Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Žurnāls Forbes apkopojis 10 dārgākās slavenību šķiršanās pasaulē.

1. Leģendārā basketbola zvaigzne Maikls Džordans (Michael Jordan) savai sievai Džuanitai (Juanita Jordan) pēc šķiršanās samaksāja 168 miljonus USD.

2. ASV mūziķis Nīls Daimonds (Neil Diamond) savai sievai Mārsijai Murfijai (Marcia Murphey) pēc šķiršanās samaksāja 150 miljonus USD.

3. Stīvens Spīlbergs (Steven Spielberg) savai sievai Amijai Irvingai (Amy Irving) pēc šķiršanās samaksāja 100 miljonus USD. Pāris izšķīrās 1989. gadā un sievai piešķīra pusi no S. Spilberga bagātības. Šobrīd S. Spīlbergs ir 3 miljardus vērts.

«Norvēģijas upuri ir pilnībā uz multikulturālistu sirdsapziņas - viņu islamizācijas politika noveda pie tā, ka kādam vienkārši aizbrauca širmis,» šādu viedokli mikroblogošanas vietnē Twitter paudis nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK" valdes loceklis Jānis Iesalnieks, izraisot sašutuma pilnas diskusijas, ka tādējādi Visu Latvijai! biedrs mēģina šo noziegumu attaisnot.

Kā ziņots, piektdien Oslo centrā notika sprādziens, kam sekoja asinspirts vadošās Darba partijas jauniešu nometnē, kuru sarīkoja 32 gadus vecais Anderss Bērings-Breivīks, kurš tiek saistīts ar labējiem ekstrēmistiem. Dažas stundas pirms teroraktu sākuma Bērings-Breivīks publiskoja savu manifestu, kurā izklāstīta vīzija par jaunu kristīgo krusta karu, kas jāuzsāk Eiropas tradīciju un kultūras glābšanai no islama kolonizācijas un marksistu kultivētā pagrimuma, kas sagrāvis konservatīvās ģimenes un nacionālisma vērtības. Tādējādi Iesalnieka viedoklis ir tuvs Bēringa-Breivīka paustajam.

Virkne Twitter lietotāju uzskata, ka ir absurdi uzskatīt, ka Norvēģijas traģēdija ir multikulturālisma sekas. Diskusijā iesaistījies arī Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), kurš uzskata, ka tas ir «pilnīgi slims viedoklis», un norāda, ka ir «absolūti amorāli mēģināt attaisnot traku slepkavu». Citi pauda cerību, ka šādas pārdomas Iesalnieks izteicis mirkļa iespaidā, jo par Visu Latvijai! esot bijuši labākās domās.

Nekustamo īpašumu pūļa finansēšanas platforma Crowdestate piekrīt sākt finansējuma piesaisti tikai 5-10% no izskatītajiem projektiem, sacīja Crowdestate partneris Latvijā Edgars Ivanovs.

Viņš norādīja, ka Crowdestate primārais uzdevums ir atlasīt labus investīciju projektus un piesaistīt kapitālu šo projektu realizācijai. «Ideālais scenārijs ir tāds, ka mēs darbojamies tikai kā kapitāla piesaistītājs un mums ir virkne ar labiem projektiem, kuros piedāvājam ieguldīt. Otrā pusē mums ir uzticams partneris - attīstītājs, kuram ir laba pieredze, vēsture un arī savs kapitāls, kas tiek ieguldīts projektos. Tas ir ideālais scenārijs, bet tas piepildās ne vienmēr,» sacīja Ivanovs.

Viens no iemesliem, kāpēc šis ideālais scenārijs ne vienmēr piepildās, ir tas, ka, piemēram, no 100 piedāvātajiem projektiem 90 līdz 95 projektus Crowdestate noraida, stāstīja Ivanovs.

Policijas un prokuratūras savākto pierādījumu tomēr varētu nepietikt, lai tiesā pierādītu, ka uzņēmējas Ellas Ivanovas slepkavību pasūtījis viņas vīrs Igors Ivanovs, vēsta laikraksts Diena.

Bijušais kriminālpolicijas šefs Valdis Pumpurs laikrakstam atklājis, ka I. Ivanovs ne reizi vien pratināts pasūtījumu slepkavības lietās, taču par aizdomu izvirzīšanu policija nekad tālāk nav tikusi.

E. Ivanovas slepkavība notika 2008.gada 6. janvārī, kad, ar meitām atgriezusies mājās no brīvdienām Spānijā, viņa tika nošauta Garkalnes novadā - ģimenes privātmājas pagalmā. Visiem apsūdzētajiem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Neviens savu vainu neatzīst.

Visnopietnākie pierādījumi ir pret L. Antonovu, kuru aizturēja dažas stundas pēc slepkavības. Lai gan viņš pats liecībās neatzīst, ka šāvis, bet apgalvo, ka viņam kāds pēc notikušā tikai iedevis ieročus un licis pārvilkt drēbes, tomēr šaujampulvera pēdas ir konstatētas, ieroči arī ir atrasti. Savukārt pārējo dalība noziegumā turas tikai uz sakarībām.

Prokurore Ieva Paeglīte izdarīja to, kas nebija izdevies nevienam - «iesēdināja» Igoru Ivanovu. Laikraksta Diena pielikumam SestDiena viņa stāstījusi, ka, iespējams, lai nogalinātu sievu, ar kuru šķīrās, I. Ivanovs negribēja pārlieku tērēties, un cietums viņam ir tikai īslaicīgas neērtības.

Pēc I. Paeglītes izvirzītajām apsūdzībām Rīgas apgabaltiesā par Ellas Ivanovas slepkavību notiesāja vairākus vīriešus, tostarp par slepkavības pasūtīšanu uz 13 gadiem E. Ivanovas vīru - miljonāru Igoru Ivanovu. Līdz tam šis uzņēmējs, bijušais Arēna Rīga saimnieks un padomju laika milicis vairākkārt figurējis dažādu pasūtījuma slepkavību lietās, tostarp arī spirta rūpnieka Daiņa Peimaņa nošaušanā, taču apsūdzēts, kur nu vēl notiesāts, nav bijis nekad, atgādina SestDiena.

Jautāta, «ko I. Ivanovs neizplānoja pareizi, kā rezultātā «iekrita»?», I. Paeglīte atbildējusi, ka, viņasprāt, lielākais paldies nozieguma atklāšanā jāsaka sniegam, kas pavisam negaidīti bija sācis snigt slepkavības vakarā. Operatīvajiem darbiniekiem tas ļāva ātri uziet šāvēja pēdas un nešaubīgi viņam sekot. Prokurore spriež, ka bez sniega to izdarīt būtu daudz grūtāk un lēnāk, arī ar suņiem, jo pa mežu staigājot cilvēki un pēdu ir bezgala. Otrs svarīgs faktors - nejaušības dēļ cilvēks, kam šāvējs Statoil benzīntankā Berģos bija jāuzņem mašīnā, nobijās. Tieši tobrīd pavisam nesaistīti benzīntankā padzert kafiju bija iebraukusi ceļu policijas ekipāža, kā arī Ādažu pašvaldības policijas patruļa, kas gan bija izsaukta uz slepkavības vietu, bet nolēmusi pieturēt benzīntankā un drošības labad uzvilkt bruņuvestes. Tā šāvējs palika bez «riteņiem» un tika aizturēts. Savukārt, šķetinot jau tālāk pavedienu, izrādījās, ka bailīgais šoferis ir labs paziņa ne tikai pašam šāvējam, bet arī I. Ivanova uzticamākajam darbiniekam. Tā tiesībsargi dabūja rokā personu ķēdi, kuru atlika pierādīt.

Pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošās informācijas, Daugavpils domes deputāts Boriss Ivanovs (Latgales partija) savulaik ir bijis Valsts drošības komitejas (VDK) štata darbinieks. Šī fakta esamību var apstiprināt tikai tiesa.

Likums paredz, ka TSDC pirms pašvaldību vēlēšanām veic deputātu kandidātu sarakstu pārbaudi un sniedz informāciju katrai konkrētai novada vai pilsētas vēlēšanu komisijai. SAB preses pārstāve Iveta Maura apstiprināja, ka 22.aprīlī TSDC ir sniedzis atzinumu Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijai par tajā brīdī deputāta kandidāta Borisa Ivanova neatbilstību Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, proti, viņš, pēc TSDC rīcībā esošajām ziņām, bijis VDK štata darbinieks.

Atbilstoši šim likumam šādu cilvēku nevar pieteikt par kandidātu un ievēlēt pašvaldībā.

Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ir bijušas PSRS VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Ivanovs iepriekš apgalvoja, ka nesen ieguvis Latvijas pilsonību un naturalizācijas procesa gaitā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp par viņa iespējamo saistību ar VDK.

Dabisko izejvielu zāļu ražotāja darbība Latvijā ir apdraudēta, jo vairākuma akcionāri kompāniju grasās pārdot ārzemju investoram, kuri ražošanu, visticamāk, pārcels ārpus Latvijas, izplatītā paziņojumā pauž bijušais SIA Silvanols valdes priekšsēdētājs Kaspars Ivanovs. Tikmēr pats uzņēmums uzsver, ka turpina savu darbību kā ierasts, bet Silvanols juristi analizējot tiesai iesniegtos dokumentus.

«Interesents, kas vēlas iegādāties Silvanol akcijas, ir Kanādas farmācijas gigants Valeant Pharmaceuticals International Inc., kas pērn jau iegādājās Lietuvas farmācijas kompāniju Sanitas,» norāda K. Ivanovs. Tāpat viņš uzsver, ka šobrīd lielākā daļa Sanitas ražošanas apjomu ir pārcelts prom no Lietuvas, bet Sanitas ražošanas iekārtas tiekot izpārdotas.

Viņš skaidro, ka ārvalstu investoru neinteresējot zinātniskā potenciāla uzturēšana un nodrošināšana Latvijā - lielās kompānijas Latvija interesē tikai kā noieta tirgus un Silvanol zīmoli, un zīmolu portfeļa/licenču paplašināšana. Lielākā daļa vai visa ražošana tikšot pārcelta ārpus Latvijas.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs neesot apmierināts ar ASV investīciju daudzumu viņa valstī, un apgalvojis, ka Maskava gūst panākumus cīņā pret korupciju, vēsta swedishwire.com.

Runājot Ņujorkā, Ivanovs teicis, ka viņa valdība vēlas uzlabot ekonomiskos sakarus ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

«Amerikāņu investīcijas Krievijā veido 2,8 procentus no kopējām investīcijām - 7,3 miljardus ASV dolāru. Zviedrija Krievijā investē vairāk,» viņš norādījis.

«Mēs neesam apmierināti - mēs vēlamies attīstīt sadarbību kosmosa jomā, informācijas tehnoloģijās, kodolenerģijas tehnoloģijās,» viņš piebildis.

Ivanovs sūdzējies, ka Krievija nav starp top 20 ASV tirdzniecības partneriem un veido mazāk nekā vienu procentu no ASV tirdzniecības, kā arī piebildis: «Vai nav kauns?»

Krievija iestājās Pasaules Tirdzniecības organizācijā pagājušajā gadā, bet ASV viceprezidents Džo Baidens pagājušajā mēnesī pēc vizītes Maskavā sacīja, ka tas nav pietiekami, lai piesaistītu kapitālu, jo investori raizējas par likuma varu.

Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

2008. gada novembrī bijušais Lehman Brothers ģenerāldirektors Ričards Falds (Richard Fuld) pārdevis savai sievai par 100 dolāriem abu kopīgo māju, kuras reālā vērtība ir 13.3 miljoni ASV dolāru, ziņo Reuters.

Ričardu Faldu vaino Lehman Brothers bankrotā, par ko kļuva zināms 2008. gada 15. septembrī un kas ievadīja pasaules finanšu krīzi. Daļu bankas aktīvu, ko veidoja aizdevumi par kopējo summu 613 miljardi ASV dolāru, nopirka britu Barclays par 1.75 miljardiem ASV dolāru.

Tādējādi bijušais bankrotējušās ASV investīciju bankas šefs vēlējies paglābt savu īpašumu no kompensāciju pieprasītājiem. Savulaik, kad villa tika iegādāta, tā R. Fuldam izmaksāja 13.75 miljonus ASV dolāru. Villa ir 1.3 hektārus liela, tomēr tagad tā pieder viņa sievai Katlīnai Fuldai (Kathleen Fuld).

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Par Swedbank Latvija Uzņēmumu pārvaldes vadītāja vietas izpildītāju no 1.jūnija kļuvis Jevgenijs Ivanovs, kurš līdz ar to pievienojas bankas vadības komandai.

Līdz šim J.Ivanovs vadīja Swedbank Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Iepriekš Uzņēmumu pārvaldes vadītājs bija Lauris Mencis, kurš nu ieņem Swedbank Latvija valdes priekšsēdētaja amatu.

Jevgenijs Ivanovs Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas jomā darbojas jau vairāk nekā 18 gadus. Karjeras gaitas uzsācis kā juridisko klientu apkalpošanas menedžeris. Tad vadījis Starptautisko klientu apkalpošanas nodaļu, mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas, kā arī Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļu. Izglītību ieguvis Ventspils augstskolā un RTU Ventspils fakultātes Ekonomikas nodaļā. Papildus studējis arī Latvijas Universitātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedrā, kamēr Uzņēmējdarbības un vadības maģistra grādu ieguvis Biznesa augstskolā “Turība”.

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Par IPAS Citadele Asset Management valdes priekšsēdētāju ievēlēts Vladimirs Ivanovs, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Citadele Asset Management valdē darbu turpinās valdes locekļi Zigurds Vaikulis, Edgars Makarovs, Igors Petrovs un Elena Kolemana.

V.Ivanovs no 1995. gada līdz 2001. gadam ir ieņēmis AS Paritāte banka valdes priekšsēdētāja vietnieka, viceprezidenta un direktoru padomes priekšsēdētāja amatus, bet 2001.gadā V.Ivanovs uzsāka darbu Parex bankā, kļūstot par viceprezidentu NVS valstu klientu apkalpošanas jautājumos.

Pirms ievēlēšanas Citadele Asset Management valdes priekšsēdētāja amatā V.Ivanovs ieņēma Citadele Asset Management Klientu apkalpošanas daļas vadītāja amatu un Citadele bankas Privātā kapitāla pārvaldīšanas direkcijas vadītāja vietnieka amatu.

Ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informē Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Pirmo no projektiem, daudzdzīvokļu ēku Legato Baložu ielā 7, sāks būvēt šomēnes. Kopējās investīcijas šajā projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norāda E.Ivanovs.

Ēku projektu mērķa auditorija ir vietējie iedzīvotāji ar veiksmīgu karjeru, kuri lielu nozīmi piešķir videi, kurā dzīvot. Galvenokārt tie būtu radošie profesionāļi – jauni, aktīvi cilvēki, kuri ir nostabilizējušies dzīvē un sākuši domāt par savu nākotnes mājvietu.

Pirmais no projektiem, daudzdzīvokļu ēka Legato, būs moderna trīsstāvu dzīvojamā māja ar dabīgā koka apdari, kas kā plūstoša melodija (legato – saistoši, plūstoši) iekļausies klusās Baložu ielas kopējā apbūvē. Namā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40 līdz 80 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim ir paredzēta ietilpīga noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas.

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Valsts darba inspekcija (VDI) augstceltņu Z-Towers būvlaukumā konstatējusi vairākas nedrošas darba vietas, pastāstīja VDI eksperts ārējo sakaru jautājumos Aivis Vincevs.

(Pievienota 5.rindkopa.)

Kādi tieši pārkāpumi konstatēti, Vincevs neatklāja. «To mēs nedrīkstam atklāt, tas attiecas uz konkrēto uzņēmumu. Apturam objekta darbu tad, kad tas var apdraudēt darbinieku veselību vai dzīvību,» viņš sacīja.

Objekta darbība ar VDI rīkojumu ir apturēta kopš 14.decembra. Līdz 29.decembrim uzņēmumam ir jāsakārto nedrošās darba vietas, tad VDI dosies atkārtotā pārbaudē un lems par rīkojuma atcelšanu, pastāstīja Vincevs. Novērst nepilnības uzņēmums var arī ātrāk, un līdz ar to arī ātrāk atsākt darbus, viņš piebilda.

Tikmēr VDI turpinās letālā nelaimes gadījuma izmeklēšanu, kas varētu ilgt līdz pat 80 dienām. Tāpat ir uzsākta un tiks turpināta administratīvā pārkāpuma lietvedība, jo VDI saskatījusi objektā iespējamus darba aizsardzības pārkāpumus, skaidroja Vincevs.

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība.

Kā informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs, Āgenskalnā topošā daudzdzīvokļu ēka Legato būs trīsstāvu dzīvojamā māja ar koka apdari. Tajā kopumā būs pieejami 18 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 40,8 līdz 80,7 kvadrātmetriem. Divistabu dzīvokļu cena plānota no 92 līdz 104 tūkstošiem eiro, trīsistabu dzīvokļiem - no 133 līdz 164 tūkstošiem eiro un četristabu dzīvokļiem - no 157 līdz 190 tūkstošiem eiro. Visiem dzīvokļiem paredzēti balkoni, bet pirmā stāva apartamentiem iekšpagalmā - terases. Katram dzīvoklim būs noliktavas telpa ēkas pagrabstāvā, bet slēgtā iekšpagalmā būs pieejamas autostāvvietas. Tiks ierīkots arī iekšpagalms ar bērnu laukumu, saglabājot vēsturiskos kokus. Šobrīd norisinās 3. stāva mūrēšanas darbi.

Āgenskalna melodijas jaunajā projektā Legato nule kā nosvinēti spāru svētki, informē attīstītāji.

Baložu ielā 7 namdari jau darina dabīgā koka ēkas fasādi un jumiķi sāk valcēt jumtu. Līdz šī gada beigām ēku plānots nodot ekspluatācijā.

Db.lv jau rakstīja, ka ar zīmolu Āgenskalna melodija dažādās zaļās un radošās Pārdaugavas rajona apkaimes vietās tiks radīti vairāki ar vēsturisko apbūvi saskanīgi nekustamā īpašuma projekti, informēja Ivanovs Investments pārstāvis Edgars Ivanovs.

Kopējās investīcijas Legato projektā ir ap 2 miljoniem eiro, bet kopumā Āgenskalna melodijas projektos līdz 2020. gadam plānots ieguldīt vismaz 10 miljonus eiro, norādīja E.Ivanovs.