Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 7. marta rītā bija 106,32 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,90 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz augstākajam līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā veicināja Citigroup jaunākais ziņojums, kurā banka palielinājusi savu prognozi attiecībā uz vidējo naftas cenu šogad no 90 ASV dolāriem līdz 105 dolāriem par barelu, vēsta Associated Press.

Citigroup norāda, ka, visticamāk, nemieri Lībijā naftas piegādes kavēs vēl visu šā gada otro ceturksni, taču, pēc bankas analītiķu domām, protesti neizplatīsies tālāk Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs. Saūda Arābija arī apņēmusies kompensēt naftas piegāžu iztrūkumu, kas radies nemieru dēļ Lībijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Lībijā joprojām notikušas vairākas sadursmes starp valsts līdera Muamara Kadāfi atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ziņots, ka pasaules lielās naftas kompānijas, kas darbojas Lībijā, evakuējušas savus darbiniekus no valsts.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 8. marta rītā bija 104,09 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,35 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena ir atkāpusies no 7. martā sasniegtajiem vairāk nekā 106 ASV dolāriem par barelu, taču, Lībijā turpinoties sadursmēm starp līdera Muamara Kadāfi pretiniekiem un sabiedrotajiem, «melnā zelta» cena joprojām ir tuvu augstākajam līmenim kopš 2008. gada, vēsta Associated Press.

Lībijā jau ceturto nedēļu turpinās plaši nemieri, kas apturējuši valsts naftas eksportu. Citigroup analītiķi prognozē, ka protesti Lībijā, kuru mērķis ir gāzt M. Kadāfi valdību, kas pie varas ir jau 41 gadu, turpināsies vēl visu šā gada otro ceturksni.

Citas OPEC valstis gan apņēmušās palielināt naftas eksportu, lai kompensētu Lībija eksporta iztrūkumu un nepieļautu, ka augstā naftas cena kavē ekonomisko izaugsmi.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 22. februāra rītā bija 92,94 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,52 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena pēdējās dienas laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 6 dolāriem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada septembra. To veicinājuši notikumi Lībijā, kur valsts prezidents Muamars Kadafi, neskatoties uz plašajiem nemieriem, stingri nolēmis palikt pie varas, raksta Associated Press.

Notikumi Lībijā uz naftas cenām atstāj lielāku iespaidu nekā teju trīs nedēļu ilgstošie protesti Ēģiptē, jo Lībija ir nozīmīgs naftas ražotājs un eksportētājs. Investorus satrauc ziņas par to, ka ārvalstu naftas kompānijas no valsts evakuē savus darbiniekus, kas nozīmē, ka tiek kavēta naftas ražošana un, iespējams, būs traucētas arī piegādes.

Eni SpA, Itālijas naftas ražotājs, kas strādājis Lībijā visu Muamara Kadāfi valdīšanas laiku, ir ārvalstu kompānija, kas, režīmam sairstot, zaudēs visvairāk, vēsta Bloomberg.

Itālija ir lielākais investors Lībijā, un Romā bāzētā Eni abu valstu attiecībās spēlē galveno lomu.

Itālijas lielākā kompānija Ziemeļāfrikas valstī sūknē gandrīz 250 tūkstošus barelu dienā, kas veido 14% no tās kopējās ražošanas. Nemieriem pastiprinoties, vakar Eni akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu 19 mēnešu laikā.

Kadāfi dēls Saifs vakar brīdināja par pilsoņu kara draudiem. Sacelšanās pret politiskajām represijām un ekonomiku stagnāciju jau gāzušas autokrātiskos režīmus Tunisijā un Ēģiptē.

Eni gan vakar izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ražošana turpinās kā parasti, lai gan tā no valsts evakuē daļu darbinieku un viņu ģimenes locekļus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings 21. februārī samazināja Lībijas kredītreitingu par vienu pakāpi - no BBB+ uz BBB, ziņo Bloomberg.

Lībijas kredītreitingu aģentūra samazināja sakarā ar Lībijā notiekošajām visaptverošajām demonstrācijām un politisko nestabilitāti. Kā piebilst izdevums, turpinoties pašreizējai politiskajai situācijai valstī, kredītreitings var tikt atkārtoti samazaināts.

Ja tas kritīsies vēl par divām vienībām, pēc aģentūras Fitch domām, valstī būs pārāk liels ieguldījumu risks. Kā piebilst Bloomberg, tas būtu pārsteidzošs notikums, jo Lībijai nav ārējā parāda.

Lībijas teritorijā ir lielākās Āfrikā zināmās naftas ieguves vietas. Lielākā daļa valsts ienākumu ir no naftas eksporta, kas kopā ar salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu padara Lībiju par vienu no bagātākajām valstīm Āfrikā. Kā norāda Bloomberg, Lībijā strādā ļoti daudz Itālijas kompāniju.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 23. februāra rītā bija 95,58 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,16 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu joprojām galvenokārt ietekmē notikumi Lībijā, kur prezidents Muamars Kadāfi (Moammar Gadhafi) aicinājis savus atbalstītājus apspiest protestētājus, kuri savā varā pārņēmuši teju visu valsts austrumu pusi, ieskaitot vairākus reģionus, kuros notiek naftas ražošana, raksta Associated Press.

Investori bažījas, ka Lībijā varētu izcelties pilsoņkarš, kā rezultātā, visticamāk, tiktu traucēta naftas piegāde. Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas.

Db.lv jau ziņoja, ka lielās pasaules naftas kompānijas, kas nodarbojas ar «melnā zelta» ieguvi Lībijā, jau evakuējušas no valsts daļu savu darbinieku.

Naftas ieguvēju valstu iedzīvotājiem vajadzētu saņemt vairāk labuma no to dzimtenes resursiem, BBC stāstīja miljardieris un investors Džordžs Soross.

Revolūcija Lībijā ir «revolūcija pret korupciju, ko baro naftas naudas ļaunprātīga izmantošana». Ir vajadzīga lielāka «caurredzamība un atbildība» arī no citiem naftas produktu ražotājiem, kā, piemēram, Krievijas un Saūda Arābijas.

«Lībijas revolūcija ir valdības ļaunprātīgās dabas resursu izmantošanas sekas. Resursu izlietošanas procesa caurspīdīgums un atbildība ir tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, lai tie gūtu labumus no savas valsts resursiem. Lībijas nafta radīja neizmērojamas bagātības, kuras baudīja tikai Kadafi», skaidroja Dž. Soross.

Lībija dienā iegūst ap 1,6 miljoniem barelu naftas un ir 17. lielākā naftas ieguvēja pasaulē. Tās diktatora Muamara Kadafi vara lielākoties ir atkarīga no naftas pārdošanas ienākumiem.

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Patlaban Lībijā ir koncentrējušies aptuveni miljons cilvēku, kuri, visticamāk, jau šajā pavasarī vai vasarā pārcelsies uz Eiropu, pamatā caur Itāliju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš uzsvēra, ka migrācija nav apstājusies un tā principā nevar tikt apturēta nekad, taču ir samazinājusies bēgļu plūsma pa tā saucamo Balkānu ceļu. «Mūs šobrīd vairāk uztrauc tas, kas notiek Vidusjūrā, Lībijā. Pēc mūsu datiem, Lībijā varētu būt koncentrējušies ap miljons cilvēku, kas vēlētos, iespējams, šī gada pavasarī, vasarā pārcelties uz Eiropu, pamatā jau caur Itāliju.»

Par minēto problēmsituāciju esot runāts pēdējā Eiropas Savienības (ES) ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē. Galvenie risināmie jautājumi ir ES sadarbības iespējas ar Lībiju, lai stiprinātu tās kapacitāti, un cīņa ar nelegālo cilvēku pārvadājumu organizētājiem, kā arī bēgļu dzīvības glābšana Vidusjūrā, sacīja Rinkēvičs.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka līdz vairāk nekā trīs nedēļu zemākajam līmenim, jo izskanēja ziņas, ka Lībija plāno audzēt eksporta apjomus, savukārt Irākas jēlnaftas piegādēm nav traucējuši konflikti, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saglabājās esošajā līmenī.

Brent cena augusta piegādēm turējās pie 110,68 dolāriem par barelu. Pagājušajā piektdienā līguma cena saruka par 36 centiem līdz 110,64 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 11. jūnija. Pagājušajā nedēļā Brent cena samazinājās par 2,4%, mazinoties spriedzes situācijai Lībijā un Irākā.

Savukārt WTI cena augusta piegādēm saruka par 24 centiem līdz 103,82 dolāriem par barelu.

Kā liecina Bloomberg dati, Lībija pagājušajā mēnesī saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir ievērojami mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā jūnijā, kad tā saražoja 1,13 miljonus barelu. Tādējādi tas bija mazākais apjoms starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

ASV līdz šim brīdim militārajās operācijās Lībijā jau iztērējusi 550 miljonus ASV dolāru, bet cer, ka izmaksas stabilizēsies līdz 40 miljoniem ASV dolāru mēnesī, jo ASV spēki tiks samazināti un NATO pārņems lielāku kontroli, atsaucoties uz Pentagona izplatīto informāciju, ziņo Reuters.

Aizsardzības ministrija informējusi, ka aptuveni 60% no pievienotajām izmaksām bijušas par raķetēm un bumbām, bet pārējās - par karaspēka transportēšanu uz reģionu un kaujas operācijām.

Pentagona pārstāve Ketlīna Keslere sacījusi, ka ir grūti noteikt izmaksas nākotnē, bet Pentagons plānojot tērēt vēl 40 miljonus ASV dolāru tuvākajās trīs nedēļās, jo ASV samazina savus spēkus reģionā un NATO uzņemas lielāku atbildību.

«Nākotnes izmaksas ir ļoti neskaidras,» lai gan Pentagons paredz, ka operācijas Lībijā maksās aptuveni 40 miljonus ASV dolāru mēnesī, viņa teikusi.

Aprēķinos neesot ietvertas izmaksas par F-15 iznīcinātāju, kas avarēja Lībijā.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 3. marta rītā bija 101.27 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,96 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos veicina ziņas, ka Lībijā tiek apspriesta iespēja īstenot Venecuēlas prezidenta Hugo Čavesa piedāvātu miera plānu, kas varētu izbeigt Lībijā notiekošos nemierus, vēsta Reuters.

H. Čavess ierosinājis izveidot starptautisku komisiju, kuru pārstāvētu Latīņamerika, Eiropa un Tuvo Austrumu valstis, lai izstrādātu plānu, kurš paredzētu atrisināt Lībijas problēmas mierīgā ceļā.

Jau ziņots, ka Lībijā norisinās plašas protesta akcijas, kuru mērķis ir mainīt valsts iekārtu. Valsts armijai, kas cenšas apspiest protestētājus, pretī stājušies bruņotas protestētāju vienības, kas kļūst aizvien organizētākas.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 24. februāra pēcpusdienā bija 101,45 ASV dolāri par barelu, kas ir par 3,35 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Jau ziņots, ka naftas cenas palielināšanos joprojām veicina nemieri Lībijā, kur plašās protesta akcijas aizkavējušas naftas piegādes.

Ārvalstu naftas kompānijas, ieskaitot Eni, Total, Repsol u.c., turpina veikt savu darbinieku un viņu ģimeņu evakuāciju no valsts, kur protestētāju kontrolē nonākusi teju visa valsts austrumu daļa. Pēdējo dienu laikā nemiernieki sapulcējušies arī ap valsts galvaspilsētu Tripoli.

Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas, turklāt valstī ir arī lielākās «melnā zelta» rezerves Āfrikā. Investorus uztrauc iespēja, ka nemieri varētu izplatīties arī citās OPEC valstīs un tālāk apdraudēt naftas piegādes.

Lielbritānijas uzņēmums “Harbour Energy” pagājušā gada nogalē piekritis noslēgt 11,2 miljardus ASV dolāru vērtu darījumu par “Wintershall Dea” naftas un gāzes aktīvus iegādi, ziņo aģentūra Reuters.

“Wintershall Dea” ir viena no lielākajām neatkarīgajām naftas un dabasgāzes kompānijām Eiropā, kuras 72,7% akcijas pieder vācu uzņēmumu grupai BASF, un daļa arī Pēterim Avenam daļēji piederošajai investīciju kompānijai “LetterOne”.

Lielākais Lielbritānijas Ziemeļjūras naftas un gāzes ražotājs “Harbour Energy” (“Harbour”) cenšas paplašināties ārpus Apvienotās Karalistes pēc tam, kad valdība pēc enerģijas cenu lēciena 2022. gadā noteica nozarei neplānotās peļņas nodokli, raksta Reuters .

Kā norādījusi “Harbour” izpilddirektore Linda Kuka, uzņēmums laika gaitā turpinās paplašināties. “Mūsu nozarē mērogs kļūst arvien svarīgāks. Ne tikai tāpēc, lai nodrošinātu nozīmīgumu investoru acīs, bet arī lai nodrošinātu piekļuvi dažādiem lēta kapitāla avotiem.”BASF, “LetterOne” un “Harbour Energy” līgums paredz “Wintershall Dea” ieguves un attīstības aktīvu, izpētes tiesību Norvēģijā, Argentīnā, Vācijā, Meksikā, Alžīrijā, Lībijā, Ēģiptē un Dānijā, kā arī Wintershall Dea oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) licences nodošanu “Harbour”.

Trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja iepriekšējo divu dienu samazinājumu, piedzīvojot lielāko kritumu vairāk nekā divu mēnešu laikā.

Cenu samazinājumu veicina spekulācijas, ka ASV Federālo Rezervju sistēma sāks bremzēt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Saruka arī Brent naftas cena, jo Lībija gatavojas atvērt dažas ostas, kuras tika slēgtas strādnieku nemieru dēļ. Jāpiebilst, ka Lībija pagājušajā mēnesī saražoja 800 tūkstošus barelu dienā, kas ir uz pusi mazāk nekā pirms gada. Valstij ir lielākās naftas rezerves Āfrikā.

Naftas nākotnes līgumu cena saruka par 0,4%. Jāpiebilst, ka trešdien tiks publicēts ASV Federālās Atvērtās tirgus komitejas jūlija tikšanās detalizēts pārskats. Tāpat šodien tiek gaidīts Enerģētikas informācijas administrācijas ziņojums, kas varētu uzrādīt ASV jēlnaftas rezervju kritumu par 1,5 miljoniem barelu pagājušajā nedēļā. Nedēļu iepriekš jēlnaftas rezerves saruka par 1,2 miljoniem barelu.

Jēlnaftas cena jūlija piegādēm Ņujorkas preču biržā 8. jūnija pusdienas laikā bija 98,20 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,89 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Vairāki analītiķi uzskata, ka OPEC šodienas tikšanās laikā Vīnē, visticamāk, palielinās ražošanas apjomus, lai kompensētu ieguves iztrūkumu, ko rada nemieri Lībijā, un samazinātu naftas cenu tirgū, tādējādi cenšoties atturēt Rietumu valstis no alternatīvas enerģijas meklējumiem.

Nemieru rezultātā Lībijā, kas ir viena no OPEC valstīm, globālais tirgus katru dienu zaudē 1,3 miljonus barelu naftas.

Vēl viens būtisks iemesls, kas OPEC liek apsvērt ražošanas apjomu palielināšanu ir globālās ekonomikas izaugsmes stimulēšana, raksta Assoiated Press.

Londonā Brent naftas cena samazinājusies par 0,71 ASV dolāru līdz 116,07 dolāriem par barelu.

Latvijā dzīves līmenis pēdējos gados pastāvīgi pieaug. Lūk, pāris pierādījumu: pie mums sarūk bezdarbs, palielinās cilvēku vidējie ienākumi, samazinās vides piesārņojums, pieaug to cilvēku skaits, kuri ieguvuši augstāko izglītību, mums ir viens no garākajiem apmaksātajiem dekrēta atvaļinājumiem pasaulē un, jā, – radām arvien vairāk atkritumu[1], kas diemžēl ir viens no neizbēgamajiem labklājības blakusefektiem visā pasaulē (starp līderiem šajā rādītājā ir ASV, Austrālija, Dānija, Šveice, Vācija).

Tātad «dzīve iet uz augšu!», kā teiktu apmierināts letiņš sarunā ar draugu. Tomēr cilvēku noskaņojuma līkne spītīgi stāv uz vietas − rocības pieaugums nebūt nenozīmē, ka arī kopumā kļūstam apmierinātāki ar dzīvi. Sūdzēšanās un neapmierinātības fenomens ir apskaužami spēcīgi iedzinis saknes Latvijas iedzīvotāju apziņā. Bet nepārprotiet – te nav runa par to, ka mūsu valstī viss ir lieliski. Nebūt ne. Lai to saprastu, pietiek palasīt kaut vai šīs vasaras skaļāko ziņu virsrakstus. Tomēr tendence fokusēties uz nesasniegto, neiegūto, neizdarīto sabiedrībā ir nomācoši liela.

Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ir vienā līmenī ar tādām valstīm kā Baltkrievija, Krievija, Nigērija, Lībija un Mongolija

Norvēģijas enerģētikas gigants Statoil saskaras ar problēmām Lībijā, jo Norvēģijas valdība piedalās gaisa uzbrukumos Ziemeļāfrikas valstij, vēsta swedishwire.com.

Pirmais no sešiem F-16 reaktīvajiem iznīcinātājiem, ko Norvēģija ziedos straptautiskajai gaisa kampaņai pret Lībijas līdera Muamara Kadāfi spēkiem, atstāj valsti šodien.

Laikraksts Dagens Naeringsliv vēstījis, ka Statoil aktīvi Lībijā tagad nonākuši zem spiediena. Naftas ministrs Šokri Ghanems (Shokri Ghanem) draudot patriekt no valsts rietumu enerģētikas kompānjas un nodot ienesīgos līgumus Ķīnas un Indijas naftas uzņēmumiem.

Kā vēstīts, turpinoties starptautisko spēku uzlidojumiem Kadāfi vadītajām militārajām vienībām, Lībijas līderis solījis «ilgu karu». Pēdējo desmit dienu laikā Kadāfi karaspēks veicis vairākus uzbrukumus opozīcijas atbalstītāju vienībām, izmantojot tankus, kā arī kara lidmašīnas un kuģus. Taču tagad Lībijas līdera militārās vienības ir potenciāli ASV un Eiropas spēku mērķi, jo ANO rezolūcija paredz ne tikai lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, bet arī «visus nepieciešamos pasākumus» civiliedzīvotāju aizsardzībai.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 25. februāra rītā bija 97,19 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,09 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos no 24. februārī sasniegtajiem vairāk nekā 100 dolāriem par barelu veicināja Saūda Arābijas paziņojums, ka tā centīsies aizpildīt piegāžu «caurumus», ko rada Lībijas eksporta kavēšanās valstī valdošo nemieru dēļ.

Kā vēsta Associated Press, pēc Starptautiskās Enerģijas aģentūras aplēsēm, Lībijā naftas ražošana plašo protestu dēļ samazinājusies par 500 līdz 750 tūkstošiem barelu naftas dienā. Itālijas naftas kompānija ENI gan uzskata, ka ražošana samazinājusies par līdz pat 1,2 miljoniem barelu naftas dienā. Lībija līdz šim dienā saražoja aptuveni 1,6 miljonus barelu naftas.