Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Pašmāju bērnu apģērbu ražošanas uzņēmuma "Mini mode" īpašniece Kristīne Līpiņa sociālajā tīklā "Facebook" dalījusies rūgtā pieredzē sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, bet tā vietā uzņēmumam vēl aprēķinājis sodu par līguma laušanu.

"T/c "Spice" veikals "Mini Mode" bija 15 gadus - no 2005. līdz 2020. Vēlos atzīmēt, ka šo 15 gadu laikā nekad, nevienu reizi nenokavējām rēķinu apmaksas termiņus. Tas nevienam nav noslēpums, ka šā gada pavasaris daudziem uzņēmumiem ir īpaši smags. Arī "Mini Mode" nav izņēmums. Laikā, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem sabiedrība tika aicināta palikt mājās, veikalam nevar klāties labi. Un tas ir pilnībā saprotami. Ārkārtas situācijai ieilgstot, cerējām ar t/c "Spice" vienoties par īres maksas atvieglojumiem, taču diemžēl "Spices" vadība nereaģēja uz mūsu rakstītajām vēstulēm un neatbildēja ne uz vienu no tām," klāsta uzņēmumā.

Pēcāk tomēr izdevies ar vadību sazināties telefoniski, saņemot skaidru centra nostāju: nekādu atvieglojumu nebūs, īre jāmaksā pilnā apmērā, un tā būs arī vēlāk - laikā, kamēr ekonomika atkopsies, nekādu atlaižu nebūs.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

SIA “Rīgas nami” ir parakstījusi līgumu ar AS “Būvuzņēmums restaurators” par pērn spēcīgo vēja brāzmu laikā cietušā paviljona jumta seguma nomaiņu.

Remontdarbu veicējs tika izraudzīts atklāta publiska iepirkuma procesa rezultātā kā ekonomiski labākais piedāvājums ar kopējo remontdarbu summu 571 120 eiro bez PVN.

Remontdarbu ietvaros tiks mainīts viss jumta segums un darbus, labvēlīgu laikapstākļu gadījumā, plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Šobrīd Rīgas pašvaldības būvvaldē iesniegti nepieciešamie dokumenti būvatļaujas saņemšanai.

“Esam gandarīti, ka beidzot sakārtots gan saimnieciskais, gan juridiskais process, lai varam uzsākt jumta nomaiņu, kas bija iekavējusies jau vairāk kā gadu. Lai arī paviljona bojātā jumta segums bija nostiprināts, lai novērstu kopējo ēkas tehniskā stāvokļa pasliktināšanos, tagad tiks veikta pilnīga jumta nomaiņa atbilstošā kvalitātē,” stāsta SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže. Jumta seguma maiņu nu ir iespējams uzsākt, jo mainīts juridiskais ietvars starp SIA “Rīgas Nami” un Rīgas domi, kas regulē šī īpašuma pārvaldīšanu.

Noslēgušies vēsturiskās ēkas - Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama - atjaunošanas un restaurācijas darbi. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kurā šodien atrodas Līgatnes pirmsskolas izglītības iestāde.

Fasādes atjaunošanas darbus Līgatnes pašvaldības uzdevumā veica RERE Grupas uzņēmuma meistari, atklājot vēsturiskās liecības un dodot jaunu dzīvi būvgaldniecības meistaru mantojumam.

Ēku viegli pamanīt, jo tā cēli stāv uz viena no Līgatnes pakalniem. Telpu plānojums, fasāžu dekorējums un interjera elementi norāda, ka ēka ir izcils jūgendstila paraugs ar tā sauktā vasarnīcu vai Šveices arhitektūras stila iezīmēm. Ēka celta 1914. gadā, un kopš 1940. gada ēkā atradies bērnudārzs. Tik vērienīgus atjaunošanas darbus ēka līdz šim nav piedzīvojusi.

“Līgatne ir atguvusi kvalitatīvi atjaunotu un restaurētu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nama” fasādi, logus un jumta segumu, kā arī veikti ēkas siltināšanas darbi. Nākamais solis būs rūpīga iekštelpu un komunikāciju atjaunošana. Jau septembrī durvis vērs bērnudārzs un nākamā paaudze varēs novērtēt vēsturiskās ēkas skaistumu,” atzīmē Ilze Goba, Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē apsūdzētais sagruvušās «Maxima» ēkas būvprojekta eksperts Andris Gulbis savās liecībā noliedza savu vainu, skaidrojot, ka ēkas sagrūšanu izraisīja divdaļīgā kopne, kas nebija iekļauta projektā, kuram viņš veica ekspertīzi.

Gulbis tiesai skaidroja, ka viņš savu ekspertīzi Būvvaldei nodeva 2009.gada 4.novembrī, savukārt pirmie rasējumi, kuros parādās divdaļīgā kopne ir datēti ar 2010.gada 30.decembri, tādējādi viņš nevar būt atbildīgs par ēkas sagrūšanu, jo viņa veiktajā ekspertīzē nemaz nebija šādu divdaļīgo kopņu mezglu.

Viņš norādīja, ka viņam bija pamats sniegt pozitīvu atzinumu par Būvvaldē iesniegto projektu, jo ekspertīzes laikā viņš pamata līmenī analizējis un pārbaudījis slodžu aprēķinu korektumu. Gulbis piebilda, ka arī šajā gadījumā divdaļu kopnē varētu izturēt slodzi, ja konstrukcijas laikā būtu ievēroti visi būvnormatīvi. Taču viņš vēlreiz uzsvēra, ka brīdī, kad viņš veica būvekspertīzi, kopne bija viengabalaina.

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Tirdzniecības centram "Spice" būs e-lapa, kurā pircēji varēs izvēlēties pirkumus no "Spices" veikaliem arī tiešsaistes režīmā - vai nu pasūtīt uz mājām, vai izvēlēties internetā un uz veikalu braukt jau pēc konkrēta pirkuma, pastāstīja tirdzniecības centra vadītāja Kadrija Pudova.

Viņa atklāja, ka darbs pie e-lapas izstrādes ir sākts jau iepriekš. Tiek strādāts arī pie "Spices" jaunās zīmola stratēģijas. "Tādēļ varētu teikt, ka šis periods [ārkārtējā situācija] mums ir nācis par labu, jo ir radījis nepieciešamību uz ļoti daudzām lietām paraudzīties citādāk," sacīja Pudova.

Savukārt mārketinga aktivitātes, kas bija plānotas pirms pandēmijas laika, nenotika. Līdz ar to "Spice" strauji pārstrukturējās. Piemēram, tirdzniecības centrs izlaida pirmo e-katalogu, kas pirms tam bija žurnāla formātā.

Tāpat "Spicē" ir jauns kampaņas "LetOut" formāts - lai izvairītos no cilvēku drūzmēšanās, tika rīkots izpārdošanas posms, kas ilgst četras dienas. Tāpat vairāk investēja mediju projektos.

Ilggadējo tirdzniecības kompleksa Spice vadītāju Ivetu Lāci izpilddirektores amatā nomaina Kadrija Pudova. Jaunās vadītājas uzdevums būs turpināt audzēt tirdzniecības kompleksa apgrozījumu un strādāt pie jauniem attīstības projektiem, lai stiprinātu Spices pozīcijas Rīgas tirdzniecības centru vidū.

«Iveta vadījusi tirdzniecības kompleksu Spice kopš tā pirmsākumiem, izveidojusi Spice Home un veikusi vairākas kompleksa paplašināšanas kārtas. Esam ļoti pateicīgi par viņas veikumu Spices attīstīšanā kopš 2002.gada,» komentē tirdzniecības kompleksa Spice Padomes priekšsēdētājs, uzņēmuma vairākuma daļu īpašnieks un Kapitel valdes priekšsēdētājs Tāvi Ojala.

«Mums ir izdevies izveidot no citiem atšķirīgu, unikālu piedāvājumu, piesaistot daudzus zīmolus, kuru nav citos Latvijas tirdzniecības centros. Domāju, Spice ir savā līdz šim augstākajā attīstības punktā, un ir radīti visi priekšnosacījumi veiksmīgai izaugsmei nākotnē. Spicē darbojas stabila augstākā līmeņa vadības komanda, un tādēļ šis ir piemērots brīdis, lai es nodotu Spices vadības stafeti savai pēctecei, dodoties pretī jauniem personiskiem un karjeras izaicinājumiem,» vadības maiņu komentē Iveta Lāce.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenotajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā Latvijas Leļļu teātrī K. Barona ielā Rīgā paveikti visi demontāžas darbi un uzsākta jauno jumta konstrukciju izbūve, jaunās ārsienas izbūve un esošo būvkonstrukciju stiprināšana, lai jau rudenī teātris būtu zem jumta.

Projekta ietvaros uzlabos Leļļu teātra ēkas estētisko un tehnisko stāvokli, tai skaitā veiks nepieciešamos jumta atjaunošanas darbus un samazināt ēkas siltumenerģijas patēriņu par aptuveni 50 %, lai ietaupītos līdzekļus varētu izmantot citiem mērķiem, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projekta īstenošana sniegs teātra darbiniekiem atbilstošākas darba telpas, apmeklētājiem - iespēju izbaudīt teātra mākslinieku veikumu jaunā līmenī. Skatītāju un darbinieku ērtībai tiks paaugstināti arī Mazās zāles griesti, kas dos iespēju dažādot pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

Līdz šim jau ir veikta vecā jumta seguma demontāža un uzsākta elektroinstalāciju ierīkošana. Norit jaunas ārsienas izbūve, jumta pārbūve, būvkonstrukciju pastiprināšana un citi darbi, kuru mērķis ir nodrošināt ēkas mehānisko stiprību un stabilitāti, secīgi pārejot pie iekštelpu pārbūves un inženiertīklu izbūves. Līdz 2022.gada rudenim tiks pabeigta jumta konstrukciju izbūve, t.sk., jumta paaugstināšana, jumta seguma ierīkošana, uzsākti ēkas siltināšanas darbi, logu un durvju montāža.

Pasta salā Jelgavā 23.maijā notika topošā slidotavas jumta spāru svētki, atzīmējot būtisku posmu slidotavas jumta izbūvē, ko īsteno apvienība IBK - SIA Igate būve un SIA Kvadrum, informē SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate pārstāvis Jānis Stundiņš.

Pēdējās nedēļās Pasta salā tika īstenoti virszemes nesošo konstrukciju montāžas darbi. Saistībā ar tiem jau tagad vidē ir apskatāmas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas konstrukcijas, kas izgatavotas no liekti līmētās koksnes.

SIA Igate Būve pārstāvis un šā projekta vadītājs Jānis Kuļikovskis skaidro, ka visas virszemes būvkonstrukcijas pamatā ir veidotas no liekti līmētās koksnes, tērauda elementi paredzēti tikai mezglos un atsevišķās vietās kā palīgkonstrukcija jumta seguma stiprināšanai. Pēc konstrukciju montāžas paredzēts veikt membrānas jumta seguma izbūvi, iekšējo apgaismojumu un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt jūnijā.

Ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu noslēgušies ēkas īpašnieka SIA “Warehouse properties” organizētie darbi pie 17. gs. būvētās noliktavas Zivju ielā 2A jumta atjaunošanas un ēkas konstrukciju restaurācijas.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un atrodas pilsētbūvniecības pieminekļa “Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs” teritorijā.

Kā liecina SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veiktā arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, noliktava ir vecākā šādas funkcijas koka celtne Latvijā, un tā ir vērtīga kā Liepājas senās apbūves paraugs. Sākotnēji iegūtie fakti liecināja, ka ēka celta 1690. gadā. Lai noskaidrotu precīzāku ēkas būvēšanas laiku, 2021. gadā veikti urbumi koka konstrukcijās koksnes dendrohronoloģiskajai datēšanai. Atbilstoši Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka, Dr. biol. Māra Zundes veiktās koksnes izpētes datiem, secināts, ka noliktavas vecākā daļa būvēta ap 1674. gadu, bet jaunākā – ap 1767. gadu. Savukārt pirmās dokumentētās ziņas par īpašumu ir no 1797. gada Liepājas ēku īpašnieku saraksta, kur kā īpašnieks minēts tirgotājs R. B. Gerharts Philibets Millers (R.B. Gerhard Prilibert Müller).

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Daudznozaru uzņēmums Ošukalns sadarbībā ar energouzņēmumu Enefit uz sava kokapstrādes ražotnes ceha jumta Jēkabpilī uzstādījis vienu no apjomīgākajiem un tehniski sarežģītākajiem saules paneļu parkiem Latgales reģionā. Projekta investīcijas ir 350 000 eiro.

Projekta ietvaros uz kokapstrādes ražotnes ēkas jumta uzstādīti 1050 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 425 kW, kas ik gadu saražos gandrīz 386 MWh zaļas elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs 25% no ražotnes ceha elektroenerģijas pašpatēriņa, vasaras mēnešos saules enerģija spēs nodrošināt pat vairāk nekā 70% no ražotnes ceha dienas patēriņa.

Zaļā elektroenerģija tiks izmantota kokapstrādes ražotnes vajadzībām, galvenokārt, lai nodrošinātu koka ēvelēšanas un termoapstrādes procesus termokaltē. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 116,6 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs 12 braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

“Saules saražotā enerģija rada drošības spilvenu, nodrošinot gan pašpatēriņam nepieciešamo elektroenerģiju, gan elektroeneatkarību brīžos, kad elektroenerģijas cenas ir īpaši augstas, kā tas bija atsevišķos mēnešos pērn. Tādējādi iespējams plānot uzņēmuma izmaksas, kas ir nozīmīga konkurences priekšrocība. Ne mazāk svarīgi ir fakts, ka, ražojot zaļo enerģiju, mēs ievērojami samazinām CO2 izmešu apjomu. Kļūstot videi draudzīgāki, mēs vienlaikus kļūstam draudzīgāki arī dažādām instancēm, tostarp, uzlabojas uzņēmuma kredītprocenti bankā,” novērtē Ošukalns ražošanas tehniskais direktors Mārcis Lukaševičs.

Padomju laikos celtās daudzdzīvokļu 467a.sērijas ēkas ir drošas turpmākai ekspluatācijai, izpētē secinājusi Ekonomikas ministrija (EM).

Pētījumā tika apsekotas 10 (desmit) 467A sērijas daudzdzīvokļu ēkas dažādos Rīgas mikrorajonos - Zasulaukā, Vecmīlgrāvī, Pļavniekos un Krasta masīvā, kuras bija nodotas ekspluatācijā laika posmā no 1973. līdz 1988. gadam, kas bija pirmais un pēdējais gads, kad šīs sērijas ēkas bija būvētas Latvijā.

Veicot 467A sērijas ēku apsekošanu un izpēti, netika identificēti tādi nesošo konstrukciju un elementu defekti un bojājumi, kas var ietekmēt to nestspējas zudumus un ēku drošu ekspluatāciju. Ēku izpētē netika konstatēti nesošo konstrukciju un balsta vietu bojājumi vai citas pazīmes, kas liecinātu par deformācijām un mehāniskās stiprības un stabilitātes zudumiem. 467A sērijas ēku nesošajām konstrukcijām nav nepieciešams veikt pastiprināšanas darbus. Kopumā tās ir apmierinošā tehniskā stāvoklī un ēku ekspluatācija ir droša.

Lai arī šogad jau pārsniegti 2020.un 2021.gada apgrozījuma rādītāji, pirms Covid-19 pandēmijas līmeni plānots sasniegt 2024.gadā, intervijā sacīja tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāja Iveta Priedīte.

Viņa atklāja, ka šogad "Spice" un "Spice Home" tirdzniecības centri ir pārmaiņu priekšā, jo tajos notiek gan interjera atjaunošanas, gan nomnieku un veikalu dažādības uzlabošanas darbi. Cita starpā patlaban atvērti jau 11 jauni veikali, četrus plānots atvērt rudenī, savukārt 17 veikali un restorāni ir jau veikuši rekonstrukcijas vai pabeigs tās līdz gada beigām.

"Visi šie procesi arī ļoti lielā mērā ietekmē "Spices" apgrozījumu. Mūsu ieņēmumi patlaban pārsniedz 2020. un 2021.gada rezultātus, bet atgriezties pie pirms Covid-19 līmeņa mēs varēsim, sākot no 2024.gada," uzsvēra Priedīte, piebilstot, ka arī nākamgad "Spice" un "Spice Home" tiek plānoti rekonstrukcijas darbi un nomnieku rotācija.

Nomniekam "Mini Mode" netika atteikta iespēja vienoties par atvieglotiem īres nosacījumiem. Jā, uzņēmums nesaņēma vēlamo atlaidi, jo, atbilstoši vienotai uzņēmuma politikai, nebija noteicošie kritēriji, lai tādu piešķirtu, tā uzņēmuma publiskoto pieredzi sadarbībā ar tirdzniecības centru "Spice", kurš ārkārtas situācijas laikā nav nācis pretī ar īres maksas atvieglojumiem, atspēko "Spices" direktore Kadrija Pudova.

"Nomnieks pēc sarunas ar mums, kur aicinājām izvērtēt situāciju, biznesa riskus un potenciālu, izvēlējās lauzt nomas līgumu. Mēs esam godīgs uzņēmums, tāpēc nevienam nomniekam netiek pieļauti īpašāki nosacījumu," piebilst K.Pudova.

Tirdzniecības centra vadītāja atzīst, ka, ņemot vērā ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas laikā, nācies pieņemt vairākus smagus un nepopulārus lēmumus, lai radītu labvēlīgu biznesa vidi vairāk nekā 200 tirdzniecības centra nomniekiem. "Latvija ir viena no nedaudzām valstīm Eiropas Savienībā, kur tirdzniecības centri ir atvērti un var strādāt, nezaudējot saikni ar pircēju. Turpinot strādāt un meklēt risinājumus šādos apstākļos, lai saglabātu "Spices" ekonomisko vidi pēc iespējas funkcionējošu, mums visiem diemžēl ir jāuzņemas papildus riski un saistības," secina K.Pudova.

Siguldas kinoteātris «Lora» plāno atvērt filiāli arī Rīgā, Čiekurkalna – Mežaparka teritorijā, biznesa portālu db.lv informēja kinoteātra «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Plāns varētu īstenoties tuvāko divu gadu laikā.

Projekts ir izstrādāts, šobrīd norit sarunas un līgumu slēgšanas process. Plānotajā vietā būs ne tikai iepirkšanās centrs, bet arī kinoteātra telpas, kurās atradīsies kino «Lora».

«Tā ir tendence, jo mainās cilvēku iepirkšanās paradumi un tirdzniecības centri kļūst par pasīvās un aktīvās izklaides objektiem. Iepirkšanās centros bieži atrodas kinoteātri un dažādas citas izklaides iespējas, piemēram, kartingi, batuti un citi.Tā paliek kā pievienotā vērtība un kaut kādā mērā garantē arī apmeklētību,» paskaidro kino «Lora» pārstāve.

Arī kinoteātrī Rīgā plānots saglabāt esošo konceptu un paaugstināto servisu. «Mēs redzam, ka tas ir atmaksājies. Cilvēkiem patīk komforts, viņi to novērtē un tā ir mūsu pievienotā vērtība.»

Pirms nedaudz vairāk nekā gada tirdzniecības centrā Riga Plaza tika atvērta bērnu elektrokartingu halle Blue Shock Race KidsZone. Tagad tā beigusi savu darbību, pārliecinājās biznesa portāls db.lv.

Blue Shock Race Rīgas elektrokartingu hallē gada laikā tika ieguldīti 100 tūkstoši eiro. Vēl decembra beigās Rīgas hallē tika rīkotas gada jubilejas svinības, kurās labi vārdi tika veltīti arī sadarbībai ar Riga Plaza.

Klientiem, kuru rīcībā ir Rīgas halles dāvanu kartes, uzņēmumā stāsta, ka tās varēs izmantot jaunajā Rīgas hallē. Tiek piedāvāta arī iespēja tās izmantot Liepājā.

Rīgas halles vadītājs Niks Jansons informē, ka jaunā Rīgas halle atradīšoties Matīsa ielā 25 - Bērnu pasaulē. Patlaban sākti izveides darbi. To plānots atklāt maijā. Jaunā halle būšot lielāka, un tajā tiks piedāvāti arī pieaugušajiem piemēroti kartingi.

Sporta komplekss «Mūsa», kas savulaik organizēja tikai sacensības autosportistiem, tagad pārtapis par piedzīvojumu parku «Mūsa Raceland» un tiek veidots kā atpūtas vieta visai ģimenei. Vienlaikus tajā joprojām norisinās arī autosporta pasākumi.

Izpilddirektors Dāvis Nātriņš ir pārliecināts, ka «Mūsa Raceland» ir ceļā, lai no attīstības projekta kļūtu par pelnošu biznesu, taču tas prasa arī lielas investīcijas.

Saskaņā ar «Mūsa Raceland» attīstības plāniem nākamgad piedzīvojumu parkā tiks atvērts restorāns. Šobrīd norisinās tribīņu uzlabošanas darbi, lai nākotnē izvērstu autosporta pasākumu rīkošanu.

«Mūsa Raceland» atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā. 2016. gada vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji un viens latviešu uzņēmējs, taču kopš pagājušā gada «Mūsa Raceland» īpašnieks ir tikai viens no viņiem - Deivids Borgs (David Borg). D. Nātriņš stāsta, ka 30 hektārus lielā zeme ar sacīkšu trasi pirms iegādes darījuma bija samērā nolaistā stāvoklī. Līdz ar īpašnieku maiņu sākušies atjaunošanas darbi, kā rezultātā tagad tiek izmantota ne vien trase, bet arī pārējā teritorija.