No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt.

«Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,» stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar martu, cenas lielākajai daļai pārtikas produktu ir nedaudz samazinājušās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī ir bijis vājpienam ar tauku saturu 0.5 % par 7% no 0.70 EUR/l līdz 0.75 EUR/l, liellopu gaļai ar kaulu par 4% no 5.26 EUR/kg līdz 5.49 EUR/kg, liellopu gaļas filejai par 3% no 7.02 EUR/ kg līdz 7.19 EUR/kg un kafijas pupiņām par 2% no 13.50 EUR/kg līdz 13.83 EUR/kg.

Savukārt cenas šajā laika periodā visvairāk samazinājušās apelsīniem par 21% no 1.98 EUR/kg līdz 1.57 EUR/kg, rudzu maizei par 15% no 1.25 EUR/kg līdz 1.07 EUR/kg, citroniem, ķiršiem un batonam no kviešu miltiem par 13% attiecīgi no 2.88 EUR/kg līdz 2.51 EUR/kg, no 7.91 EUR/kg līdz 6.84 EUR/kg, no 1.62 EUR/kg līdz 1.41 EUR/kg, redīsiem par 12% no 2.69 EUR/kg līdz 2.37 EUR/kg, vietējiem tomātiem un zaļajām vīnogām par 10% attiecīgi no 2.94 EUR/kg līdz 2.63 EUR/kg un no 4.27 EUR/kg līdz 3.84 EUR/kg, broileriem un cukuram par 9% attiecīgi no 2.96 EUR/kg līdz 2.68 EUR/kg un no 1.21 EUR/kg līdz 1.10 EUR/kg.

Vērtējot pārprodukciju piena tirgū un zemās iepirkumu cenas, arvien vairāk uzņēmumu, kas šobrīd ir sagatavojuši projektus piena lopkopībā, sāk meklēt iespējas pārorientēties uz gaļas ražošanu, kur ir augošs pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas un stabilāks tirgus, informē Lauksaimnieku apvienības izpilddirektors Dīns Cielavs.

Pēc Lauksaimniecības datu centrā pieejamās informācijas uz 2014.gada 1.janvāri esošais zīdītājgovju skaits bija 29094, savukārt uz 2016.gada 1.janvāri - jau 38870, kas ir liels pieaugums, aptuveni par 34 procentiem. Šī tendence liecina, ka gaļas ražošanas nozare ir ar perspektīvu. Tas savukārt piena nozarei ir signāls, ka agri vai vēlu liels skaits saimniecību pāries un jau tagad pāriet uz gaļas sektoru, kurā ir lielāka pievienotā vērtība, jo prasa mazākus resursus, kas saistīti, piemēram, ar darbaspēka izmaksām.

Taču analizējot esošās tendences saistībā ar gaļas liellopu sektora attīstību valstī, Biedrība Lauksaimnieku apvienība secinājusi, ka jau tagad sāk pietrūkt vaislas dzīvnieku sekmīgai nozares attīstībai un tas norāda uz jaunu tendenci.

Edgars Staune kopā ar tēvu un brāli radījuši funkcionālu sporta inventāra uzglabāšanas risinājumu – plauktu. Zīmols "Akurat Racks" atrisina problēmu, kā pārskatāmi un estētiski uzglabāt tādus sporta inventārus kā velosipēdus, slēpes, sup dēļus, sniega, sērfa, veika, kaita un skrituļdēļus.

"Akurat Racks" ideja nāk no ASV, Kalifornijas. "ASV tiek izmantots bambuss. Latvijā mums ir finieris, kas ir mūsu zaļā nafta," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta E. Staune.

""Akurat Racks" ir 100% Latvijas produkts, lai gan Eiropa un pasaule vēl mūs īsti nezina. Tāpēc uz produktiem norādām, ka ražots Eiropā, Latvijā. Ja mēs norādām, ka tikai Latvijā, tad šķiet, ka tas varētu būt arī Āfrikā. Tas ir skumīgi, jo mēs esam patrioti un vēlamies teikt, ka tas nāk no Latvijas, bet, kā rāda citu uzņēmumu pieredze, tad uzsvērt Latviju sākotnēji šādos produktos vēl nevaram," skaidro E. Staune.

Lielākais un, iespējams, ļoti ambiciozs uzņēmuma sapnis ir četru gadu laikā tikt Eiropas tirgū, nostabilizēties kā vienam no TOP funkcionālo plauktu ražotājiem.

Nedrīkst sasaistīt nodokļu reformu un risinājumus veselības aprūpes finansēšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Skumīgi, ka šīs lietas tiek sasaistītas kopā,» sacīja Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka būtu nepieciešams ļaut nodokļu reformai strādāt, sagaidīt, kad tā dod rezultātus un tad naudu sadalīt.

Rimšēvičs uzskata, ka valdībai patlaban ir vēlme ātri atrisināt tekošās problēmas, neatrisinot finansējumu veselības aprūpei ilgtermiņā. Viņš situāciju salīdzināja ar pavasarī iestādītu tomātu stādiņu, kuru jūnijā, nesagaidot ražu, izrauj.

Latvijas Bankas vadītājs pauda viedokli, ka valdības apsvērtie risinājumi, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli un sociālajām iemaksām, ir «nenormāli sarežģīti administrējami», dotu krietni mazāk naudas veselības aprūpei nekā Latvijas Bankas piedāvātais risinājums par obligāto apdrošināšanu, turklāt tas nozīmētu ielikt naudu nesakārtotā veselības sistēmā.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju neierašanās dēļ, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija nolēma pārcelt šodienas sēdi, kurā bija paredzēts uzklausīt likvidējamā problemātisko aktīvu pārvaldītāja «Reverta» (iepriekš «Parex banka») pārstāvjus par «Reverta» likvidācijas procesa gaitu un darbības finansiālo bilanci.

Sēdi pārcelt aicināja komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS), par iemeslu minot EM atbildīgo amatpersonu klātbūtnes neesamību. Kaut arī uz sēdi ieradies bija EM Juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore, deputāts uzsvēra, ka jautājuma izskatīšanai sēdē klātienē obligāti jāpiedalās ekonomikas ministram, parlamentārajam vai valsts sekretāram, vai valsts sekretāra vietniekam. «Ja komisijas sēdē no atbildīgās ministrijas nav klāt (..) ministrs, parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks (..), tad mēs sēdi nenoturam,» sacīja Bērziņš.

Jautājuma izskatīšanas pārcelšanu, ieskaitot Bērziņu, vienbalsīgi atbalstīja klātesošie 10 deputāti.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Lielā sausuma dēļ piena lopkopji daudzviet Latvijā un gandrīz visā Kurzemē saskārušies ar zaļbarības trūkumu, tādēļ daudzi jau ķērušies klāt skābbarības ziemas krājumiem. Šī iemesla dēļ lopbarības trūkuma krīze vēl vairāk draud saasināties ziemā, un tā daudzām saimniecībām var radīt vairākus tūkstošus eiro neplānotus izdevumus vai pat nest zaudējumus, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas sešos».

«Barot jau var gan ar sienu, gan ar salmiem. Tā govs izdzīvots, bet izslaukums diemžēl nebūs pietiekams, jo zālē ir svarīgi elementi - proteīni, enerģija. Izslaukums kritīsies. Ja izslaukums krītas, tad to atpakaļ var atgūt tikai gada laikā, ja ir normāla barība,» stāsta Talsu novada Valdgales pagasta zemnieku saimniecības «Kalni» īpašnieks Oskars Tālbergs. «Kalnos» siens vienmēr sagatavots no savām pļavām 100 hektāru platībā, taču šobrīd nopirkti jau vairāki desmiti siena ruļļi un tie būs vajadzīgi vēl.

Lai zaļbarības trūkuma dēļ nezaudētu piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, pie skābbarības ziemas krājumiem klāt ķērusies arī blakus kaimiņos esošā bioloģiskā saimniecībā «Mucenieki». «Ziemai paredzētā barība jau diezgan lielā tempā tiek barota ārā. Jauna zāle varbūt pēc pēdējā lietus kaut kā iznāks ārā, bet salīdzinoši maz. Barības ir maz - tikai 50% savākti no vajadzīgā,» saka «Mucenieku» pārstāvis Jānis Alhasovs. «Muceniekos» tāpat kā citās piena lopkopju saimniecībās ir nopietnas bažas, ka pašu sagatavotie barības krājumi varētu beigties ziemas vidū. «Ja mēs barotu ar skābbarību kā būtu normāli paredzēts, mums ap decembri, Ziemassvētkiem barība būtu beigusies. Šobrīd ir tā, ka ekonomijas nolūkos mēs vācam salmus no vietējiem saimniekiem. Jaunlopus mēs pastiprināti barojam ar salmiem. Jaucam skābbarību ar salmiem, lai ekonomētu barību.»

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Nekustamā īpašuma investīciju tirgus šogad būs aktīvs; interesi un naudas pieplūdumu komercīpašumos sekmē arī zemās procentlikmes

Salīdzinot ar 2014. gadu, pērn par 25 % audzis kopējais investīciju apjoms gan Centrālās un Austrumeiropas reģionā, gan Baltijā. 2015. gads Baltijā bija ļoti aktīvs, vērtējot pēc kopējā komercīpašumos ieguldīto līdzekļu apjoma, kā arī jaunu investoru ienākšanas. Kopējais investīciju apjoms Baltijas valstīs 2015. gadā sasniedza 1,1 miljardu eiro, kas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. Tas gan veidoja 9% no kopējā investīciju apjoma Centrālās un Austrumeiropas reģionā, šādu informāciju ir apkopojusi kompānija CBRE. Visvairāk naudas starp Baltijas valstīm ieplūda Igaunijas īpašumu tirgū. Savukārt populārākais sektors – tirdzniecības objekti. DB jau ziņoja, ka starp lielākajiem darījumiem Baltijā bija Rīgas tirdzniecības centru Alfa, Mols, Dole nonākšana pasaules lielākā aktīvu pārvaldītāja Blackstone Real Estate Partners IV paspārnē; pēc Colliers International aprēķiniem, darījumu apjoms Baltijā varētu būt bijis pat lielāks – 1,4 miljardi eiro.

Eiropā ir nulles tolerances līmenis pret naudas atmazgāšanu, tādēļ bankām ir jābūt ļoti uzmanīgām ar reputāciju, intervijā atzina Eiropas Vienotā noregulējuma valdes, kuras pārraudzībā ir problēmās nonākušo banku uzraudzība, priekšsēdētāja Elke Kēniga.

«Ir jāsaprot, ka ne viss, kas ir iespējams, ir arī jādara. Mans vienīgais ieteikums - esiet uzmanīgi ar savu reputāciju! To ir ļoti viegli sagraut pat ar vienu muļķīgu kustību,» pauda Kēninga, kuras vadītajā Vienotā noregulējuma mehānisma pārziņā nonāk sistēmiski svarīgās Eiropas banku savienības bankas, saskaroties ar finanšu grūtībām.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka banku biznesam nevajadzētu beigties, visus turot aizdomās, jo Eiropā ir vajadzīgs aktīvs banku tirgus.

Kēniga arī norādīja, ka lēmums Vienotā noregulējuma mehānismā neiesaistīt šobrīd likvidējamo «ABLV Bank» bija saistīts ar to, ka šī banka nav kritiski svarīga Latvijas ekonomikai un nepilda kritiski svarīgas funkcijas.

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Tūlīt sāksies vasaras riepu sezona, rindas uz riepu maiņu un kļūs aktuāls mūžīgais jautājums - kuras riepas ir labākās? Atbilde ir vienkārša - nav absolūti labāko vasaras riepu. Ja kāds Jums mēģina iestāstīt pretējo, ka konkrēti šīs vasaras riepas ir pašas labākās, droši variet neņemt šo viedokli vērā, jo tāds viedoklis nav objektīvs. Par to liecina kaut vai tāds fakts, ka šogad vasaras riepu testos nav izteikti viena līdera.

Uz goda pjedestāla ir pabijuši gan Continental ContiPremiumContact 6, gan Goodyear Eagle F1 Asymmetric 3, gan Goodyear Efficientgrip Performance, gan Pirelli Cinturato P1 Verde, gan Michelin Pilot Sport 4, gan Dunlop Sport Maxx RT2, gan Bridgestone T001, gan Hankook Ventus Prime 3, gan Cooper Zeon 4XS Sport, gan Firestone Destination HP un vēl daudzi citi. Var teikt, ka gandrīz katrā riepu testā ir savs uzvarētājs. Viena uzvarētāja nav, bet droši varu apgalvot, ka visas iepriekš pieminētās vasaras riepas ir ļoti labas un izvēloties tās, vilšanās netiks piedzīvota.

Otrā un trešā «sastāva» riepu ražotāji

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. «Sāksim jau ar to, ka neesam klasiska uzņēmējdarbības forma, jo mūsu darbu regulē īpašs likums. Pašlaik Latvijā ir tikai divi licenzēti kredītinformācijas biroji. Esam unikāli ar to, ka mūsu datu bāze nav publiski pieejama, un tā ir visapjomīgākā informācija par kavētiem maksājumiem gan fiziskām, gan juridiskām personām. Šos datus redzot, uzņēmējs var krietni samazināt savu risku, ka klients nesamaksās,» viņš skaidro.

Akcīzes nodokļa samazinājums degvielai dārgi izmaksās budžetam, bet degvielas cenas kritums būs neliels, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

"Mūsuprāt, [akcīzes nodokļa samazināšana degvielai] ir diezgan dārgs pasākums. Tas dārgi izmaksās budžetam, bet tajā pašā laikā cenu elastība jeb cenu atbilde uz nodokļa samazinājumu nebūs liela. Par to liecina pasaules prakse," teica Šteinbuka.

Viņa arī piebilda, ka automašīnas pamatā izmanto ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki, tādējādi, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai.

Tāpat Šteinbuka uzsvēra, ka ar nodokļu un nodokļu likmju izmaiņām ir jārīkojas ļoti piesardzīgi. "Neaizmirsīsim, ka mūsu budžets principā veidojas no nodokļiem. Var jau visus nodokļus atcelt, ber no kurienes tad mēs ņemsim naudu? Nevar jau visu naudu aizņemties. (..) Līdz ar to ar nodokļiem un nodokļu likmēm ir jārīkojas ļoti piesardzīgi," sacīja padomes priekšsēdētāja.

Jau gadu gadiem Latvijas biznesa vidi un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attieksmi pret jebkuru uzņēmumu vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē PVN izkrāpšanas gadījumi

Pēdējā laikā problēma ir ne vien publiski atzīta, bet par to arī daudz tiek runāts. Cīnoties ar sekām, dažām nozarēm ir ieviests reversais PVN. Presē tiek publiski pausts, ka cīņa pret PVN krāpšanu noris aktīvi un kļūs arvien efektīvāka.

Kā ir patiesībā? Lai objektīvi un uz pierādījumu pamata noteiktu, ka konkrētais uzņēmums ir krāpies ar PVN, VID ir jāiegulda apjomīgs darbs, nodokļu auditoriem nepieciešamas specifiskas zināšanas par dažādu nozaru biznesa procesiem. Šī brīža tiesu prakse pieļauj sodīt arī uzņēmumus, kuri nav bijuši pietiekami uzmanīgi un iegādājušies preces vai pakalpojumus no darījumu partneriem, kuri paši vai to tālākie darījumu partneri saistīti ar PVN krāpšanu. Lieki teikt, ka VID izmanto šo labvēlīgo tiesu praksi un reti meklē tiešus pierādījumus, lai konstatētu, vai uzņēmums patiešām ir apzināti iesaistījies PVN krāpšanas shēmās.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība «Indexo» gada laikā plāno palielināt pašu kapitālu līdz trīs miljoniem eiro un netiek izslēgta arī jaunu akcionāru piesaiste, intervijā sacīja «Indexo» valdes priekšsēdētājs un viens no līdzīpašniekiem Valdis Siksnis.

«Mums nākamo 12 mēnešu laikā būs jāveic papildu akciju emisija. Mūsu pašu kapitāls pašlaik ir nepilni 2,4 miljoni eiro, bet, kad mēs aktīvu pārvaldē tuvosimies 200 miljonu eiro robežai, likums prasa pašu kapitālu vismaz trīs miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka mums par aptuveni 700 000 eiro būs jāpalielina pašu kapitāls. Droši vien šis jautājums aktuāls kļūs gada beigās, un tad arī paziņosim konkrētus plānus, kā to darīsim. Līdzšinējiem akcionāriem jaunas akciju emisijas gadījumā būs tiesības jaunās akcijas proporcionāli izpirkt, bet es neizslēdzu arī jaunu akcionāru piesaisti, lai akcionāru loks būtu plašāks,» teica Siksnis.

Viņš arī norādīja, ka pensiju pārvaldīšana ir apjoma bizness, un svarīgākais ir augt. «Indexo» sākotnējais mērķis sasniegt 10% un vairāk tirgus daļu nav mainījies.