Janvārī noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas atraitnis Igors Ivanovs apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecina Db rīcībā esošā informācija, kamēr Ģenerālprokuratūra neatklāj, kādas līdzdarbības formas bijušas katram no četriem slepkavībā apsūdzētajiem. Prokuratūra arī neinformē, pret kurām no izmeklēšanas sākumā apcietinātajām sešām personām kriminālprocess izbeigts. Db noskaidroja: par nevainīgiem atzīti Ivanovu ģimenes šoferis un miesassargs Arvīds Vilcāns, kā arī Sergejs Davidovičs. Pēdējais savulaik bija apcietināts spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības lietā, taču atbrīvots pierādījumu trūkuma dēļ.

Apsūdzības piedāvātais stāsts tomēr ir nesaprotamu detaļu pilns. Pirmkārt, kāpēc L. Antonovam ziemas naktī būtu meklējis patvērumu mežā tā vietā, lai iespējami ātrāk nokļūtu Rīgā. Otrkārt, ja I. Ivanovs, iepriekš iemidzinot suņus, izbrauca no valsts ap plkst. 15 dienā pirms slepkavības nakts, jāsecina, ka dzīvnieki gulējuši vismaz desmit stundas – slepkavība notika ap vieniem naktī. Ekspertīze miegazāļu konstatēšanai suņu organismos veikta tikai nedēļu pēc slepkavības, pēc Db informācijas – paklausot neatlaidīgiem paša I. Ivanova lūgumiem. Treškārt, ja slepkavas ir saistīti ar organizēto noziedzību, izvēlēts pasūtījuma slepkavībām netipisks ierocis – par vītņu šaujamieroci pārveidota, Krievijā ražota gāzes-signālpistole. Db jau rakstīja: nozieguma vietā tika atrastas sešas izšautas lodes, no tām piecas – E. Ivanovas ķermenī, no kurām viena – galvā. Tās raidītas no ieroča, kura kalibrs ir mazāks par 9 mm.

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Uzņēmēja Ella Ivanova šodien saņemtu apsveikumus vārda dienā, ja vien janvāra sākumā savu bērnu acu priekšā nebūtu noslepkavota mājas pagalmā. Aizdomās par slepkavības organizēšanu nesen apcietinātas vairākas personas, tostarp E. Ivanovas atraitnis, uzņēmējs Igors Ivanovs. Db rīcībā nonākušie dokumenti ļauj kaut nedaudz ieskatīties E. Ivanovas dzīves gājumā.

Sieviete, ko pazina kā zobārstniecības firmas Elladent īpašnieci E. Ivanovu, piedzima 1968. gada 3. decembrī Krievijā, Saratovas apgabalā. Dzīvojusi Tadžikijā, bet deviņpadsmit gadu vecumā atbraukusi uz Latviju (tolaik LPSR), lai studētu Aviācijas institūtā. Nākamā uzņēmēja, kā vairums iebraucēju, dzīvoja kopmītnēs. 1992. gada pavasarī E. Ivanova saņēma inženiera – ekonomista diplomu un sāka strādāt SIA Inbalt. Ar desmit gadus vecāko I. Ivanovu viņa apprecējās 1993. gadā.

Pēc trim gadiem sākās E. Ivanovas pirmās nedienas – tika uzspridzināta I. Ivanova automašīna, kurā atradās viņas PSRS pilsoņa pase. E. Ivanova pieprasīja jaunu pasi, bet Pilsonības un migrācijas nodaļa atteica, norādot, ka viņa reģistrēta kā Krievijas pilsone. Savukārt Krievijas vēstniecība E. Ivanovai izsniedza izziņu, kurā norādīja, ka Krievijas pilsonība viņai nepienākas. Pēc sūdzībām vairākās iestādēs E. Ivanova saņēma termiņatļauju, lai gan vēlējās iegūt Latvijas nepilsoņa pasi. «Nekad neesmu sevi uzskatījusi par Krievijas Federācijas pilsoni,» kādā no neskaitāmajiem iesniegumiem latviski rakstīja E. Ivanova, norādot, ka viņas ģimene dzīvo Latvijā, te arī viņas darbs. No 1999. līdz 2000. gadam notika tiesvedība, kuras rezultātā E. Ivanovai izsniedza nepilsoņa pasi. Tomēr vēlāk viņa saņēma arī Latvijas pilsonību, vismaz tā Db secināja no Ivanovu ģimenes advokāta Guntara Antoma atbildes uz jautājumu, kādas valsts pilsonība bija E. Ivanovai viņas nāves brīdī.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Ir pabeigts Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēsturiskā Tetera nama, Brīvības ielā 61, Rīgā apsekojums un saņemtais atzinums apstiprinājis - ēkas pagalma pārsegums ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un ēkas pagalma ekspluatāciju līdz drošības risku novēršanai šobrīd jāpārtrauc.

Lai strādātu pie turpmākiem reāliem ēkas attīstības scenārijiem, nepieciešams lēmums par īpašuma tālāko pielietojumu un finansējuma avotu ēkas atjaunošanai, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Kopējā ēkas stāvokļa sakārtošanai pēc provizoriskajām aplēsēm nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.

Par ieguldījumu nepieciešamību Tetera namā VNĪ vērsis uzmanību jau iepriekš. Tā kā no ēkas kopējās platības – 8 552,80 m2, muzejam iznomāti tikai 690 m2 – gandrīz 92% ēkas platības ir neapdzīvota, ko VNĪ ilgstoši uztur namu ar nopietniem zaudējumiem. Kopš 2014. gada veikti ieguldījumi ēkas uzturēšanā, kārtējos remontdarbos un fasādes atjaunošanā 550 044.49 eiro apmērā.

Autoserviss ir viena no vietām, kur ikdienā rodas dažādi bīstamie atkritumi, tostarp smēreļļas. Diemžēl tās ne vienmēr tiek atbilstoši apsaimniekotas. Ar lielu varbūtību var apgalvot, ka ir gadījumi, kad izlietotās motoreļļas un citas līdzīgas vielas turpat servisos tiek sadedzinātas vietējā apkures sistēmā, tādējādi indējot gaisu un vidi.

Protams, ne jau visos autoservisos un ne tikai autoservisos, taču tie veido lielu motoreļļu (ne)apsaimniekošanas tirgus daļu. Normatīvie akti paredz – no visām pārdotajām smēreļļām atpakaļ jāsavāc 45%. Taču būtu jāparedz arī atbildība uzņēmumiem, kas šīs eļļas izmanto, paredzot pierādīt šo atkritumu apsaimniekošanas prasību izpildi.

Gan ikdienas sadzīvē mājsaimniecībās, gan ražošanā, dažādās industriālās jomās un autotransporta nozarē neiztikt bez smēreļļām. Tās tiek izmantotas visvisādām vajadzībām: motoru eļļošanai, gludas zobratu saskares pārvadu darbības nodrošināšanai, transformatoru, hidraulisku mehānismu un industriālu robotu darbināšanai – bez smēreļļām neiztiek neviens motors vai mehānisms, kura detaļas rīvējas viena gar otru. Saskaņā ar oficiālo statistiku Latvijā katru gadu tirgū tiek laistas ap 15 000 tonnu dažādu smēreļļu, tai skaitā motoreļļas.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi par vainīgiem Ellas Ivanovas slepkavībā trīs no četriem apsūdzētajiem. Tiesa nolēma piedzīt morālā kaitējuma kompensāciju 100 tūkstošu latu apmērā par labu E. Ivanovas mātei.

(papildināta pēdējā rindkopa).

Vienīgi Asifs Handžanovs, kuru prokuratūra apsūdzēja par slepkavības mantkārīgos nolūkos atbalstīšanu, tiesa attaisnojusi, raksta diena.lv. Tikmēr uzņēmēju Igoru Ivanovu tiesa atzina par vainīgu uzkūdīšanā mantkārīgos nolūkos veikt sievas slepkavību un piesprieda 13 gadus cietumā, Ludvigam Antonovam par slepkavības izdarīšanu - 15 gadus, bet par slepkavības organizēšanu un atbalstīšanu Vitālijam Mamedovam piespriesti 11 gadi. Sodi gan ir mazāki par prokurora pieprasītajiem.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6.janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.

Foto: 1a.lv

Kopts zāliens izdaiļo jebkuras mājas pagalmu un ir katra mājas saimnieka lepnums. Taču kopta, zaļojoša zāliena uzturēšana var būt nogurdinošs un laikietilpīgs darbiņš, īpaši, ja regulāri jāpļauj plašas zāliena teritorijas. Turklāt ar papildu izaicinājumiem jāsaskaras arī tiem, kuriem pagalma reljefs ir nelīdzens un grūti pļaujams. Tieši tāpēc kvalitatīvs un jaudīgs zāles pļāvējs ievērojami atvieglos pļaušanas darbus, nodrošinot ne tikai skaisti koptu zālienu, bet arī ērtu pļaušanu pat sarežģītos apstākļos.

Šajā rakstā apskatīsim dažus no labākajiem zāles pļāvējiem, kas ir īpaši piemēroti plašiem pagalmiem ar nelīdzenu reljefu, tāpēc, ja šobrīd esi jauna zāles pļāvēja meklējumos, turpini lasīt!

Jaunā Rīgas teātra pārbūves gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pabeigta plānotā pāļu izbūve jaunajam teātra ēkas apjomam - dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas nodrošinājušas kaimiņu ēkām maksimāli saudzīgu dziļo pamatu iestrādi, teātra pagalmā sākta pazemes darbnīcu izbūve, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Šā gada vasarā atsāktā JRT jaunās ēkas pāļu iestrāde pagalma zonā sekmīgi īstenota. Darbu veikšanai atšķirībā no tradicionālajām pāļu urbšanas metodēm tika izvēlēti risinājumi, ko vairāk nekā 40 valstīs un 6 kontinentos jau iepriekš ir īstenojusi viena no pasaulē vadošajām specializētām ģeotehnisko darbu celtniecības kompānijām "Keller": pāļu iestrādei vienlaikus tika pielietotas 3 atšķirīgas dziļo pamatu izbūves tehnoloģijas – DSM (grunts stabilizācija), VDW (sekantu urbpāļi) un Jet Grouting (cementa – ūdens maisījuma injekcijas).

"Kopš būvlaukuma nodošanas jūlijā būvuzņēmēja "SBSC" galvenais uzdevums bija saudzīga pāļu risinājuma izstrāde un izpētes darbu veikšana. Nemitīgi uzraugām darbu veikšanu, lai apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāte un blakus esošo vairāk nekā 100 gadus veco celtņu drošība neciestu. Šobrīd redzam, ka risinājums ir sekmīgs un pāļu iestrāde ir pabeigta. Izaicinājumu netrūkst arī tālākajā projekta gaitā, tostarp uzsākot pazemes daļas uzbūvi, kur paredzētas modernas teātra darbnīcas. Tieši pagraba jeb pazemes daļa ir viena no svarīgākajām projekta sastāvdaļām, kas ļauj īstenot ieceri "teātris – māja", paredzot, ka visu teātra izrādei vajadzīgo, sākot ar dekorācijām un beidzot ar gatavu izrādi, varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku un laika resursus,", norāda R.Griškevičs.

Zobārstniecības klīnikas Elladent īpašnieces Ellas Ivanovas slepkavības lietu plānots nodot prokuratūrai jau nākamnedēļ. Lieta tiek gatavota kriminālvajāšanai un tajā ir savākti pierādījumi par slepkavības organizēšanu, izpildīšanu un atbalstīšanu.

Par slepkavības organizēšanu, izpildīšanu un atbalstīšanu, kā arī kukuļdošanas mēģinājumu aizdomās tiek turētas piecas personas, Latvijas Televīzijas raidījumam 100. pants sacīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis.

E. Ivanovas vīrs Igors Ivanovs tiek turēts aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu mantkārības nolūkos. I. Ivanovs atrodas apcietinājumā saistībā ar savas sievas slepkavības kriminālprocesu. Jāatgādina, ka I. Ivanovam aprīļa beigās tika atcelts apcietinājums aizdomās par huligānismu un draudu izteikšanu koncertaģentūras Queen Of Stage direktoram Ojāram Grasmanim.

Novērošanas kamera Netatmo Presence brīdina ne vien par cilvēku, bet arī dzīvnieku un automašīnu kustībām pagalmā

Viedo mājas ierīču ražotāji nepaguruši strādā pie aizvien jaunu nišu meklējumiem, laiku pa laikam iepriecinot pircējus ar kādu visnotaļ interesantu produktu. Reizēm pat nevajag neko izgudrot no jauna. Pietiek apvienot divas noderīgas lietas vienā – cerībā, ka patērētājiem šāds hibrīds šķitīs pievilcīgāks un noderīgāks nekā līdzšinējie risinājumi.

Tieši tā izdarījis Francijas uzņēmums Netatmo, savienojot jau labu laiku ražoto mājas novērošanas sistēmu ar lukturi. Rezultātā tapusi pagalma novērošanas sistēma Netatmo Presence, kas, atbilstoši nosaukumam, sniedz privātmāju un nelielu komercobjektu uzraugiem klātbūtnes sajūtu sētā. Proti, tā parāda, kas notiek ārpus telpām.

Noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīrs Igors Ivanovs intervijā laikrakstam Čas pastāstījis, ka viņam ir tikai viena slepkavības versija. "Domāju, ka Ella kādam ir izstāstījusi, ka mājās atrodas liela naudas summa," apgalvo I. Ivanovs, piebilstot, ka pēc slepkavības no mājas pazuduši ne tikai 45 tūkstoši eiro, bet arī ļoti vērtīgi Krievijas vērtspapīri.

I. Ivanovs laikrakstam pastāstījis, ka trešdienas vakarā pie viņa ieradies kāds viņam pazīstams kompānijas vadītājs - ģimenes draugs. Viņš esot aicinājis I. Ivanovu atstāt telefonu mašīnā un sekot viņam līdzi mežā, kur neviens viņus nenoklausītos. Viņš I. Ivanovam esot teicis: "Tas tev sveiciens no Krievijas par taviem neizdarītajiem darbiem un parādiem." Tāpat šis cilvēks esot ieteicis I. Ivanovam nolīgt apsardzi sev un saviem bērniem, jo tas esot tikai sākums.

I. Ivanovs pats neatceras, ka viņam būtu kādi nenokārtoti parādi ar Krieviju. Viņš atzīst, ka esot bijušas problēmas, taču kopš tā laika jau pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

Igaunijas Vides pārvalde izsniegusi kompānijai "Enefit Power" izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā karstā ūdens ražošanā Narvas siltumapgādei.

Reģionālā siltumapgādes kompānija "Narva Soojusvorgu" degakmens eļļu kā kurināmo izmanto jau no piektdienas. Pēc Vides pārvaldes lēmuma "Enefit Power" var izmantot degakmens eļļu spēkstacijas "Balti" 11.blokā, kurā saražoto enerģiju tālāk izmanto “Narva Soojusvorgu”.

Vienlaikus "Enefit Power" uzstāj, ka siltumenerģijas tarifs Narvas iedzīvotājiem nemainīsies, jo to ir apstiprinājusi Konkurences padome.

Vides pārvaldes atļauja arī nozīmē, ka Narvas siltumapgāde ir nodrošināta ar kurināmo nākamajai apkures sezonai.

Narvā izsludina ārkārtējo situāciju saistībā ar dabasgāzes piegādēm 

Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva piektdien izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes...

Jau vēstīts, ka jūlija sākumā Igaunijas trešā lielākā pilsēta Narva izsludināja ārkārtējo situāciju, lai dabasgāzes izmantošanu siltuma ražošanā varētu aizstāt ar lielāku piesārņojumu veidojošiem enerģijas avotiem.

Pilsētā siltumapgādi nodrošinošā uzņēmuma "Enefit Power" izsludinātais dabasgāzes iepirkuma konkurss šonedēļ beidzās bez rezultāta, jo nepieteicās neviens potenciālais piegādātājs.

Ārkārtējās situācijas izsludināšana nozīmēja, ka pašvaldība varēja lūgt Vides departamentu ļaut izmantot citus enerģijas avotus, piemēram, degakmens eļļu siltuma ražošanā.

Igaunijas enerģētikas grupas "Eesti Energia" meitasuzņēmums pieteikumā Vides pārvaldei lūdza atļaut neievērot piesārņojuma izmešu ierobežojumus un izmantot degakmens eļļu dabasgāzes vietā. "Enefit Power" plāno no 16.jūlija līdz 2023.gada beigām izmantot līdz 14 893 tonnām degakmens eļļas.

«Ādažu Čipsu» cepšana eļļā notiek notiek 145 - 170 grādu temperatūrā atkarībā no receptes, šķēlītes biezuma un cepšanās laika. Šobrīd «Ādažu Čipsi» izmanto gan palmu eļļu, gan saulespuķu eļļu, gan palmu eļļas un saulespuķu eļļas sajaukumu. Taču līdz šā gada beigām «Ādažu Čipsi» ieviesīs izmaiņas ražošanas procesā un kartupeļu čipsu ražošanā izmantos vairs tikai saulespuķu eļļu, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmumā.

Saskaņā ar Orkla grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» 2018. gada laikā plāno pilnībā pāriet uz saulespuķu eļļas izmantošanu kartupeļu čipsu ražošanā. Jau kopš 2015. gada uzņēmums ir sācis pakāpenisku palmu eļļas aizvietošanu, palmu eļļu aizstājot ar saulespuķu eļļu. Pašlaik izmantojamā proporcija ir 1:3. Iemesli šādai pārejai ir palmu eļļas ieguves process un tā ietekme uz apkārtējo vidi.

«Ādažu Čipsu» kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražošana tiek veikta saskaņā ar augstākajiem Orkla grupas kvalitātes standartiem, kas produkciju padara konkurētspējīgāku ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos.

SIA «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» ir pirmā čipsu ražotne Baltijā, kas jau 25 gadus veiksmīgi strādā kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu segmentā. Latvijā produkcija ir atpazīstama ar zīmolu «Ādažu Čipsi», bet ārpus Latvijas – «Taffel». Galvenie ārvalstu tirgi ir Lietuva, Zviedrija, Mongolija, Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Dānija, Somija.

Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, galvaspilsētas bārs "Tallinas Pagalms" no naktslokāla pārtapis par kafejnīcu.

Ikdienas režīmā "Tallinas Pagalms" darbojās kā bārs un katru nedēļas nogali organizēja dažādus pasākumus, piemēram, džeza, rokmūzikas, elektroniskās mūzikas koncertus, improvizācijas teātrus. Katru nedēļu "Tallinas Pagalmā" norisinājās vismaz 3-4 pasākumi abos ēkas stāvos, uz divām skatuvēm.

Aizvadītajā ziemā "Tallinas Pagalms" papildināja piedāvājumu ar kafejnīcu, attīstīja virtuvi, jo sākotnēji piedāvājumā bija tikai dzērieni un uzkodas.

"Šobrīd esam aizgājuši līdz tam, ka piedāvājam kārtīgas pusdienas un piegādi uz mājām. Tieši šobrīd, kad visi pasākumi ir atcelti un naktsdzīve ir noslēgta pilnībā, mums ir samērā veiksmīgi izdevies pārorientēties," stāsta "Tallinas Pagalma" līdzīpašnieks Ģirts Kumeliņš.

Mitruma līmenim ir liela nozīme iekštelpu klimatā. Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma būtiski ietekmē mūsu veselību un komfortu.

Mitrums ir ūdens daudzums gaisā. Iedomājieties, ka gaiss ir kā sūklis. Dažreiz šis sūklis var saturēt daudz ūdens, dažreiz mazāk. Mērot gaisa mitrumu, tiek lietots apzīmējums “relatīvais mitrums”, kas nozīmē cik mitrs ir gaiss salīdzinot ar to, cik mitrs tas varētu būt. Relatīvais mitrums vienmēr tiek mērīts un izteikts procentos.

Labs mitruma līmenis mājās ir no 40% līdz 60%. Šajā diapazonā cilvēki jūtas labi un nepiedzīvo veselības problēmas. Mitruma līmenis no 30% līdz 40% joprojām ir salīdzinoši labi panesams, taču jutīgāki cilvēki var justies nekomfortabli.

Iekštelpu mitruma diapazons:

• Mazāk nekā 30%: Sauss gaiss, kas var izraisīt sausu ādu un elpceļu kairinājumu.

Laikraksts Dienas bizness sazinājies ar noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīru, miljonāru Igoru Ivanovu.

7. janvāra rītā laikraksts Dienas bizness telefoniski sazinājies ar I. Ivanovu, kurš atradās Krievijā. "Neko nezinu vēl. Galva sāp. Braukšu uz Latviju, būšu pēc četrām stundām," lūgts komentēt traģisko notikumu, laikrakstam teicis I. Ivanovs.

"Šodien neko nevaru pateikt, neko nevaru," uz visiem Dienas biznesa jautājumiem atbildējis I. Ivanovs. Vaicāts par sarunas iespējamību rīt (šodien - red.), viņš teicis: "Nezinu, kas būs rītā."

Kā norāda laikraksts, policija pārbauda versiju, vai E. Ivanovas slepkavība varētu būt saistīta ar I. Ivanova uzņēmējdarbību un viņa pagātni. Aizdomas par kriminālo pagātni I. Ivanovs vienmēr noraidījis. Taču I. Ivanovs tika minēts kā viens no spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības pasūtītājiem. Šo pieņēmumu nepierādīja.

Prokurore Ieva Paeglīte izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam - «iesēdināja» Igoru Ivanovu. Laikraksta Diena pielikumam SestDiena viņa stāstījusi, ka, iespējams, lai nogalinātu sievu, ar kuru šķīrās, I. Ivanovs negribēja pārlieku tērēties, un cietums viņam ir tikai īslaicīgas neērtības.

Pēc I. Paeglītes izvirzītajām apsūdzībām Rīgas apgabaltiesā par Ellas Ivanovas slepkavību notiesāja vairākus vīriešus, tostarp par slepkavības pasūtīšanu uz 13 gadiem E. Ivanovas vīru - miljonāru Igoru Ivanovu. Līdz tam šis uzņēmējs, bijušais Arēna Rīga saimnieks un padomju laika milicis vairākkārt figurējis dažādu pasūtījuma slepkavību lietās, tostarp arī spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa nošaušanā, taču apsūdzēts, kur nu vēl notiesāts, nav bijis nekad, atgādina SestDiena.

Jautāta, «ko I. Ivanovs neizplānoja pareizi, kā rezultātā «iekrita»?», I. Paeglīte atbildējusi, ka, viņasprāt, lielākais paldies nozieguma atklāšanā jāsaka sniegam, kas pavisam negaidīti bija sācis snigt slepkavības vakarā. Operatīvajiem darbiniekiem tas ļāva ātri uziet šāvēja pēdas un nešaubīgi viņam sekot. Prokurore spriež, ka bez sniega to izdarīt būtu daudz grūtāk un lēnāk, arī ar suņiem, jo pa mežu staigājot cilvēki un pēdu ir bezgala. Otrs svarīgs faktors - nejaušības dēļ cilvēks, kam šāvējs Statoil benzīntankā Berģos bija jāuzņem mašīnā, nobijās. Tieši tobrīd pavisam nesaistīti benzīntankā padzert kafiju bija iebraukusi ceļu policijas ekipāža, kā arī Ādažu pašvaldības policijas patruļa, kas gan bija izsaukta uz slepkavības vietu, bet nolēmusi pieturēt benzīntankā un drošības labad uzvilkt bruņuvestes. Tā šāvējs palika bez «riteņiem» un tika aizturēts. Savukārt, šķetinot jau tālāk pavedienu, izrādījās, ka bailīgais šoferis ir labs paziņa ne tikai pašam šāvējam, bet arī I. Ivanova uzticamākajam darbiniekam. Tā tiesībsargi dabūja rokā personu ķēdi, kuru atlika pierādīt.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks investējis vairākos vērienīgos nekustamā īpašuma objektos Rīgā, ar mērķi attīstīt augstas kvalitātes mūsdienīgus nekustamā īpašuma projektus mājokļu segmentā.

Kopumā pirmo trīs nekustamā īpašuma objektu attīstībā Rīgā (Kuģu iela, Dainas iela un Valguma iela) plānots ieguldīt līdz pat 26 miljoniem eiro, izveidojot 270 mūsdienīgas sabiedrības prasībām atbilstošus augstas kvalitātes dzīvokļus. Šis ir pirmais investīciju posms, kam jau drīzumā sekos nākamie nekustamā īpašuma iegādes darījumi un attīstības projekti.

Tostarp augustā A.Brokam piederošais uzņēmums izsolē par 2,08 miljoniem eiro iegādājies nekustamā īpašuma objektu Rīgā, Kuģu ielā 13, kas atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā un sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Minētajā īpašumā plānots ieguldīt investīcijas 5 līdz 6 miljoni eiro apjomā, gada laikā kopš būvniecības darbu uzsākšanas, atjaunojot 48 (1-4 istabu) dzīvokļus un 7 biroja telpas. Paralēli iecerēta arī daudzdzīvokļu ēku būvniecība Rīgā, Dainas ielā, kā arī Valguma ielā.

Jums ir auto, tātad periodiski būs nepieciešamība pēc autodaļām. Var iet uz tuvāko veikalu

vai arī pašam atrast nepieciešamo auto rezerves daļu. Nevienā veikalā uz pasaules navpieejams pilnīgi viss. Tātad skatāmies interneta veikalā, kuru princips ir piedāvāt labākorisinājumu no dažādiem piegādātājiem un dažādām valstīm.

autoSKAN rekomendē sākt ar piedāvājumu izpēti.

Iegādājoties auto detaļas un arī motoreļļas, ielūkojieties vairākās interneta vietnēs.Atšķirīgs būs piedāvājums, cenas, atrašanās vieta (ja vēlaties izņemt preci pats) un vietnes darbības ātrums, rezerves daļu meklēšanas ērtums, sadaļu izkārtojums un vienkārši, vai interneta veikals šķiet simpātisks, vai ne pārāk.

Jums ir ne tikai jānopērk pareizās auto detaļas par iespējami pieņemamāko cenu, bet arījāpārliecinās, ka pastāv atgriešanas politika un garantijas nosacījumi. Ja auto rezerves daļasun piederumi kāda iemesla dēļ ir bojāti, Jums ir jābūt iespējai tos atdot atpakaļ vai nodot tosgarantijas remontā. Ja ir gadījusies kļūda un internetā ir nopirktas nepareizās rezerves daļas,Jums ir jābūt opcijai tās samainīt.

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs ar videonovērošanas kamerām pastāvīgi fiksē autozagļu darbības vietējā pagalmā. Neraugoties uz to, iedzīvotāji jau ir atmetuši ar roku, ka policijas patruļmašīna jelkad tur iegriezīsies, ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāds Ķengaraga iedzīvotājs - gados jauns cilvēks - ar savu video aparatūru no sava dzīvokļa fiksē pagalmā notiekošo. Jaunietis pēc profesijas ir elektronikas inženieris. Kameras, no kurām mazākā ir kā adatas acs, bijušas iegādātas pasen. Taču zādzības pagalmā sākušas pieņemt bezkaunīgus apmērus, tādēļ jaunais vīrietis nolēma rīkoties. Viņš dažas kameras izlika tā, lai fiksē pagalmu kopumā, bet dažas uzstādījis, lai ieraugāmi zagļu tuvplāni. Kopumā ar šīm četrām kamerām, jau četrus mēnešus ik nakti top vērā ņemams arhīvs, pārliecinājušies raidījuma veidotāji.

«Ķengaraga reindžers», kā viņu jau iesaukuši internetā, neesot uzbāzīgs, taču savas mājas zināmajiem automašīnu īpašniekiem pastkastītē viņš iemet kā informāciju par nakts nelūgtajiem viesiem, tā savu e-pasta adresi. Pats viņš vēlas palikt anonīms, lai nelabvēļi nevar atrast vietu, kur viņš dzīvo un kameras sadauzīt.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ceturtdien atbalstīja lēmumprojektu, ar kuru uzņēmumam SIA LatMedTur tiek dota atļauja sākt jaunu darbību - lietotu industriālo eļļu reģenerāciju Katlakalna ielā 11 k-5.

Uzņēmums plāno veikt nolietoto industriālo eļļu reģenerāciju un reģenerēto eļļu iepakošanu mazākos tilpumos. Tiek plānots, ka iekārtas jauda ļaus reģenerēt nolietotās eļļas līdz 200 litriem stundā ar kopēju apjomu līdz 300 tonnām gadā. Nolietotās eļļas kā izejvielas tiks iepirktas no uzņēmumiem, kas savām iekārtām izmanto industriālās eļļas (transformatoru, hidrauliskās, reduktoru un citas industriālās eļļas). Reģenerētā eļļa tiks iepakota plastmasas kannās. Atkritumi, kas veidosies eļļas reģenerācijas procesā, tiks sašķiroti, novietoti atsevišķos konteineros un nodoti licencētiem bīstamo atkritumu pārstrādātājiem.

Tā kā SIA LatMedTur plānotā darbība - lietotu industriālo eļļu reģenerācija, ir uzskatāma par bīstamo atkritumu pārstādi, uzņēmumam ir nepieciešama B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Savukārt, lai Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde to varētu izsniegt, nepieciešams lēmums no Rīgas domes.

Salinātā rudzu maize ir Latvijas lepnums, un, globāli skatoties, no daudzām mūsu maizes šķirnēm ir tapuši atvasinājumi citās valstīs

To intervijā DB norāda maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja Lāči saimnieks Normunds Skauģis. Viņš stāsta par to, ka maizes cena bija jāpaaugstina jau pērn, taču konkurence neļauj to darīt, turklāt Lāču plānos esot Austrālijas pievienošana eksporta tirgiem un veikalu tīkla paplašināšana.

Aptuveni pirms gada Lāči sāka ražot konfektes. Vai tam ir plānotā atdeve?

Mēs uz to neskatījāmies kā uz milzīgu biznesa projektu, jo mums šajā jomā ir daudz jāmācās, jāsaprot, kā strādā tirgus. Projektu aizsākām, jo mums pašiem ļoti garšo šokolāde un ir daudz ideju, ko vēlamies pircējam piedāvāt. Kāpēc to nedarīt?

Auto eļļu izplatītājs SIA Inflekss par līgumsaistību nepildīšanu ir pieteicis Itāļu auto tirgotāja SIA Auto Italia maksātnespēju, šodien, 11.martā, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Maksātnespēja pieteikta tādēļ, ka SIA Auto Italia vairāku gadu garumā sistemātiski neesot pildījusi līgumsaistības, iegādājoties eļļas citos uzņēmumos, kā arī bijusi parādā eļļu piegādātājam, Dienas biznesam pastāstījis SIA Inflekss direktors Ģirts Kaimiņš. Viņš stāstījis, ka pašlaik gan SIA Auto Italia nav parāda eļļu piegādātājam, jo tas esot nomaksāts pēc maksātnespējas pieteikšanas, taču SIA Inflekss maksātnespējas pieteikumu nav atsaucis. "SIA Auto Italia vairāku gadu garumā būtiski pārkāpusi līgumsaistības un mēs esam viņiem rakstījuši pretenzijas vairāku gadu garumā, taču uzņēmums uz to nav reaģējis. Pa šo laiku jau vairākkārt nomainījusies arī auto tirgotāja vadība," stāstījis Ģ. Kaimiņš.

Igaunijā gada laikā iedzīvotāji patērē aptuveni 500 tūkstošus kilogramu McDonald’s kartupeļu, kuru pagatavošanā izmantots aptuveni tikpat daudz eļļas. Pēc eļļas izmantošanas tā tiek sūtīta uz Latviju, kur no šīs eļļas ražo biodegvielu, ziņo Dzd.ee.

Tāpat izmantotā eļļa Latvijā nonāk arī no McDonald’s restorāniem Lietuvā. Kopumā McDonald’s pērn Latvijas uzņēmuma Mežrozīte piegādājis kopumā 156 tonnas izmantotās eļļas.

Šādā veidā Mcdonald’s restorānu izmantoto eļļu vēlējušies arī pielietot arī Igaunijas uzņēmēji, taču ātro uzkodu restorāns atteicis igauņiem pat tad, kad tie piedāvājuši izdevīgāku cenu par izmantoto eļļu.

Mežrozīte grāmatvede Sanita Bērziņa Db.lv norādīja, ka McDonald’s izlietoto eļļu uzņēmumam piegādā jau vairākus gadus, turklāt savu izlietoto eļļu Mežrozītei piegādā arī citas mazākas Latvijas kafejnīcas.