Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 22. februāra rītā bija 92,94 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,52 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena pēdējās dienas laikā ir palielinājusies par vairāk nekā 6 dolāriem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada septembra. To veicinājuši notikumi Lībijā, kur valsts prezidents Muamars Kadafi, neskatoties uz plašajiem nemieriem, stingri nolēmis palikt pie varas, raksta Associated Press.

Notikumi Lībijā uz naftas cenām atstāj lielāku iespaidu nekā teju trīs nedēļu ilgstošie protesti Ēģiptē, jo Lībija ir nozīmīgs naftas ražotājs un eksportētājs. Investorus satrauc ziņas par to, ka ārvalstu naftas kompānijas no valsts evakuē savus darbiniekus, kas nozīmē, ka tiek kavēta naftas ražošana un, iespējams, būs traucētas arī piegādes.

Eni SpA, Itālijas naftas ražotājs, kas strādājis Lībijā visu Muamara Kadāfi valdīšanas laiku, ir ārvalstu kompānija, kas, režīmam sairstot, zaudēs visvairāk, vēsta Bloomberg.

Itālija ir lielākais investors Lībijā, un Romā bāzētā Eni abu valstu attiecībās spēlē galveno lomu.

Itālijas lielākā kompānija Ziemeļāfrikas valstī sūknē gandrīz 250 tūkstošus barelu dienā, kas veido 14% no tās kopējās ražošanas. Nemieriem pastiprinoties, vakar Eni akcijas piedzīvojušas lielāko vērtības kritumu 19 mēnešu laikā.

Kadāfi dēls Saifs vakar brīdināja par pilsoņu kara draudiem. Sacelšanās pret politiskajām represijām un ekonomiku stagnāciju jau gāzušas autokrātiskos režīmus Tunisijā un Ēģiptē.

Eni gan vakar izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka ražošana turpinās kā parasti, lai gan tā no valsts evakuē daļu darbinieku un viņu ģimenes locekļus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings 21. februārī samazināja Lībijas kredītreitingu par vienu pakāpi - no BBB+ uz BBB, ziņo Bloomberg.

Lībijas kredītreitingu aģentūra samazināja sakarā ar Lībijā notiekošajām visaptverošajām demonstrācijām un politisko nestabilitāti. Kā piebilst izdevums, turpinoties pašreizējai politiskajai situācijai valstī, kredītreitings var tikt atkārtoti samazaināts.

Ja tas kritīsies vēl par divām vienībām, pēc aģentūras Fitch domām, valstī būs pārāk liels ieguldījumu risks. Kā piebilst Bloomberg, tas būtu pārsteidzošs notikums, jo Lībijai nav ārējā parāda.

Lībijas teritorijā ir lielākās Āfrikā zināmās naftas ieguves vietas. Lielākā daļa valsts ienākumu ir no naftas eksporta, kas kopā ar salīdzinoši mazo iedzīvotāju skaitu padara Lībiju par vienu no bagātākajām valstīm Āfrikā. Kā norāda Bloomberg, Lībijā strādā ļoti daudz Itālijas kompāniju.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 23. februāra rītā bija 95,58 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,16 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu joprojām galvenokārt ietekmē notikumi Lībijā, kur prezidents Muamars Kadāfi (Moammar Gadhafi) aicinājis savus atbalstītājus apspiest protestētājus, kuri savā varā pārņēmuši teju visu valsts austrumu pusi, ieskaitot vairākus reģionus, kuros notiek naftas ražošana, raksta Associated Press.

Investori bažījas, ka Lībijā varētu izcelties pilsoņkarš, kā rezultātā, visticamāk, tiktu traucēta naftas piegāde. Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas.

Db.lv jau ziņoja, ka lielās pasaules naftas kompānijas, kas nodarbojas ar «melnā zelta» ieguvi Lībijā, jau evakuējušas no valsts daļu savu darbinieku.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 7. marta rītā bija 106,32 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,90 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz augstākajam līmeni pēdējo 29 mēnešu laikā veicināja Citigroup jaunākais ziņojums, kurā banka palielinājusi savu prognozi attiecībā uz vidējo naftas cenu šogad no 90 ASV dolāriem līdz 105 dolāriem par barelu, vēsta Associated Press.

Citigroup norāda, ka, visticamāk, nemieri Lībijā naftas piegādes kavēs vēl visu šā gada otro ceturksni, taču, pēc bankas analītiķu domām, protesti neizplatīsies tālāk Saūda Arābijā, kas ir pasaulē lielākais naftas eksportētājs. Saūda Arābija arī apņēmusies kompensēt naftas piegāžu iztrūkumu, kas radies nemieru dēļ Lībijā.

Pagājušajā nedēļas nogalē Lībijā joprojām notikušas vairākas sadursmes starp valsts līdera Muamara Kadāfi atbalstītājiem un pretiniekiem. Jau ziņots, ka pasaules lielās naftas kompānijas, kas darbojas Lībijā, evakuējušas savus darbiniekus no valsts.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 8. marta rītā bija 104,09 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,35 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cena ir atkāpusies no 7. martā sasniegtajiem vairāk nekā 106 ASV dolāriem par barelu, taču, Lībijā turpinoties sadursmēm starp līdera Muamara Kadāfi pretiniekiem un sabiedrotajiem, «melnā zelta» cena joprojām ir tuvu augstākajam līmenim kopš 2008. gada, vēsta Associated Press.

Lībijā jau ceturto nedēļu turpinās plaši nemieri, kas apturējuši valsts naftas eksportu. Citigroup analītiķi prognozē, ka protesti Lībijā, kuru mērķis ir gāzt M. Kadāfi valdību, kas pie varas ir jau 41 gadu, turpināsies vēl visu šā gada otro ceturksni.

Citas OPEC valstis gan apņēmušās palielināt naftas eksportu, lai kompensētu Lībija eksporta iztrūkumu un nepieļautu, ka augstā naftas cena kavē ekonomisko izaugsmi.

Reaģējot uz ziņām, ka ieilgušais konflikts Lībijā (kas ir viena no lielākajām pasaules naftas eksportētājām) varētu tuvoties noslēgumam, pirmdienas rītā kritusies naftas cena un analītiķi paredz, ka tā turpinās samazināties.

Brent jēlnaftas cena vienu brīdi bija pat kritusi līdz 105,62 ASV dolāriem par barelu, bet WTI jēlnaftas cena kritusi līdz 82,35 ASV dolāriem par barelu.

Pirms pilsoņkara sākuma pavasarī, Lībija ik dienu saražoja 1,6 miljonus barelu naftas. Saasinoties politiskajai situācijai valstī, samainājās arī Lībijas naftas eksporta apjomi.

Konfliktam Lībijā izbeidzoties, atjaunosies arī tās naftas eksports, paredz analītiķi, kas nozīmē, ka naftas cenas varētu turpināt samazināties, vēsta BBC.

«Tiklīdz kā viņi sāks atjaunot savu ekonomiku, pasaules naftas piegādēm pievienosies vismaz miljons barelu Lībijas naftas,» norāda analītiķi. Tas varētu pastiprināt naftas cenu kritumu.

Pastāv iespēja, ka Francija, kas palīdzēja Lībijas nemiernieku Nacionālajai pārejas padomei (NPP) pārņemt varu savās rokās, ir vienojusies par Lībijas naftas rezervju apguvi, ceturtdien, atsaucoties uz Francijas laikraksta Liberation rakstīto, vēsta pasaules mediji.

Ar 3. aprīli datētajā vēstulē teikts, ka Lībijas nemiernieki ļauj Francijai piekļūt 35% no valsts naftas atradnēm apmaiņā pret tās pilnīgu un pastāvīgu atbalstu NPP, tomēr Francijas ārlietu ministrs Alans Žipē (Alain Juppe) norādījis, ka viņs nav informēts par oficiālu vienošanos. «Neesmu informēts par oficiālu vienošanos, tomēr NPP ir oficiāli norādījusi, ka valstīm, kas palīdzējušas NPP pārņemt varu savās rokās, vajadzētu piedalīties arī Lībijas atjaunošanā,» viņš pavēstījis medijiem.

Krievija un Ķīna – valstis, kas bija kritiski noskaņotas NATO iejaukšanās Lībijas nemieru risināšanā – cīnīsies par savu ekonomisko ietekmju saglabāšanu Lībijā. Šīm valstīm būs jāiestaistās konkurences cīņā ar Lielbritāniju un Franciju. «Mēs vēlamies arī turpmāk aizstāvēt Krievijas ekonomiskās intereses Lībijā. Es nedomāju, ka jaunā Lībijas valdība vērtēs līgumus ar Krieviju no politiskā, nevis tehniskā un ekonomiskā skatupunkta,» norādīja Mihails Margelovs (Mikhail Margelov), Krievijas sūtnis Āfrikā.

Pieaugot bažām par plaša apmēra bēgļu krīzi uz Lībijas un Tunisijas robežas, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos kopā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izplatījis aicinājumu pasaules valstu valdībām palīdzēt organizēt «plašu un visaptverošu desmitiem tūkstošu ēģiptiešu un citu trešo valstu pilsoņu evakuāciju».

ANO aicināja valstis nodrošināt naudas līdzekļus, loģistikas atbalstu, lidmašīnas, kuģus un pieredzējušu personālu, lai tiktu galā ar krīzi. «Situācija uz robežas ar katru mirkli pasliktinās, tāpēc ir svarīgi, lai šāda veida palīdzība tiktu nodrošināta pēc iespējas ātrāk. Mums ir nepieciešams veikt plašu evakuāciju», skaidroja ANO pārstāvji.

Tūkstošiem Lībijā strādājošie ēģiptieši, vjetnamieši, turki, ķīnieši un taizemieši, bēgot no vardarbības Lībijā, ir šķērsojušu Tunisijas robežu, kur situācija draud izvērsties milzīgā bēgļu krīzē. No Lībijas uz Tunisiju jau ir aizbēguši ap 75 tūkstošiem cilvēku un ap 40 tūkstošiem ir sapulcējušies robežas otrā pusē, kur izmisīgi cenšas darīt visu, lai nokļūtu Tunisijā. Vairāki no tiem atrodas pilnīgā spēku izsīkuma stāvoklī un tiek sabradāti pūlī, novēroja BBC.

Patlaban Lībijā ir koncentrējušies aptuveni miljons cilvēku, kuri, visticamāk, jau šajā pavasarī vai vasarā pārcelsies uz Eiropu, pamatā caur Itāliju, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš uzsvēra, ka migrācija nav apstājusies un tā principā nevar tikt apturēta nekad, taču ir samazinājusies bēgļu plūsma pa tā saucamo Balkānu ceļu. «Mūs šobrīd vairāk uztrauc tas, kas notiek Vidusjūrā, Lībijā. Pēc mūsu datiem, Lībijā varētu būt koncentrējušies ap miljons cilvēku, kas vēlētos, iespējams, šī gada pavasarī, vasarā pārcelties uz Eiropu, pamatā jau caur Itāliju.»

Par minēto problēmsituāciju esot runāts pēdējā Eiropas Savienības (ES) ārlietu un aizsardzības ministru sanāksmē. Galvenie risināmie jautājumi ir ES sadarbības iespējas ar Lībiju, lai stiprinātu tās kapacitāti, un cīņa ar nelegālo cilvēku pārvadājumu organizētājiem, kā arī bēgļu dzīvības glābšana Vidusjūrā, sacīja Rinkēvičs.

Pirmdien Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena saruka līdz vairāk nekā trīs nedēļu zemākajam līmenim, jo izskanēja ziņas, ka Lībija plāno audzēt eksporta apjomus, savukārt Irākas jēlnaftas piegādēm nav traucējuši konflikti, raksta Bloomberg.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena saglabājās esošajā līmenī.

Brent cena augusta piegādēm turējās pie 110,68 dolāriem par barelu. Pagājušajā piektdienā līguma cena saruka par 36 centiem līdz 110,64 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 11. jūnija. Pagājušajā nedēļā Brent cena samazinājās par 2,4%, mazinoties spriedzes situācijai Lībijā un Irākā.

Savukārt WTI cena augusta piegādēm saruka par 24 centiem līdz 103,82 dolāriem par barelu.

Kā liecina Bloomberg dati, Lībija pagājušajā mēnesī saražoja 300 tūkstošus barelu dienā, kas ir ievērojami mazāk nekā pērnā gada attiecīgajā jūnijā, kad tā saražoja 1,13 miljonus barelu. Tādējādi tas bija mazākais apjoms starp Naftas eksportētājvalstu organizācijas dalībvalstīm.

ASV līdz šim brīdim militārajās operācijās Lībijā jau iztērējusi 550 miljonus ASV dolāru, bet cer, ka izmaksas stabilizēsies līdz 40 miljoniem ASV dolāru mēnesī, jo ASV spēki tiks samazināti un NATO pārņems lielāku kontroli, atsaucoties uz Pentagona izplatīto informāciju, ziņo Reuters.

Aizsardzības ministrija informējusi, ka aptuveni 60% no pievienotajām izmaksām bijušas par raķetēm un bumbām, bet pārējās - par karaspēka transportēšanu uz reģionu un kaujas operācijām.

Pentagona pārstāve Ketlīna Keslere sacījusi, ka ir grūti noteikt izmaksas nākotnē, bet Pentagons plānojot tērēt vēl 40 miljonus ASV dolāru tuvākajās trīs nedēļās, jo ASV samazina savus spēkus reģionā un NATO uzņemas lielāku atbildību.

«Nākotnes izmaksas ir ļoti neskaidras,» lai gan Pentagons paredz, ka operācijas Lībijā maksās aptuveni 40 miljonus ASV dolāru mēnesī, viņa teikusi.

Aprēķinos neesot ietvertas izmaksas par F-15 iznīcinātāju, kas avarēja Lībijā.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 3. marta rītā bija 101.27 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,96 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos veicina ziņas, ka Lībijā tiek apspriesta iespēja īstenot Venecuēlas prezidenta Hugo Čavesa piedāvātu miera plānu, kas varētu izbeigt Lībijā notiekošos nemierus, vēsta Reuters.

H. Čavess ierosinājis izveidot starptautisku komisiju, kuru pārstāvētu Latīņamerika, Eiropa un Tuvo Austrumu valstis, lai izstrādātu plānu, kurš paredzētu atrisināt Lībijas problēmas mierīgā ceļā.

Jau ziņots, ka Lībijā norisinās plašas protesta akcijas, kuru mērķis ir mainīt valsts iekārtu. Valsts armijai, kas cenšas apspiest protestētājus, pretī stājušies bruņotas protestētāju vienības, kas kļūst aizvien organizētākas.

Naftas ieguvēju valstu iedzīvotājiem vajadzētu saņemt vairāk labuma no to dzimtenes resursiem, BBC stāstīja miljardieris un investors Džordžs Soross.

Revolūcija Lībijā ir «revolūcija pret korupciju, ko baro naftas naudas ļaunprātīga izmantošana». Ir vajadzīga lielāka «caurredzamība un atbildība» arī no citiem naftas produktu ražotājiem, kā, piemēram, Krievijas un Saūda Arābijas.

«Lībijas revolūcija ir valdības ļaunprātīgās dabas resursu izmantošanas sekas. Resursu izlietošanas procesa caurspīdīgums un atbildība ir tas, kas ir vajadzīgs cilvēkiem, lai tie gūtu labumus no savas valsts resursiem. Lībijas nafta radīja neizmērojamas bagātības, kuras baudīja tikai Kadafi», skaidroja Dž. Soross.

Lībija dienā iegūst ap 1,6 miljoniem barelu naftas un ir 17. lielākā naftas ieguvēja pasaulē. Tās diktatora Muamara Kadafi vara lielākoties ir atkarīga no naftas pārdošanas ienākumiem.

NATO ir pārņēmusi militārās operācijas Lībijā vadību, tomēr tikai neliela daļa no 28 dalībvalstīm veiks uzlidojumus Muamara Kadafi lojālajiem spēkiem, vēsta pasaules ziņu aģentūras. Līdz šim operāciju vadīja ASV.

«Ceturtdien, sešos no rīta pēc Griničas laika, NATO pārņēma starptautiskās operācijas vadību,» paziņoja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens. «Saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. NATO turpinās aizsargāt civiliedzīvotājus no uzbrukumiem,» skaidroja A. Rasmusens.

Uzlidojumos Lībijā no NATO valstīm piedalās Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Dānijas, ASV un Beļģijas iznīcinātāji. Gaisa triecienus ir kritizējusi Turcija, kas ir vienīgā NATO musulmaņu valsts. Arī Vācija ir atteikusies piedalīties operācijās, savukārt Nīderlande piedalīsies tikai lidojumiem slēgtās zonas uzturēšanā un neveiks uzbrukumus M. Kadafi sauszemes spēkiem.

Nav iespējas atbalstīt demokrātiju un ar izpratni skatīties uz diktatoru Muamaru Kadāfi, tā par tiem, kas skeptiski noskaņoti pret atbalsta paušanu rezolūcijai, kas paredz uzlidojumus Lībijas diktatora militārajām vienībām, raidījumā 900 sekundes norādīja ārlietu ministrs Artis Pabriks.

Viņš sacīja, ka Latvija ir paudusi savu politisko nostāju un atbalstu, kas patlaban ir simbolisks un morāls. Ja Latvija sāks šaubīties par vienoto Eiropas virzību, tad tās ceļš ved tikai uz austrumiem. Arī tie, kas norāda, ka šis uzlidojumi Lībijai sākušies tikai naftas dēļ, kuru izmanto arī Eiropa, mēģinot diskreditēt ES un rietumu valstis. Latvija Lībijas konflikta risināšanā varēs iesaistīties kā NATO dalībvalsts pēc tam, kad tiks pieņemts vienots lēmuma.

Runājot par militāro darbību, kas notiek Lībijā, ministrs norāda, ka rezolūcija atļauj arī pret M.Kadafi sauszemes spēkiem vērsties no gaisa, taču ievest karaspēku šajā valstī atļauts neesot. A.Pabriks skaidro, ka tiks darīts viss, kas ir nepieciešams, taču nepietikšot tikai ar militāru spēku vien. Viņš piebilda, ka tuvākā pusgada laikā Vidusjūras reģionam būšot jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Turpinoties nemieriem un vardarbībai Lībijā, kas ir krietni sašūpojis naftas cenas un arī citus pasaules tirgus, investori arvien vairāk pievēršas valūtām, kuras šādos mirkļos tiek uzskatītas par drošu patvērumu, un tādēļ valūtas tirgos ir pieaugusi Šveices franka un Japānas jenas vērtība, bet ASV dolārs piedzīvo kritumu.

Tostarp jena pret dolāru ir piedzīvojusi šogad straujāo nedēļas vērtības kāpumu.

«Toni nosaka naftas cenas. Tirgus dalībnieki ir sadalījušies divās frontēs - agresīvi noskaņotie sola milzīgu cenu kāpumu, piesardzīgie runā, ka Lībijas faktors ir pārvērtēts. Katrā ziņā globālajai ekonomikai ir par ko satraukties, ja krīze Lībijā ieilgs,» uzsvr Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Lībijā jau kopš 15.februāra notiek plaši protesti pret Kadafi režīmu, kuri tiek apspiesti, izmantojot militāru spēku, un gājuši bojā simtiem cilvēku.

Tikmēr arī Eiropas eiro ir pakāpies attiecībā pret ASV dolāru, jo tirgus dalībnieki prognozē, lai mēģinātu iegrožot naftas cenu dēļ augošo inflāciju, Eirpopas Centrālā banka varētu palielināt eiro procentu likmes pirms dolāra likmes palielinās ASV Federālo rezervju sistēma.

Jau trešo nakti turpinās Lībijas bombardēšana, apkarotjot tās dikatatora Muamara Kadafi bruņotos spēkus. Operācijas laikā tehnisku iemeslu dēļ ir nogāzies ASV iznīcinātājs F-15E Strike Eagle, lidmašīnas piloti nav cietuši un ir izglābti, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

ASV iznīcinātājs nogāzās netālu no nemiernieku kontrolē esošās Bengāzi pilsētas, kur abus pilotus sagaidīja līksmojoši vietējie iedzīvotāji, kuri pateicās tiem par sabiedroto militārajām operācijām. Gaisa triecienu rezultātā ir ievērojami samazinātas M. Kadafi spēku kaujas spējas un koalīcija ir ieguvusi faktisku kontroli pār Lībijas debesīm, kā rezultātā ASV prezidents Baraks Obama ir paziņojis, ka ASV drīzumā varētu nodot kampaņas vadību Francijai, Lielbritānijai vai NATO.

Tikmēr Lībijas televīzija pārraidīja M. Kadafi uzrunas, kurās tas klāstīja, ka ASV iznīcinātāja nogāšanās ir «uzvara pār krustnešiem,» kā arī lamāja Dāniju, ka tās iznīcinātāji ir iznīcinājuši viņa komandcentru.

Ceturtdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena samazinājās, tuvojoties piecu mēnešu zemākajai atzīmei, jo auga tās piegādes apjomi, raksta Bloomberg.

ASV Naftas institūta dati liecina, ka pagājušajā nedēļa jēlnaftas piegādes apjomi auguši par 599 tūkstošiem, un visdrīzāk valdība ziņos par rezervju apjomu pieaugumu par 800 tūkstošiem līdz 386,2 miljoniem, prognozē Bloomberg aptaujātie eksperti.

Rezultātā Brent cena pieauga par 0,8% jeb 48 centiem līdz 107,6 dolāriem par barelu, jo protesti Lībijā radīja naftas piegādes traucējumus. Aptuveni 300 protestētāji apturējuši naftas iekraušanu Hariga ostā.

Pagājušajā mēnesī Lībija saražoja 450 tūkstošus barelu naftas, salīdzinot ar 1,5 miljoniem pērn attiecīgajā mēnesī. Piegādi traucējuši darbinieku protesti ostās, naftas ieguves laukumos un citās vietās.

Jēlnaftas cena maija piegādēm Ņujorkas preču biržā 23. marta rītā bija 104,54 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,43 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenu joprojām galvenokārt nosaka notikumi Tuvajos Austrumos, kur Lībijā atsevišķos valsts reģionos turpinās vardarbīgās sadursmes starp protestētājiem un Muamara Kadāfi atbalstītājiem, neskatoties uz to, ka problēmu risināšanā iesaistījušies arī starptautiskie spēki, vēsta Associated Press.

Arī Jemenā draud attīstīties pilsoņu karš pēc tam, kad opozīcija noraidīja valsts līdera Ali Abdulla Saleha piedāvājumu atkāpties no sava amata šā gada beigās.

Investori bažījas, ka plašo nemieru dēļ ar naftu bagātās Tuvo Austrumu valstis varētu aizkavēt naftas piegādes pasaulei. Jau ziņots, ka nemieru rezultātā Lībija patlaban saražo aptuveni 400 tūkst. barelu naftas dienā. Pirms nemieriem valsts dienā saražoja aptuveni 1,6 miljonus barelu naftas.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 28. februāra pēcpusdienā bija 97,20 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,68 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos no 28. februāra rītā sasniegtajiem teju 100 dolāriem par barelu veicināja Saūda Arābijas paziņojums, ka pasaulē lielākais naftas ražotājs ir palielinājis naftas eksportu, lai kompensētu kavētās piegādes no nemieru skartās Lībijas.

Lai arī Saūda Arābijas pārstāvji neminēja precīzus naftas eksporta pieauguma rādītājus, kāds anonīms industrijas pārstāvis Reuters norādījis, ka valsts naftas eksporta apjomi ir palielinājušies par aptuveni vienu miljonu barelu dienā, sasniedzot vairāk nekā 9 miljonus barelu dienā.

Tādējādi mazinātas investoru bažas saistībā ar naftas piegādes traucējumiem Lībijā un iespējamiem traucējumiem Omānā, kur arī aizsākušies iedzīvotāju protesti pret valdību. Lībija līdz šim dienā eksportēja aptuveni vienu miljonu barelu naftas.

Lietotas automašīnas no Eiropas, arī Latvijas, patlaban visai bieži tiek eksportētas uz Āfrikas valstīm, īpaši uz Togo, Ganu un Beninu, no kurienes pa sauszemes ceļiem tās tiek nogādātas ekonomiski spēcīgākajā Nigērijā, liecina transporta kompānijas Kurbads dati.

Reizi nedēļā no Antverpenes, Roterdamas vai Hamburgas ostām uz Āfrikas rietumu piekrasti atiet lielais ro-ro prāmis ar 1000 lietotām automašīnām no visas Eiropas. Šos automobiļus sarūpē dažādi piegādātāji, arī Latvijas.

«Vēl populāri galamērķi lietoto automašīnu eksportam no Eiropas ir Senegāla un Lībija. Šim nolūkam vēl mēdz izmantot Itālijas ostas - Dženovu un Savonu,» skaidro uzņēmuma loģistikas daļas vadītāja Kristīne Rīmene. Āfrikas auto tirgotāji līdz niansēm pazīstot lietotus automobiļus, tāpēc nelabprāt uzpērkot tos no Latvijas vai visas bijušās Padomju Savienības telpas, jo automašīnu tehniskais stāvoklis šajā reģionā ir ievērojami sliktāks nekā Rietumeiropā. «Tāpēc mums ir grūtāk pārdot un nākas ieinteresēt pircējus ar zemāku cenu,» skaidro kompānijas pārstāve.

Turpinoties konfliktam Lībijā, Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons ir sācis pārskatīt britu aizsardzības budžeta griezumus, vēsta The Telegraph.

Šāda D. Kamerona darbība liek pieaugt cerībām, ka Lielbritānijas valdība varētu atlikt vai pat atcelt kaujas lidmašīnu un kuģu skaita samazinājumu, kas, finansējuma taupīšanas nolūkos, tika paredzēti norakstīšanai. Britu kaujas flotes samazinājuma plāni saskārās ar lielu un plašu kritiku. Galvenie iebildumi pret to bija, ka Lielbritānija vairs nespēs adekvāti reaģēt uz militāriem izaicinājumiem.

Lielbritānijas premjers ir licis valsts kasei piešķirt jau tā pārtērētajam aizsardzības budžetam vēl 800 miljonus mārciņu, kas nodrošinās to, ka šogad vairs nenotiks britu karaspēka samazinājumi.

Lielbritānijas militārās operācijas Lībijā un Afganistānā ir britu bruņotos spēkus «pilnībā noslogojušas», tāpēc valstij būtu grūtības pie pašreizējā finansējuma tikt galā ar citiem izaicinājumiem, norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Niks Harvejs.

Valdot neskaidrībai tirgū saistībā ar piegādes apjomiem Lībijā un rezervju samazinājumu Ziemeļamerikā, naftas cenas pēdējo dienu laikā pieaugušas, liecina MarketWatch dati.

Brent naftas cena pieauga par 0,9% līdz 77,95 dolāriem par barelu, savukārt WTI cena pieauga par 1% līdz 74,85 dolāriem.

Patlaban Lībijā bruņotu cīņu dēļ slēgtas lielākās naftas ostas, tādējādi piegādes apjomi tirgum sarukuši par 850 tūkstošiem barelu dienā.

«Brent cena īsti neaug, neskatoties uz Lībijas problēmām,» piebilst Petromatrix naftas analītiķis Olivjē Džeikobs, kurš uzsver, ka ir grūti prognozēt, cik ilgi šāda situācija turpināsies, ņemot vērā, ka pamatā ir politiskas problēmas. Tajā pašā laikā WTI cenā atspoguļojas šis samazinājums tirgū.

Cenu pieaugumu gan bremzē Saūda Arābija, kura pakāpeniski audzējusi ražošanas apjomus par 600 tūkstošiem barelu dienā, jūnijā sasniedzot 7,5 miljonus barelu dienā, kas ir lielākais apjoms kopš 2017.gada sākuma.