Kopš šā gada augusta vienotajā fizisko un juridisko personu kredītvēstures datu bāzē tiek iekļauti arī dati par personu parādsaistībām pret Uzturlīdzekļu garantiju fondu. Šādu kārtību paredz Kredītinformācijas biroja (KIB) un Uzturlīdzekļu garantiju fonda šovasar noslēgtā vienošanās par datu apmaiņu, kas izriet no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda sniegtā informācija aptver datus par vairāk nekā 30 000 uzturlīdzekļu parādniekiem un tiek iekļauta KIB datu bāzē. Šī informācija http://www.manakreditvesture.lv/ ietver datus par personas parādsaistībām un to apmēru. Informācijas pieejamība par privātpersonu vienotā datu bāzē palīdzēs kredītiestādēm labāk izvērtēt personas maksātspēju, kā arī motivēs pašu uzturlīdzekļu nemaksātāju nokārtot savas saistības, lai varētu sekmīgi sadarboties ar finanšu institūcijām, piemēram, vēloties noslēgt jaunu finanšu pakalpojumu līgumu ar banku.
Kredītinformācijas biroja datu bāzi - saskaņā ar tā sniegto informāciju - pašlaik kā avotu savu klientu izvērtēšanā un informācijas apkopošanā izmanto visas lielākās Latvijas komercbankas.
Bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece biznesa portālam db.lv norādīja, ka, izvērtējot cilvēka kredītspēju pirms patēriņa kredīta piešķiršanas, šobrīd kredītiestāde pārbauda datus šādos reģistros: Latvijas Bankas kredītu reģistrā, parādu piedziņas kompāniju reģistros, VSAA. «Tuvākajā laikā plānojam iekļaut arī KIB datu bāzi un arī publiski pieejamo datu bāzi par uzturlīdzekļu nemaksātājiem,» viņa sacīja.
«Ja cilvēkam nav kavētu maksājumu, tad viņš saņems mazāku procentu likmi, respektīvi, izdevīgāku aizdevumu,» skaidroja B. Ābelniece. Latvijas Bankas kredītu reģistrā redzami maksājumu kavējumi par summām virs 150 eiro, kas kavēti vairāk nekā 60 dienas. Par dzēstajiem kredītiem dati tiek atjaunoti 4 reizes gadā (katra ceturkšņa pēdējā dienā, piemēram, 30. septembrī).