Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Pēdējā gada laikā mēneša pamatalga Latvijā ir palielinājusies vidēji par 4.4%, bet gada kopējā alga (ieskaitot arī atalgojuma mainīgo daļu) – par 5,1%, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma Fontes ikgadējā atalgojuma pētījuma rezultāti.

Fontes vispārējā atalgojuma pētījums parāda, ka pieaug to darba devēju skaits, kuri vismaz vienai darbinieku grupai organizācijā piedāvā elastīgu darba laiku, darbu attālināti vai papildus apmaksātas brīvdienas. Šī tendence norāda, ka Latvijā arvien aktuālāka tēma ir darba un privātās dzīves balanss. Darbinieki arvien vairāk izvēlas sev tādu darba vidi, kuru būtu visērtāk savienot ar savu privāto dzīvi.

«Ja iepriekšējos gados mēs runājām par to, ka iezīmējas tendences balansam starp darbu un privāto dzīvi, tad šobrīd mēs varam teikt, ka tendence tikai pieņemas spēkā,» novērojusi SIA Fontes Vadības konsultācijas valdes locekle Anta Praņēviča.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Latvijas darba devēju prognozes liecina, ka 2018. gadā lielākais vairums jeb 89% uzņēmumu turpinās palielināt savu darbinieku atalgojumu, secināts Fontes atalgojuma pētījumā.

Ņemot vērā, ka darbinieku noturēšana kļūst arvien dārgāka, gandrīz puse no aptaujātajiem jeb 49% darba devēju kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem min darbinieku produktivitātes paaugstināšanu. «Jau šobrīd darba tirgū ir novērojams darbinieku trūkums. Prognozes liecina, ka konkurence par darbiniekiem arvien pieaugs un darba devējiem būs jādomā, kā noturēt esošos darbiniekus. Daļai uzņēmēju tas nozīmē pārskatīt atalgojuma līmeni, citiem – labāk izprast darbinieku motivāciju,» komentē pētījuma grupas Fontes vadītāja Anta Praņēviča

Būtisks aspekts darbinieku motivēšanā ir atalgojums. Pētījumā analizēti dati par 61 585 darbiniekiem no 286 organizācijām, un gūtie rezultāti parāda, ka šajā gadā mēneša pamatalga tikusi palielināta 68,9% darbinieku, kas veic līdzīgus pienākumus kā pērn. Mēneša pamatalgas palielinājums vidēji bijis 6.3% - tas ir straujāks pieaugums nekā iepriekšējos 8 gados. «Arī domājot par nākamo gadu, darba devēji plāno palielināt ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem. Uz to norādījuši 86,7% organizāciju. Runājot par atalgojuma pieaugumu, būtiski ir ņemt vērā arī prognozes par plānotajām darbinieku skaita izmaiņām. 2018. gadā 58% organizāciju plāno saglabāt esošo darbinieku skaitu, savukārt 38% – palielināt strādājošo skaitu,» norāda Anta Praņēviča.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā brīvi bija teju 26 000 darba vietu, tai skaitā gandrīz 16 000 – privātajā sektorā. Jau ilgu laiku Latvijas darba devēji jūt darbinieku trūkumu, un tas būtiski ietekmē uzņēmumu darbību.

Cilvēki bieži maina darbu, īpaši apkalpojošajā jomā. Tas saistīts ar pretrunu: ir daudz vakanču, bet maz cilvēku, kas vēlas strādāt šajā jomā. Darbinieku trūkums un mainība būs ilgstoša tendence, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nozarei piesaistīt vairāk cilvēku un kā ietekmēt viņu izvēli par labu vienai vai otrai darba vietai.

Darbinieku trūkumam jāmeklē ilgtermiņa risinājums

Kā rāda statistika – darbinieku trūkums nav īslaicīga problēma. Latvijas iedzīvotāju, it īpaši jauno cilvēku skaitam samazinoties, tā kļūs tikai akūtāka. Viens no risinājumiem ir darbinieku piesaiste ārpus Latvijas. Mēs Circle K šogad esam izveidojuši vairākus jaunus amatus, kur nav obligāti nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, – pārdevēja asistents, kas neapkalpo klientus, inventarizācijas komanda, kas skaita preces noliktavā, āra teritorijas uzkopēji. Lai paplašinātu iespējas ieņemt dažādus amatus un lai cilvēki no ārzemēm varētu strādāt darbu, kur valodas zināšanas ir svarīgas, nākotnē varētu domāt par papildu valodas apmācībām. Mēs redzam, cik labi funkcionē starptautiska darba vide Circle K birojā – tur daudzi ikdienas darbi un komunikācija ir saistīta ar kolēģiem ārvalstīs. Būtu labi rast iespējas šādu starptautisku vidi radīt arī degvielas uzpildes stacijās.

Latvijas Banka aptuveni piektdaļai darbinieku plāno nodrošināt dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu būs motivācijas instruments nozīmīgu un kompetentu darbinieku noturēšanai darbā, informēja centrālajā bankā.

«Latvijas Bankai iesaistoties Eirosistēmas darbā, ir pieaugusi noteiktu amatu nozīmība un darbinieku kvalifikācijai un kompetencei izvirzītās prasības. Latvijas Bankai ir īpaši svarīgi veicināt noturīgas darba attiecības ar tiem darbiniekiem, kuri ir kritiski Latvijas Bankas kā Eirosistēmas centrālās bankas funkciju nodrošināšanai, kuri strādā Latvijas Bankas mērķu sasniegšanai kritiski svarīgos amatos un kuriem ir atbilstošas kompetences. Tādēļ iecerēts ieviest personāla piesaistes un motivācijas instrumentu - dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājuma veidošanu,» paskaidroja Latvijas Bankā.

Nākotnē uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērsīs attālinātam darbam, un par to aktīvi jādomā arī valsts iestādēm. Nesen Valsts nekustamie īpašumi īstenojuši biroja centralizāciju, pārvietojot birojus no trim adresēm uz vienu, un pirmie rezultāti jau redzami – darbinieku savstarpējā sadarbība ir uzlabojusies, kā arī gūts būtisks izmaksu ietaupījums. Biroju centralizācija ir valsts pārvaldē strādājošo uzņēmumu nākotne, intervijā "Dienas Biznesam" uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ pēdējo gadu laikā veikta pārmaiņu stratēģija – kas līdz šim paveikts tās ietvaros?

Esam strādājuši vairākos virzienos, pievēršot uzmanību procesu digitalizācijai, efektivizācijai un centralizācijai. Viena no nozīmīgām stratēģiskajām prioritātēm, ko pēdējā laikā esam paveikuši, ir VNĪ biroja centralizācija, pārceļoties no trim adresēm uz vienu – Talejas ielā 1. Līdz ar šo pārcelšanos esam izveidojuši mūsdienīgu valsts pārvaldes iestādes biroju. Šis solis uzlabojis uzņēmuma darba efektivitāti un ļauj ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Birojā īstenots pilnīgi jauns, aktivitātēs bāzēts koncepts, sadalot biroju zonās, un tajā nevienam – pat valdes priekšsēdētājam – nav sava kabineta, tādēļ sadarbība starp kolēģiem notiek ik brīdi. Ieguvumi ir vērojami jau uzreiz – notiek aktīvāka sadarbība un komunikācija starp kolēģiem un nodaļām, kā arī regulāra ikdienas komunikācijas apmaiņa. Tā rezultātā vairs nav tik bieži jāorganizē speciālas sapulces, jāsauc kolēģi uz sarunām kabinetā, bet, blakus sēžot, var apmainīties viedokļiem – komunikācija notiek raiti, un nav nekādu pārrāvumu, uzlabojas darbinieku iesaiste. Šis modelis ir piemērojams arī citām valsts pārvaldes iestādēm. Pēc mūsu domām, šis ir arī labs veids, kā piesaistīt jaunus darbiniekus, kuriem ir svarīgi, kādā vidē viņi strādā.

Astoņas no 15 lielākajām ASV un Eiropas bankām šā gada pirmajā pusgadā darbinieku skaitu palielinājušas par 19 tūkstošiem, liecina "Bloomberg" apkopotie dati.

Visstraujāk darbinieku skaitu palielinājusi "Barclays" - par vairāk nekā 7000, savukārt visvairāk darbinieku atlaidusi "HSBC" - gandrīz 3000.

Darbinieku skaitu laika posmā starp janvāri un jūniju palielinājušas "Barclays", "Wells Fargo", "Bank of America", "Citi", "UBS", "Credit Suisse", "Morgan Stanley" un "Goldman Sachs".

Dažu banku nosaukumus redzēt šajā sarakstā nav pārsteigums. Tā, piemēram, "Mongan Stanley" izpilddirektors Džeimss Gormans bija viens no pirmajiem banku vadītājiem, kurš piemēroja vispārēju moratoriju darbinieku samazināšanai, savukārt "Citi" jau janvārī paziņoja, ka investīciju baņķieru un treideru segmentā plāno pieņemt darbā 2500 IT speciālistus. Savukārt "Bank of America" paziņoja, ka martā pieņēmusi darbā 2000 cilvēku, bet 3000 darbinieku pārvirza jaunos amatos patēriņa un mazā biznesa nodaļās.

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Pēdējo sešu gadu laikā bankas visā pasaulē darbinieku skaitu samazinājušas par vairāk nekā 425 tūkstošiem, taču reālais skaits ir lielāks, ņemot vērā, ka daudzas mazāka izmēra bankas šādus datus neatklāj, raksta "Bloomberg".

Pērn vien bankas visā pasaulē atlaidušas vairāk nekā 77,7 tūkstošus darbinieku, kas ir lielākais skaits pēdējo četru gadu laikā, liecina banku un nodarbinātības aģentūru sniegtā informācija. Lielāku skaitu darbinieku bankas atlaida 2015.gadā - 91,45 tūkstošus.

Kopumā par darbinieku skaita samazināšanu pērn paziņojušas vairāk nekā 50 starptautiskās bankas, turklāt 82% no tām pārstāv Eiropu.

Līderi atlaisto darbinieku skaita ziņā ir "Deutsche Bank" un "HSBC", kas 2019.gada otrajā pusē atbrīvojušās no 30 tūkstošiem darbinieku. Pērnā gada jūlijā "Deutsche Bank" uzsāka nozīmīgu darbības restrukturizāciju, kas ietvēra plānus atlaist 18 tūkstošus darbinieku. Savukārt oktobrī "HSBC" ziņoja par 10 tūkstošu darbinieku atlaišanu.

Latvijā pērn 11 uzņēmumi vidēji mēnesī uz vienu darbinieku valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās maksājuši vairāk nekā 3000 eiro

TOP 9 valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu rekordisti 2018.gadā skatāmi raksta galerijā!

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Interesanti, ka lielākās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uz vienu darbinieku lielākoties maksājuši uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms – viens līdz pieci. Tajā pašā laikā ir arī sava veida izņēmumi, piemēram, SIA Uralkali Trading, kuram pērn norādītais darbinieku skaits ir 33 un vidēji uz vienu darbinieku ik mēnesi samaksāti 5.97 tūkst. eiro. Vēl vairāk darbinieku – 50 – norādīts SIA Forticom, kas vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 2,65 tūkst. eiro apmērā. Arī SIA Tradintek nodarbinājis 21 darbinieku un vidēji katram strādājošajam valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas samaksājis 3,07 tūkst. eiro. Nenoliedzami, ka līdz šim vairāk ir pamanīti tieši tie uzņēmumi, kuri valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās ik gadu samaksā daudzus miljonus eiro, bet ēnā palikuši tie, kuri vidēji uz vienu darbinieku samaksā ievērojamas summas.

Eiropas banku vadītāji šajā gadā pieņēmuši daudz skarbu lēmumu, ievērojami samazinot darbinieku skaitu, un potenciālā nozares konsolidācija var likt atlaist vēl vairāk darbinieku, raksta Financial Times.

Eiropas banku darbību aizvien sarežģītāku padara Eiropas Centrālās bankas jau Ilgu laiku piemērotā negatīvā procentu likme, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās, Brexit un augošās regulatora prasības. Tādējādi kredītiestādes Vācijā, Lielbritānijā, Francijā, Spānijā un Šveicē kopumā šogad atlaidušas jau vairāk nekā 60 tūkstošus darbinieku.

Desmit lielāko Eiropas banku (vērtējot pēc tirgus vērtības) darbinieku skaits kopš 2008.gada ir sarucis par piektdaļu. Salīdzinājumam - ASV desmit lielāko banku darbinieku skaits šajā laika periodā ir sarucis par aptuveni 7%.

Visdramatiskāk darbinieku skaits sarucis Deutsche Bank, tam sarūkot par 18 tūkstošiem. Francijas Societe Generale darbinieku skaitu samazinājusi par 1600.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu 2020. gadā bija 1 143 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2019. gadu, vidējā mēneša alga palielinājās par 66 eiro jeb 6,2 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 7,47 līdz 7,97 eiro)

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 841 eiro jeb 73,6 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,1 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 5,9 %.

Bruto darba samaksas mediāna 2020. gadā bija 893 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (832 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums 7,3 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2020. gadā bija 664 eiro un gada laikā tā pieauga par 5,9 %.Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Latvijas viesmīlības nozare pēdējo divu gadu laikā ir zaudējusi trešo daļu darbinieku un pašlaik piedzīvo akūtu darbaroku trūkumu, liecina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotā oficiālā statistika.

“Neparedzamie nozares darbības noteikumi un haotiskie ierobežojumi pandēmijas laikā likuši daudziem uzņēmumiem izbeigt savu darbību. Savukārt darbinieki ir pārkvalificējušies vai devušies peļņā uz ārzemēm. Šobrīd nozarē katastrofāli trūkst darbinieku un, sezonai sākoties, uzņēmēji ir izmisumā, jo nevar realizēt visu plānoto un pieņemt visus pasūtījumus. Tāpēc viesmīlības nozare sagaida, ka vēlēšanu gadā politiķu uzlabos dialogu ar uzņēmējiem, iedziļināšanos nozares specifikā un pandēmijas vai ģeopolitisko izaicinājumu ietekmē uz nozari. Tas ir svarīgi īpaši šobrīd, kad visu resursu cenas ir dramatiski pieaugušas, bet daudziem iestājies atlikto nodokļu nomaksas termiņš, tāpēc ļoti daudzi uzņēmēji izvērtē vai vispār turpināt darbu. Ja netiks pieņemti drosmīgi lēmumi, mēs turpināsim zaudēt konkurētspējā Baltijas kaimiņiem un atpalikt savā attīstībā,” vērtē LRB prezidents Jānis Jenzis.

Dažreiz var dzirdēt jautājumu: ko tie cilvēki personāla vadības departamentā vispār dara? Ir izplatīts kļūdains priekšstats, ka tur tikai pieņem vai atlaiž darbiniekus un risina ar atalgojumu saistītus jautājumus. Patiesībā personāla vadība ir organizācijas dzinējspēks un pārmaiņu aģents, kas ir atbildīgs par korporatīvo kultūru, darbinieku labbūtību un izaugsmi. Par jaunākām tendencēm personāla vadības jeb HR jomā stāsta LPB Bank personāla vadītāja Agija Freiberga.

Mēs dzīvojam straujā pārmaiņu laikmetā, kad nepieciešams reaģēt ātri. Nedrīkstam “atslābināties” ne uz mirkli, jo tas būs tiešs apdraudējums bankas konkurētspējai. Ne visiem ir viegli pieņemt pārmaiņas, bet bez tām attīstība nav iespējama. Svarīga ir drosme turpināt iesākto, ātri adaptēties jauniem apstākļiem un pieņemt jaunus izaicinājumus. Tātad, no HR viedokļa, mums jāapsteidz ātrgaitas vilciens un jāpieliek visas pūles un finanšu resursi darbinieku kvalifikācijas celšanā.

Par pēdējo gadu tendencēm personāla vadībā nav iespējams runāt, neņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Kopš 2020. gada viskarstākās tēmas ir bijušas attālinātais darbs, izdegšana, labbūtība un mentālā veselība, jo “mājsēdes” laiks nevienam nenāca viegli. 2021. gadā darba devēji vairāk domāja par to, kur darbinieki strādās, savukārt 2022. gads atnesa jaunu jautājumu: kad darbinieki strādās. Tas prasīja jaunas pieejas personāla vadībā. Gan tiešo vadītāju, gan HR funkcija bija palīdzēt komandai noteikt kopīgu darba laiku visiem un visproduktīvāko laiku katram darbiniekam individuāli, palīdzēt atrast līdzsvaru starp darba uzdevumiem un privāto dzīvi. Vēl šobrīd nevar teikt, ka situācija pasaulē un Latvijā ir stabilizējusies, tomēr cilvēki vairāk vai mazāk ir pielāgojušies krīzes apstākļiem. Tāpēc var runāt par transformācijas laiku, kas ir nomainījis ieilgušu adaptāciju.