Jau otro mēnesi pēc kārtas DnB NORD Latvijas barometrs nāk ar labām ziņām – arī 2009.gada novembrī sabiedrības noskaņojums ir nedaudz uzlabojies (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss septembrī bija -57, oktobrī -56, bet novembrī -53 punkti). Tas nozīmē, ka nelielais oktobra uzlabojums visdrīzāk nav bijis saistīts ar mērījumu statistisko kļūdu, bet gan ir bijis vēstnesis novembrī novērotajam uzlabojumam.

Pirmajā mirklī tas var šķist pārsteidzoši, jo kā gan sabiedrības noskaņojums var uzlaboties, ja ārā ir ziema, lietus/sniegs un aukstums un masu mediji to vien dara kā nenogurstoši producē un reproducē ziņas par to, cik dziļā bedrē ir Latvija un visi tās iedzīvotāji. Taču pārsteidzoši tas ir tikai pirmajā mirklī, jo, dziļāk padomājot par sabiedriskās domas dabu un veidošanās principiem, nekādu īpašo pārsteigumu DnB NORD Latvijas barometrā nemaz nav.

Citur pasaulē veikti pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēki labāk jūtas nepatīkamos, bet saprotamos un prognozējamos apstākļos nekā salīdzinoši labākos, bet neskaidros un neprognozējamos apstākļos. Līdz ar to, Latvijas straujajam ekonomikas kritienam sākot piebremzēties un arvien skaidrāk iezīmējoties jaunajām dzīves realitātēm, tas bija tikai laika jautājums, kad arī sabiedriskajai domai bija jāsāk uzlaboties. Līdzīgi kā valsts ekonomikai, arī iedzīvotāju noskaņojumiem ir savs objektīvais zemākais punkts, par kuru tie sliktāki vairs nevar būt. „Zemāk par grīdu nenokritīsi” – tā vēsta kāda tautas paruna. Savukārt vērojot, cik zemos līmeņos visu šo gadu ir atradušies atsevišķi sabiedriskās domas indikatori un kāda ir to izmaiņu dinamika saistībā ar publiskās telpas negatīvo informatīvo fonu, ir pamats izteikt pieņēmumu, ka, būtiski nemainoties informatīvajam fonam (t.i. neparādoties vēl lielākai neskaidrībai nekā tā ir patlaban), atsevišķi indikatori tāpat vien paši no sevis īpaši zemāk vairs nekritīs. Savukārt lielākā daļa masu mediju jau ilgstoši ir iekrituši tādā negatīvisma fāzē, ka pašiem sevi pārspēt ar vēl lielāku negatīvismu tiem ir ļoti grūti (jo ētera minūšu un papīra kvadrātcentimetru skaits ir ierobežots).

Nesen publiskotā, izglītības un darba tirgus tematikai veltītā «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums sniedz vielu interesantām pārdomām par to, kā iedzīvotāji valstī notiekošo saista ar savu personisko materiālo situāciju un ko paši ir gatavi darīt, lai to uzlabotu ja ne tūlīt, tad pārskatāmā nākotnē.

Kopš 2008. gada aprīļa, kad pirmoreiz veikts «DnB NORD Latvijas barometra» pētījums, līdz 2011. gada jūnijam kritisko vērtējumu valstī notiekošajiem procesiem vienmēr bijis vairāk nekā pozitīvo. Tomēr jāatzīst, ka ekonomiskajai situācijai valstī vērtējums ir krietni kritiskāks (ekonomikas stāvokļa indekss svārstās no -78 līdz -42) nekā respondentu ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums (tā rādītāji ir robežās no -38 līdz -16).

Skaidrojot šīs nesakritības, jāņem vērā, ka iedzīvotāji savus priekšstatus par situāciju valsts ekonomikā visticamāk veido, balstoties uz informāciju viņu izmantotajos masu informācijas līdzekļos. Līdz ar to vairāk vai mazāk spēcīgu ietekmi uz sabiedrisko domu atstāj arī priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu retorika – piemēram, lielāko «uzrāvienu» pēdējo trīs gadu laikā ekonomikas stāvokļa izmaiņu virziena indekss piedzīvoja ap 10. Saeimas vēlēšanu laiku.

DnB NORD Latvijas barometra 2010. gada marta aptaujas dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos sabiedriskā doma Latvijā turpinājusi uzlaboties - mēneša laikā kopējā noskaņojuma indekss pieaudzis par vienu punktu (no -47 līdz -46). Lai gan novērotais pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos divos mēnešos, tomēr tas vēl aizvien ir pieaugums. Tas apliecina, ka turpinās pēdējo sešu mēnešu laikā redzamā tendence pakāpeniski samazināties kopējam pesimisma līmenim sabiedrībā.

Raksturīgas ir mēneša laikā notikušās dažu DnB NORD Latvijas barometra apakšindeksu izmaiņas. Tās apliecina, ka dažādu faktoru ietekmē (pamatā tie ir masu saziņas līdzekļu vēstījumi un šo vēstījumu radītais kopējais fons) atsevišķi dati var mainīties arī šķietami iracionāli un neloģiski. Savukārt ilgākā laika posmā viss tomēr nostājas savās vietās.

Tā savā iepriekšējā komentārā biju norādījis uz šķietamo pretrunu starp straujo pesimisma samazināšanos iedzīvotāju izteiktajās nākotnes prognozēs un acīmredzamo pozitīvo ziņu trūkumu reālajos makroekonomiskajos skaitļos, kas dotu pamatu izteikt optimistiskas nākotnes prognozes. Nu DnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati liecina, ka šis nepamatotais optimisma pieaugums iedzīvotāju prātos ir nedaudz atslābis – Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognožu indekss pēc straujā kāpuma ir samazinājies par diviem punktiem (no -9 līdz -11), bet ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognožu indekss vairs nav turpinājis pieaugumu un ir palicis pie -7 punktu vērtības.

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju noskaņojuma decembra indeksus un izmaiņu dinamiku raksturojošās līknes, diemžēl jāsecina, ka decembris labas ziņas nav sagādājis. «DnB NORD Latvijas barometra» decembra dati liecina, ka salīdzinājumā ar novembri Latvijas iedzīvotāju noskaņojumi ir pasliktinājušies – gan vērtējot tagadni, gan arī domājot par nākotni. Līdz ar to arī kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā gājis lejup (no -45 līdz -46 punktiem).

Lai gan šis noskaņojuma pasliktinājums šķietami nav pārāk liels (piemēram, pirms diviem gadiem indekss mēneša laikā nokrita pat par 11 punktiem!), tomēr izmaiņu līkne garākā laika periodā vedina uz pāris interesantiem secinājumiem.

Izskatās, ka, ja neņemam vērā salīdzinoši straujo un lēcienveidīgo noskaņojumu uzlabojumu 2010.gada oktobrī, kas visdrīzāk bija saistīts ar Saeimas vēlēšanu rezultātu radītām cerībām, tad iedzīvotāju kopējie noskaņojumi kopš 2010.gada jūlija īpaši nav mainījušies. Tas savukārt nozīmē, ka daudzu politiķu (ieskaitot valdības vadītāju, ekonomikas un finanšu ministrus) retorika par to, kā Latvijā viss iet uz augšu (gan IKP, gan eksports un nodarbinātība u.c.), patiesībā jau pusgadu uz Latvijas iedzīvotājiem nekādu iespaidu vairs neatstāj. Vismaz kopējā noskaņojuma indeksi liecina, ka iedzīvotāju depresijas līmenis jau pēdējos sešus mēnešus ir nemainīgi augsts.

Pagājušās nedēļas nogalē tika publiskoti jaunākā DnB NORD Latvijas barometra rezultāti, kuri, lai arī iegūti vēl pirms vēsturiskā nu jau bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojuma par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tomēr ir ļoti zīmīgi. Faktiski tie ir pēdējie sabiedrības noskaņojuma rādītāji pirms priekšvēlēšanu perioda iestāšanās.

Protams, V. Zatlera paziņojums, viņa nepārvēlēšana Valsts prezidenta amatā un tam sekojošās aktivitātes atstāj savu iespaidu uz sabiedrisko domu, aktualizējot jautājumus, kas ir un nav pieņemams politikā, un tādējādi varbūt aizēnojot citas sfēras. Tomēr būtu vieglprātīgi aizmirst sabiedrības neapmierinātību ar situāciju ekonomikā.

Bet neapmierinātība ir dziļa – pozitīvo vērtējumu īpatsvars DnB NORD Latvijas barometra indikatoros svārstās no 1% (par pašreizējo ekonomikas stāvokli) līdz 18% (par Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem). Tiesa, salīdzinot ar aprīli, maijā rādītāji bija nedaudz uzlabojušies, tomēr izmaiņas ir nelielas. Līdz ar to interesanti, vai pārmaiņas politikā un gaidāmās vēlēšanas mainīs arī sabiedrības noskaņojumu, domājot par nākotni, jo, kā liecina iepriekšējo aptauju dati, saistībā ar 10. Saeimas vēlēšanām optimisms pieauga tikai nedaudz un vērā ņemams uzticēšanās kredīts šai Saeimai un valdībai netika dots, vēlāk «atspēlējoties» attieksmē pret to īstenoto rīcību.

Septembra «DnB NORD Latvijas barometra» dati liecina, ka augustā novērotais sabiedrības kopējā noskaņojuma uzlabošanās apsīkums nav bijusi sagadīšanās, kas skaidrojama ar mērījumu statistisko kļūdu. Turklāt mana piesardzīgi izteiktā prognoze, ka septembrī iespējama rādītāju slīdēšana pesimisma virzienā, ir apstiprinājusies.

Lai gan mēneša laikā noskaņojums mainījies tikai nedaudz (sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss samazinājies tikai par vienu punktu: no -36 līdz -37), tagad ir nepārprotami skaidrs – tendence, kas bija vērojama kopš 2009. gada rudens (pakāpeniska sabiedrības pesimisma mazināšanās), 2010. gada vasarā ir apsīkusi.

Nav šaubu, ka galvenais faktors, kas patlaban ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu, ir 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti un jaunās valdības veidošanas gaita. Teorētiski varētu sagaidīt, ka vēlēšanu rezultātā sabiedrības noskaņojums uzlabosies. Pat, ja sabiedrība bija neapmierināta ar līdzšinējo kursu (un aptauju dati liecina, ka tā bija neapmierināta, – piemēram, augustā valdības darbu pozitīvi vērtēja tikai 16% iedzīvotāju), tad, sākot strādāt jaunievēlētajiem politiķiem, apmierinātības līmenim vajadzētu pieaugt, piešķirot jaunu uzticības kredītu. Turklāt uzlaboties vajadzētu ne tikai valdības darba vērtējumam, bet arī «DnB NORD Latvijas barometra» nākotnes vērtējuma indeksam, jo būtu tikai loģiski pieņemt, ka jaunās valdības pūliņu rezultātā pēc 12 mēnešiem uzlabosies gan Latvijas ekonomiskā situācija, gan iedzīvotāju personīgie materiālie apstākļi.

Kā jau to varēja sagaidīt, kārtējie steidzīgie (pēcvēlēšanu!) budžeta konsolidācijas pasākumi nav atstājuši sabiedrību vienaldzīgu – DnB NORD Latvijas barometra kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā ir ievērojami samazinājies (no -31 punktiem oktobrī līdz -35 punktiem novembrī). Turklāt pazeminājušies gan tagadnes, gan nākotnes, gan visi astoņi iedzīvotāju noskaņojumu apakšindeksi, kuri summāri veido iepriekšminēto sabiedrības kopējā noskaņojuma indeksu.

Līdz ar to var teikt, ka patlaban atkārtojas 2009. gada jūnija budžeta konsolidācijas situācija, kad vēlēšanu (toreiz – pašvaldību vēlēšanu) iespaidā politiķi sabiedrībai lielā mērā radīja cerību, ka tik traki nemaz nebūs (bija taču kaut kā tās vēlētāju balsis jāiegūst). Taču vēlēšanas pagāja, un izrādījās, ka tomēr maksās visi! Likumsakarīgi, ka šādā situācijā sabiedriskā doma diezgan spēji pagriežas dziļāka pesimisma virzienā.

Turklāt ir pamats domāt, ka nodokļu pieaugums sabiedrībā izsauc krietni lielāku neapmierinātību nekā atsevišķu budžeta pozīciju izdevumu samazinājums. Aptaujas jau ilgstoši liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju nevēlas maksāt nodokļus, jo uzskata, ka pie varas esošie nespēj (nekompetence) vai pat nevēlas (savtīgums) šo naudu godīgi izlietot jēgpilnos veidos. Šādā kontekstā valdības lēmums konsolidāciju veikt, galvenokārt paaugstinot nodokļus, nevis samazinot izdevumus (kā tas tika solīts pirms vēlēšanām!), protams, jāvērtē kā ļoti tuvredzīgs un jau tā iznīcinoši zemos sabiedrības uzticības reitingus varai vēl vairāk graujošs.

Iedzīvotāji nedaudz pozitīvāk sākuši vērtēt valsts vispārējo ekonomisko situāciju, tomēr turpina pasliktināties viņu vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina DnB NORD bankas kārtējā socioloģiskā pētījuma Latvijas barometrs dati. Nedaudz samazinājies ar valdības darbu neapmierināto iedzīvotāju īpatsvars, tomēr vēl aizvien – pilnībā apmierināti ar valdības paveikto ir tikai 1% Latvijas iedzīvotāju.

Lai arī iepriekšējos mēnešos iedzīvotāji saskaņā ar DnB NORD Latvijas barometra rādījumiem kļuva nedaudz optimistiskāki, izsakot prognozes par savu nākotni, jaunākie dati liecina, ka pašreizējo situāciju vērtējam labāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet periodu pēc gada prognozējam kritiskāk.

Jautāti, kurā virzienā pašreiz attīstās situācija Latvijā, 75% aptaujāto atbildēja – nepareizā, kas ir par pieciem procentu punktiem mazāk nekā iepriekš. Lai arī izmaiņas ir ievērojamas, tas noticis galvenokārt uz neizlēmīgo iedzīvotāju rēķina, jo no 11% līdz 14% palielinājies to cilvēku skaits, kuri nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tikai 11% respondentu domāja, ka situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā.

Vēl viens mēnesis Latvijā ir pagājis bez ievērojamiem politiskiem un ekonomiskiem satricinājumiem, un arī «DnB NORD Latvijas barometrs» rāda, ka sabiedrības kopējais noskaņojums atkal jau par dažiem punktiem ir uzlabojies. Un, lai gan kopējais noskaņojumu «temperatūras» līmenis (-39 punkti), neskatoties uz vasaru aiz loga, liecina par dziļu ziemu iedzīvotāju prātos, kopējā noskaņojumu «temperatūra» tomēr ir augstāka nekā maija vidū (-42 punkti) vai pirms pusgada (-53 punkti).

Ja skatāmies, kā iedzīvotāju noskaņojumi ir mainījušies dažādās jomās, tad jāsecina, ka dažu pēdējo mēnešu laikā pozitīvas izmaiņas noskaņojumā uzrāda visi apakšindeksi. Izņēmums ir abi ģimenes materiālās situācijas vērtējuma rādītāji. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā mazāk pesimistiski vērtē gan kopējo situāciju valstī, gan pašreizējo ekonomikas stāvokli un tā izmaiņu virzienu, gan arī iespējamo Latvijas ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem.

Nedaudz uzlabojušies arī valdības darba un iespēju atrast labu darbu vērtējumi. Tomēr jāatzīst, ka pēdējā rādītāja gadījumā, neskatoties uz naga melnuma tiesas cienīgu uzlabojumu, tas vēl aizvien atrodas vairāk nekā kritiskā stāvoklī – 87% iedzīvotāju iespējas atrast labu darbu vērtē kā sliktas. Pašreizējais noskaņojuma uzlabojuma temps ir tāds, ka, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, tad vismaz es sava atlikušā mūža laikā diezin vai piedzīvošu sabiedrību, kas iespējas atrast labu darbu Latvijā vērtē drīzāk pozitīvi.

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija un sabiedrības labklājība pēc 10. Saeimas ievēlēšanas strauji neuzlabosies.

Iedzīvotāji tomēr cer, ka valstī tiks ieviesta kārtība un pakāpeniski situācija kļūs labāka, - liecina jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums, kas tiks prezentēts 27. septembrī.

Augustā iedzīvotāji kļuvuši nedaudz optimistiskāki attiecībā uz to, vai situācija valstī kopumā attīstās pareizā virzienā, kā arī pozitīvāk novērtēts valdības darbs.

DnB NORD Latvijas barometrs, kas jau kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Pēdējā DnB NORD Latvijas barometra dati satur labu ziņu – salīdzinot ar septembri, sabiedrības noskaņojums nav turpinājis pasliktināties un atsevišķos indikatoros ir pat nedaudz uzlabojies. Tā rezultātā kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss ir pieaudzis par vienu punktu (no -57 līdz -56 punktiem).

Interesanti, ka nākotnes vērtējumu indekss mēneša laikā nav mainījies – tāpat kā septembrī arī oktobrī tas ir -23 punkti, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem oktobrī nākotne nav likusies mazāk drūma nekā tā šķita septembrī. Taču par 2 punktiem ir pieaudzis tagadnes vērtējumu indekss (no -68 līdz -66 punktiem), kas nozīmē, ka oktobrī salīdzinājumā ar septembri iedzīvotājiem pašreizējā situācija valstī arī nav likusies tik drūma.

Atzīšos, ka man šādas izmaiņas šķiet mazliet negaidītas, jo, ņemot vērā izteikto pozitīvo ziņu trūkumu oktobrī un negatīvo jaunumu straumi saistībā ar 2010. gada budžetu, kurā izdevumi vēl tiks samazināti, plānots ieviest jaunus nodokļus un vecos palielināt, sliecos sagaidīt, ka indekss drīzāk turpinās krist, nevis paliks nemainīgs vai pat pieaugs. Taču fakti paliek fakti, un tas nozīmē, ka spriedze sabiedrībā oktobrī nav turpinājusi pieaugt un ir pat mazliet atslābusi. Tiesa gan, ļoti nedaudz atslābusi – ņemot vērā sabiedriskās domas mērījumu statistiskās kļūdas, droši var apgalvot tikai to, ka situācija nav turpinājusi pasliktināties.

Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts ekonomikas stāvoklis ir slikts, taču ar valdības darbu apmierināta ir lielākā daļa iedzīvotāju.

Vērtējot Latvijas ekonomikas stāvokli, Rīgas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – nedaudz vairāk nekā 4% atzīst, ka tas ir labs, bet 27% pašreizējo situāciju vērtē kā viduvēju, tomēr ne sliktu, parāda DnB NORD Latvijas barometrs.

Nedaudz mazāk optimistu ir Kurzemē un Zemgalē, bet vispesimistiskāk ekonomisko situāciju valstī vērtē latgalieši un Pierīgas iedzīvotāji – abos reģionos kopumā 86% uzskata ekonomisko situāciju par sliktu.

Vērtējot valdības darbu, lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav bijuši apmierināti ar tās padarīto. To, ka valdība strādājusi ļoti labi, atzīst tikai 3% Rīgas, 2% Pierīgas un Zemgales un 1% Vidzemes iedzīvotāju.

Plus dat, qui in tempora dat – vairāk dod tas, kas dod īstajā laikā! Šoreiz tas attiecināms uz medijiem, jo tik nesavtīga iesaistīšanās labdarības projektā «Paēdušai Latvijai», kā to paveikuši mūsu Latvijas laikraksti, televīzijas, radio un interneta portāli, manuprāt, ir pagaidām vēl reti novērojama, bet ļoti patīkama pārmaiņa.

Ekonomiskajai situācijai strauji pasliktinoties, daudzi iedzīvotāji zaudēja darbu un tādējādi arī iztikas līdzekļus. Tieši tāpēc daļa no viņiem izvēlas pamest Latviju, lai ar savu darbu un zināšanām naudu pelnītu citai valstij. Jaunākais DnB NORD Latvijas barometrs liecina, ka gadījumā, ja būtu iespējams saņemt lielāku algu, 47% izvēlētos pamest Latviju un dotos uz ārzemēm. Tikpat neiepriecinošas ir citas respondentu atbildes – vairāk nekā puse jeb 62% būtu gatavi strādāt mazkvalificētu darbu par lielāku samaksu nekā kvalificētu par mazāku algu.

Šie rādītāji tikai vēlreiz apstiprina to, ka esam daudzus gadus dzīvojuši totālā nabadzībā un ikviens santīms ģimenes budžetā vēl arvien nozīmē neatsveramu vērtību, lai nomaksātu arvien pieaugošos komunālos maksājumus, apgādātu bērnus ar skolai nepieciešamo un iegādātos pārtiku.

Vairāk nekā seši simti Tukuma iedzīvotāju oficiāli iebilduši pret plāniem vietējo lidlauku pārveidot par starptautisku komerciālu lidostu, jo šādā gadījumā palielināšoties trokšņu līmenis un mazināšoties nekustamo īpašumu vērtība, - tā trešdien paziņoja Tukuma novada dome.

Šī šķietami it kā maznozīmīgā reģionālā ziņa patiesībā uzskatāmi demonstrē to, cik grūti, lai neteiktu, ka neiespējami ir mainīt cilvēku domāšanu, priekšstatus un izpratni par to, kas nepieciešams tik kārotās vispārējās labklājības reālai un reālistiskai sasniegšanai.

Latvijā jau ilgāku laiku ir krīze, un pēdējo mēnešu procesi liek domāt, ka jaunais DnB NORD Latvijas barometrs uzrādīs jaunu pesimisma vilni par valsts un sabiedrības virzību.

Taču šķiet, ka ne smagie ekonomiskie apstākļi, ne ekonomistu, finansistu un politiķu skaidrojumi lielai daļai sabiedrības nav likusi saprast dzīves realitāti – ja aktīvi nedarbosimies un nebūsim gatavi arī uz zināmiem upuriem, uzlabojumi ekonomiskajā situācijā paši no sevis neradīsies.