Liepājas uzņēmējs, kura nelegālo naudas atmazgāšanas rūpalu Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Finanšu policija aizvadītajā nedēļā pārtraukusi, iespējams, ir Artis Hartmanis, kurš iepriekš bijis vairāku tranzītuzņēmumu līdzīpašnieks un amatpersona.

DB rīcībā esoša neoficiāla informācija liecina, ka A.Hartmanis, iespējams, Latviju pametis un uzturas Krievijā. Pašlaik viņš ir valdes loceklis SIA Transit company group, liecina Lursoft dati. Iepriekš viņš strādājis arī virknē citu uzņēmumu, no kuriem daļu piemeklējis maksātnespējas un likvidācijas liktenis.

Zvanot uz Transit company group, DB neizdevās gūt apstiprinājumu par tur aizvadītajā nedēļā it kā veikto kratīšanu. Sieviete, kas atbildēja uz telefona zvanu, sacīja, ka negrasoties jebko komentēt.

VID neatklāj aizdomās turētā uzņēmēja identitāti, medijiem izplatītajā informācijā viņu saucot par A., vien norādot, ka nelikumīgi iegūtos līdzekļus viņš, iespējams, izmantojis privātas lidmašīnas, kutera un luksuss klases automašīnas Aston Martin iegādei.

Lai cilvēks būtu veiksmīgs gan biznesā, gan dzīvē, viņam ir jātic saviem spēkiem un jādara tas, ko viņš patiesi vēlās, domā Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs.

Pagājušajā gadā pēc Pasaules hokeja čempionāta Artūrs Irbe teica, ka šoreiz sasniegt tik augstu rezultātu Latvijas izlasei izdevies tāpēc, ka bija uzstādītas augstākas ambīcijas, norāda O.Hartmanis. Veiksmes sajūtai, ambīcijām un mērķiem jābūt ierakstītiem jau zemapziņā, tādā veidā ieliekot spēcīgus pamatus nākotnei, teic BTA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka nevajag baidīties arī no kļūdām. Jebkurā ceļā būs gan kalni, gan lejas, taču galvenais ir neapstāties un nepazaudēt mērķi, uzskata O.Hartmanis.

Dzīve maina karjeru

Es uzaugu laikā, kad Latvija vēl bija Padomju Ssavienības sastāvā, taču jau kopš bērnības es vienmēr esmu gribējis strādāt starptautiskā vidē, atminas O.Hartmanis. “Mana pirmā oficiālā darbavieta bija mana tēva restorāns. Tur, vēl mācoties vidusskolā, strādāju par oficiantu. Arī mans pirmais profesionālais sapnis bija saistīts tieši ar darbu apkalpojošajā sfērā – vēlējos būt oficiants-bārmenis organizācijā Intūrists, kas rūpējās par ārzemju tūrismu Padomju Latvijā. Tas man likās ļoti interesanti – būt starp ārzemniekiem, iepazīt citas valūtas un paplašināt savu pasaules redzējumu. Principā varētu teikt, ka šobrīd šis sapnis zināmā mērā ir piepildījies, jo arī apdrošināšana ir apkalpošanas sfēra. Ikdienā nodarbojos ar starptautisko klientu apkalpošanu, taču vairs ne bārā vai restorānā, bet citā līmenī,” stāsta O.Hartmanis, kurš naudu pelnījis arī pārdodot automašīnas.

Par iespējamo četrus gadus ilgušo naudas atmazgāšanu, kurā apgrozīti ap 140 miljoni latu, aizdomās turētā Liepājas uzņēmēja Arta Hartmaņa biznesa partnere Iveta Bora ir vadoša Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pretizlūkošanas darbinieka Aigara Bora sieva, informē portāls pietiek.com.

SAB vadošā darbinieka sievu un Hartmani saista iespējamajā naudas atmazgāšanā iesaistītā Liepājas ostas firma Baltic Bunkering Company, kura pirms dažiem gadiem iegādājās jaunu Aston Martin DB9 un kurā Hartmanim, kā liecina Lursoft informācija, līdz pat šā gada aprīlim piederēja 42,5% kapitāldaļu, norāda portāls.

Kopš šā gada 21.aprīļa 80% Baltic Bunkering Company īpašniece ir Panamā reģistrētā Shipeco INC. Savukārt SAB darbinieka Aigara Bora, kurš pēc neoficiālas informācijas ieņem SAB pretizlūkošanas šefa amatu, sievai Ivetai nu pieder 20% BBC daļu.

Apdrošināšanas tirgū vērojama tendence risku segumā iekļaut dažādus papildu pakalpojumus un tiek meklēti arvien jauni saskarsmes punkti ar klientu mobilajā vidē, arī ņemot vērā pieaugošo koplietošanas auto popularitāti.

Tā nozares attīstības virzienus iezīmē AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis.

"Šobrīd jau ir visai ierasti īpašuma apdrošināšanā iekļaut papildu risku apdrošināšanu, kas agrāk nebija tik izteikti vērojama: mobilos tālruņus, datorus, sadzīves elektroniku, citas ierīces, kas pirms gadiem desmit vispār nebija iedomājams. Turklāt apdrošinātās ierīces var ņemt līdzi ceļojumos ne tikai Latvijas teritorijā," secina O. Hartmanis.

Tāpat BTA meklē vairāk saskarsmes punktu ar klientu mobilajās aplikācijās ārpus tiešajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, lai palīdzētu ikdienas gaitās, tostarp saistībā ar veselības aprūpi un tā dēvēto mobilitāti jeb dažāda veida transportu. "Jauna tendence Latvijā, ko no apdrošināšanas skatpunkta pēta arī "Vienna Insurance Group", ir automašīnu koplietošanas pakalpojumi, kas jau kļuvuši ļoti populāri Rietumeiropā un ASV. Pie mobilitātes pieder ne tikai privātais transports, bet arī visa transporta infrastruktūra, pārvietošanās ķēde, kuras ietvaros jābūt pieejamai apdrošināšanai," skaidro O. Hartmanis.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija atklājusi naudas atmazgāšanas shēmu, kuras organizators ir kāds Liepājas uzņēmējs, kas, iespējams, nelegāli darbojies naftas biznesā. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, tas ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis, kurš Latviju jau pametis.

Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.

Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turētais uzņēmējs ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis. Uzņēmuma tālruņi nav pieejami, taču iespējams, ka uzņēmējs jau Latviju pametis un uzturas Krievijā. Viņš ir vienīgais uzņēmējs Liepājā, kura apraksts varētu atbilst VID raksturojumam. Dienas Bizness rakstīja, ka 2005. gadā 62 tūkst. Ls nopelnījusī SIA Baltic Bunkering Company (tiesa, apgrozījums bijis tikai 380 tūkst. Ls), kuras lielākais īpašnieks ir Artis Hartmanis, iegādājusies pilnīgi jaunu Aston Martin DB9.

Uzņēmējs Artis Hartmanis, kurš par, iespējams, nelikumīgi iegūtu naudu iegādājies ekskluzīvu automašīnu Aston Martin, uzskata, ka VID uzsāktais kriminālprocess ir atriebība pret viņu, bet visu informāciju par kompānijām Finanšu policijai un KNAB iedevis cilvēks vārdā – Jevgēnijs Tihonovs, ar kuru iepriekš uzņēmējam bijis kopīgs bizness.

Jāatgādina, ka, iepriekš VID informēja, ka uzņēmējs par nelikumīgi iegūto naudu, iespējams, iegādājies arī privāto lidmašīnu un kuteri. Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks esot apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.

Intervijā Neatkarīgajai A.Hartmanis skaidro, ka J.Tihonovam Londonā esot ierosināts kriminālprocess, jo viņš strādājot Shell, piesavinājies lielas naudas summas. Pēc A.Hartmaņa domām J.Tihonovs gribējis iekļūt Latvijas liecinieku aizsardzības programmā, tāpēc atklājis informāciju par uzņēmumiem.

Ar J.Tihonovu uzņēmējam bijis kopīgs bizness. «Mēs ar viņu strādājām – pārkrāvām priekš Shell produktu. Man pēdējā laikā bija ar viņu nopietni konflikti. Šī varētu būt atriebība. Turklāt viņš strādā tieši tāpat kā es – viņam Latvijā ir ofiss. Tikai šo ofisu neviens nez kāpēc neaiztiek,» stāsta A.Hartmanis.

Uzņēmējs Artis Hartmanis, kuru dēvē par galveno personu pērn skaļi iesāktajā 140 miljonu latu «atmazgāšanas» lietā, iespējams, tiek meklēts arī saistībā ar citu apsūdzību.

Lietuvas uzņēmējs Jevgēņijs Tihonovs sarunā ar Dienas Biznesu apgalvoja, ka atzīts par cietušo kriminālprocesā, kas ierosināts pēc tam, kad J. Tihonovs vērsies ar iesniegumu tiesībsargājošajās instancēs pret vairāku savstarpēji saistītu Latvijas tranzīta uzņēmumu dibinātāju un bijušo amatpersonu Arti Hartmani. Runa ir par kādu J.Tihonovam piederošu nekustamo īpašumu Rīgā, ko A. Hartmanis, iespējams, prettiesiski noformējis uz sava vārda, nodarot minētajam Lietuvas uzņēmējam vairāk nekā pusmiljonu latu lielus zaudējumus. Par šo faktu pēc Lietuvas uzņēmēja iesnieguma ierosināts kriminālprocess un izsludināta starptautiska Arta Hartmaņa meklēšana. «Es zinu, ka Artis Hartmanis slēpjas Maskavā un turpina nodarboties ar naftas biznesu,» apgalvoja J. Tihonovs. Pēc viņa teiktā, A. Hartmanis regulāri redzēts Šveicē, Ženēvā.

Šobrīd veiksmīgākais mēnesis jaunatvērtajam «Apollo Kino» ir bijis jūlijs, kad to apmeklējis rekordliels cilvēku skaits – 44 tūkstoši skatītāju.

Savukārt, kinoteātra kluba biedru skaits ir vairāk nekā 26 tūkstoši.

IMAX kinozālē filmas skatījies katrs ceturtais (25%) kino apmeklētājs. Skatītākie žanri pirmajos trīs mēnešos bijuši asa sižeta kino un animāciju filmas bērniem.

«Apollo Kino» savas durvis skatītājiem Rīgā vēra šā gada 4. aprīlī.

«Skatītāju izvēli pamato ne tikai to intereses, bet arī nozarē pieejamo filmu klāsts. Šogad iznākušas ļoti daudz asa sižeta filmas, to skaitā «Zirnekļcilvēks: Tālu no mājām», «Vīri melnā: Globālie draudi», «Atriebēji: Noslēgums». No animācijas filmām šobrīd iecienītākās ir «Mīluļu slepenā dzīve 2», «Aladins» un «Karalis Lauva». Šo filmu skatījums kopumā veido 50% no visa apmeklējuma,» stāsta «Apollo Kino» vadītājs Latvijā Edgars Hartmanis.

Par vērienīgu naudas atmazgāšanu pērn novembrī aizturētajam Liepājas uzņēmējam Artim Hartmanim aprēķināts vairāk nekā 30 milj. Ls nodokļu parāds, raksta portāls pietiek.com.

Izmeklēšanu A.Hartmaņa lietā FP turpina, un nav izslēgta viņa piespiedu nogādāšana Latvijā.

Kā liecina ar izmeklēšanu saistītu avotu sniegtā informācija portālam, valstij nenomaksāto nodokļu aprēķins veikts, pamatojoties uz A.Hartmaņa biznesa shēmu (arī saistīto ārzonu firmu) analīzi. Saistībā ar valstij nenomaksātājiem nodokļiem un, iespējams, īstenoto noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju un nelegālu uzņēmējdarbību tikšot pamatota arī apsūdzība, kuru FP Hartmanim varētu uzrādīt tuvākā laikā.

Turklāt atsevišķi informēti avoti neizslēdza, ka FP varētu izsludināt A.Hartmaņa starptautisko meklēšanu. Viņš novembra sākumā pēc atbrīvošanas solījis, ka janvāra sākumā atgriezīsies Latvijā un sadarbosies ar izmeklētājiem. Tomēr nekas tāds neesot noticis.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) padome veikusi izmaiņas valdes sastāvā.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis. BTA valdei pievienojies jauns valdes loceklis Gediminas Radavičius, kā arī darbu turpina esošie valdes locekļi - Evija Matveja un Tadeuš Podvorski. Izmaiņu spēkā stāšanās ir plānota 2024. gada 1. janvārī, bet ne ātrāk kā tiks saņemta Latvijas Bankas atļauja šīm izmaiņām.

Jaunajam BTA valdes priekšsēdētājam Oskaram Hartmanim ir 25 gadu pieredze apdrošināšanas jomā. Oskars BTA pievienojās 2012. gadā un kopš tā laika ir attīstījis dažādus projektus un virzienus, kas palīdzējuši BTA kļūt par vienu no vadošajām apdrošināšanas kompānijām Baltijā.

Volfgangs Štokmaiers atkāpjas no BTA valdes priekšsēdētāja amata. Nākotnē viņš turpinās sekot līdzi uzņēmuma attīstībai kā Padomes loceklis (tam vēl nepieciešams Latvijas Bankas apstiprinājums). Volfgangs Štokmaiers norāda: "Esmu gandarīts, redzot, kā BTA ir augusi un kā mēs esam izveidojuši uzņēmuma kultūru, kurā var attīstīties iedvesmojošas idejas. Šīs idejas rezultējas jaunos un inovatīvos risinājumos, kā apmierināt klientu un sadarbības partneru prasības pēc ātriem un ērtiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Vēlos pateikt paldies mūsu klientiem par uzticību mums, mūsu partneriem par atbalstu mūsu idejām un mūsu darbiniekiem par patiesām rūpēm par klientiem! Esmu sajūsmā par nākamo nodaļu BTA attīstības stāstā un esmu pārliecināts, ka BTA turpinās augt un ieviest vēl inovatīvākus risinājumus mūsu klientu vajadzībām.”

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Lai veiksmīgi turpinātu īstenot uzņēmuma darbības paplašināšanās stratēģiju un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada oktobrī LR Komercreģistrā ir iesniegusi dokumentus meitas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) BTA Baltic Insurance Company dibināšanai.

Meitas uzņēmums AAS BTA Baltic Insurance Company turpinās apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu Baltijas valstīs, savukārt apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE nodrošinās biznesa attīstību pārējās Eiropas valstīs ārpus Baltijas robežām.

BTA biznesa darbības principi Baltijā atšķiras no darbības principiem pārējās Eiropas valstīs. Baltijas apdrošināšanas tirgū BTA mērķis ir saglabāt un nostiprināt sasniegto trešo tirgus pozīciju. Turpretī pārējās Eiropas valstīs BTA biznesa stratēģija vērsta uz ģeogrāfisku paplašināšanos: jaunu tirgu izpēti, jaunu apdrošināšanas pakalpojumu izstrādi atbilstoši attiecīgo valstu tirgus prasībām un pakalpojumu izplatīšanu, aktīvi piesaistot apdrošināšanas brokerus, kas ir galvenais apdrošināšanas pārdošanas kanāls Eiropā. Šobrīd BTA biznesa apjoms bruto parakstītajās prēmijās ārpus Baltijas veido 31 % no kopējā BTA biznesa apjoma, kas nozīmē, ka faktiski biznesa procesi, administratīvās funkcijas un kompetences tiek dalītas starp Baltijas tirgu un pārējo Eiropas valstu tirgiem, kas likumdošanas, tradīciju, risku un citu īpatnību ziņā būtiski atšķiras un prasa rūpīgu analīzi un pielāgošanos. Tas diktējot nepieciešamību koriģēt uzņēmuma struktūru un iezīmējot jaunu BTA stratēģiskās attīstības fāzi.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) izlūkošanas šefs Aigars Bors aizvadītajā nedēļā esot atvadījies no saviem kolēģiem un pametis augsto amatu, - iespējams, lai aizietu bez liekas publicitātes, viņš formāli devies izdienas pensijā, vēsta portāls pietiek.com.

Kā pietiek.com apstiprinājuši vairāki ar SAB saistīti avoti, Bors amatu pametis klusi, pietuvinātām personām sakot, ka dodas izdienas pensijā. Publiski informācija par to neesot sniegta, lai neveicinātu lieku interesi par SAB.

SAB preses pārstāve Baiba Rata-Saliņa ignorējusi gan vairākkārtīgus zvanus, gan SMS ziņas; viņa neatbildējusi arī uz e-pastā nosūtītiem jautājumiem par Boru.

Tikmēr vairāki avoti pietiek.com atzinuši, ka Bors darbu bijis spiest atstāt saistībā ar atklātībā nonākušo informāciju par viņa ilggadējo draudzēšanos ar turīgo Liepājas uzņēmēju Hartmani. Viņu Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policija tur aizdomās ap 140 miljonu latu naudas atmazgāšanā, kas īstenota četru gadu laikā kopš 2006.gadā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde piešķīrusi LSEZ statusu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Transit Termināls, kas Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta 2010. gada 7. decembrī.

Uzņēmums 2010. gada 10. decembrī iegādājās SIA LSEZ Baltic Bunkering company nekustamo īpašumu Jaunā ostmalā 33/35, kā arī kustamo mantu – cauruļvadus, inženierkomunikācijas, tehnoloģiskās iekārtas u.c., informē LSEZ pārvalde. SIA Transit Termināls vienīgais īpašnieks ir Austrijā reģistrēts uzņēmums Sostegno.

Saskaņā ar iesniegto biznesa plānu uzņēmums plāno no 2011. – 2013. gadam ieguldīt 160 tūkstošus latu no kuriem 35 tūkstoši paredzēti modernajām tehnoloģijām. Plānotais darbinieku skaits - 29. Plānotais neto apgrozījums 2011. gadā – 561 tūkstotis latu, 2012. gadā – 886 tūkstoši latu, bet 2013. gadā – 956 tūkstoši latu.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Lai turpinātu BTA grupas uzņēmumu attīstību un nodrošinātu efektīvu uzņēmumu stratēģisko vadību, pēc uzraugošo institūciju saskaņojumu saņemšanas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas ārpus Baltijas valstīm strādājošā BTA grupas uzņēmuma – BTA Insurance Company SE valdes sastāvā, informē uzņēmums.

Darbu BTA Insurance Company valdē turpinās līdzšinējā valdes locekle Dita Daukste, savukārt no 11. aprīļa darbu uzņēmuma valdē uzsāk BTA Insurance Company Ārvalstu risku parakstīšanas departamenta direktors Kaspars Ummers un līdzšinējais BTA Insurance Company Polijas filiāles vadītājs Lauris Boss, kurš iecelts par BTA Insurance Company valdes priekšsēdētāju. Baltijas valstīs strādājošā BTA grupas uzņēmuma – apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company valdes sastāvā izmaiņas nav veiktas.

Lai veicinātu dinamiskāku biznesa attīstību Eiropā un atbilstoši biznesa stratēģiskajiem virzieniem strukturētu administratīvos resursus un procesus, 2015. gada 1. jūlijā tika pabeigta BTA Insurance Company reorganizācija, nodalot biznesu atbilstoši ģeogrāfiskajam iedalījumam: Baltija un pārējā Eiropa. Baltijas valstīs – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā apdrošināšanas pakalpojumus pēc reorganizācijas piedāvā BTA Baltic, savukārt biznesa attīstību ārpus Baltijas valstīm turpina īstenot BTA Insurance Company.

AAS Baltic Insurance Company (BTA), kas pēc mātes uzņēmuma SE BTA Insurance Company reorganizācijas pārņēma tās Baltijas valstu biznesa portfeli un savu darbu reāli sāka 2015. gada 1. jūlijā, auditētā peļņa pērn sasniedza 4,2 miljonus eiro, informē BTA.

Kā norāda BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus, pēc mātes uzņēmuma BTA Insurance Company SE reorganizācijas galvenais BTA uzdevums ir turpināt BTA attīstību Baltijas tirgū, piedāvājot kvalitatīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus, saglabājot BTA pozīciju starp vadošajiem apdrošinātājiem Baltijā.

Laika periodā no 2015. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim BTA saskaņā ar auditētajiem finanšu rezultātiem parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 55,7 miljonu eiro apmērā.

Neraugoties uz kopējo BTA bruto izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjomu 35,6 miljonu eiro apmērā, BTA auditētā peļņa pirms nodokļa nomaksas pērn pusgada laikā sasniedza 4,2 miljonus eiro. Lai turpinātu veiksmīgu BTA attīstību un sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mūsu izvirzītās prioritātes pērn bija biznesa portfeļa sabalansēšana, administratīvo procesu un darbības izdevumu optimizēšana. Rezultātā Baltijas valstīs sasniedzām vienu no labākajiem kombinētās attiecības rādītājiem (93,1%) starp vadošajiem uzņēmumiem Baltijas apdrošināšanas tirgū, atzīmē J.Lucaus.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd to iespējams apmaksāt ne vien e-csdd.lv un degvielas uzpildes stacijās, bet arī ar vietējo kompāniju SMSvinjetes.lv un mobilās aplikācijas Viglat starpniecību.

«Esam dzirdējuši, ka ir radīti vēl citi risinājumi, taču ikdienā ar tiem neesam saskārušies,» teic Ģirts Zariņš, SMSvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Mobilās aplikācijas Viglat mārketinga vadītāja Anda Ozola norāda, ka konkurence Latvijā nav liela, risinājuma būtība ir atšķirīga. Valsts Policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata – jo vairāk iespēju iegādāties vinjetes, jo labāk. SIA Kurbads un Ko loģistikas speciālists Toms Hartmanis piedāvātās alternatīvas vērtē pozitīvi. «Jautājums - kas notiks nākotnē. Novēlu kādam no latviešu uzņēmumiem būt tam, kas šo darīs globāli,» viņš teic.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tūrisma sezona sākas ar cerību

Tēma

Sijā Eksportē auzas, tautumeita!

Pavisam vienkārši

Divas piektdaļas klaipa apēd valsts

Aviācija

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Finanses

Top kārums biržas investoriem – Wandoo Finance

Ražošana

Sendvičpaneļu ražotne konkurētspējas stiprināšanai

Inovācijas

Latvijā top alternatīvo degvielu risinājumi dīzeļdzinējiem

Portrets

Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Alaine, Th. Geyer Ingredients Baltija vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» 30.novembrī veiktas izmaiņas valdes sastāvā - par valdes priekšsēdētāju iecelts BTA Valdes loceklis Volfgangs Štokmaiers (Wolfgang Stockmeyer), informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt valdes loceklis Oskars Hartmanis līdz ar jaunajām izmaiņām ieņems valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu, pagarinot pilnvaras arī esošajiem valdes locekļiem Evijai Matvejai un Tadeušam Podvorski.

BTA bruto apdrošināšanas prēmijās 2018.gada 9 mēnešos parakstījis 156,6 miljonus eiro.

Darbu BTA Volfgangs Štokmaiers uzsāka 2016.gada oktobrī kā valdes loceklis pēc VIG grupas darījuma par BTA akciju iegādi, pārraugot finanšu, pārapdrošināšanas un aktuāra jomu.

No 2010.gada līdz 2016.gada oktobrim Volfgangs Štokmaiers strādāja «Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe» uzņēmumos Polijā kā Valdes loceklis dzīvības apdrošināšanas uzņēmumā «Compensa TUnŽ S.A. Vienna Insurance Group», pārraugot pārdošanas struktūrvienību darbu, kā arī pildīja Valdes locekļa pienākumus nedzīvības apdrošināšanas uzņēmumā «Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group», kur pārraudzīja veselības apdrošināšanas segmentu. Apdrošināšanas nozarē Volfgangam Štokmaieram darba pieredze ir teju 20 gadus, kas sniedz iespēju viņa uzkrātās zināšanas izmantot vēl ambiciozāku attīstības plānu realizēšanai.

Ar miljonu «mazgāšanas» iespējamo rekordistu Arti Hartmani saistītais SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Aigars Bors jau 2006.gadā bijis KNAB redzeslokā. Tomēr izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta «uz bremzēm». Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas slepeno lietu arhīvā, vēsta portāls pietiek.com.

Aptuveni 140 miljonu latu «atmazgāšanā» aizdomās turētais Liepājas uzņēmējs Artis Hartmanis jau ilgstoši bijis saistīts ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadošo darbinieku Aigaru Boru. Vēl vairāk, kā liecinot drošu avotu Pietiek sniegtā informācija, 2006.gada otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas, iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Tomēr Bors, kurš saskaņā ar piektdien noskaidroto ir SAB izlūkošanas pārvaldes priekšnieks, izrādījies ciets rieksts. Proti, kad par KNAB veikto izmeklēšanu, kuras materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai (institūcija, kas tiesīga veikt izmeklēšanu par SAB), uzzinājušas augstākās SAB un valsts amatpersonas, Bora lieta nolikta «uz bremzēm» un apklusināta, informē medijs.

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.