arī Latvijas sabiedrību kopumā, jo Uzturlīdzekļu garantiju fondam piešķirtie budžeta līdzekļi veidojas no sabiedrības locekļu godprātīgi maksātajiem nodokļiem. Faktiski pārējie sabiedrības locekļi pilda bezatbildīgo vecāku pienākumu. Šāda situācija nav pieļaujama, tāpēc Tieslietu ministrija sadarbībā ar UGFA pastāvīgi strādā pie jaunu risinājumu ieviešanas, kas spētu motivēt vecākus godprātīgi pildīt savu pienākumu, nokārtot savus parādus ar valsti, kā arī atstātu pēc iespējas mazāku negatīvo iespaidu uz valsts budžetu,» teic UGFA direktors Edgars Līcītis.

No nākamā gada janvāra līdz 2012.gada beigām tiks samazinātas uzturlīdzekļu summas, kas tiek izmaksātas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF).

To paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, Db informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

Gan uzsāktajās uzturlīdzekļu izmaksas lietās, gan lietās, kas tiks uzsāktas pēc nākamā gada 1.janvāra, izmaksājamā maksimālā summa bērniem no piedzimšanas brīža līdz septiņu gadu vecumam būs 30 lati, bet ne vairāk par tiesas nolēmumā noteikto, savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadu vecumam – 35 lati, bet ne vairāk par tiesas lēmumā noteikto.

Tāpat Saeima kā steidzamus otrajā, galīgajā lasījumā, pieņēma grozījumus UGF likumā, kas noteic, ka valsts nemaksās uzturlīdzekļus par ārvalstīs dzīvojošiem bērniem.

Vispiemērotākās papildu sankcijas pret personām, kuras ļaunprātīgi izvairās no savu saistību izpildes, tostarp nemaksā uzturlīdzekļus, ir piespiedu darba piespriešana un dažādu personai piešķirto speciālo tiesību atņemšana, piemēram, tiesības medīt, makšķerēt vai iegādāties šaujamieroci, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

Visvairāk respondentu jeb 78% atbalsta piespiedu darba piespriešanu, kam ar 73% seko atbalsts speciālo tiesību (tiesības medīt, makšķerēt, iegādāties un nēsāt šaujamieroci) atņemšanai. Nedaudz mazāks respondentu skaits - 72% - atbalstītu aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī parādnieku datu publiskošanu (60%).

Salīdzinoši mazāk iedzīvotāju atbalsta transportlīdzekļa tiesību atņemšanu (56%) un kriminālatbildības iestāšanos (51%) personām, kuras apzināti izvairās no savu saistību izpildes.

«Jau iepriekš rīkotās aptaujas rezultāti parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem. Šiem parādniekiem šobrīd tiek piemērots visplašākais tiesību ierobežojums. Tostarp arvien biežāk uzturlīdzekļu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no lēmuma pildīšanas, ar kuru uzlikts pienākums apgādāt savus bērnus. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt automašīnu vai kuģi, bet kopš jūlija viņiem vairs nedrīkst piederēt šaujamieroči. Tāpat tiek domāts par jauniem tiesību ierobežojumiem uzturlīdzekļu parādniekiem, lai viņiem liegtu iespēju spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus. Uzturlīdzekļu garantiju fondā atgūto naudas līdzekļu pieaugums liecina, ka papildu tiesību ierobežošana ļaunprātīgiem saistību nepildītājiem ir ļoti efektīvs veids, kā ieinteresēt viņus tomēr sākt pildīt savas saistības,» atzīst Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir juridisks brāķis un nepieļaujama likumdošanas prakse, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska.

ZAP aicina gan tieslietu ministru, gan Saeimas deputātus atbildīgi izvērtēt grozījumos pieļautās kļūdas un risināt situāciju, kamēr nav iestājušās paredzamās negatīvās sekas.

«Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,» norāda G. Kaminska.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.