Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.
Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.
Centrs vienmēr prioritāte
Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.
Kā piemēru viņa min 2016. gadā atvērto COS ielas veikalu ar atsevišķu ieeju no Dzirnavu ielas, kā arī veikalus un restorānus uz Dzirnavu un Blaumaņa ielas, kas izvietoti tuvumā Galleria Riga galvenajai ieejai. “Līdzīgā kārtā esam tikko parakstījuši līgumu ar TC Arket Galerijā Centrs ar atsevišķu veikala ieeju, skatlogiem un terasi no Teātra ielas. Tāpat pašlaik strādājam pie vēl vairākiem ielas līmeņa veikalu, restorānu un pakalpojumu vietu darījumiem tieši Vecrīgā – uz Vaļņu un Kaļķu ielām, kur ir vēsturiski iestrādāta gājēju plūsma. Protams, visi risinājumi, pie kā pašlaik strādājam, aizņems vēl vismaz gadu vai divus, tāpēc ļoti ceram uz pilsētas pretimnākšanu un mūsdienīgu projektu izvērtēšanu, skatot vēsturiskās vērtības pēc to būtības ar skatu nākotnē,” norāda CBRE Baltics izpilddirektore.
Pilsētai no tirdzniecības centru pārvaldības modeļa ir nevis jābaidās, bet jāmācās, lai noteiktas dizaina, celtniecības, mārketinga un pārvaldības modeļu elementus pārnestu uz ielu un kvartālu īpašumu attīstību, domā S.Rozenkopfa.
Jāmeklē kompromisi
Vecrīga ir ļoti laba vieta biznesam, taču pilsētai būtu pastiprināti jādomā, kā veicināt profesionālu nekustamā īpašuma, tirdzniecības, restorānu un citu nozaru dalībnieku investīcijas šajā reģionā, uzskata Iveta Ardava, CBRE Baltics īpašumu pārvaldes attīstības direktore. “Kāda no Rīgas Domes amatpersonām, atzinīgi izsakoties par mūsu nesen īstenoto Burzmas projektu Galerijā Centrs, pajokoja, vai Burzmu nevajadzētu pārnest uz pirmo stāvu, lai Vecrīga no tā iegūtu vēl vairāk? Jā, pilsētas centram ir nepieciešami drosmīgi projekti pirmajā stāvā, bet mums ir pretjautājums - parādiet mums ēkas Vecrīgā, kur pirmos divus stāvus var pārbūvēt, lai tur izvietotu 1000 m2 lielu konceptu ar fasādi no ielas un terasi ārpusē? Ja pilsēta vēlētos piesaistīt vairāk investorus, lai tie būtu gatavi ieguldīties pilsētas centra esošo ēku tālākas attīstības projektos, vajadzētu panākt brīvākas iespējas uzņēmējiem izmantot ēkas komerciālai lietošanai atbilstoši mūsdienu pieprasījumam un vajadzībām, un arī veikt liberālāku pārbūvi ēkas pirmajos stāvos. Papildus būtu nepieciešams arī definēt prioritārās ielas un kvartālus, kur priekšroka būtu gājējiem un pilsēta pastiprināti investētu vides labiekārtošanā, apgaismojumā un ieviestu atvieglojumus plānojumu un pārbūves realizācijā. Eiropas pilsētas ar līdzīgu vēsturisko ēku blīvumu spēj atrast kompromisus, lai radītu pievilcīgas ielas un vietas daudznacionālai sabiedrībai un daudzfunkcionālai darbībai. Ja Vīne var piedāvāt Zelta Kvartālu (Goldenes Quartier) pašā vēstures sirdī, Rīgai vajadzētu ņemt no tā piemēru un uzlādēt sevi nākotnes iespējām,” uzskata I.Ardava, piebilstot, ka, lai gan sākotnēji Burzmas projekts tika uztverts ar skepsi, pirmie mēneši bijuši ļoti veiksmīgi.
Visu rakstu lasiet 27.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
#1/3
Lai gan sākotnēji garšu un notikumu telpas Burzma projekts Galerijā Centrs tika uztverts ar skepsi, pirmie mēneši bijuši ļoti veiksmīgi.