Mainīga normatīvā vide

FinTech industrija turpina dinamiski attīstīties, un normatīvās prasības kļūst arvien stingrākas. No 2025. gada aprīļa Eiropas Centrālā banka (ECB) nodrošinās Elektroniskās naudas iestādēm (ENI) un Maksājumu iestādēm (MI) tiešu piekļuvi maksājumu sistēmām, lai veicinātu tūlītēju kredīta pārvedumu veikšanu. Vienlaikus ECB aizliegs ENI un MI glabāt klientu līdzekļus nacionālajās centrālajās bankās ilgāk, kā nepieciešams tekošo maksājumu veikšanai. Šīs izmaiņas nozīmē, ka visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), kas nav kredītiestādes, būs jānodrošina savu līdzekļu nošķirta turēšana no klientu līdzekļiem komercbankās, izvēloties uzticamu un atbilstošu partneri.

Itālijas naftas un gāzes kompānija "Eni" otrdien paziņoja, ka atvērusi eiro un Krievijas rubļu kontus, lai samaksātu par Krievijas gāzes piegādēm, tādējādi pakļaujoties Maskavas prasībām.

"Eni" norādīja, ka uzņēmums Krievijas bankā "Gazprombank" piesardzības nolūkos atvēris divus kontus, jo dažās nākamajās dienās tuvojas samaksas termiņš par dabasgāzes piegādēm.

Uzņēmums paskaidroja, ka šāda rīcība esot saskaņā ar pašreizējo starptautisko sankciju ietvaru un Itālijas varastiestādes esot informētas.

"No šodienas "Gazprom Export" un attiecīgās Krievijas iestādes apstiprinājušas, ka rēķinu izrakstīšana un apmaksa turpināsies eiro, kā tas norādīts līgumos," vēstī "Eni". "Klīringa aģents Maskavas fondu biržā veiks valūtas konvertēšanu rubļos 48 stundu laikā bez Krievijas centrālās bankas iesaistīšanās."

Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos. Krievija ieviesusi sistēmu, ka klients samaksu var pārskaitīt eiro vai dolāros, taču klientam jāatver rubļu konts, kurā tiks ieskaitīta samaksātā summa, konvertēta rubļos.

Kipras piekrastē atklāts liels dabasgāzes lauks, pirmdien pavēstīja valdība un Itālijas enerģētikas uzņēmums "Eni".

Dabasgāzes lauku atklājis Itālijas un Francijas enerģētikas konsorcijs "Eni-Total", un tajā varētu būt aptuveni 70 miljardi kubikmetru dabasgāzes, pavēstīja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pileidou.

"Eni" paziņojumā minēja "svarīgu atradumu" 2287 metru dziļumā un aptuveni 160 kilometru attālumā no Kipras krasta.

2011.gadā ASV uzņēmums "Noble Energy" jau atklāja lielus dabasgāzes laukus Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, veicot urbšanu tālāk uz austrumiem no jaunāko atradumu vietas.

Kopš tā laika izraisījušās domstarpības ar kaimiņvalsti Turciju par gāzes izmantošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome lēmusi izsniegt SIA Transact Pro licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, informē FKTK pārstāvji.

SIA Transact Pro valdes locekļi, darbības plāns un finansiālais stāvoklis atbilst prasībām, lai nodrošinātu elektroniskās naudas iestādes darbību, atzinusi komisija.

Tā ir pirmā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā.

FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro.

Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Šodien ir izsniegta pirmā licence elektroniskās naudas iestādei.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt SIA Dukascopy Payments licenci elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Šī ir trešā licence, ko FKTK ir izsniegusi elektroniskās naudas iestādei. Pārējās Latvijā strādājošās elektroniskās naudas iestādes ir reģistrētas FKTK uzturētā reģistrā.

FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt elektroniskās naudas iestādi, ja tās darbība tiek nodrošināta tikai Latvijas teritorijā un tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nepārsniedz divus miljonus eiro. Gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējam ir vēlme savu darbību attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais tās apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci ENI darbībai.

SIA Gros auto grupa un a/s Kia Auto pārtraukusi sadarbību par Kia automašīnu garantijas perioda apkopēm un remontu. Kā iemesls tiek minēts tas, ka Gros auto grupa turpmāk fokusēsies uz savu pamatbiznesu - auto rezerves daļu, ENI eļļu un smērvielu tirdzniecību, kā arī autoservisa pakalpojumu sniegšanu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Lēmums par sadarbības pārtraukšanu pieņemts, abpusēji vienojoties.

Uzņēmums Gros auto grupa turpinās nodrošināt remontdarbu pakalpojumu sniegšanu Kia zīmola transportlīdzekļiem pēc garantijas perioda.

Pašreiz SIA Gros auto grupa tīklā ietilpst 13 auto rezerves daļu veikali, četri autoservisi un interneta veikals igrosauto.lv. Tāpat uzņēmums darbojas arī kā ENI eļļu, smērvielu un GoodYear zīmola oficiālais izplatītājs Latvijā. Uzņēmumam pieder meitas kompānija SIA Gros auto bārs, kas piedāvā restorāna pakalpojumus.

2011. gadā SIA Gros auto grupa bija starp TOP 3 uzņēmumiem auto rezerves daļu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā. Savukārt Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500, kas tiek veidots, ņemot vērā uzņēmumu gada apgrozījumu, SIA Gros auto grupa ierindojās 489. vietā. Uzņēmums 2011. gadā apgrozīja 9,13 milj. Ls, savukārt zaudējumi veidoja 90 tūkst. Ls.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome trešdien pieņēma lēmumu par licences izsniegšanu SIA Qiwi Wallet Europe elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus.

Šobrīd licence izsniegta divām Latvijā strādājošām elektroniskās naudas iestādēm, pārējās iestādes ir reģistrētas FKTK reģistrā, informē komisijas pārstāvji.

FKTK reģistrā reģistrētās Elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedāvāt e-naudas un maksājumu pakalpojumus tikai Latvijas teritorijā un to apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Ja pakalpojuma sniedzējs darbību grib attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā 25. februāra rītā bija 97,19 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,09 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas samazināšanos no 24. februārī sasniegtajiem vairāk nekā 100 dolāriem par barelu veicināja Saūda Arābijas paziņojums, ka tā centīsies aizpildīt piegāžu «caurumus», ko rada Lībijas eksporta kavēšanās valstī valdošo nemieru dēļ.

Kā vēsta Associated Press, pēc Starptautiskās Enerģijas aģentūras aplēsēm, Lībijā naftas ražošana plašo protestu dēļ samazinājusies par 500 līdz 750 tūkstošiem barelu naftas dienā. Itālijas naftas kompānija ENI gan uzskata, ka ražošana samazinājusies par līdz pat 1,2 miljoniem barelu naftas dienā. Lībija līdz šim dienā saražoja aptuveni 1,6 miljonus barelu naftas.

Lībijas līderis Muamars Kadāfi atzinis, ka bijušie Eiropas sabiedrotie, piemēram, Itālijas Silvio Berluskoni, ir viņu nodevuši, jo nostājušies pret viņu, kā arī norādījis, ka biznesa saitēm ar Eiropu, iespējams, nodarīts ilgstošs kaitējums, vēsta CNBC.

Lībijas līderis sacījis, ka Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kurš oficiāli atzinis Lībijas nemiernieku izveidoto Nacionālo padomi un aicinājis veikt gaisa uzlidojumus, ir «garīgi traucējumi».

«Es biju patiesi satriekts par manu Eiropas draugu attieksmi,» teicis Kadāfi, piebilstot, ka tādējādi esot sagandēta arī ekonomiskā sadarbība.

Vaicāts par savām attiecībām ar Berluskoni, kurš iepriekš bija Kadāfi tuvākais draugs Eiropā, viņš sacījis: «Es esmu tik satriekts, es jūtos nodots, es pat nezinu, ko Berluskoni pateikt.»

Jāatgādina, ka ES vadītāji samitā, kas norisinājās pagājušajā nedēļā, pieprasīja Kadāfi atkāpties no amata.

Itālijas iestāšanās pret gāzes cauruļvada projekta otro kārtu Baltijas jūrā maina spēles noteikumus par labu Enerģētikas savienībai

Šodien ES samitā Briselē ir izdevies izvairīties no Itālijas prasības sankciju pret Krieviju pagarinājumu apspriest publiski, atstājot to tehnokrātiskam apstiprinājumam dalībvalstu vēstnieku ES ziņā. Spēkā tomēr paliek Itālijas izteiktā nostāja, saistot šo lēmumu ar Nord Stream cauruļvada otrās kārtas projektu. Itālijas kā vienas no Krievijai draudzīgākajām ES valstīm izteiktais atbalsts Gazprom loloto projektu bloķēt nāk visai negaidīti, un tas ievērojami mazina šā projekta iespējamību. Itāļu lēmums, visdrīzāk, gan nav tik daudz ES vienotās enerģētikas politikas ideālu, cik greizsirdības uz Vāciju motivēts.

Itālijas premjera Mateo Renci valdības izteiktā pievienošanās viedoklī par Nord Stream-2 Austrumeiropai «ir interesanta ar to, ka viņa loģika ir pilnīgi atšķirīga no tās, kas vada Austrumeiropas valstu viedokli,» DB saka Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (EPP/V), kas atbild par Parlamenta lielākās frakcijas enerģētikas politikas virzību. «Latvija savas intereses ES var vislabāk aizstāvēt, izprotot, kas katrai valstij ir svarīgi, un itāļi ir neviltoti dusmīgi, tai skaitā uz vāciešiem, kas «noraka» South Stream projektu, kas būtu piegādājis Krievijas gāzi Itālijai un tās kompānijai ENI. Renci nostājā ir ļoti liela loģika, sakot – ja jūs South Stream noraidījāt tāpēc, ka tas ir pretrunā ar ES interesēm, tad dariet to pašu arī savā dārziņā.» Itālijas visai ultimatīvā pievienošanās iebildumiem pret

Parādu krīzes nomāktās Itālijas valdība vērsusies pie Ķīnas pēc palīdzības cerībā, ka Pekina «ievērojamā apjomā» iegādāsies eirozonas valsts obligācijas un investēs līdzekļus Itālijas stratēģiski svarīgākajās kompānijās, vēsta Financial Times.

Kā izdevumam norāda Itālijas pārstāvji, kuru vārdi netiek minēi, Romē pirms nedēļas notikušas sarunas starp Ķīnas investīciju iestāžu vadītājiem un Itālijas valdības pārstāvjiem, to skaitā ekonomikas ministru Džulio Tremonti. Augustā Itālijas pārstāvji bija devušies arī uz Ķīnu, kur notika tikšanās ar Ķīnas Ārvalstu valūtas rezervju administrācijas vadītājiem.

Ķīnai ir ievērojamas ārvalstu valūtu rezerves – aptuveni 3,2 triljonu ASV dolāru apmērā, raksta Financial Times.

To, ka šādas tikšanās ir notikušas, apliecinājis arī pats Itālijas ekonomikas ministrs, taču viņš atteicies komentēt to, par ko šajās tikšanās reizē runāts.

Statoil jaunatklātajā naftas laukā Barenca jūrā – Havis - varēs iegūt aptuveni tikpat miljonu barelu naftas, cik līdz šim lielākākajās naftas atradnēs Barenca jūrā - Skrugardas naftas laukā, vēsta Bloomberg.

Jaunatklātajā naftas laukā varētu būt aptuveni 200 līdz 300 miljoni barelu iegūstamas naftas, pavēstīja Norvēģijas lielākā enerģijas kompānija. Apvienojot jaunatklātās «melnā zelta» atradnes ar jau esošo Skrugardas naftas lauku, kopumā no tiem varēs iegūt ap 600 miljoniem barelu naftas.

Paredzams, ka Norvēģijā šogad naftas un dabasgāzes kompānijas investēs ap 31 miljardu ASV dolāru. «Barenca reģionam tas nozīmē ļoti daudz,» šīs prognozes komentēja RS Platou Markets analītiķis Karls Kristians Bahke (Carl Christian Bachke), piebilstot, ka «šajā reģionā parādīsies ievērojama aktivitāte».

Neņemot vērā, ka Nigērija ir bagāta ar naftas atradnēm, 90% valsts iedzīvotāju izdzīvo ar mazāk nekā diviem ASV dolāriem dienā. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfs iemūžinājis fotoattēlos nelegālu naftas ieguvi un naftas zādzības, kas valstij ik gadu nodara vairākus miljardus ASV dolāru lielus zaudējumus.

Korupcija un kļūdas naftas ieguves nozares pārvaldībā pēdējo desmit gadu laikā Nigērijai radījušas 29 miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus, savukārt naftas zādzības ik gadu rada zaudējumus sešu miljardu ASV dolāru apmērā.

Nigērija ir vienīgā lielā naftas eksportētāja, kas 100% no jēlnaftas pārdod tieši privātajiem tirgotājiem nevis pārstrādes rūpnīcām, tādējādi paverot iespēju krāpšanās gadījumiem, skaidro BBC žurnālists Vils Ross. Saskaņā ar pērnā gada rudenī atklātībā nonākušu Naftas ieņēmumu īpašo darba grupas (Petroleum Revenue Special Task Force) ziņojumu zaudējumus valstij radījuši valdības pārstāvju un tādu kompāniju kā Total, Eni un Shell darījumi. Ziņojumā nav teikts, ka šīs kompānijas būtu pārkāpušas likumu, tomēr rosina ieviest lielāku caurspīdību veiktajos darījumos.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

Divi Ziemeļamerikas enerģētikas uzņēmumi pielikuši punktu savām slānekļa gāzes operācijām Polijā, ziņo BBC.

Talisman Energy no Kanādas un ASV naftas kompānija Marathon paziņojušas, ka tās vairs neinteresē, kā tika raksturots, potenciāli viens no lielākajiem slānekļa gāzes avotiem Eiropā.

Marathon lēmums esot balstīts uz neveiksmīgiem mēģinājumiem atrast ogļūdeņražus tādā apjomā, lai tas būtu komerciāli izdevīgi.

Jāuzsver - Polija cerēja, ka slānekļa gāzes atradnes varētu aizstāt importu no Krievijas. Šo divu kompāniju aiziešana ir liels trieciens valsts ambīcijām.

«Polijas slānekļa gāze pastāv tikai plašsaziņas līdzekļos, jo patiesībā nekas nenotiek,» teicis enerģētikas eksperts Grzegorzs Pitels (Grzegorz Pytel).

Trešdien Eiropas akciju tirgus indeksi sasniedza piecu gadu augstāko līmeni, investoriem reaģējot uz labajiem kompāniju finanšu datiem. Stoxx Europe 600 palielinājās par 0,5% līdz 322,38 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada beigām.

Eiropas lielākā autoražotāja Volkswagen ieņēmumi pirms procentu maksājumiem un nodokļiem pieauga par 20% līdz 2,78 miljardiem eiro, tādējādi pārsniedzot analītiķu prognozes. Uzņēmums ziņo, ka izmaksu samazināšana ir veicinājusi ieņēmumu pieaugumu.

Arī Itālijas naftas pārstrādes kompānija Eni SpA patīkami pārsteidza analītiķus, publicējot informāciju, ka peļņa sasniegusi 1,17 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā 998 miljoni, ko prognozēja analītiķi.

Arī Āzijas tirgos trešdien valdīja pozitīvs noskaņojums pēc tam, kad Japānas otra lielākā brokeru kompānija Daiwa Securities Group un ražotājs China Petrolium&Chemical paziņoja par peļņas kāpumu. Daiwa Securities ienākumi trešajā ceturksnī pieckāršojušies, savukārt China Petroleum & Chemical Corp peļņa trešajā ceturksnī pieaugusi par 20%, pārspējot analītiķu prognozes.

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Pērn SIA Liepkalni apgrozījusi 5,676 milj. EUR. Uzņēmuma neto apgrozījums turpinājis pieaugt, pērn palielinoties par 13%, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv.

Liepkalnu iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka apgrozījuma palielinājums saistīts ar jaunas ražotnes – mazumtirdzniecības veikala atvēršanu Ķekavas novadā. Aizvadītajā finanšu gadā uzņēmuma peļņa sarukusi par 28,35%, nokrītoties līdz 262,514 tūkst. EUR. 113,829 tūkst. EUR no uzņēmuma peļņas tiek plānots izmaksāt dividendēs.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn SIA Liepkalni ir veiksmīgi turpinājis produkcijas eksportu, saražoto produkciju piegādājot Igaunijas uzņēmumam OU Parnamead. 2014. gadā Liepkalni plāno paplašināt tirgus daļu Kurzemē un Zemgalē.

SIA Liepkalni reģistrēta 1992. gadā un pērn nodrošināja darbavietas 152 cilvēkiem. Uzņēmuma valdes locekļa amatu ieņem Arnita Truksne un vienīgais SIA Liepkalni īpašnieks ir Dagnis Čākurs, kuram pieder kapitāldaļas arī vairākos citos uzņēmumos (SIA Ozolu nami 2, SIA Naukšēni, SIA Udzēnu dīķi). Čākura uzvārds ir arī manāms Latvijas miljonāru sarakstos.

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti 2014.gada pavasarī konstatēja defektus - iesēdumus autoceļa P32 Līgatne-Skrīveri posmā no 19,12. km līdz 20,415. km, autobusu pieturvietas Dukšēni tuvumā.

Autoceļam P32 Līgatne-Skrīveri posmā no 18,34. km līdz 27,40. km tika veikta rekonstrukcija, piesaistot ERAF līdzfinansējumu. Darbi šajā ceļa posmā tika pabeigti 2013.gada augusta beigās.

Atsākoties šā gada būvdarbu sezonai, LVC uzdeva būvniekiem - SIA VIA novērst minētos defektus paredzētā garantijas termiņa ietvaros.

Būvnieki iesēdumu labošanu veica laikā no 4. līdz 11.augustam par saviem līdzekļiem, informēja LVC. Tika sakārtots smilts slānis, kas bija iegrimis purvā, ieklāts ģeorežģis, lai uz tā varētu izbūvēt šķembu slāni un atjaunots asfalta segums. Minētie defekti esot novērsti pilnībā.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 24. februāra rītā bija 98,89 ASV dolāri par barelu, kas ir par 0,79 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Naftas cenas palielināšanos līdz pēdējo divu ar pus gadu augstākajam līmenim joprojām veicina nemieri Lībijā, kur plašās protesta akcijas aizkavējušas naftas piegādes, vēsta Associated Press.

Ārvalstu naftas kompānijas, ieskaitot Eni, Total, Repsol u.c., turpina veikt savu darbinieku un viņu ģimeņu evakuāciju no valsts, kur protestētāju kontrolē nonākusi teju visa valsts austrumu daļa. Pēdējo dienu laikā nemiernieki sapulcējušies arī ap valsts galvaspilsētu Tripoli.

Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas, turklāt valstī ir arī lielākās «melnā zelta» rezerves Āfrikā. Investorus uztrauc iespēja, ka nemieri varētu izplatīties arī citās OPEC valstīs un tālāk apdraudēt naftas piegādes.

Piektdien, 10. jūlijā Kārķu pagastā pie Ķires tilta notiks ceļa Ziemeļu stīga rekonstruētā posma Kārķi – Naukšēni atklāšana, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

Šā ceļa rekonstrukcija ir nozīmīgs notikums Ziemeļvidzemes vēsturē, jo tas veicinās ne tikai novada, bet arī starpnovadu un pārrobežu attīstību. Vērienīgos darbus 12,485 kilometru garumā veica CBF SIA Binders, tiltus rekonstruēja SIA Rīgas tilti.

Darba gaitā vislielākais izaicinājums bija saspringtais darba grafiks, jo darbi bija jāpabeidz 210 dienu laikā. Brīžiem strādāja vienlaicīgi 50 – 60 tehnikas vienības. Iepriekšējā vasarā, iestājoties karstam laika, tika strādāts pat naktīs.

Neskatoties uz to, ka ceļš bija pietiekoši sarežģīts ar vairākām virāžām un mainīgu reljefu, kā arī bija jāveic īpaši dižkoku un ozolu rindas saudzēšanas pasākumi, darbs veikts plānotajā laika grafikā.

Jēlnaftas cena marta piegādēm Ņujorkas preču biržā 24. februāra pēcpusdienā bija 101,45 ASV dolāri par barelu, kas ir par 3,35 dolāriem vairāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Jau ziņots, ka naftas cenas palielināšanos joprojām veicina nemieri Lībijā, kur plašās protesta akcijas aizkavējušas naftas piegādes.

Ārvalstu naftas kompānijas, ieskaitot Eni, Total, Repsol u.c., turpina veikt savu darbinieku un viņu ģimeņu evakuāciju no valsts, kur protestētāju kontrolē nonākusi teju visa valsts austrumu daļa. Pēdējo dienu laikā nemiernieki sapulcējušies arī ap valsts galvaspilsētu Tripoli.

Lībija dienā eksportē aptuveni vienu miljonu barelu naftas, turklāt valstī ir arī lielākās «melnā zelta» rezerves Āfrikā. Investorus uztrauc iespēja, ka nemieri varētu izplatīties arī citās OPEC valstīs un tālāk apdraudēt naftas piegādes.

Kārķu pagastā pie Ķires tilta pabeigta autoceļa P22 Valka – Rūjiena posma Kārķi – Naukšēni rekonstrukcija. Remontdarbus 12,485 kilometru garumā veica CBF SIA Binders, tiltus rekonstruēja SIA Rīgas tilti. Būvdarbu izmaksas ir 5 128 342,02 eiro (ar PVN), 85% ir Eiropas savienības finansējums, 15% valsts finansējums, informē Valkas novada domes pārtsāve Zane Brūvere.

Šī ceļa rekonstrukcija ir nozīmīgs notikums Ziemeļvidzemes vēsturē, jo tas veicinās ne tikai novada, bet arī starpnovadu un pārrobežu attīstību.

«Līdz ar ceļa rekonstrukciju, reģionā ieplūdīs lielāka dzīvība – palielināsies satiksmes intensitātei gan no komercpārvadātāju puses, gan arī viesi labprāt nestūrēs apkārt šim grubuļainu zemes ceļu nostūrim. Ceru, ka kāds uzņēmīgs cilvēks padomās par kafejnīcas vai konditorijas izveides iespējām. Esam pat gatavi šādas pašvaldībai ceļa malā piederošas telpas iznomāt,» atzīst pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons.

Jaunā ceļa atklāšana notiks rīt, 10.jūlijā, kad to iemēģinās Aivars Freimanis (Frīdis) ar Vēja brāļiem, motokluba Valkas vanagi dalībnieki un Naukšēnu motobraucēji.