Pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas 100 000 eiro drošības naudu viņa atbrīvošanai iemaksājis ar būvniecības jomu saistītais uzņēmējs Andris Kreislers, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Kreislers LTV ne apstiprināja, ne arī noliedza, ka būtu iemaksājis drošības naudu par Rimšēviču.

Saskaņā ar Rimšēviča sacīto viņš ar Kreisleru devies vienā no minētajiem braucieniem makšķerēt uz Kamčatku.

Kā ziņots, Rimšēvičs tika aizturēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kriminālprocesa ietvaros. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Iepriekš preses konferencē KNAB priekšnieks Jēkabs Straume paziņoja, ka konkrētajā kriminālprocesā figurē divas personas - augsta Latvijas Bankas amatpersona un kāda fiziska persona, bet kukuļa apmērs ir vismaz 100 000 eiro.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanai paredzētās drošības naudas maksātājs uzņēmējs Andris Kreislers savulaik dāsni ziedojis partijām, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā.

Kreislers laikā no 2004. līdz 2011.gadam septiņas reizes kopumā ziedojis 39 555 eiro. Četras reizes uzņēmējs atbalstījis patlaban likvidēto partiju «Jaunais laiks», kuru savulaik vadīja bijušais Latvijas bankas prezidents Einars Repše. Tāpat divas reizes nauda pārskaitīta patlaban likvidētajai partijai «Pilsoniskā savienība», kas savulaik kopā ar «Jauno laiku» un partiju «Sabiedrība citai politikai» apvienojoties izveidoja partiju «Vienotība».

Vienu reizi Kreislers ziedojumu atvēlējis arī Latvijas Zaļajai partijai.

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, 2011.gadā Rimšēviča draugam Kreisleram piederošās 12,51% kapitāldaļas būvniecības uzņēmumā SIA «Velve» nonāca uzņēmēja Māra Martinsona īpašumā, kura vārds figurē KNAB lietā pret Rimšēviču. KNAB aizturēja Martinsonu par iespējamu nozieguma atbalstīšanu, tomēr uzņēmējs vēlāk tika atbrīvots. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Būvniecības materiālu vairumtirgotājs SIA "Velve M.S. tehnoloģijas" mainījusi nosaukumu uz SIA "Velve materiālu sistēmas", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Uzņēmuma 25 gadu pastāvēšanas laikā būvniecības nozare ir būtiski attīstījusies un līdzi ar to ir mainījusies arī uzņēmuma darbības specifika. "Velve materiālu sistēmas" šobrīd nodrošina būvniecības materiālus gan privātmāju, gan lielu infrastruktūras būvniecības objektu vajadzībām, kā arī ir vienīgais "Mapei" produktu izplatītājs Baltijas valstīs.

Reaģējot uz nozares pieprasījumu, pērn uzņēmums veica investīcijas noliktavas paplašināšanā no 900 līdz 1400 kvadrātmetriem. Tāpat uzņēmums pārvācās uz jaunām biroja telpām "Kalniņos", Mārupē. Šogad uzņēmums turpinās veikt investīcijas arī darbinieku kvalifikācijas celšanā visās Baltijas valstīts.

Kompānijas nosaukuma maiņa ietver arī jaunu zīmola vizuālo identitāti, un to izstrādāja dizaina studija "H2E".

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Pēdējos gados cilvēki Latvijā vidēji ir kļuvuši krietni turīgāki. Tajā pašā laikā arī inflācija ir uzņēmusi apgriezienus. Tāpēc loģiska vēlme ir savu līdzekļu pirktspējas saglabāšana un to vairošana, nodarbojoties ar investīcijām. Tajā brīdī ir jāsastopas ar aktuālajiem jautājumiem – kā sākt? Ko darīt? Kur meklēt informāciju?

Lai palīdzētu rast atbildes uz šiem jautājumiem, Investoru Klubs ir izveidojis izdomātu personu – Investoru Andri.

Investors Andris ir 32 gadus jauns IT jomas speciālists, kurš, pateicoties savām lieliskajām darba spējām, ir spējis nopelnīt pietiekami daudz, lai investīcijām novirzītu 25 000 eiro. Jāatzīmē, ka, lai arī Andris ir izdomāta persona, tomēr 25 000 eiro ir reāli līdzekļi, kas tiek ieguldīti reālos finanšu aktīvos.

Uzsākot savas investora gaitas Andris izpētīja, kādu brokeri izvēlēties, kā arī apdomāja savu investīciju stratēģiju. Andra mērķis ir spēt pelnīt 12% ienesīgumu gadā, lai pēc 30 gadiem, kad būtu jādodas pensijā, portfeļa vērtība būtu pieaugusi līdz 750 000 eiro. Andris saprot, ka tas ir ambiciozs mērķis, kuru var arī neizdoties sasniegt, taču nekas nereāls tas arī nav.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Iezvanīšanās krāpniecība turpinās pastāvēt, un laiku pa laikam Latviju pāršalks kārtējais iezvanu vilnis, gaidot ienākumus no cilvēku neuzmanības.

Savukārt to, kuri zvana no ārzemēm un vēlas pārdot preces vai pakalpojumus, kļuvis vairāk, jo Latvijas komersantus ierobežo Datu aizsardzības regula.Ik gadu Latvijā sūdzas par zvaniem no nepazīstamiem ārzemju numuriem un kāds neuzmanības dēļ ir atzvanījis. Izrādās, ka zvans uz šo numuru maksā pamatīgu summu, piemēram, 10, 20 vai pat 50 eiro. Šogad iezvanu sērijas un tam sekojošā cilvēku sūrošanās par krāpniekiem sociālajos tīklos notika vasaras mēnešos.

«Konkrēto krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri). Tas radies Japānā. Burtiskā tulkojumā tas arī nozīmē – viens iezvans. Pēc šīs iezvanīšanās signālu pārtrauc. Krāpnieku apkarotāju vidū tā jau ir klasika. Vangiri kā krāpšanas modelis pastāv jau gandrīz desmit gadus,» DB paskaidroja mobilā operatora Tele2 Drošības nodaļas vadītājs Ģirts Kaimiņš. Iezvans tiek veikts no kāda ārvalstu numura. Spriežot pēc cilvēku ierakstiem sociālajā tīklā Facebook, šovasar Latvijā zvanīja no dienvidu puslodes, no numuriem, kas reģistrēti Jaunzēlandē un citās valstīs. Iezvanus veic dators visā Latvijas mobilo numuru diapazonā.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) sācis pārbaudi par publiski pieejamo un tiesībsargājošo iestāžu rīcībā esošo informāciju attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, informēja SAB.

SAB, kura kompetencē ir izlūkošana, pretizlūkošana un valsts noslēpuma aizsardzība, informēja, ka Rimšēvičam ir izsniegta speciālā atļauja pieejai sevišķi slepenai klasificētai informācijai. Ņemot vērā to, ka Rimšēvičam ir piemērots drošības līdzeklis un savus amata pienākumus viņš šobrīd nevar veikt, pieeja valsts noslēpumu saturošai informācijai Rimšēvičam nav.

SAB ir sākta pārbaude, kurā tiks izvērtēta visa informācija, kas ir tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, publiski pieejamā informācija un informācija, kas ir SAB rīcībā.

Specdienests arī pavēstīja, ka Rimšēvičam nav spēkā esoša sertifikāta darbam ar NATO un Eiropas Savienības klasificēto informāciju, līdz ar to viņa rīcībā nevar nonākt šo starptautisko organizāciju klasificētā informācija.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Ar vēl pieejamās Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību vajadzētu risināt esošās rīdzinieku problēmas, nevis radīt jaunas

Visiem zināms frazeoloģisms «iet pāri līķiem». Uz Rīgas domes plāniem būvēt tramvaja līniju uz Skansti to var attiecināt ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Blakus diskusijai par to, vai tramvaja līnija uz topošo biroju un darījumu centru vispār ir nepieciešama, tiek lauzti šķēpi par sen mirušu rīdzinieku tiesībām dusēt mierā vai viņu pienākumu upurēt savu mieru pilsētas attīstības labā. Mūsu tautas dižgari un citas cienījamas personas, kas atradušas pēdējo atdusas vietu Lielo kapu drupeno pieminekļu pakājē, varbūt pat būtu gatavas ziedot savu pīšļu mieru jauna muzeja labā, bet par tramvaju līnijas nepieciešamību domas varētu dalīties arī mirušo pasaulē. Kamēr pie varas ir dzīvie, bumba ir viņu pusē. Tāpēc vēl pirms vietas atbrīvošanas sliedēm tieši šajā maršrutā gribētu gūt pilnīgu pārliecību par to, vai par naudu, ko iecerēts tērēt tramvajam uz Skansti, varētu uzbūvēt tikai šo vienu, bet varbūt apmierināt visas tramvaja maršrutu pagarināšanas ieceres vai citas pilsētas satiksmes vajadzības. Uz papīra pagaidām ir palikušas tramvaja līnijas gan uz Berģiem, gan Dreiliņiem un Rumbulu.

Personiskā drošība ir viens no galvenajiem dzīves kvalitātes faktoriem, tādēļ viena no pasaules lielākajām personāla konsultāciju kompānijām Mercer ik gadu veido Dzīves kvalitātes indeksa pētījumu, kurā apkopo datus par drošākajām Eiropas pilsētām, raksta Business Insider.

Pētījums palīdz darba devējiem – starptautiskām kompānijām piemērot godīgu atalgojumu darbiniekiem, ņemot vērā vietu, kurā viņiem jāuzturas.

Mercer pilsētas sarindojis, balstoties uz pilsētas sadarbību ar citām valstīm, iekšējo stabilitāti, kriminālo situāciju un likumdošanu.

Pētījumā apkopoti dati par 450 pilsētām. Varētu būt pārsteigums, ka lielākās un ietekmīgākās Rietumvalstu pilsētas nav drošāko pilsētu sarakstā, taču tas lielākoties ir dēļ terorisma draudiem pērn, kas uz leju pavilkuši novērtējumu.

Tāpat dažu pilsētu rezultātus ietekmējusi sīkā noziedzība vai draudi nacionālajai drošībai.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuras ir visnedrošākās Eiropas pilsētas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.