Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.
Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.
Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.
“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.
Līdztekus izmaksu pieaugumam, runājot par citiem attīstības riskiem, saspīlējumu tirdzniecības attiecībās kā kritisku izaugsmes risku norāda 18% biznesa līderu, kamēr klimata pārmaiņu radītās sekas kā kritisku risku min 17% respondentu, bet vēl 13% satraucas par augošu konkurenci no jaunu tirgus dalībnieku puses.
Nākamā gada laikā iegādes un apvienošanās (M&A) darījumos biznesa līderi par prioritāti noteiks tādu uzņēmumu iegādi, kas stiprinās to darbības kapacitāti un jaudu – tā norāda 26% vadītāju, kamēr 20% par prioritāti izvirza darījumus, kas uzlabos uzņēmuma pozīciju ESG jeb vides, sociālo jautājumu un pārvaldības jomā.
“Arī Latvijas uzņēmējiem jāņem vērā, ka pārliecinošs vairākums, jeb 99% uzņēmumu vadītāju pasaulē norāda, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi ir būtiski, izdarot uzņēmumu iegādes lēmumus un 6% atzīst, ka pēdējā gada laikā ir atteikušies no darījumiem dēļ bažām par iegādājamā uzņēmuma rīcības un pozīcijas vides, sociālajos un pārvaldības jautājumos. Šis parāda, ka jau drīzumā būs grūti veikt M&A darījumus ar uzņēmumiem, kuriem būs neapmierinošs ilgtspējas sniegums, vai arī tas negatīvi ietekmēs darījumu vērtējumus,” saka G. Krols.
Pētījums parāda, ka ir nostiprinājusies uzņēmumu vadītāju attieksme par labu ilgtspējīgai attīstībai un, lai arī ieņēmumu izaugsme joprojām ir galvenā prioritāte, 82% aptaujas respondentu atzīmē, ka vides, sociālie un pārvaldības faktori ir ļoti svarīgi vai svarīgi stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Vēl 28% vadītāju atzīmē, ka līderība ilgtspējas jautājumos rada konkurences priekšrocības.
Tai pat laikā, 65% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka ir saskārušies ar investoru un akcionāru pretestību pret uzņēmuma izvēlēto stratēģiju pārejai uz ilgtspēju darbību. Gandrīz ceturtā daļa pētījuma dalībnieku (21%) saka, ka investori neizrāda atbalstu ilgtermiņa investīciju plāniem un liek īpašu uzsvaru īstermiņā - uz katra ceturkšņa ieņēmumiem.
“Uzņēmumu vadības līmenī ir skaidrība un apņēmība sekot ilgtspējīgam attīstības kursam, kas radītu vērtību gan akcionāriem, gan sabiedrībai. Taču nereti vēl nepieciešama viedokļu saskaņošana starp uzņēmumu vadību un akcionāriem, kas reizēm vēl šaubās par nepieciešamību par prioritāti izvirzīt ilgtspēju. Bažas par darbības transformācijas augstām izmaksām un ilgtermiņa atdevi var aizkavēt uzņēmumu vadības plānus ieviest ilgtspējīgu darbības modeli, kas var izrādīties kritiski jau tuvā nākotnē,” turpina G. Krols.