Pēdējo 20 gadu laikā nav redzams skaidrs Latvijas valsts fokuss uz investīciju piesaisti, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, ka spilgts piemērs tam patlaban ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura tai piešķirtā finansējuma un kapacitātes dēļ ir novājināta, un investīciju piesaiste vairs nav redzama kā skaidrs tās darbības galvenais mērķis.

"Tas ir tikai viens no daudziem LIAA uzdevumiem, un brīžiem pat šķiet, ka tas ir kļuvis par blakus uzdevumu papildu visam citam, ko viņi dara. Citās valstīs tomēr ir pieņemta prakse, ka ir viena spēcīga aģentūra, kas strādā tikai ar investīciju projektu piesaisti," norādīja Krols.

Viņš jautāja, ja ekonomikas ministrs saka, ka valstī pietrūkst 2-3 miljardu eiro investīciju, tad kādēļ netiek stiprināta LIAA, lai tā nodarbotos ar investīciju piesaisti piecas vai desmit reizes jaudīgāk nekā līdz šim.

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Latvijas ekonomikas attīstība pašlaik ir diezgan trausla un iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi pavada virkne risku, intervijā atzina konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Risku ir gana daudz - ir inflācija, ir procentu likmju kāpums, un arī kopumā valsts konkurētspēja nav attīstījusies ļoti pozitīvā virzienā. Tas ir radījis gana daudz izaicinājumu uzņēmumiem, kuri mēģināja eksportēt savus produktus vai pakalpojumus. Tādēļ IKP izaugsme var būt ierobežota vai pat negatīva tuvākajos gados," sacīja Krols.

Viņš atzina, ka viens no problēmu iemesliem slēpjas arī tajā, ka pirms zināma laika netika pieņemti vajadzīgie lēmumi ne biznesa, ne valsts pusē un tādēļ tagad ir redzams, ka, piemēram, kaimiņvalstis daudz sekmīgāk spēj piesaistīt investīcijas.

"To var salīdzināt ar to, ka koks no sākuma ir jāiestāda un tikai pēc desmit gadiem tas var nest augļus. Tieši šādā situācijā ir arī Latvija, jo ļoti daudzas lietas netika izdarītas pirms desmit, 15 gadiem un šobrīd nav augļu, kurus plūkt un izmantot. Tas parādās arī investīciju jomā, jo ir jautājums, cik daudz kapitāla tika ieguldīts privātajā sektorā, kādi lēmumi tika pieņemti par infrastruktūras attīstīšanu vai darbaspēka kompetenču attīstīšanu. Tie ir lēmumi, kuru rezultātus mēs šobrīd izbaudām, - ekonomiskā izaugsme ir ierobežota," atzina Krols.

llgstoši augstās inflācijas dēļ, kuru virknē uzņēmumu pavada arī algu kāpums, daudzās nozarēs vienā brīdī redzēsim patēriņa un uzņēmumu apgrozījuma kritumu, prognozēja konsultāciju kompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ārvalstu tirgos preces un pakalpojumus vairs tādā apjomā nepieprasīs un arī vietējie patērētāji vairs nevarēs atļauties tik daudz kā iepriekš. Ja nozare pieaug par 5% gadā, tad, ņemot vērā inflāciju, tas jau ir 10-15% mīnusā. Uzņēmumiem tas var radīt daudz izaicinājumu, jo sabalansēt zaudējumu modeli straujas inflācijas kāpuma laikā ir problemātiski. Daudziem uzņēmumiem šobrīd būtu jāpārdomā darbības modeļi, stratēģija, lai pelnītu tikpat, cik iepriekš apjoma krituma apstākļos. Atsevišķās nozarēs apgrozījuma kritumu mēs varam novērot jau šobrīd," norādīja Krols.

Viņš gan pauda cerību, ka inflācija samazināsies, jo būtiskākais tās iemesls bija energoresursu cenu pieaugums, kas tagad ir apstājies, un energoresursu cenas krīt pietiekami strauji.

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Ir jārēķinās, ka uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu, jo, lai gan inflācija vairs būtiski neaug, izmaksu līmenis nav krities un konkurēt kļūst arvien grūtāk, intervijā atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, lai gan inflācija ir stabilizējusies un neviens vairs nesagaida vairākkārtēju energocenu pieaugumu, daudzās komponentēs nav redzams cenu un izmaksu kritums.

"Tas arī ir lielākais izaicinājums uzņēmējiem, jo uzņēmumi ir palikuši augstā izmaksu līmenī un ir daudz grūtāk konkurēt ar citiem Eiropas un pasaules uzņēmumiem, kuriem izmaksu līmenis arī bija palēcies, bet varbūt tagad tas nav saglabājies tik ļoti augsts. Arī pieminot produktivitātes faktoru, kas Latvijai nav bijis izcils jau iepriekš, rodas risks, ka mēs būsim mazāk konkurētspējīgi ar konkrētajiem produktiem vai pakalpojumiem, ja mēs paliksim šajā augstajā izmaksu līmenī," sacīja Krols.

To investoru, kuri darbojas Baltijas valstīs, skatījums uz ģeopolitisko situāciju ir piesardzīgs, tomēr kopējais noskaņojums ir reālistisks un balstās uz to, ka šajā teritorijā ir Eiropas Savienība un NATO, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš norādīja, ka ir daudz investoru, kas uz šiem argumentiem paļaujas un turpina savas investīcijas.

"Es neteiktu, ka ir daudz projektu, par kuriem investori pēkšņi pieņemtu lēmumus tos īstenot kaut kur citur. Šeit mēs drīzāk redzam tos investorus, kuri Baltijā jau ir darbojušies, pārzina šo tirgu un kuriem ir varbūt arī piesardzīgs, bet stabils viedoklis par šī reģiona drošību un ekonomisko izaugsmi nākotnē," sacīja Krols.

Vienlaikus viņš atzina, ka pēc kara sākuma Ukrainā bija daudzi uzņēmumi, īpaši ārvalstu lielās korporācijas, kuras nopietni izvērtēja nepieciešamību pārdot savus aktīvus vai biznesu Baltijā, tomēr rezultātā daudz šādu darījumu nebija.

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

EY (agrāk Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo ekonomikas līderu viedokļus, parāda, ka investoru vērtējumā Rīga ierindojas 35. vietā pēc pievilcības ārvalstu investīcijām tuvāko trīs gadu laikā.

Investīcijām vēlamākā pilsēta Eiropā ir Londona, kurai seko Stokholma, Frankfurte, Brisele, Parīze, Amsterdama, Roterdama, Berlīne un Glāzgova, bet pirmo desmitnieku noslēdz Milāna.

Rīga 35. vietu dala ar Bratislavu, Lodzu, Porto, Marseļu un Viļņu, bet Rīgai vistuvāk priekšā ir Valensija, Hamburga un Bukareste. Tallina pievilcīgāko četrdesmit Eiropas pilsētu lokā šogad nav minēta.

“Mūsu pētījums parāda, ka Rīga ir pamanāma investoru nākotnes ieguldījumu kartē un konkurē ar citām lielām un nozīmīgām Eiropas pilsētām. Galvenais, kas mums jāņem vērā sacensībā par investīcijām, ir tehnoloģiju prasmju veicināšana, jo tieši to kā kritisku elementu investīciju vietas izvēlē pētījumā norādīja 92% investoru. Šim faktoram seko inovāciju attīstības līmenis un kopējā digitālo pakalpojumu vide un tehnoloģiju izplatība sabiedrībā,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

EY jaunākais septembra pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos pasaulē par 17% ir augusi uzņēmumu iegādes un apvienošanās (turpmāk - M&A) darījumu vērtība, proti, šī gada laikā no janvāra līdz jūlija beigām pasaulē ir īstenoti M&A darījumi 1.8 triljonu ASV dolāru vērtībā pretēji 1.53 triljoniem 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos.

Savukārt M&A darījumu skaits šajā laikā ir audzis par 9% - no 1770 līdz 1932. Pētījumā tiek ņemti vērā darījumi ar vismaz 100 miljonu ASV dolāru vērtību. Šie dati norāda uz pasaules ekonomikas pakāpenisku atveseļošanos un uzņēmumu vadītāju pieaugošu pārliecību par tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu.

“Salīdzinājumā ar organisku, jeb dabisku uzņēmuma paša darbības izaugsmi, uzņēmumu pirkšanas un apvienošanās darījumi jeb M&A dod iespēju ātri iekarot jaunus tirgus, iegūt jaunus aktīvus un tehnoloģijas un audzēt ieņēmumus. Tas, ka pasaulē aug M&A darījumu skaits parāda, ka biznesa līderi kļūst arvien optimistiskāk noskaņoti par ekonomisko attīstību tuvākajos gados un vēlas ieguldīt jaunos darbības virzienos un tirgos tieši tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Jaunākais EY uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse atklāj, ka neskatoties uz dažādiem nenoteiktības riskiem, uzņēmēji sagaida, ka nākamais gads būs labāks vai pat būtiski labāks par šo gadu.

Proti, 66% uzņēmēju uzskata, ka nākamgad spēs ģenerēt augstākus ieņēmumus nekā 2023. gadā, kamēr 25% domā, ka ieņēmumi būs aptuveni tādā pašā līmenī kā šogad. Tikai 9% uzskata, ka ieņēmumi nākamgad samazināsies.

Līdzīga situācija ir ar peļņas gaidām – 65% uzņēmēju paredz, ka nākamgad peļņa pieaugs (turklāt 23% uzskata, ka peļņa pieaugs būtiski) un tikai 10% domā, ka tā samazināsies.

“Pētījumā mēs atrodam arī būtisku korelāciju starp nākotnes izaugsmes gaidām un investīciju plāniem. Proti, tie uzņēmumi, kas sagaida augstākus ieņēmumus nākamgad, 80% gadījumu plāno palielināt arī investīcijas izpētē salīdzinājumā ar šo gadu, 81% gadījumu plāno vairāk investīciju pamatlīdzekļos un 78% plāno vairāk ieguldījumu citu aktīvu, tostarp uzņēmumu, iegādē. Savukārt tie, kas sagaida zemākus ieņēmumus nākamgad, 42% gadījumu plāno arī mazāk ieguldīt izpētē, 48% gadījumu arī mazākas investīcijas pamatlīdzekļos un 38% gadījumu mazāk tērēs uz jaunu aktīvu iegādi. Šī ir bīstama korelācija, kas jāņem vērā arī uzņēmējiem Latvijā. Proti, šādā pārmaiņu laikā tie, kas audzēs ienākumus un investēs vairāk, konkurences cīņā kļūs vēl spēcīgāki, kamēr tie, kas taupīs uz investīcijām dēļ zemākiem ienākumiem – tie savas tirgus pozīcijas var zaudēt vēl vairāk,” saka EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Datortīklu aprīkojuma ražotāja "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā ("AmCham") valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatā, informēja "AmCham".

Tallijs "AmCham" prezidenta pienākumus pilda kopš 2021.gada.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā, Džons nosauca savas amata prioritātes: "Ekonomiskā drošība ir būtiska nacionālās drošības sastāvdaļa, tādēļ mēs turpināsim mudināt politikas veidotājus, lai tā kļūtu par augstāku prioritāti. Mēs atzinīgi vērtējam ciešāku transatlantisko sadarbību un ceram uz sadarbību ar mūsu biedriem un partneriem, lai Latvijai piesaistītu vairāk ASV investīciju. Papildus kapitālam, ko ekonomikai pienes ārvalstu investīcijas, tās nodrošina arī zināšanu pārnesi, inovācijas, labu korporatīvo pārvaldību un sniedz karjeras izaugsmes iespējas vietējiem talantiem. Mēs panāksim to, lai vēl vairāk starptautisku uzņēmumu izvēlētos Latviju par vietu, kur veidot un attīstīt savu uzņēmējdarbību."

Latvija pērn piesaistījusi 43 jaunus ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 79% vairāk kā gadu iepriekš, kad tika uzsākti 24 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Šie jaunie projekti radījuši 2583 jaunas darba vietas, kas ir par 69% vairāk kā gadu iepriekš.

“Latvijai šis ir izcils rezultāts laikā, kad Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits samazinājās par 13%. Ļoti labi rezultāti ir arī Lietuvā, kurā pērn uzsākti 53 jauni investīciju projekti, kas gan ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš (60), bet Igaunijai pagājušais nav bijis labākais gads un reģistrēts 59% jaunu investīciju projektu kritums. Salīdzinot Baltijas valstu sniegumu, interesanti atzīmēt, ka iezīmējas valstu specializācija, proti, Latvijā ir izteikti daudz jaunu investīciju ražošanā – 20 jauni projekti, kamēr Lietuvā vairāk ir investīciju izpētes un attīstības projektos, kādi bijuši 19. Abās valstīs ir aptuveni līdzīgas citu virzienu investīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums European Attractiveness Survey, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022.gadā.

Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits - no 2245 darba vietām 2022.gadā līdz 1265 vietām pērn.

EY pētījums parāda, ka nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums novērojams arī Lietuvā - no 47 projektiem 2022.gadā līdz 28 pērn. Igaunijā samazinājums bijis neliels no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī investīciju jaunu radītu darba vietu skaits -no 5868 darba vietām 2022.gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

"Jāatzīmē, ka relatīvi Latvijas un Baltijas investīciju piesaistes rādītāji joprojām nav slikti - lai arī redzams jaunu investīciju plūsmu samazinājums Baltijā un Latvijā, mūsu valsts, rēķinot pēc jauniem investīciju projektiem uz miljons iedzīvotājiem Eiropā ierindotos astotajā vietā, bet Lietuva būtu desmitā. Savukārt, pēc radītām jaunām darba vietām Latvija būtu devītā, Igaunija - sestā un Lietuva - vienpadsmitā Eiropā," saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

No 1.jūlija par profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY partneri kļūs līdzšinējais EY Darījumu un stratēģijas departamenta direktors Aleksejs Sentuhovskis.

EY Aleksejs atbild par darījumos iesaistīto uzņēmumu padziļinātas pārbaudes projektiem (due diligence) gan no pircēju, gan pārdevēju puses, kā arī aktīvi iesaistās uzņēmumu stratēģijas izstrādes jautājumos.

“EY pastāvīgi papildina savu vadošo speciālistu komandu ar Baltijas biznesa zināšanu līderiem, lai īstenotu arvien ambiciozākus un sarežģītākus uzņēmumu stratēģijas projektus. Mūsu galvenais mērķis ir radīt jaunu vērtību ar aktīvu darījumu, finansēšanas vai stratēģisku attīstības lēmumu palīdzību un Alekseja pieredze dos nozīmīgu ieguldījumu EY klientu uzņēmējdarbības izaugsmē,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir par 25% mazāk kā 2020. gadā (43), taču šajos projektos radīts vairāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 2662 pērn, pretēji 2583 jaunām darba vietām 2020. gadā.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 41 jauns tiešo ārvalstu investīciju projekts, kas ir par 23% mazāk kā 2020 gadā (53), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti, pretēji 11 gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3374 jaunas darba vietas, bet Igaunijā – 2500.

“Latvija pagājušajā gadā parādījusi atzinīgu sniegumu ārvalstu investīciju piesaistē, turpinot iepriekšējā gadā uzsākto pozitīvo kursu. Taču mūsu reģiona ģeopolitiskās situācijas iespaidā tuvākā nākotnē Latvijai visdrīzāk gaidāmi papildu izaicinājumi, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Karš Ukrainā rada jūtīgu vidi, kas investoriem liek pārvērtēt savus attīstības lēmumus, taču tā nav tikai Latvijas problēma – ar to saskaras visas mūsu reģiona un Centrāleiropas valstis,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā, tostarp Latvijā visvairāk grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas gaidāmas šā gada otrajā pusē, informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto "EY Restructuring Pulse" pētījumu.

Aptaujā 47% banku ekspertu Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā prognozējuši, ka šā gada otrajā pusē gaidāms visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas gadījumu. Savukārt 21% baņķieru sagaida visvairāk restrukturizācijas gadījumu nākamā gada pirmajā pusē, bet 6% - 2025.gada otrajā pusē.

"EY" pētījums parāda, ka visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas darījumu faktiski pagājušā gada otrajā pusē ir bijis ražošanas jomās (16% no visiem restrukturizācijas darījumiem), seko būvniecības nozare (15%), lauksaimniecība (15%) un nekustamā īpašuma nozare (11%).

Salīdzinoši mazāk restrukturizācijas izaicinājumu ir bijis mazumtirdzniecībā (7%) un, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarē (3%).

Ģeopolitikas situācijas dēļ 29% uzņēmumu ir pārtraukuši plānotās investīcijas, informē auditorkompānijas "Ernst & Young" (EY) pārstāvji, atsaucoties uz vispasaules pētījuma "EY CEO Outlook Pulse" datiem.

Kompānijā norāda, ka ģeopolitiskā saspīlējuma dēļ uzņēmumi pārskata attīstības plānus, proti, 95% dažādu nozaru uzņēmumu vadītāju atzīmējuši, ka ir pārskatījuši stratēģiskos ieguldījumu plānus atbilstoši ģeopolitiskajai situācijai, tostarp 43% ir atlikuši jaunas investīciju ieceres līdz ģeopolitiskā situācija uzlabosies, bet 29% plānotās investīcijas ir pārtraukuši.

Tikmēr 40% respondentu atklāj, ka viņu vadītie uzņēmumi maina piegādes ķēdes, 39% pārvieto savas darbības aktīvus, bet 30% pamet noteiktus darbības tirgus.

EY pētījumā 69% respondentu pauduši uzskatu, ka inflācija un tās apkarošanai veiktā valdību rīcība negatīvi ietekmēs uzņēmumu finanšu rādītājus un izaugsmi. Tam nepiekrīt 22% biznesa līderu pasaulē. Līdztekus pastāv zems ticības līmenis, ka valstu valdības veiksmīgi tiks galā ar inflāciju, neradot būtiskas negatīvas sekas uzņēmējdarbības videi un attīstībai - tam tic 16% biznesa vadītāju.

Jaunākais janvāra EY Eiropas uzņēmumu vadītāju sentimenta pētījums 2023 EY European CEO Outlook Pulse, atklāj, ka par galveno uzņēmējdarbības attīstības risku kļuvusi nenoteikta monetārā politika un kapitāla izmaksu pieaugums – tā domā 35% Eiropas uzņēmumu vadītāju.

Kā otrais nozīmīgākais risks joprojām tiek saistīts ar pandēmiju – 32% uzņēmēju satraucas, ka varētu atgriezties ar COVID-19 saistīti ierobežojumi, kas ietekmētu piegādes ķēdes. Trešais nozīmīgākais attīstības risks Eiropas uzņēmēju redzeslokā ir inflācija un ar to saistītais ražošanas izmaksu pieaugums – to starp riskiem ierindo 31% uzņēmumu vadītāju.

Pieaugošu ģeopolitisku saspīlējumu kā savas uzņēmējdarbības izaugsmes risku min 30% uzņēmumu vadītāju un tikpat satraucas arī par arvien stingrāku regulējošo prasību vidi uzņēmumu darbības galvenajos tirgos. Tāpat, 30% uzņēmumu vadītāju kā attīstības risku min arī pasaules ekonomikas “reģionalizāciju”, proti, globālā tirgus fragmentāciju nošķirtos ekonomiku reģionos pretēji savstarpēji savienotām ekonomikām, kurās dominē brīva tirdzniecības un kapitāla kustība.

Jaunākais EY un Sanktgallenes Universitātes pētījums Family Business Index 2023 atklāj, ka indeksā iekļauto pasaules 500 lielāko ģimenes uzņēmumu pagājušajā gada ieņēmumi bija 8.02 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk kā gadu iepriekš.

Proti, indekss parāda, ka ģimenes uzņēmumi kopumā ir veiksmīgāki un aug straujāk par ekonomiku kopumā – pērn pasaules ekonomikas izaugsme bija 3.2% saskaņā ar OECD datiem.

Pasaules 500 lielākajos ģimenes uzņēmumos pērn strādāja 24.52 miljoni cilvēku un tie darbojās 47 dažādās jurisdikcijās. Lielāko ģimenes uzņēmumu īpatsvars pasaules ekonomikā ir tik liels, ka šie uzņēmumi kopā veidotu trešo lielāko ekonomiku pasaulē – pēc ASV un Ķīnas. Divas trešdaļas Indeksā iekļauto pasaules lielāko 500 uzņēmumu jeb 66% strādā vai nu plaša patēriņa preču ražošanā (37%) vai mašīnbūves un mobilitātes nozarēs (29%). Enerģētikā strādā 8% šo uzņēmumu, bet finanšu pakalpojumu nozarē – 6%.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju.

Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā.

Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk – 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

“Pētījums parāda divus būtiskus secinājumus: pirmkārt, ka biznesa vide sāk gaidīt atgūšanos no krīzes jau īstermiņā – šogad vai nākamgad. Otrkārt, būtiski, ka 63% mūsu pētījuma dalībnieku atzīmē, ka palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu, bet vēl 57% cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šis ir būtiski Latvijas uzņēmējiem – nedrīkstam pieņemt, ka pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa atgriezīsies pati par sevi. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Eiropā pērn tika uzsākti 5 578 jauni tiešo investīciju projekti, kas ir par 13% mazāk kā 2019. gadā, kad reģionā tika uzsākti 6 412 jauni investīciju projekti, liecina jaunākais EY (iepriekš - Ernst & Young) Eiropas investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

“Pandēmijas kontekstā šis ir vērtējams kā ļoti labs investīciju piesaistes sniegums, ņemot vērā, ka daudzās Rietumeiropas valstīs pērn IKP samazinājums bija 7 - 11% robežās. Pagājušā gada jauno projektu skaits ir zemākais pēdējo piecu gada laikā, taču tas joprojām ir augstāks kā jebkurā gadā laikā no 2005 – 2015 gadam. Eiropas pozīcijas investīciju piesaistē patiesībā ir īpaši spēcīgas tieši krīzes laikā, jo tieši starptautisku satricinājumu laikā investori it sevišķi meklē politiski stabilu, lielu un turīgu tirgu ar izglītotu un prasmīgu darba spēku, un attīstītu infrastruktūru,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.