«Swedbank» rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai komentētu Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušās šai bankai adresētās apsūdzības naudas atmazgāšanā, trešdien paziņojusi bankas prezidente Birgite Bonnesena.

Kā norāda banka, tā pildījusi visas prasības, kas noteiktas, lai novērstu naudas atmazgāšanu.

«Mums nekas nav zināms par šiem 50 klientiem un arī par pieminēto summu - 40 miljardiem Zviedrijas kronu (3,8 miljardiem eiro),» telefonkonferencē izteikusies Bonnesena, piebilstot, ka televīzija nav dalījusies ar banku informācijā, uz kuru balstītas apsūdzības, taču «Swedbank» ir ieinteresēta jebkādā informācijā, kas bankai palīdzētu labāk atpazīt aizdomīgus darījumus.

«Swedbank» prezidente norādījusi, ka naudas atmazgāšana ir lielākā problēma, ar ko saskaras visas bankas visās pasaules valstīs, taču konkrētais «Swedbank» risks šai ziņā ir zemāks, ņemot vērā bankas izraudzīto darbības modeli.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Otrdien aizturēti seši bijušie Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles darbinieki, bet trešdienas rītā apcietināti vēl četri darbinieki saistībā ar izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu šajā filiālē, trešdien paziņoja Igaunijas Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis.

Ģenerālprokuratūrai ir pamats uzskatīt, ka šie apcietinātie cilvēki apzināti ļāvuši bankas klientiem pārvietot naudas līdzekļus, kas varētu būt pakļauti atmazgāšanai.

Preses konferencē trešdien ģenerālprokurore Lavli Perlinga norādīja, ka aizturētās personas galvenokārt ir klientu attiecību vadītāji un visiem izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā.

«Runājot tieši, viņi ir tā dēvētā pirmā aizsardzības līnija cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tie ir cilvēki, kuri galvenokārt bijuši klientu attiecību vadītāji, kuru uzdevums bija ziņot par naudas atmazgāšanas gadījumiem, lai tos novērstu,» sacīja Perlinga.

Viņa pavēstīja, ka aizturētas desmit personas, kurām izvirzītas apsūdzības naudas atmazgāšanā lielā apmērā. Viena persona tiek turēta arī aizdomās par kukuļņemšanu un viena par kukuļņemšanas atbalstīšanu.

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Reaģējot uz Zviedrijas mediju interesi, banku grupa "SEB Group" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem atzinusi, ka tās Igaunijas meitasuzņēmumā notikuši aizdomīgi darījumi desmitiem miljardu eiro vērtībā, vēsta laikraksts "Postimees".

"Mēs vēlamies arī turpmāk būt caurskatāmi, un tagad esam prezentējuši detalizētākus savus vēsturiskos datus par Baltijas reģionu," banka paziņoja, informējot, ka tagad ir publiski pieejami dati par vēsturiskiem darījumiem Igaunijā 2005.-2018.gadā.

SEB publicētie dati liecina, ka šajā laikā caur Igaunijas banku SEB izplūda 25,8 miljardi eiro aizdomīgu līdzekļu. "Postimees" norādīja, ka tas ir daudz vairāk nekā iepriekš lēsa Zviedrijas pētnieciskie žurnālisti.

"Nepieciešamības gadījumā mēs esam reaģējuši uz pazīmēm par ļaunprātīgiem nodomiem vai negodīgu rīcību. Mūsu veiktā visaptverošā analīze par uzņēmējdarbību Baltijas valstīs liecina, ka SEB nav izmantota sistemātiskai naudas atmazgāšanai. Tomēr jebkurā brīdī visās bankās pastāv riski, ka var notikt finanšu noziegums," norādīja "SEB Group" vadītājs Jūhans Tūrjebijs.

Caur Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar Sergeja Magņitska lietu, un tā ir asiņaina nauda, paziņojis britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders.

«Nauda, kas plūda caur »Danske Bank« Igaunijas filiāli, pilnīgi droši saucama par asiņainu,» teica Brauders intervijā Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ETV.

«Šīs naudas atklāšana noveda noveda pie Sergeja Magņitska slepkavības, un ar Magņitska lietu ir saistīti vēl vairāki līķi. Tāpēc tas nav noziegums bez upuriem. Ir reāli upuri, cilvēki, kuriem šodien vajadzētu būt dzīviem. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai Igaunijas varas iestādes saukto pie atbildības tos, kuri padarīja to iespējamu, pēc visas likuma bardzības,» sacīja Brauders.

Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) pēc viņa iesnieguma otrdien sākusi kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Igaunijas Valsts prokuratūra ir slēgusi krimināllietu par iespējamu naudas atmazgāšanu Igaunijas "Swedbank" no 2011. līdz 2016.gadam.

Lieta slēgta tāpēc, ka, lai gan bija konstatēti pārkāpumi, kas norāda uz naudas atmazgāšanu bankā, nebija iespējams iegūt papildu pierādījumus, kas apstiprinātu aizdomas, līdz ar to nebija iespējams virzīt apsūdzību uz tiesu.

Valsts prokuratūra 2022.gada martā apsūdzēja "Swedbank" Igaunijas meitasbanku un tās bijušos vadītājus naudas atmazgāšanā vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. Prokuratūras veiktā izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. līdz 2016.gadam.

Aizdomās tika turēti Igaunijas "Swedbank" pārvaldnieki Prīts Perenss un Roberts Kits, kā arī valdes locekļi Ulla Ilisone, Heiki Rādiks, Vaiko Tammeveli, Raits Pallo un Kaje Metsla. Tika turēti aizdomās arī bijušais Igaunijas "Swedbank" naudas atmazgāšanas apkarošanas nodaļas vadītājs Tomass Tūlings un menedžeris darbam ar klientiem Aleksejs Aversons.

Dānijas bankas «Danske Bank» atbilstības direktors Anderss Jergensens atkāpies no amata, paskaidrojot, ka viņš šādu lēmumu pieņēmis pēc «intensīva darba» saistībā ar naudas atmazgāšanu bankas filiālē Igaunijā.

«Nav tiešas saistības ar naudas atmazgāšanas lietu Igaunijā, bet ir skaidrs, ka darbs saistībā ar atbilstību kopumā ir ļoti intensīvs, un īpaši pēdējā gada laikā »Danske Bank« tas ir bijis ļoti intensīvs,» Jergensens sacījis Dānijas biznesa ziņu vietnei «FinansWatch».

«Bet, kas attiecas uz mani un banku, mans lēmums nepavisam nav dramatisks,» viņš piebildis.

«Danske Bank» pārstāvis sacīja, ka Jergensens par savu lēmumu aiziet no darba bankas vadību informējis jau pirms kāda laika.

Jergensens, kurš bijis «Danske Bank» atbilstības direktors kopš 2014.gada, amatu atstās novembrī.

Atbilstības direktora pienākums ir kontrolēt, kā banka ievēro noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu.

Britu finansists, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders iesniegumā Igaunijas Valsts prokuratūrai (ģenerālprokuratūrai) lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem, ziņo laikraksts «Postimees».

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Braudera iesniegumā norādīts, ka vismaz 26 filiāles darbinieki ar toreizējo filiāles vadītāju Aivaru Rehi priekšgalā «rīkojušies nolūkā gūt personīgu labumu». Viņi radījuši apstākļus plaša mēroga naudas atmazgāšanai un naudas atmazgāšanas slēpšanai.

«Šī darbība aptvēra vismaz 190 dažādus banku kontus, no kuriem deviņos kontos transakciju kopapmērs pārsniedza deviņus miljardus ASV dolāru,» sacīts iesniegumā.

Starp 26 personām, kas minētas iesniegumā, ir filiāles bijušais vadītājs Rehe, bijušais finanšu direktors Ivars Pae, valdes loceklis Tenu Vanajūrs, uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Žāčeks un personāla vadītāja Līna Oksa.

Dānijas uzņēmējdarbības ministrs Rasmuss Jarlovs pavēstījis, ka vēlas vairāk pūliņus koncentrēt uz to, lai noskaidrotu, cik daudz naudas «Danske Bank» ieguvusi ar finanšu līdzekļu atmazgāšanas aktivitātēm Igaunijas filiālē, paredzot šos līdzekļus konfiscēt, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra «Bloomberg».

«Ir svarīgi zināt, cik liela peļņa gūta no naudas atmazgāšanas,» intervijā laikrakstam «Jyllands-Posten» norādījis Jarlovs. «Tas nav pieņemams, ka no līdzekļu atmazgāšanas iegūts liels naudas apjoms un ka šī nauda joprojām ir pie »Danske Bank«. Tas aizvaino manu un citu taisnīguma sajūtu.»

Jarlovs dāņu medijiem pavēstīja, ka Dānijas finanšu uzraudzības iestāde sāks jaunu izmeklēšanu saistībā ar «Danske Bank» skandālu, ņemot vērā otrdien atklātībā nonākušo informāciju, ka šīs lietas apmēri ir ievērojami lielāki, nekā uzskatīts iepriekš.

«Bloomberg» otrdien vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz pat septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas incidentiem Eiropā.

Igaunijas Valsts prokuratūra (ģenerālprokuratūra) otrdien sākusi izmeklēšanu saistībā ar britu finansista, investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera iesniegumu, kurā viņš lūdzis sākt kriminālizmeklēšanu pret Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāles 26 pašreizējiem un bijušajiem darbiniekiem.

Iesniegumā teikts, ka šīs personas radījušas apstākļus, lai caur «Danske Bank» Igaunijas filiāli varētu tikt atmazgātas miljardiem eiro vērtas summas.

Valsts prokurore Lavli Perlinga sacījusi, ka iesniegumā detalizēti aprakstītas kriminālas shēmas, ziņo laikraksts «Aripaev».

Tas vēsta, ka Perlinga noliegusi, ka viens no iemesliem, kāpēc sākta izmeklēšana, bijis sabiedrības spiediens.

«Prokuratūra sāk izmeklēšanu, pamatojoties uz likumu. Lai sabiedrības spiediens, tāpat kā iepriekš, ir liels, tas nenozīmē, ka mēs sākam izmeklēšanu bez redzamām kriminālnozieguma pazīmēm,» Perlingas teikto citē «Aripaev».

Valsts prokurore arī atzinusi, ka kopš nozieguma izdarīšanas pagājis daudz laika, un iegūt informāciju no dažādām valstīm, iespējams, būs apgrūtinoši. Perlinga norādījusi uz Krieviju, kas neatbild uz Igaunijas pieprasījumiem.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcija trešdien nolēmusi nesodīt banku «Danske Bank» par naudas atmazgāšanas pieļaušanu Igaunijas filiālē, taču bankai izdevusi astoņus rīkojumus un izteikusi astoņus aizrādījumus.

«Dānijas finanšu uzraudzības institūcija ir izvērtējusi «Danske Bank» vadības un vecāko vadītāju lomu saistībā ar tagad slēgtajiem nerezidentu portfeļiem «Danske Bank» Igaunijas filiālē. Šī izvērtējuma rezultātā izdoti astoņi rīkojumi un izteikti astoņi aizrādījumi. «Danske Bank» šos rīkojumus un aizrādījumus ir ņēmusi vērā. Papildus nesenos gados realizētajām iniciatīvām «Danske Bank» tagad īstenos vēl citus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem rīkojumiem,» teikts bankas paziņojumā.

Dānijas finanšu uzraudzības institūcijas astoņi rīkojumi attiecas uz iekšējās kontroles uzlabošanu un atbilstības nodrošināšanu prasībām. Tāpat institūcija izdevusi direktoru padomei un valdei rīkojumu nodrošināt, ka banka tai sniedz atbilstošu informāciju, kā arī stiprina savu pārvaldību.

Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas ārkārtas sēdē otrdien tiks apspriests jautājums par liela mēroga naudas atmazgāšanu Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē, vēsta Igaunijas parlamenta preses dienests.

Sēdē piedalīsies tieslietu ministrs Urmass Reinsalu, valsts prokurore (ģenerālprokurore) Lavli Perlinga, Finanšu uzraudzības dienesta vadītājs Kilvars Keslers, kā arī Finanšu, Iekšlietu un Tieslietu ministriju amatpersonas.

Ziņu aģentūra «Bloomberg» jūlija sākumā vēstīja, ka «Danske Bank» Igaunijas filiāle varētu būt izmantota, lai atmazgātu līdz septiņiem miljardiem eiro, kas ir vairāk nekā divkārt salīdzinājumā ar sākotnēji uzskatīto apjomu un tādējādi ir viens no lielākajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem Eiropā.

Dānijas finanšu uzraudzības iestāde pagājušajā gadā veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai «Danske Bank» ievēro noteikumus par transakciju uzraudzību nolūkā atklāt naudas atmazgāšanu. Uzraudzības iestāde konstatēja, ka «Danske Bank» filiāle Igaunijā nav laikus veikusi pasākumus naudas atmazgāšanas riska samazināšanai, un izteica «Danske Bank» par to aizrādījumu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien paziņojusi, ka, neskatoties uz to, ka 2014.gadā tā pārņēma eirozonas banku sistēmas uzraudzību, tās pilnvarās nav tādu noziedzīgu aktivitāšu kā naudas atmazgāšana izmeklēšana un izskaušana.

Pēc Latvijas bankas «ABLV Bank» maksājumu ierobežošanas ECB nonākusi kritikas krustugunīs, ka tā nav rīkojusies agrāk.

Taču ceturtdien ECB norādījusi, ka naudas atmazgāšana, kurā «ABLV Bank» apsūdzējušas ASV varasiestādes, atrodas ārpus tās jurisdikcijas.

Naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumi var liecināt par dziļākiem bankas vadības trūkumiem, taču «ECB nav izmeklēšanas kapacitātes, lai atklātu šādus trūkumus», savā paziņojumā norādījusi ECB Uzraudzības padomes vadītāja Daniela Nuī.

«Tikai tad, kad šādus pārkāpumus konstatējušas atbilstošās nacionālās iestādes, ECB var ņemt vērā šos faktus savu uzdevumu veikšanai,» uzsvērusi Nuī.

Tomēr ECB izpelnījusies kritiku par nepietiekami reakciju uz pēdējiem notikumiem Latvijas banku sistēmā.

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

ASV varas iestādes ir atmaskojušas divas shēmas par augsto tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, un vienā no tām apsūdzēti Latvijas pilsoņi, trešdien paziņoja ASV Tieslietu ministrija.

Vienā no šīm shēmām ASV trešdien tika izvirzītas apsūdzības pieciem Krievijas pilsoņiem, kas piegādājuši ASV elektronikas komponentus Krievijas ieroču ražotājiem, un daži no šiem komponentiem ir tikuši atrasti kaujas laukā Ukrainā.

Otrajā shēmā trīs Latvijas pilsoņi un viens Ukrainas pilsonis tika apsūdzēti par mēģinājumu nosūtīt Krievijai ASV ražotu augstas precizitātes profilslīpmašīnu, kas var tikt izmantota ieroču ražošanā vai kodolieroču programmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka mēģinājums nogādāt Krievijā sankcionēto preci - augstas precizitātes profilslīpmašīnu - atklāts VID Muitas pārvaldei un VID Nodokļu un muitas policijai sadarbojoties ar Nodokļu un muitas prokuratūru, kā arī ar atbildīgajām ASV iestādēm.

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien pieņēma noteikumus naudas atmazgāšanas novēršanai un skaidras naudas plūsmu kontrolei.

Pašlaik atšķirības dalībvalstu likumdošanā apgrūtina pārrobežu sadarbību un rada nepilnības, ko var izmantot noziedznieki un teroristi. Jaunie noteikumi - tostarp vienotas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteiktas minimālā soda sankcijas par naudas atmazgāšanu - šo situāciju uzlabotu.

Jaunie noteikumi naudas atmazgāšanas novēršanai nosaka: ES mēroga noziedzīgu nodarījumu definīcijas; ES mēroga minimālā soda sankcijas - bargākajam sodam par naudas atmazgāšanu būs jābūt vismaz četru gadu ieslodzījumam; jaunas sankcijas - piemēram, aizliegums par naudas atmazgāšanu sodītiem cilvēkiem kandidēt vēlēšanās, ieņemt ierēdņa amatu vai saņemt publisku finansējumu.

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru (aptuveni 170 000 eiro) izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

27 gadus vecais Aleksandrs Gorikijis un 25 gadus vecā Anastasija Šveiņika no Latvijas apsūdzēti krāpšanā un naudas atmazgāšanā.

Austrālijas Kvīnslendas štatā viņi apsūdzēti 31 cilvēka apkrāpšanā, izkrāpjot vienai personai līdz 6293 Austrālijas dolāru.

Kopumā pāris Austrālijā apkrāpis vairāk nekā 200 cilvēku, kuri domāja, ka iegādājas internetā dārza mēbeles, sporta aprīkojumu, laivu motorus un citas preces.

Apsūdzētie, izmantojot 28 viltus vietnes, izkrāpuši kopumā 252 000 Austrālijas dolāru.

Pircējiem tika lūgts atklāt savus kredītkaršu datus, bet tika piedāvāta papildu atlaide, ja viņi maksā ar bankas pārskaitījumu.

Pēc tam pircējiem tika nosūtīts piegādes datums, kurā nekādas preces tā arī netika piegādātas. Pēc tam ar viltus uzņēmumiem vairs nav bijis iespējams sazināties. Tīmekļa vietnēs norādītie telefona numuri atvienoti, bet pircēju sūtītās e-pasta vēstules ignorētas.