Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Šodien Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākas darba devēju pieteikumu pieņemšana dalībai skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā, kas tiks īstenots no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā varēs piedalīties skolēni vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kas mācās vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs. 2016. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4128 skolēnus.

Pieteikties darba devējs var tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš plāno izveidot darba vietu skolēnam. NVA darba devējam nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, savukārt otru algas pusi skolēnam maksās darba devējs pats.

Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā – 370 eiro pirms nodokļu nomaksas. NVA darba devējam maksās arī dotāciju darba vadītāja darba algai. Par 10 skolēnu darba vadīšanu NVA dotācija darba vadītāja algai būs valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, tātad, par viena skolēna darba vadīšanu dotācijas apmērs būs viena desmitā daļa no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Viens darba vadītājs varēs vadīt ne vairāk kā 10 skolēnu darbu. NVA apmaksās veselības pārbaudes skolēniem, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnus pret nelaimes gadījumiem darba vietās. Savukārt darba devējs par nodarbināto skolēnu veiks darba devēja un darba ņēmēja nodokļu nomaksu.

Televīzijas kanālā "Tava klase" programmēšanas nodarbībās "Learn IT" sasniedz arī tos skolēnus, kuri nekad nav programmējuši.

Programmēšanas nodarbību "Learn IT" līdzdibinātāja Linda Sinka divas reizes nedēļā vada programmēšanas stundas jaunajā televīzijā kanālā "Tava klase" trešās līdz sestās klases skolēniem.

"Prieks redzēt, ka bērni seko līdzi mācību saturam un šādi varam sasniegt skolēnus visā Latvijā. Programmēšanas platformā "Scratch" redzam, ka bērni veido savus projektus pēc Lindas paraugiem, dalās ar tiem un apgūst pamatus. Par to mums liels prieks. Daudzi no viņiem savu profilu šajā platformā izveidojuši tieši tagad, kad sākās projekts "Tava klase", līdz ar to mums ir izdevies sasniegt tos skolēnus, kuri nekad nav mēģinājuši programmēt," saka Elīna Ingelande, "Learn IT" līdzdibinātāja.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles visā Latvijā no pirmdienas līdz 15.jūnijam pieņems darba devēju pieteikumus vakanču izveidei skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam, informē NVA sabiedrisko attiecību nodaļā.

Darba vietas varēs sākt veidot no 6.jūlija, ievērojot drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības riska novēršanai. Pasākumā tiek iesaistīti jaunieši vecumā no 15 līdz 20 gadiem (ieskaitot), kuri iegūst izglītību vispārējās, speciālās vai profesionālās izglītības iestādēs.

Darba devējiem, kuri nodarbinās skolēnus, NVA nodrošinās dotāciju skolēna mēneša darba algai un dotāciju darba vadītāja atalgojumam, apmaksās veselības pārbaudi skolēnam, ja to paredz normatīvie akti par obligātajām veselības pārbaudēm, kā arī apdrošinās skolēnu pret nelaimes gadījumiem darba vietā.

Savukārt darba devējam būs jānodrošina līdzfinansējums darba algai, nodokļu nomaksa un kompensācija skolēnam par neizmantoto atvaļinājumu. Skolēna mēneša atalgojumam par pilnu nostrādātu darba laiku jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās algas apmērā - 430 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Ievērojami audzis to skolēnu skaits, kas savu profesiju nākotnē vēlas saistīt ar veselības aprūpi, liecina izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" veiktā Latvijas skolēnu karjeras aptauja.

Veselības aprūpē vēlētos strādāt 17% aptaujāto jauniešu un tā ierindojusies populārāko nozaru TOP3 līdzās tādām nozarēm kā sociālās zinības, komerczinības un tiesības (22%) un humanitārās zinātnes un māksla (17%).

Pastiprināta skolēnu interese par profesijām veselības aprūpes nozarē vērojama, arī tuvojoties Ēnu dienai - ēnu vietas veselības aprūpē aizpildās visātrāk. Liels skaits skolēnu piesakās ēnot anesteziologus, ķirurgus, rehabilitologus, ģenētiķus un anestēzijas māsas.

"Ēnot anesteziologu ir populārāk nekā valsts amatpersonas, piemēram, ministrus. Anesteziologs uz šo brīdi ir Ēnu dienas pieprasītākā profesija - jau pirmajā pieteikšanās dienā konkursā uz vienu šī speciālista ēnošanas vietu pieteicās 25 skolēni. Aicinām veselības aprūpes iestādes būt aktīvākām un piedāvāt vēl vairāk vakanču, lai skolēnus rosinātu strādāt šajā visnotaļ perspektīvajā un iedzīvotājiem svarīgajā nozarē," saka "Junior Achievement Latvia" vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad 5. aprīlī notiks izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem “Ēnu diena”.

No šodienas ēnu devēji ir aicināti publicēt savas vakances portālā Enudiena.lv, lai skolēni atkal varētu doties ēnot un praktiski izzināt interesējošās profesijas. Šogad Ēnu dienu iedvesmo un atbalsta mazumtirdzniecības tīkls “Maxima Latvija”.

Ēnu devēji aicināti reģistrēt ēnu vietas portālā www.enudiena.lv līdz 7. martam, kad pieteikšanos portālā publicētajām vakancēm uzsāks skolēni.

Izceļot karjeras iespēju un profesiju dažādību, par šī gada Ēnu dienas tēmu izvēlēta - neredzamās profesijas.

“Lai arī Ēnu diena ir iespēja uzzināt par visdažādākajām profesijām, katru gadu pieprasītāko profesiju topā izmaiņu ir maz. Skolēnus interesē, kāda ir ikdiena gaisa satiksmē strādājošiem, tāpat arī mediķiem, kā arī jau 5 gadus pēc kārtas pieprasītākā profesija ir programmētājs. Tāpēc šogad īpaši gribam informēt arī par citām profesijām, gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektorā, gan arī citās nozarēs,“ saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Praktiskās biznesa izglītības biedrība Junior Achievement Latvija (JA Latvija) noslēgusi mācību gadu ar konkursa Gada labākais ekonomikā 2016 uzvarētāju — skolotāju, skolēnu un izglītības iestāžu vadītāju — sumināšanu.

«Man ir prieks par vēl vienu veiksmīgi aizvadītu mācību gadu, kura laikā, pateicoties skolu interesei un iesaistei, kā arī skolotāju entuziasmam, esam veicinājuši jauniešos uzņēmīgumu 160 skolās visā Latvijā, iesaistot praktiskās uzņēmējdarbības programmās vairāk nekā 70 000 skolēnu. Reģistrēto skolēnu mācību uzņēmumu skaits vien šogad ir sasniedzis 779, kas ir par 400 aktīviem skolēnu mācību uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Šīs praktiskās biznesa izglītības programmas, kas palīdz jauniešiem pilnveidoties, nebūtu iespējamas bez skolotāju entuziasma, ticības jauniešu spēkiem un kopīgi ieguldītā darba, kā arī bez pašu jauniešu motivācijas izmantot iespējas, ko dzīve sniedz,» pasākumā uzsvēra JA Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Lai gaidāmajā 2021./2022.mācību gadā skolēni gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās varētu piedalīties klātienes mācībās, viņiem būs nepieciešams sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests, otrdien nolēma Ministru kabinets.

IZM grozījumi Ministru kabineta noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai izstrādāti ar mērķi noteikt izglītojamo testēšanu kā priekšnoteikumu izglītības procesa īstenošanai klātienē, sākot 2021./2022.mācību gadu.

Ja skolēniem netiks veikta minētā testēšana, attiecīgais skolēns nevarēs nedz uzsākt, nedz arī turpināt izglītības ieguvi klātienē. Ņemot vērā izglītības ieguves obligātumu un vecāku atbildību par tās ieguvi, tad šādā gadījumā pamatizglītības ieguve būs jāturpina ģimenē. Covid-19 testu neveiks izglītojamiem ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Apliecinājumu papīra vai digitālā formā būs jāuzrāda izglītības iestādes atbildīgajai personai.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Digitālajās darba platformās Eiropas Savienībā (ES) strādā vairāk nekā 28 miljoni cilvēku. Aplēses liecina, ka 2025. gadā platformās nodarbināto skaits būs gandrīz dubultojies, sasniedzot 43 miljonus. ES Padome ir paziņojusi, ka gatavojas sākt sarunas par platformu darbinieku darba nosacījumu un darba apstākļu uzlabošanu (EK Direktīva 2021/0414) 1.

Eksperti prognozē, ka tas vārētu sadārdzināt Wolt un citu līdzīgo platformu sniegtos pakalpojumus un daudzas platformas varētu mainīt uzņēmējdarbības modeļus.

Dažādi internetā bāzēti uzņēmumi tiek klasificēti kā digitālās darba platformas. Šie uzņēmumi pārstāv dažādas nozares un sniedz servisu, kas tiek nodrošināts fiziski – transporta, kurjeru, preču piegādes, tīrīšanas vai aprūpes pakalpojumus. Savukārt, citi sniedz pakalpojumus tikai tiešsaistē – veic tulkojumus, piedāvā IT un dizaina pakalpojumus. Vairumam šo darbinieku ir nepareizs nodarbinātības statuss – daudzas platformas tos klasificē kā pašnodarbinātos.

Ieviešot direktīvu, tiks labota Eiropas Parlamenta un ES Padomes regula 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, novēršot trūkumus attiecībā uz šajos pakalpojumos nodarbināto personu statusu, neatkarīgi no vietas, kur ES šāda platforma reģistrēta. Tas ļaus miljoniem gadījuma darba darītāju piekļūt tiesībām uz nodarbinātību.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotie skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumi 2020. gadā norisināsies divus mēnešus - no 1. jūlija līdz 31. augustam. Iepriekš pieņemtais lēmums pasākumus nerīkot atcelts, ņemot vērā COVID-19 situācijas stabilizēšanos.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka par skolēnu nodarbināšanu vasarā uzņēmējiem aizvien ir interese, lūgumu programmu tomēr īstenot paudušas arī pašvaldības:

"Lēmums skolēnu nodarbinātības pasākumu vasarā tomēr īstenot ir rūpīgi izvērtēts, ņemot vērā arī epidemiologu viedokli. Līdz ar COVID-19 izplatības samazināšanos un valdības plāniem ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nepagarināt, neredzu šķēršļus skolēnu un jauniešu vasaras darbu programmas īstenošanai, vienlaikus neaizmirstot par piesardzības un slimību profilakses pasākumu ievērošanu infekcijas izplatības riska novēršanai. Iespēja vasarā strādāt ir nozīmīga gan skolēniem, gan vecākiem, jo īpaši pēc laika, kas pavadīts sociāli distancējoties. Daudzām ģimenēm tas būs reāls materiālais atspaids".

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Nesen veiktais konsultāciju kompānijas “McKinsey” pētījums atklāj, ka 79 % darbinieku Eiropā darbā nejūtas motivēti. Līdz ar to cilvēki biežāk klātienē neapmeklē darbu, uzņēmumos ir liela darbinieku mainība, kas rada arī finansiālus zaudējumus.

Ir daudz ieteikumu, kā veicināt darbinieku iesaisti, bet nereti tiek aizmirsta kāda vienkārša patiesība – strādāt vadītāja pakļautībā nav īpaši motivējoši. Ne velti ir teiciens, ka cilvēki neaiziet no sliktiem uzņēmumiem, bet gan no sliktiem vadītājiem.

Tāpēc ir vērts apdomāt horizontālās uzņēmuma struktūras ieviešanu un veidot komandu ar mazāku vadītāju skaitu – ir tikai izpilddirektors, daži funkciju vai nozaru vadītāji un pārējie darbinieki, kas katrs ir atbildīgs par savu jomu. Tā strādā daudzas inovatīvas komandas, piemēram, jaunuzņēmumi, un, manuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad arvien vairāk organizāciju sāks domāt par horizontālo modeli. Daudziem uzņēmumiem, it īpaši valsts organizācijām, tādas pārmaiņas varētu būt izaicinošas, taču, turpinot ierasto hierarhiju, agri vai vēlu nebūs iespējams konkurēt ar horizontālajām organizācijām. Par to esam pārliecinājušies arī mēs Balcia komandā.